Sputnik Latvija vietne. Foto no arhīva

Sputnik Latvija lasītāju skaits pēc bloķēšanas domēna zonā.lv pieaudzis

157
(atjaunots 14:03 08.04.2016)
Latvijas ĀM nosūtīja ierosinājumu bloķēt portālu sputniknews.lv domēna zonā .lv sakarā ar to, ka starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" vadītājs ir iekļauts ES "melnajā sarakstā". Tūlīt pēc tam vietnes apmeklējumu skaits strauji pieaudzis, vēstīja Dmitrijs Kiseļovs.

RĪGA, 8.aprīlis — Sutnik. Sputnik Latvija vietnes apmeklējumu skaits strauji pieaudzis pēc valsts iestāžu pieņemtā lēmuma par resursa bloķēšanu domēna zonā.lv, ceturtdien pavēstīja "Rossija segodņa" ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs.

Agrāk Sputnik Latvija saņēma oficiālu paziņojumu par resursa slēgšanu domēna zonā.lv, jo esot pārkāpts ES Padomes lēmums par ierobežojošajiem pasākumiem sakarā ar Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības apdraudējumu. Savukārt Sputnik pavēstīja, ka nav pārkāpts neviens Latvijas un ES spēkā esošo normatīvo aktu punkts. Latvijas ĀM nosūtījusi vēstuli arī ieteikumu bloķēt portāla sputniknews.lv domēnu.lv, jo ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs ir iekļauts ES sankciju sarakstā.

"Esmu pateicīgs latviešu kolēģiem par lielisko mūsu resursa reklāmu. Mūsu vietnes apmeklējumu skaits ir strauji pieaudzis," — teica Kiseļovs Maskava — Minska videokonferencē, kas notika "Rossija segodņa" telpās.

Viņš norādīja, ka Latvijas varas iestāžu rīcība ir nelikumīga. "Viņi centās slēgt mūsu resursu, aizbildinoties ar to, ka personīgi pret mani ieviestas ES sankcijas. Tas iziet ārpus tiesiskā lauka, jo personīgās sankcijas neattiecas uz aģentūru," — uzsvēra Kiseļovs.

Ceturtdien Minskā Kiseļovs piedalījās aģentūras Sputnik multivides centra atklāšanā. Komentējot aģentūras darbību Baltkrievijā, viņš pauda pārliecību, ka tas neizraisīs

negatīvu reakciju no vietējo varas iestāžu puses.

"Tas, kas notika Latvijā, liecina par bailēm no vārda brīvības, no atšķirīģa viedokļa. Es nedomāju, ka tā varētu notikt Baltkrievijā," — pauda Kiseļovs.

Sputnik (sputniknews.com) ir ziņu aģentūra un radio ar multivides informācijas centriem vairākos desmitos valstu. Sputnik ietver vietnes vairāk nekā 30 valodās, analogo un ciparu apraidi, mobilās lietotnes un lapas sociālajos tīklos. Sputnik ziņas ik dienas iznāk angļu, arābu, spāņu un ķīniešu valodās.

157
Pēc temata
Maskava pieprasīs izskaidrot Sputnik slēgšanas iemeslus Latvijā
Kāpēc Sputnik tā biedē Latvijas valdību
Latvijas ĀM negatavojas mainīt savu pozīciju Sputnik lietā
Sputnik Latvija ir atgriezies pie saviem lasītājiem domēna zonā .com
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

0
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

0
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu
Plastmasas pudeles, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem nāksies samaksāt par saplacinātām pudelēm

20
(atjaunots 13:17 11.08.2020)
Taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt patērētājiem dārgāk, nekā iepriekš paredzēts.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā bremzē viens jautājums – iespēja nodot saplacinātas alumīnija bundžas un plastmasas pudeles, vēsta kanāla LTV7 raidījums "Šovakar".

Taras depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs 2022. gada 1. februārī: dzērieni vienreizlietojamā iepakojumā maksās par 10 centiem dārgāk, taču šo naudu pircēji varēs atgūt, nododot tukšas bundžas vai pudeles speciālos taromātos.

Depozīta sistēmas dalībnieku produkcija tiks apzīmēta ar speciālu uzlīmi. Izmantoto iepakojumu pieņemšanas punktus plānots ierīkot veikalos vai blakus tiem, taču ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Lauku apkārtnē iespējama punktu izveidošana, kur iepakojumus pieņems nevis aparāts, bet gan taras pieņēmējs.

Tomēr iepakojumu ražotājus uztrauc jautājums par to, vai patērētāji drīkstēs nodot saplacinātas bundžas un pudeles. Pēc viņu sacītā, citu valstu pieredze liecina, ka tas paver iespējas krāpniekiem: saplacinātas plastmasas pudeles un alumīnija bundžas ved no kaimiņvalstīm, kur depozīta sistēmas nav (Latvijas gadījumā tās var būt Polija, Krievija un Baltkrievija), nodod un saņem par tām naudu.

"Ja sistēma nepārbaudīs pudeles formu, ja nodod saplacinātu pudeli, tad var nodot šampūna pudeli, piemēram, ar viltotu svītrkodu. Tiek pieņemts iepakojums ar nesamaksātu depozītu, tas, kurš to nodod, saņem 10 centus – un beigās šos 10 centus nāksies dzēst operatoram. Līdz ar to, ražotājiem nāksies maksāt vairāk par dalību depozīta sistēmā. Un viņiem nāksies celt produktu cenas," uzskata Miks Stūrītis, "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs.

Turklāt biedrība apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju depozīta sistēmas ieviešanas sabotēšanā.

"Mēs nevaram nosaukt konkrētas personas, taču pieļaujam: kāds ir ieinteresēts tajā, lai šīs sistēmas nebūtu. Vai arī lai sistēma nesāktu strādāt – vai, uzsākot darbu, bankrotē. Acīmredzot, kādam tas ir izdevīgi," atzīmēja Stūrītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apgalvo, ka atļāva nodot saplacinātus iepakojumus, rūpējoties par patērētāju ērtībām: tā tukšā tara aizņem mazāk vietas mājās.

"Kā saka mūsu sociālie partneri, jaunās tehnoloģijas ļauj atpazīt saplacinātu PET pudeli vai bundžu. Taču vai tas būs ieviests, redzēsim rudenī, kad Valsts vides dienestam vajadzēs pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēties to, kas varēs kļūt par depozīta sistēmas operatoru un ar kādām prasībām tas varēs strādāt. Ja tas tehniski nebūs iespējams, tad šādas iespējas arī nebūs," uzsvēra ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Uzņēmumā "Peruza", kur pirms kāda laika izstrādāja depozīta iepakojuma pieņemšanas aparāta prototipu, saka, ka pareizi atpazīt saplacinātas pudeles un atsijāt liekās – nav problēma, jautājums ir tikai par aparāta cenu.

"Mākslīgais intelekts spēj atpazīt un it kā rekonstruēt pudeles formu no tā, kā tā ir saplacināta, noteikt deformācijas līmeni, taču tas aizņem laiku un maksā naudu. Mēs esam gatavi. Vai visi ir gatavi maksāt? Es ceru, ka ir gatavi," uzsvēra Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Cietiem vārdiem sakot, par uzlabotām tehnoloģijām rezultātā nāksies atkal maksāt pircējiem.

20
Tagi:
Latvija, VARAM
Pēc temata
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Nododiet pudeles: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta taras depozīta ieviešanu
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi