Kiberdrošība. Foto no arhīva

Nepļāpā: nokļūt cietumā par komentāru internetā

270
(atjaunots 09:24 28.04.2016)
Krimināllikuma grozījumi ir bīstami tāpēc, ka panti nav sīki aprakstīti, bet brīvības atņemšanas termiņi ir lieli. Pagaidām nav tik vienkārši iesēdināt kādu saskaņā ar šo likumu, bet ierosināt krimināllietu ir vieglāk par vieglu.

RĪGA, 26. aprīlis — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. 21. aprīlī otrajā, galīgajā lasījumā Saeima pieņēma t.s. Krimināllikuma grozījumus "par hibrīdkaru". Tagad likumā parādījušās tādas normas, kā sods "par publiskiem aicinājumiem pret Latvijas valstisko neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti, valsts varu vai iekārtu."

Saeimas deputāte no "Saskaņas" Jūlija Stepaņenko, kas balsoja pret grozījumiem, pastāstīja Sputnik par savu nostāju.

"Godīgi sakot, man ir tāda sajūta, ka mūsu valsts vērtībām — veselajam saprātam un vārda brīvībai, pāri pārbraucis ceļa veltnis,"— viņa atbildēja ļoti emocionāli.

"Likums, kas darbojas tagad, precīzāk sākot, darbosies vēl divas dienas, pirms spēkā stāsies jaunie grozījumi, — tā ir vecā redakcija, kas tika izstrādāta nemierīgā laikā, 1993. gadā. Aiz muguras bija barikādēs atkarotās neatkarības pieredze, un no jauna atgūtā valsts, ko bija svarīgi saglabāt," — stāstīja deputāte.

Nedz runāt, nedz domāt pret valsts varu

Uzskatu, ka vecā pārdomātā redakcija nodrošināja iedzīvotājiem mieru un pārliecību par rītdienu.

Ja iedomāsimies, ka valsts runā ar tautu likumu valodā, tad iepriekšējais likums iedvesa pārliecību un mieru, jo galvenokārt paredzēja sodu par dažādiem aicinājumiem destabilizēt situāciju.

Taču pašreizējā redakcija skan kā valsts vēstījums pilsoņiem: "Pat neuzdrošinieties apšaubīt varas lēmumus! Nerunājiet un nedomājiet neko pret valdību! Citādi jūs notiesās vai pat iesēdinās!" — secināja deputāte.

"Man ļoti nepatīk jauna likuma redakcija, — atzīmēja Stepaņenko. — Nepatīk ar savu kategoriskumu un plašajiem traktējumiem."

"Protams, šā likuma panti ir nedaudz uzlaboti salīdzinājumā ar to, par ko piedāvāja balsot 3. martā, bet arī tagad, no jurista viedokļa, tie ir šausmīgi. Es piedāvāju savus grozījumus, un balsoju pret jauno redakciju."

Lieli termiņi, neskaidri panti

Krimināllikuma grozījumi ir bīstami ar to, ka panti nav sīki aprakstīti, bet ieslodzījumu termiņi ir lieli.

Pagaidām nav tik vienkārši iesēdināt kādu saskaņā ar šo likumu, bet ierosināt krimināllietu ir vieglāk par vieglu. No specdienestu patvaļas mūs glābs tikai likumprojekta autoru mutiskās garantijas.

Īpaši tas attiecas uz publikācijām publiskajā telpā pat tādā, kā sociālais tīkls. Pat ziņas komentārs
 var kļūt par iemeslu krimināllietas ierosināšanai. Ļoti bīstami tagad ir nodot informāciju ārvalstu medijiem. Pat komentāru, ko es jums sniedzu pašlaik," — vērtēja Stepaņenko.

Valdības spiegi

"Jaunie grozījumi varētu skart aptuveni pusi mūsu valsts iedzīvotāju. Ne tikai Saeimas deputāti un valdības locekļi, bet arī uzņēmēji un pašvaldību darbinieki regulāri tiekas ar ārvalstu pārstāvjiem un jebkāda apmaiņa ar informāciju var būt traktēta no jaunā likuma viedokļa," — atzīmēja Stepaņenko.

"Biedējošākie šī likuma panti attiecas uz spiegošanu un paredz atbildību par konfidenciālās informācijas vākšanu. Ar tiem var "iekrist" ne tikai spiegi, bet arī godprātīgi iedzīvotāji, kuri aizstāv savas tiesības tiesā un vāc informāciju pierādījumiem," — deputāte atgādināja.

