Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis

Bergmanis pastāstīja, kāpēc Latvijā nevar atjaunot obligāto iesaukumu militārajā dienestā

91
(atjaunots 17:36 11.04.2016)
Valsts aizsardzības koncepcijas jaunais projekts paredz katra iedzīvotāja piedalīšanos valsts aizsardzības nodrošināšanā.

RĪGA, 11. aprīlis — Sputnik. Ir nepieciešamas diskusijas par obligāta militārā dienesta atjaunošanu, bet profesionāli bruņotie spēki ir efektīvāki nekā regulārie, —par to ir pārliecināts aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Viņa interviju raidījumam Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" citē aģentūra LETA.

Pēc ministra sacītā, Latvija nevar atļauties ieviest obligāto militāro dienestu, jo tam vajadzīgi ievērojami resursi un attīstīta infrastruktūra, kuras Latvijas teritorijā nav.

"Jāpiebilst, ka esam ieguldījuši ļoti daudz spēku profesionālas armijas karavīru skaita palielināšanai, ka arī Zemessardze pēc savām iespējām jau ir salīdzināma ar profesionālu armiju," — piebilda ministrs.

Līdz 1. jūlijam Zemessardzes novadu nodaļas tiks reorganizētas kājnieku brigādēs. Zemessardzē ir 18 bataljoni, kas tiek izvietoti pa 3 novadiem. Kopumā plānots izveidot četras brigādes. Lai uzlabotu kaujas gatavību, Zemessardzes aprīkošanā un infrastruktūrā tiks ieguldīti 70 miljoni eiro.

Latvijā pašlaik pastāv profesionālā armija. Kopš 2004. gada republika ir NATO dalībvalsts.

Latvijas jaunā valdība apņēmusies stiprināt valsts aizsardzību, pakāpeniski palielinot šīs jomas finansējumu: no 2017. gadā līdz 1,7% no IKP, 2018. gadā līdz 2%. Puse no plānotajiem izdevumiem ir paredzēta personāla apmaksai.

Pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma pētījumu centrs SKDS veica aptauju "Latvijas iedzīvotāju viedoklis par valsts aizsardzības jautājumiem". Saskaņā ar šīs aptaujas rezultātiem, 27,9% vīriešu atklāti paziņojuši, ka nav gatavi aizstāvēt valsts ar ieročiem rokās.

Pērn obligāto militāro dienestu atjaunoja Lietuva. Taču pēc tam valstī strauji palielinājās jauniešu emigrantu skaits. Toreiz Lietuvas premjers Aļģirds Butkevičs atzina, ka tas ir saistīts ar obligātā dienesta atjaunošanu.

91
Pēc temata
Desmitiem rezervistu ignorējuši militārās mācības
Jaunā aizsardzības koncepcija: iekarot Latviju nebūs iespējams
Brīdlovs no jauna vēsta: Krievija apdraud Austrumeiropu
NATO spēku virspavēlnieks atzīst Krievijas armijas augsto līmeni
Mediķiem veltītā statuja pie Mākslas muzeja Rīgā, foto no arhīva

Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu

0
(atjaunots 14:18 19.10.2020)
Mediķiem vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts, arī no iedzīvotāju puses, kā arī valstī noteikto ierobežojumu ievērošana.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Mediķi Latvijā jau vairāk nekā pusgadu strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule intervijā Latvijas Radio.

Viņa atzīmēja, ka pavasarī, sākoties pirmajam Covid-19 vilnim, mediķi juta sabiedrības atbalstu – cilvēki aicināja viens otru palikt mājās, organizēja dažādas akcijas.

Cipule konstatēja, ka tagad vērojams pretējais – attieksme ir pavisam citāda, lai arī pašiem mediķiem ir daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku.

Viņa atzina, ka mediķu noskaņojumu pasliktina fakts, ka nav zināms, cik ilgi turpināsies situācija ar Covid-19 un ko tā nesīs. NMPD, stacionāros, pieņemšanas nodaļās un laboratorijās darba apstākļi ir sarežģītāki, mediķi ir spiesti izmantot nopietnākus aizsardzības līdzekļus.

"Mums pašlaik ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums par to, lai mēs varētu tā labi turpināt," teica Cipule.

Viņa norādīja, ka labākais atbalsts mediķiem – nenoliegt ieviesto ierobežojumu efektivitāti un ievērot tos.

Nepieciešamība nēsāt maskas un ievērot citus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus patiešām ir sašķēlusi sabiedrību. Baltijas valstu līderi aicināja pilsoņus ievērot sociālo distanci, nēsāt maskas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt rokas un ievērot citas higiēnas normas, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis organizēja konkursu par labāko pašiņu maskā.

Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems atteicās nēsāt masku un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli demisionēt. Savukārt sporta pārstāvji pauda neizpratni par ierobežojumiem sporta nodarbībām.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas
Vīruss-izspiedējs, foto no arhīva

Valsts policija vēlas algot hakerus. Cik viņiem maksās?

6
(atjaunots 13:28 19.10.2020)
Valsts policijas jaunais priekšnieks Armands Ruks pastāstīja, ka iestādei jāpaplašina potenciāls cīņā ar kibernoziegumiem, tomēr var izrādīties, ka jaunie darbinieki ar sporta normatīviem galā netiks. Ruks nosauca arī algu slieksni.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Aizvadītajā nedēļā amatā ieceltais Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks sola radikālas pārmaiņas organizācijas darbā. Intervijā telekanālam TV3 viņš skāra arī kibernoziedzības apkarošanas jautājumu.

Ruks atklāja, ka jau tagad policijā ir analītiķi, kas prot strādāt ar jaunajām tehnoloģijām, tātad iestāde spēj cīnīties ar noziedzniekiem pat "darknetā". Tomēr viņš gribētu nākotnē paplašināt potenciālu cīņai ar kibernoziedzību, piesaistot hakeru līmeņa speciālistus. Viņiem, iespējams, tiks izvirzītas vājākas prasības no fiziskās sagatavotības viedokļa.

"Mēs nevaram prasīt, lai katrs šāds cilvēks ar tādām zināšanām specifiskām nokārtotu sporta normatīvus. Viņam varbūt ir līka mugura un nav tās fiziskās spējas tik labas, bet galva ir ļoti attīstīta tieši tajā virzienā," konstatēja Ruks.

Viņš piebilda, ka policijai vajadzīga iespēja nodrošināt "baltajiem hakeriem" atbilstošu algu.

"Pēc neoficiālām ziņām tāds labs speciālists ir gatavs strādāt no 2000 uz rokas.

Ar tām vecajām metodēm tikai vairs nevar strādāt. Tās arī ir svarīgas, un viņus arī dod savu pienesumu, viennozīmīgi, bet ir mums interneta vide," paskaidroja Ruks.

Iepriekš jau Aizsardzības ministrija vairākkārt izvērtējusi jautājumu par Latvijas hakeru mobilizāciju darbam valsts labā. Šī gada sākumā ministrs Artis Pabriks pastāstīja, ka plāno veidot informatīvās drošības nodaļu katrā Zemessardzes bataljonā.

6
Tagi:
hakeri, Latvijas policija
Pēc temata
Nāciet iekšā, atvērts: Latvija bezcerīgi atpalikusi kiberaizsardzībā, noskaidroja ANO
Pilsoņu kiberkarš Latvijā
Kiberzemessardze vēlas mobilizēt Latvijas hakerus