Kiberdrošība. Foto no arhīva

Nepļāpā: nokļūt cietumā par komentāru internetā

265
(atjaunots 09:24 28.04.2016)
Krimināllikuma grozījumi ir bīstami tāpēc, ka panti nav sīki aprakstīti, bet brīvības atņemšanas termiņi ir lieli. Pagaidām nav tik vienkārši iesēdināt kādu saskaņā ar šo likumu, bet ierosināt krimināllietu ir vieglāk par vieglu.

RĪGA, 26. aprīlis — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. 21. aprīlī otrajā, galīgajā lasījumā Saeima pieņēma t.s. Krimināllikuma grozījumus "par hibrīdkaru". Tagad likumā parādījušās tādas normas, kā sods "par publiskiem aicinājumiem pret Latvijas valstisko neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti, valsts varu vai iekārtu."

Saeimas deputāte no "Saskaņas" Jūlija Stepaņenko, kas balsoja pret grozījumiem, pastāstīja Sputnik par savu nostāju.

"Godīgi sakot, man ir tāda sajūta, ka mūsu valsts vērtībām — veselajam saprātam un vārda brīvībai, pāri pārbraucis ceļa veltnis,"— viņa atbildēja ļoti emocionāli.

"Likums, kas darbojas tagad, precīzāk sākot, darbosies vēl divas dienas, pirms spēkā stāsies jaunie grozījumi, — tā ir vecā redakcija, kas tika izstrādāta nemierīgā laikā, 1993. gadā. Aiz muguras bija barikādēs atkarotās neatkarības pieredze, un no jauna atgūtā valsts, ko bija svarīgi saglabāt," — stāstīja deputāte.

Nedz runāt, nedz domāt pret valsts varu

Uzskatu, ka vecā pārdomātā redakcija nodrošināja iedzīvotājiem mieru un pārliecību par rītdienu.

Ja iedomāsimies, ka valsts runā ar tautu likumu valodā, tad iepriekšējais likums iedvesa pārliecību un mieru, jo galvenokārt paredzēja sodu par dažādiem aicinājumiem destabilizēt situāciju.

Taču pašreizējā redakcija skan kā valsts vēstījums pilsoņiem: "Pat neuzdrošinieties apšaubīt varas lēmumus! Nerunājiet un nedomājiet neko pret valdību! Citādi jūs notiesās vai pat iesēdinās!" — secināja deputāte.

"Man ļoti nepatīk jauna likuma redakcija, — atzīmēja Stepaņenko. — Nepatīk ar savu kategoriskumu un plašajiem traktējumiem."

"Protams, šā likuma panti ir nedaudz uzlaboti salīdzinājumā ar to, par ko piedāvāja balsot 3. martā, bet arī tagad, no jurista viedokļa, tie ir šausmīgi. Es piedāvāju savus grozījumus, un balsoju pret jauno redakciju."

Lieli termiņi, neskaidri panti

Krimināllikuma grozījumi ir bīstami ar to, ka panti nav sīki aprakstīti, bet ieslodzījumu termiņi ir lieli.

Pagaidām nav tik vienkārši iesēdināt kādu saskaņā ar šo likumu, bet ierosināt krimināllietu ir vieglāk par vieglu. No specdienestu patvaļas mūs glābs tikai likumprojekta autoru mutiskās garantijas.

Īpaši tas attiecas uz publikācijām publiskajā telpā pat tādā, kā sociālais tīkls. Pat ziņas komentārs
 var kļūt par iemeslu krimināllietas ierosināšanai. Ļoti bīstami tagad ir nodot informāciju ārvalstu medijiem. Pat komentāru, ko es jums sniedzu pašlaik," — vērtēja Stepaņenko.

Valdības spiegi

"Jaunie grozījumi varētu skart aptuveni pusi mūsu valsts iedzīvotāju. Ne tikai Saeimas deputāti un valdības locekļi, bet arī uzņēmēji un pašvaldību darbinieki regulāri tiekas ar ārvalstu pārstāvjiem un jebkāda apmaiņa ar informāciju var būt traktēta no jaunā likuma viedokļa," — atzīmēja Stepaņenko.

"Biedējošākie šī likuma panti attiecas uz spiegošanu un paredz atbildību par konfidenciālās informācijas vākšanu. Ar tiem var "iekrist" ne tikai spiegi, bet arī godprātīgi iedzīvotāji, kuri aizstāv savas tiesības tiesā un vāc informāciju pierādījumiem," — deputāte atgādināja.

