RĪGA, 27. aprīlis – Sputnik, Vadims Koroļovs. Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāja Aija Duļevska, uzstājoties Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē jautājumā par "RTR lietu", paziņoja, ka runa ir nevis par kanāla retranslācijas pārtraukšanu, bet gan par tā sodīšanu.
Kompānijas TNS pārstāvji pavēstīja, ka liela daļa auditorijas arī pēc aizlieguma turpina skatīties kanālu RTR. Lattelecom pārstāvji apgalvoja, ka tas notiekot tāpēc, ka daudzi skatītāji izmanto nelegālos satelītu "šķīvjus", bet TNS aptaujā tikai legāli pieslēgtos abonentus. TNS respondenti, kas turpina skatīties kanālu, visticamāk, izmanto SMART TV un saņem televīzijas programmas ar interneta starpniecību.
Duļevska uzsvēra, ka "RTR Plaņeta" nav reģistrēts Latvijā, un saskaņā ar ES direktīvu par audiovizuālajiem mediju pakalpojumiem NEPLP varēja tikai aizliegt retranslāciju.
"Latvijā reģistrētajiem kanāliem sekojam, fiksējam pārkāpumus, sodām, taču neviens vēl nav bloķēts. Šī iemesla dēļ es gribētu noraidīt visas šīs spekulācijas par to, ka NEPLP nodarbojas ar cenzūru," – pavēstīja Aija Duļevska.
Televīzija un "naida valoda"
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Boriss Cilēvičs uzskata, ka kanāla "Rossija RTR" darbībā patiešām pieļauti pārkāpumi, tomēr
Deputāts pastāstīja Sputnik, ka izteikumi, kuru dēļ uz laiku pārtraukta kanāla RTR retranslācija, acīmredzami iziet ārpus vārda brīvības robežām – šis princips neaizsargā atklātu kūdīšanu uz karu vai izteicienus, kas pazemo etnisko vai nacionālo grupu cieņu. Tātad no šī viedokļa sods patiešām ir pelnīts, norādīja Cilēvičs.
"Problēma ir tā, ka tamlīdzīgu likumpārkāpumu kontrole no mūsu Padomes puses izskatās kā atlases kārtā veikta – uz latviešu "vanagu" apšaubāmajiem izteikumiem Padome nebūt nereaģē tik aktīvi. Piemēram, deputāta Seržanta nesenās antisemītiskās pasāžas sabiedriskajā radio Padomes uzmanību neizpelnījās," – atgādināja Saeimas deputāts.
Viņš uzskata, ka latviešu skatītāji ir konsekventi jāaizsargā no "naida valodas" neatkarīgi no tā, kāda ir šīs valodas lietotāja pilsonība un politiskā pārliecība.
"No juridiskā viedokļa vissvarīgākais jautājums ir par to, kādā mērā mediji var nest atbildību par raidījuma viesa izteikumiem? Tas taču nav paša medija viedoklis… Netiešu atbildi uz šo jautājumu nesen sniedza Eiropas Cilvēktiesību tiesa Delfi lietā pret Igauniju. Tiesa izlēma, ka portāls ir atbildīgs arī par lietotāju komentāru saturu," – viņš paskaidroja.
"Protams, katra konkrētā situācija ir rūpīgi jāizvērtē – ne vienmēr raidījuma vadītājs var paredzēt, ko teiks viesis. Tomēr situācijā, ja pastāv nopietns pamats gaidīt radikālus izteicienus (piemēram, man šķiet, nevienam nav ne mazāko ilūziju par Žirinovska viedokli un stilu), mediji ir atbildīgi par raidījuma saturu," – uzsvēra Cilēvičs.
Vārda brīvības jautājums ir ļoti jutīgs. Vārda brīvība ir fundamentāla, taču ne absolūta tiesība. Nepieciešamības gadījumā demokrātiska valsts var ierobežot sabiedrības likumīgās intereses, tas pat ir valsts pienākums. Praksē grūtības rada tikai jautājums par to, kas un kā kontrolē šo normu izpildi, jo ES darbojas tā saucamā Audiovizuālā direktīva, kas nosaka pārrobežu apraides brīvību, sprieda deputāts.
"Piemēram, "sodītais" RTR juridiski ir zviedru kanāls, tas reģistrēts Zviedrijā. Tomēr zviedru kontroles iestādes neuzrauga programmu saturu, kas netiek translētas pašā Zviedrijā, bet Latvijas kontroles iestādes nevar attiecināt sankcijas uz ārvalstu medijiem. Iespējams tikai ierobežot tā translāciju valsts teritorijā, turklāt tikai ar Eiropas Komisijas piekrišanu, kura konstatē, ka šis ierobežojums atbilst direktīvas prasībām. Šajā gadījumā EK piekrita, ka ierobežojumi ir pamatoti," – deputāts paskaidroja.
"Būtu labi, ja padome kontrolētu arī citas programmas, ieskaitot mūsu pašu televīziju. Pašlaik tā nepievērš uzmanību daudzām problemātiskām situācijām," – atgādināja Cilēvičs.
Cenzūra par naudu
Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas izpilddirektors Ilmārs Muuls Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē ierosināja savu variantu cīņai ar Krievijas televīziju – iekļaut kanālu "Rossija RTR" tikai visdārgākajās kabeļtelevīzijas maksas paketēs. Viņš pauda pārliecību par to, ka maksimālo maksu par televīziju daudzi nevarēs atļauties.
Lielākā provaidera pārstāvis, SIA Lattelecom juridiskās nodaļas direktors Toms Meisītis atbildēja, ka formāli tāda rīcība būtu pieļaujama, lai pildītu likuma prasības, taču šis līdzeklis nebūs universāls. Viņam piekrita arī Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters – viņš šaubījās par to, vai būtu pareizi "par lielāku maksu kurināt nesaskaņas".
"Šī ideja nav apspriežama. Ja runa ir par sankcijām likumpārkāpuma gadījumā, iznāk, ka lētajās paketēs likums ir jāievēro, bet par naudu to var pārkāpt. Apšaubāma ideja, — Sputnik paskaidroja Boriss Cilēvičs. – Un cik lielā mērā to iespējams īstenot? Mūsdienu televizoriem ir funkcija Smart-TV, programmas ir pieejamas no interneta, kur vispār nav neviena provaidera. Nav saprotams, kā šajā situācijā panākt kanāla atslēgšanu. Tad ir nepieciešama totāla interneta kontrole, un tas ir neiespējami."