"Pats neskaidrākais un visplašāk traktētais pants: "Par darbību nolūkā palīdzēt ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu, valsts iekārtu, vai valsts drošību var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, vai ar piespiedu darbiem, vai ar naudas sodu ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem," — uzsvēra deputāte.

"Runājot ar ārvalstu pārstāvjiem, mēs pat nevaram iedomāties, kāda darbība vai sniegtā informācija var tikt izmantota pret Latviju,— pauda uzskatu Stepaņenko. —Piemērām, par Latvijas Izglītības likuma kritiku kādā Krievijas forumā teorētiski var ierosināt krimināllietu. Bija parasts komentētājs — kļuva par noziedznieku. Kā rīkoties publiskām personām? Pat šī likuma kritika, it īpaši ārvalstu medijos, teorētiski ir bīstama."

Jautājuma vēsture

Prezidents Raimonds Vējonis nesen mēģināja pierunāt satrakojušos varasvīrus par to, ka viņi ir rīkojušies nepareizi, uz pusgadu slēdzot televīzijas kanāla "Rossija RTR" translāciju un noraidot Sputnik Latvija portāla reģistrāciju.

Prezidents ķerās pat pie pēdējā argumenta: "Neesam totalitāra valsts vai Krievija, kur, ja kaut kas nepatīk, uzreiz slēdzam."

Tomēr jau februāra sākumā Latvijas ĀM paskaidroja, ka valstī par mediju politiku ir atbildīga ne tikai Kultūras ministrija, bet arī Drošības policija, pēc kuras domām, uz Krievijas medijiem neattiecas likumi, kas aizsargā mediju brīvību.

Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ierosināja grozīt likumus tā, lai būtu iespējams kontrolēt Latvijai nelojālos pedagogus un skolas.  Pēc viņa domām, ar to jānodarbojas arī DP, jo skolās ir daudz "Latvijai nelojālu skolotāju, kuru mērķis ir mūsu valsts graušana."

Drošības policija jau atklājusi blogeru medību sezonu, kuri izklaidējas, publicējot Galaktikas mēroga petīcijas. Viss sākās ar "Maksima Koptelova lietu", kurš ierosināja parakstu vākšanu par Latvijas iekļaušanu Krievijas sastāvā "lielo attīstības perspektīvu" dēļ. Amizanto petīciju parakstīja vairāk nekā septiņi tūkstoši cilvēku, bet tiesa piesprieda Koptelovam reālu sešus mēnešus ilgu cietumsodu.

14. aprīlī Latvijas Drošības policija ierosināja vēl vienu krimināllietu pret blogeri Denisu Bartecki, kurš publicēja petīciju par Latvijas pievienošanu ASV,  un veica kratīšanu viņa mājās.

Barteckis publicēja petīciju atbildei uz "muļķīgo un absurdo sodu, kas piespriests Maksimam Koptelovam".

"Ja jau cilvēkam par joku piespriež pusgada ieslodzījumu, es nolēmu novest situāciju līdz absurdam un piedāvāt pievienot Latviju ASV. Mūsu sistēma šo petīciju uzskata par Latvijas valsts neatkarības apdraudējumu. Tāpēc pret mani ir ierosināta krimināllieta pēc Krimināllikuma 82. panta 1. daļas — publisks aicinājums likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību. Saskaņā ar šo pašu pantu tika uzrādīta apsūdzība arī Maksimam Koptelovam."— teica blogeris.

Aicinājums parakstīties par Latvijas iekļaušanu ASV sastāvā tika publicēts februārī portālā avaaz.org līdz ar aicinājumu iekļaut valsti Galaktiskās impērijas sastāvā.

270
Temats:
Atbilstoši hibrīdkara likumiem (45)
Pēc temata
Deputāti pieņēmuši pretspiegu grozījumus
Hibrīdkari: no grozījumiem tika izslēgts punkts par valsts noslēpumu
Saeimas spīkere, skandalozie grozījumi un "Kremļa pirksts"
Ainārs Šlesers

Šlesers: Latvijas parādus maksās mūsu mazbērni

24
(atjaunots 15:55 10.04.2021)
Patlaban Latvijas valsts parāds sasniedzis 14 miljardus eiro, un šo naudu vajadzēs atstrādāt nākamajām paaudzēm, apliecina Ainārs Šlesers.

RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik. Par visām darbībām, kas novedušas pie kaitējuma valstij, Latvijā atbild atsevišķi ierēdņi, nevis Krišjāņa Kariņa valdība, konstatēja bijušais satiksmes ministrs, uzņēmējs Ainārs Šlesers radio Baltkom ēterā.

Marta beigās Latvijas Ģenerālprokuratūra iepriekš ierosinātās krimināllietas ietvaros izvirzīja Šleseram apsūdzības par iespējamiem pārkāpumiem. Viņu tur aizdomās par krāpšanos un naudas atmazgāšanu, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu tālāko legalizāciju. Pēc tam uzņēmējs ziņoja, ka atgriežas politikā.

Sarunā ar radio Baltkom viņš komentēja lēmumu par sodu Veselības ministrijas ierēdņiem par lielu vakcīnas partiju piegādes izjaukšanu. Viņš konstatēja, ka valdība atkal izvairījusies no atbildības un iecēlusi vainīgos.

Šlesers uzsvēra: cilvēkiem ir apnicis vērot, kas notiek valstī, kā mūsu valdība, pēc būtības ne par ko neatbild. Viņš atgādināja, kā atrasts par nepareizo vakcināciju vainīgais, atkal vainīgs ierēdnis. Bet kāpēc ministrs neatkāpjas no amata, kāpēc atlaiž ierēdni, kāpēc visa valdība neatkāpjas, taujāja uzņēmējs? Viņš uzskata: tā notiek, jo viņi paši baidās pat no ēnas un vainu uzveļ ierēdņiem, bet paši grib palikt malā. Pēc būtības, valsti vada ierēdņi, bet politiķu, kuri bīdītu uz priekšu ekonomiku un attīstītu valsti, gandrīz vairs nav, viņš teica.

Šlesers asi kritizēja valdības lēmumus ekonomikā. Pēc viņa vārdiem, patlaban Latvijas valsts parāds sasniedzis 14 miljardus eiro, un šo naudu vajadzēs atstrādāt nākamajām paaudzēm.

"Šodien valdība strādā uz parāda. Viņi ņem naudu un vienkārši tērē. Es nesaku, ka šodien nevajag investēt, nevajag atbalstīt bērnus… Bet viņi vispār nerunā par to, kā attīstīt biznesu, kā attīstīt ostas. Tagad valsts parāds valstī ir 14 miljardi eiro. Vai varat iedomāties? To nevarēs atdot tuvākajā laikā. Tas nozīmē, ka mūsu bērni, mazbērni un mazmazbērni dzīvos un maksās šo parādu," teica Šlesers.

Politiķis konstatēja, ka patlaban vairākums cilvēku ir neapmierināti ar to, kas notiek valstī, piemēram, transporta nozarē, kuras stāvokli Šlesers nežēlīgi kritizē.

"Paskatieties, kas notiek manā iemīļotajā transporta nozarē. Tā nekad nav bijis, ka uzņēmums "Latvijas dzelzceļš" būtu dotējams – 45 miljoni pērn, un tāda dotācija, saskaņā ar prognozēm turpināsies līdz 2025. gadam. 250 miljonus eiro iedeva airBaltic glābšanai, slēdza lidostu. Absolūti absurda situācija. Tagad starptautiskie pasažieri lido nevis caur Rīgu, bet gan uz Viļņu un Tallinu. It kā mazliet pavēra, bet zaudējumi pārsniegs 250 miljonus. Tātad, ja man kāds grib pārmest, ka es it kā tur kaut ko esmu sadarījis, attīstot lidostu, attīstot transporta un loģistikas sektoru un ekonomiku kopumā, tad šodien tur ir miljardiem lieli zaudējumi. Un tas saistīts ar mūsu valdību," teica Šlesers.

Savu atgriešanos politikā viņš skaidro ar to, ka Latvijai pienācis profesionāļu laiks.

"Es uzskatu, ka pienācis laiks, kad politķiem jābūt profesionāļiem, tādiem, kam zināma gan politika, gan bizness. Tieši tāpēc esmu pieņēmis lēmumu radīt komandu, kas piedalīsies nākamajās vēlēšanās, un esmu pārliecināts, ka lielākā daļa cilvēku mūs atbalstīs," teica Šlesers.