"Pats neskaidrākais un visplašāk traktētais pants: "Par darbību nolūkā palīdzēt ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu, valsts iekārtu, vai valsts drošību var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, vai ar piespiedu darbiem, vai ar naudas sodu ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem," — uzsvēra deputāte.

"Runājot ar ārvalstu pārstāvjiem, mēs pat nevaram iedomāties, kāda darbība vai sniegtā informācija var tikt izmantota pret Latviju,— pauda uzskatu Stepaņenko. —Piemērām, par Latvijas Izglītības likuma kritiku kādā Krievijas forumā teorētiski var ierosināt krimināllietu. Bija parasts komentētājs — kļuva par noziedznieku. Kā rīkoties publiskām personām? Pat šī likuma kritika, it īpaši ārvalstu medijos, teorētiski ir bīstama."

Jautājuma vēsture

Prezidents Raimonds Vējonis nesen mēģināja pierunāt satrakojušos varasvīrus par to, ka viņi ir rīkojušies nepareizi, uz pusgadu slēdzot televīzijas kanāla "Rossija RTR" translāciju un noraidot Sputnik Latvija portāla reģistrāciju.

Prezidents ķerās pat pie pēdējā argumenta: "Neesam totalitāra valsts vai Krievija, kur, ja kaut kas nepatīk, uzreiz slēdzam."

Tomēr jau februāra sākumā Latvijas ĀM paskaidroja, ka valstī par mediju politiku ir atbildīga ne tikai Kultūras ministrija, bet arī Drošības policija, pēc kuras domām, uz Krievijas medijiem neattiecas likumi, kas aizsargā mediju brīvību.

Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ierosināja grozīt likumus tā, lai būtu iespējams kontrolēt Latvijai nelojālos pedagogus un skolas.  Pēc viņa domām, ar to jānodarbojas arī DP, jo skolās ir daudz "Latvijai nelojālu skolotāju, kuru mērķis ir mūsu valsts graušana."

Drošības policija jau atklājusi blogeru medību sezonu, kuri izklaidējas, publicējot Galaktikas mēroga petīcijas. Viss sākās ar "Maksima Koptelova lietu", kurš ierosināja parakstu vākšanu par Latvijas iekļaušanu Krievijas sastāvā "lielo attīstības perspektīvu" dēļ. Amizanto petīciju parakstīja vairāk nekā septiņi tūkstoši cilvēku, bet tiesa piesprieda Koptelovam reālu sešus mēnešus ilgu cietumsodu.

14. aprīlī Latvijas Drošības policija ierosināja vēl vienu krimināllietu pret blogeri Denisu Bartecki, kurš publicēja petīciju par Latvijas pievienošanu ASV,  un veica kratīšanu viņa mājās.

Barteckis publicēja petīciju atbildei uz "muļķīgo un absurdo sodu, kas piespriests Maksimam Koptelovam".

"Ja jau cilvēkam par joku piespriež pusgada ieslodzījumu, es nolēmu novest situāciju līdz absurdam un piedāvāt pievienot Latviju ASV. Mūsu sistēma šo petīciju uzskata par Latvijas valsts neatkarības apdraudējumu. Tāpēc pret mani ir ierosināta krimināllieta pēc Krimināllikuma 82. panta 1. daļas — publisks aicinājums likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību. Saskaņā ar šo pašu pantu tika uzrādīta apsūdzība arī Maksimam Koptelovam."— teica blogeris.

Aicinājums parakstīties par Latvijas iekļaušanu ASV sastāvā tika publicēts februārī portālā avaaz.org līdz ar aicinājumu iekļaut valsti Galaktiskās impērijas sastāvā.

265
Temats:
Atbilstoši hibrīdkara likumiem (45)
Pēc temata
Deputāti pieņēmuši pretspiegu grozījumus
Hibrīdkari: no grozījumiem tika izslēgts punkts par valsts noslēpumu
Saeimas spīkere, skandalozie grozījumi un "Kremļa pirksts"
Anatolijs Bažans

Gada laikā Latvija zaudējusi pusi kravu: Krievija deva padomu, glābt tranzītu

10
(atjaunots 17:39 04.06.2020)
Pirmā ceturkšņa katastrofālie rezultāti kravu pārvadājumu jomā Latvijā: ko vēl var paspēt veikt, lai glabtu tranzīta nozari.

RĪGA, 4. jūnijs – Sputnik. Dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms 2020. gada pirmajā ceturksnī valstī sasniedza 5,983 milj. tonnu – par 48,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Naftas produktu transportēšanas apjoms pa maģistrālajiem cauruļvadiem sarucis par 44,6% - līdz 529 tūkstošiem tonnu, vēsta Ventasbalss.lv, atsaucoties uz Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Ja valsts tranzīta nozare nesaņems investīcijas, to gaida ne īpaši patīkamas perspektīvas, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja ekonomikas zinātņu doktors, Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas institūta Ekomikas pētījumu nodaļas vadītājs Anatolijs Bažans.

"Perspektīvas nav īpaši spīdošas, ja netiks ieguldītas pietiekamas investīcijas. Kas pašreizējos apstākļos investēs Latvijā? Iespējams, Ķīna ieinteresēsies, ja, protams, Baltijas valsts valdība izšķirsies par tādu sadarbību," paskaidroja Bažans.

Pēc viņa domām, Ķīna kopumā ir ieinteresēta izvietot savus uzņēmumus Eiropā, tāpēc liela investīciju plūsma no Pekinas puses ir iespējama, tomēr tikai pēc pandēmijas beigām.

Ja nu Latvija sakārtos attiecības ar Krieviju, tās ostas atkal kļūs par budžeta ienākumu avotu, atzīmēja ekonomists.
"Jau padomju laikā Latvijas ostas bija svarīgs pārkraušanas punkts kravu piegādei uz dažādiem reģioniem ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē. Patlaban to nozīme ir kritusies, kravu plūsmas iet garām – caur ostām Krievijas ostām Baltijā. Ostas atkal kļūs par ienākumu avotu Latvijai, ja tā sakārtos attiecības ar Krieviju," teica Bažans.

Eksperts uzsvēra, ka valstu sakaru noregulēšana lielākā mērā ir atkarīgka no Latvijas valdības politikas – Krievija ir gatava sadarboties ar noteikumu, ja tiks normalizētas divpusējās attiecības un uzlabosies iekšējais politiskais klimats Latvijā.

Pērn dzelzceļa kravu pārvadājumi Latvijā samazinājās par 15,8% salīdzinājumā ar 2018. gadu. Šogad Latvijas dzelzceļa ienākumi nesedz izdevumus, uzņēmums pieprasījis dotāciju no Latvijas budžeta 25 miljonu eiro apmērā. Līdz gada beigām uzņēmums atlaidīs 1,5 tūkst. darbinieku – apmēram ceturto daļu štata.

Lielākās ostas 2020. gada pirmajā ceturksnī demonstrē negatīvu kravu apgrozījuma dinamiku. Rīgas osta samazinājusi pārkraušanu līdz 8,23 milj. tonnu – par 25,2% mazāk nekā gadu iepriekš. Ventspils ostā lejupslīde sasniegusi 41% - līdz 4,75 milj. tonnu, bet Liepājas ostā kravu pārkraušana kritusies par 22,7% - līdz 2,17 milj. tonnu.

За год Латвия потеряла половину транзита: Бажан указал пути спасения
10
Tagi:
Kravu pārvadājumi, tranzīts, Latvija, Krievija
Pēc temata
Kravu tranzīts caur Latviju krities vairāk nekā divkārt – un tās vēl nav krīzes beigas
Ideoloģiski nepareiza nozare: Latvija iznīcina tranzītu krievu dēļ
Linkaits pastāstīja par Latvijas jauno ostu pārvaldes modeli: varasiestādes tās piesavinās
Latvijai no krīzes jāizkļūst saviem spēkiem: eksperts iesaka atteikties no ilūzijām par ES
Pludmale

Kādas pludmales Latvijā saņēmušas tiesības pacelt "Zilo karogu"

3
(atjaunots 17:25 04.06.2020)
Līdz 6. jūnijam "Zilais karogs" pacelsies 14 vietās Latvijā. Starp tām nav nevienas Jūrmalas pludmales – pārlieku dārgs prieks.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. "Zilā karoga" programmā, kas apstiprina pludmaļu atbilstību virknei starptautisko standartu, 2020.gadā Latvijā ekoloģiskās kvalitātes sertifikātu saņēmušas 14 peldvietas, vēsta Rus.lsm.lv.