24
Tagi:
valsts parāds, Latvija
Pēc temata
Krištopāns: nabago nebūs mazāk, kamēr bizness bēg no Latvijas
Kur darbojas Pabriks, tur mirst fabrikas: NATO padara trūcīgos vēl trūcīgākus
Tikai 30 neatkarības gadi, un ar Latviju ir cauri. Ko raksta latviešu mediji
 Spice

Valdība piešķirs tirdzniecības centru īpašniekiem 20 miljonus eiro

13
(atjaunots 08:46 10.04.2021)
Latvijas valdība piešķirs 20 miljonus eiro tirdzniecības centru īpašniekiem, kuri zaudē naudu, jo nevar iekasēt nomas naudu no dīkstāvē esošajiem veikaliem. Paši veikali no šīs summas nesaņems neko.

RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Valdība pieņēmusi lēmumu atvēlēt 20 miljonus eiro pandēmijā cietušo lielo tirdzniecības centru atbalstam. Valsts palīdzība lielajam biznesam tiek vērtēta dažādi.

Iniciatīva par 20 miljonu eiro piešķiršanu tirdzniecības centriem tapa Ekonomikas ministrijā un MK to atbalstīja. Palīdzību nomas maksājumu atbalsta programmas ietvaros varēs saņemt tirdzniecības centri, kuru platība pārsniedz 7 tūkstošus kvadrātmetru – to darbība patlaban ir ierobežota. Atbalsta apjoms – 15 eiro par katru kvadrātmetru, izņemot autostāvvietas. Viens TC var pretendēt uz summu līdz 1,8 milj. eiro. Uz atbalstu var cerēt tirdzniecības centri, kuru kopējais nomas maksas nestais ienākums šī gada pirmo triju mēnešu laikā krities vairāk nekā par 30%, salīdzinājumā ar šo pašu periodu 2019. vai 2020. gadā.

No 7. aprīļa pret TC ieviesti salīdzinoši stingrāki ierobežojošie pasākumi. Atsevišķi stāvošioem veikaliem valdība ļauj strādāt, bet saglabāja aizliegumu lielajiem TC ar platību virs 7000 kvadrātmetriem, kuri apvieno 5 un vairāk veikalus.

Norvēģijas tirdzniecības kamera Latvijā vēstulē valdībai atzīmēja, ka tās lēmumi ietekmēs ārvalstu investīciju tālāku piesaisti, komerciālo telpu sektoru un visu Latvijas konkurētspēju reģionā. Vēstulē, ko parakstījis kameras valdes priekšsēdētājs Matīss Kukainis, tiek atbalstīts Latvijā strādājošo tirdzniecības centru aicinājums valdībai kompensēt ierobežojumu radītos zaudējumus.

Uzņēmēju pārstāvji uzsvēra, ka Norvēģija ir viens no lielākajiem ārvalstu investoriem Latvijā – ieguldījumu summa patlaban pārsniedz 350 miljonus eiro.

Vēstules autori apgalvo, ka minētie pasākumi ierobežo Satversmē paredzētās ārvalstu investoru tiesības uz savu īpašumu un nostāda tos nevienlīdzīgā stāvoklī ar citām tautsaimniecības nozarēm. Vēstule tika operatīvi nosūtīta pirms Ministru kabineta sēdes. Atgādināsim, ka iepriekš tirdzniecības centri nāca klajā ar informāciju par to, ka pandēmijas dēļ viņu kopējie nomas maksas nestie ienākumi sarukuši par 40 miljoniem eiro.

Izskatās, ka valdība pieņēmusi labu lēmumu – palīdzēt biznesam pandēmijas laikā, it īpaši lielajam ārvalstu biznesam, kam valstī labprāt palīdz visiem iespējamiem paņēmieniem. Tomēr uz šo atbalstu var paskatīties arī no otras puses.

Lūk, ko savā lapā Facebook raksta bijušais Rīgas domes deputāts Vjačeslavs Stepaņenko: "Labs piemērs nodokļu maksātāju naudas izzalgšanai Covid piesegā. Uzmanīgi izlasiet ziņu: samaksās nevis īrniekiem – tirdzniecības punktiem, kuru darbību valdība ar saviem liegumiem praktiski pilnībā paralizējusi uz pusgadu (viņi cieta īstus zaudējumus, cita starpā, arī tāpēc, ka tirdzniecības centru īpašnieki nomas maksu par slēgtajiem veikaliem viņiem nesamazināja). Nē!

"Labā valdība" no visu mūsu naudas samaksās 15 eiro par katru kvadrātmetru tirdzniecības centru ipašniekiem! Nevis kompensēs viņu zaudējumus, jo saviem nomniekiem izstādītos rēķinus tirdzniecības centru īpašniekiem nevajag anulēt un viņi to nedarīs (viņi žņaugs savus nomniekus, līdz viens otrs izputēs). Viņi tā vienkārši grūtā brīdī aiz labas sirds palīdzēs ar naudiņu. Jūs gribat zināt, kur ir loģika? Tā ir pavisam vienkārša – dabūt atalgojumu no desmit tirdzniecības centru konkrētajiem īpašniekiem ir vieglāk un ātrāk, nekā no tūkstošiem mazu un daudzveidīgu nomnieku (no viņiem noteikti neko nedabūs...)... Shēmas organizatori un viņu līdzinātāji valdībā – laipni lūgti uz melno kasi! Vienkāršie tirgotāji – slaukiet asaras!"

13
Tagi:
kompensācija, ierobežojumi, investīcijas, tirdzniecība, Norvēģija
Pēc temata
Valdība apstiprinājusi vairāk nekā 3 miljonu eiro piešķiršanu privātajiem medijiem
Darbs maiņās un vitāli nepieciešamie pakalpojumi: Latvijā apspriež jaunus ierobežojumus
Kur ir ierobežojumu loģika? Ekonomiste pastāstīja, kā ministri kaitē Latvijai
Poseidon

Krievijas "Pastardienas torpēdu" nesējs iziet Klusajā okeānā

0
(atjaunots 16:42 10.04.2021)
NATO valstu mēģinājumi sarunāties ar Krievijas Federāciju no spēka pozīcijas, pats par sevi saprotams, saskaras ar stingru pretestību.

ASV armijas provokatīvā klātbūtne pe Krievijas rietumu robežām "atbalsojas" pie Savienoto Valstu rietumu – Klusā okeāna robežam. Par to "partneriem atgādina" eksperimentālā zemūdene "Belkgorod" un kodoltermiskais "Poseidon", konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

5. aprīlī informācijas avots militārās rūpniecības kompleksā pastāstīja, ka jūras bezpilota aparātu "Poseidon" nesējs – eksperimentālā atomzemūdene "Belgorod" jau "dūmo", tas ir, palaists tās reaktors. Līdz septembrim tā noslēgs izmēģinājumus un sāks darbu okeānā. Norit izmēģinājumi piestātnē, proti, tiek pārbaudīta kuģa būve, iekārtu montāža un regulējums, galvenā energoiekārta ar slodzi, dzīvības saglabāšanas un drošības sistēmas.

"Poseidon" nesēja pastāvīgā dislokācijas vieta būs viena no bāzēm Klusajā okeānā, pie tam eksperimentālā zemūdene varēs atrisināt uzdevumus jebkurā Pasaules okeāna punktā. Saskaņā ar pašreizējo valsts bruņojuma programmu Krievija uzbūvēs trīs šāda veida zemūdenes.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins par darbu pie sistēmas "Poseidon" pirmo reizi pastāstīja 2018. gadā ("Belgorod" tika nolaista ūdenī 2019. gada 23. aprīlī) un pievērsa uzmanību tās plašajam mērķu spektram – pretinieka aviācijas bāzes grupējumi, krasta nocietinājumi un infrastruktūra. Tolaik ASV amatpersonas atklāti noniecināja jauno ieroci, to uzskatīja par "tehniski sadomātu un neticamu". Tagad Valsts departaments pauž īpašas bažas par starpkontinentālās kodoltorpēdas 2M39 parādīšanos. "Partnerus" satrauc augošā Krievijas Jūras kara flote, kuras sastāvā (saskaņā ar Business Insider informāciju) tā ir aptuveni 360 kuģi, ieskaitot 59 zemūdenes (12 zemūdens kreiseri – ar ballistiskajām raķetēm).

Unikālas īpašības

Daudzfunkcionālā kodolzemūdene "Belgorod" ir 3. paaudzes projekta "Antey" eksperimentāla "reinkarnācija", īpaši pielāgota sistēmas "Poseidon" vajadzībām (agrāk "Antey" saņēma pretkuģu raķetes "Granit").