To vidū ir Liepājas pilsētas Dienvidrietumu peldvieta, Liepājas pilsētas peldvieta pie stadiona, Liepājas pilsētas Beberliņu peldvieta, Rīgas pilsētas Vakarbuļļu peldvieta, Rīgas pilsētas Vecāķu peldvieta, Daugavpils pilsētas peldvieta "Stropu vilnis", Daugavpils pilsētas Stropu ezera peldvieta, Ventspils pilsētas pludmale, Jēkabpils pilsētas Radžu ūdenskrātuves peldvieta, Engures novada kempinga "Abragciems" peldvieta, Kuldīgas novada Mārtiņsalas peldvieta, Limbažu novada Lielezera peldvieta, Saulkrastu novada Centra peldvieta, kā arī jahtu ostā Liepājā "Liepāja Marina".

Jūrmalas šajā sarakstā nav. Iepriekš jau vēstīts, ka 2020. gadā Jūrmalas dome varētu atteikties no programmas "Zilais karogs", jo pieaugusi tās dalības maksa. Iepriekš tā sastādīja 200 eiro par pludmali gadā, bet no 2020. gada pieaugusi līdz 1000 eiro.

Iepriekš Jūrmalā bija 8 pludmales, kas pacēla "Zilo karogu", tātad kūrortpilsētai būtu nācies sameklēt 8 tūkstošus eiro, lai piedalītos programmā.

Sertifikāts "Zilais karogs" apliecina, ka pludmale atbilst visiem 33 kritērijiem, kas vērtē ūdens kvalitāti, ekoloģisko pārvaldi, informēšanu un izglītošano apkārtējās vides jautājumos, kā arī labiekārtošanu un apkalpošanas sfēru.

2019. gadā sertifikātu "Zilais karogs" Latvijā saņēma 21 pludmale un divas jahtu ostas. Visā pasaulē to izpelnījušās 4560 vietas 45 valstīs.

3
Tagi:
Jūrmala, Latvija
Pēc temata
Latvijā palielinājies "Zilā karoga" pludmaļu skaits
Latvijas pludmalēs paceļas "Zilie karogi"
Turcijas pludmalēs aizliegs smēķēt cigaretes un ūdenspīpes
MiG-29SMT

Sīrija saņēmusi Krievijas iznīcinātāju MiG-29 otro partiju

0
(atjaunots 17:44 04.06.2020)
MiG-29 ir ceturtās paaudzes iznīcinātājs, paredzēts darbam pret visu tipu gaisa mērķiem vienkāršos un sarežģītos laikapstākļos, kā arī virszemes mērķu likvidācijai.

RĪGA, 4. jūnijs - Sputnik. Sīrijas armija saņēmusi no Krievijas pilnveidoto iznīcinātāju MiG-29 otro partiju, vēsta Krievjas vēstniecība Sīrijā savā lapā Twitter.

Lidmašīnas nodotas Sīrijai abu valstu militāri tehniskās sadarbības ietvaros, informēja diplomātiskā misija.

Diplomāti precizeja, ka Tuvo Austrumu valsts piloti jau sākuši lidojumus ar šiem iznīcinatājiem.

Laikā, kad Sīrijā sākās militārais konflikts, valsts Gaisa spēku bruņojumā bija vairāki desmiti MiG-29, to piegādes turpinājās kopš 80. gadu sāuma. Bez tam Krievijas Gaisa Kosmiskie spēki izmantoja vairākus MiG-29SMT operācijā pret teroristiem Arābu republikā.

MiG-29 ir ceturtās paaudzes iznīcinātājs. Tas paredzēts visu tipu gaisa mērķu likvidācijai ar vadāmo raķešu un borta lielgabala palīdzību vienkāršos un sarežģītos laikapstākļos, brīvā telpā un zemes fonā, arī traucējumu apstākļos, kā arī virszemes mērķu likvidācijai ar nevadāmiem lādiņiem vizuālas redzamības apstākļos.

MiG-29 pirmo reizi pacēlās gaisā 1977. gadā. Piecus gadus vēlāk to saņēma Bruņotie spēki, zināmu laiku tas bija Krievijas Gaisa kara spēku galvenais iznīcinātājs. Patlaban lielākā daļa šo lidmašīnu GKS aizvietota pret jaunāka tipa mašīnām.

0
Tagi:
Sīrija, Krievija
Pēc temata
Nevajag kļūt nekaunīgiem: Krievijas Su-35 sastapušas ASV spiegu pēc visiem noteikumiem
Krievijas GKS iznīcinātāji un trieciennieki sacensībās "Aviadarts"
MiG-31 maksimālā ātrumā un augstumā: pārtveršana stratosfērā
Kādiem nolūkiem Krievijai tālā darbības rādiusa raķešu bumbvedēji Tu-22M3