© Photo Министерство обороны РФ

"Poseidon" ir ļoti nopietns savaldīšanas instruments. Stratēģiskais starpkontinentālais dziļūdes aparāts ar atomenerģētisko iekārtu, spēj pārvietoties 1000 metru dziļumā līdz 10 tūkstošu kilometru attālumā, ātrums – 100 mezgli (vairāk nekā 185 km/h). Izmēģinājumi apstiprināja "neticamās" īpašības un darbības rādiusu. Autonomais "Poseidon" spēj pārvietoties visām domājamā pretinieka esošajām un perspektīvajām zemūdenēm, torpēdām un raķetēm nepieejamā dziļumā un ātrumā. Nav viegli sameklēt tādu "torpēdu" okeānā. Nelielā ātrumā tā pārvietojas gandrīz bez trokšņa (un pat hidroakustiskā kontakta apstākļos pretiniekam nav līdzekļu, ar ko "tikt klāt" bezpilota aparātām). Autonomā vadības sistēma ļauj reģistrēt un pārvarēt pretzemūdeņu robežas, citas aizsardzības sistēmas, garantē neievainojamību, precizitāti, neticamu trieciena efektu. Aparāts ir 24 metrus garš un aptuveni 1,6 m diametrā. To var aprīkot ar parasto vai megatonnas šāviņu. Tāds ierocis ir vienīgi Krievijai, un nevienai pasaules valstij nav aizsardzības no "Poseidon".

 Burevestnik
© Photo Министерство обороны РФ

Iepriekš kolektīvie Rietumi ar ASV priekšgalā mēģināja "nivelēt" Krievijas stratēģisko kodolspēku potenciālu ar NATO paplašināšanos uz austrumiem un globālās PRA sistēmas izveidi Austrumeiropā ar iespēju vēlāk izvietot uzbrukuma "Tomahawk"un citas vidēja darbības rādiusa raķetes netālu no Krievijas robežām (ar mērķi saīsināt lidojuma laiku). Starpkontinentālā sistēma "Poseidon" dāvā "partneriem" iespēju atgriezties daudzpolārās pasaules skarbajā realitātē, kur sods agresoram ir nenovēršams. Nav nekāds brīnums, ka "Pastardienas torpēda" satraukusi ASV stratēģisko vadību (STRATCOM) jau agrīnā izmēģinājumu stadijā, 2019. gada februārī. Debatēs Kongresā STRATCOM vadītājs Džons Haitens atzīmēja, ka "Poseidon" – principiāli jauna bruņojuma sistēma – neiekļaujas līguma NEW START ierobežojumos, un analogi ASV netiek izstrādāti. "Belgorod" ir pirmatklājēja. Starpkontinentālo bezpilota aparātu nesēju līniju atklās atomzemūdene "Habarovsk". Tās pamata īpašības ir aizslepenotas. Atklātos avotos pieejamie dati liecina, ka zemūdenei ir principiāli jauna atomenerģētiskā iekārta, tā var uzņemt līdz sešas bezpilota "Pastardienas torpēdas". Tonnāža – apmēram 10 tūkst. t., ātrums zem ūdens – līdz 32 mezgli, ieniršanas dziļums – 500 metri, autonoms darbs – 120 diennaktis, ekipāža – vismaz 100 cilvēki. Zemūdenes [korpuss atgādina jauno stratēģisko raķešnesēju "Borey".

Te jāpatur prārā, ka bezpilota aparāts spēj sasniegt ASV krasta līniju no jebkuras vietas ziemeļu puslodē, taču tiks izmantots vienīgi gadījumā, ja pret Krieviju vērsta agresija.

Atgādināšu: nevis Krievija, bet gan Savienotās Valstis ar sadomātu ieganstu izstājās no Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidācijas līguma, 2020. gadā palielināja militāro budžetu līdz 750 miljardiem dolāru (summa salīdzināma ar visu pārējo pasaules valstu aizsardzības izdevumiem). Krievijas daudzfunkcionālā okeāna sistēma ir brīdinājums "partneriem", asimetriska atbilde uz Pentagona un NATO trieciena potenciāla bīstamo koncentrāciju Austrumeiropā.

0
Tagi:
militārā tehnika, Krievija
Pēc temata
Krievija garantē: agresoram atmaksās dzelmes SBR "Skif"
Valsts departaments bīstas, ka Krievijas "Poseidon" spēs radīt kodolcunami
Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti
Krievijas atbilde uz agresīvu politiku – ziņas par "Poseidonu" nesēju