Latvijas Saiema. Foto no arhīva

Steiga hibrīdkarā ir lieka

31
(atjaunots 12:10 06.04.2016)
Šodien Saeimas juridiskās komisijas sēdē tika pieņemts lēmums atlikt līdz 21. aprīlim Krimināllikuma skandalozo grozījumu otro lasījumu. Deputātiem nācās steigšus "ķert blusas" – labot nepilnības un līdz galam nepateiktās lietas jaunajos grozījumos.

RĪGA, 6. aprīlis — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Jau šonedēļ, 7. aprīlī Saeimas deputāti varēja otrajā lasījumā pieņemt tā saucamos Krimināllikuma grozījumus par "hibrīdkaru".

Deputāti bija gatavi steidzami apstiprināt grozījumus, taču sabiedrības, mediju un daudzu tiesībsargājošo organizāciju attieksme pret tiem bija ļoti pretrunīga. Šī iemesla dēļ šodien Saeimas juridiskās komisijas sēdē tika pieņemts lēmums atlikt galīgo otro lasījumu līdz 21. aprīlim. Saeimas juridiskās komisijas sekretārs Valērijs Agešins pastāstīja Sputnik korespondentam, ka šodien parlamenta opozīcijai izdevies izcīnīt nelielu, tomēr vērā ņemamu uzvaru. Likuma grozījumi netiks pieņemti ceturtdien, kad bija paredzēts to otrais (galīgais) lasījums. Lēmums tika atcelts līdz mēneša beigām. Juridiskā komisija turpinās darbu pie grozījumiem nākamotrdien.

"Jautājumos, kas attiecas uz Krimināllikumu, ir jābūt ļoti precīziem un uzmanīgiem. Grozījumu pieņemšanu nekādā gadījumā nedrīkst sasteigt," – uzsvēra Valērijs Agešins.

"Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis atzina, ka "iespējamas diskusijas" attiecībā uz 81. panta grozījumu Nr. 15 – "Pret Latviju vērsts aicinājums", — stāstīja deputāts. – Viņš ierosināja koriģēt šo grozījumu, piemēram, papildināt to: "Par publisku aicinājumu vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību vai suverenitāti vai graut teritoriālo vienotību, gāzt valsts varu vai grozīt valsts iekārtu veidā, kāds nav paredzēts Satversmē (šīs īsās frāzes agrāk nebija)  vai par šādu aicinājumu saturoša materiāla izplatīšanu, soda ar brīvības atņemšanu."

Netiks atbalstīts "Saskaņas" frakcijas ierosinājums izlēgt no likumprojekta 81.1 pantu, kurā runa ir par "…palīdzību ārvalstij pret Latvijas Republikas drošības interesēm vērstā darbībā". Savu lēmumu pamatojām ar to, ka frāzi "palīdzības sniegšana ārvalstij" iespējams traktēt ļoti plaši. Atsevišķos gadījumos cilvēks, pats to neapzinoties (piemēram, pamatoti kritizējot kada ministra darbu), var netieši sniegt palīdzību dzimtās valsts ienaidniekiem."

Ar to komisijas sēde tika slēgta. Kopš marta sākuma tās locekļi ir izskatījuši tikai pusi grozījumu, un darbs tiks turpināts nākamnedēļ, pavēstīja Valērijs Agešins. Taču likumprojekta steidzamība nav atcelta, lai arī opozīcijā esošās frakcijas ("Saskaņa", "Latvijas reģionu apvienība" un "No sirds – Latvijai") izteica šādu ierosinājumu. Pagaidām vēl ir pāragri teikt, vai steidzamība tiks atcelta un noteikts trešais lasījums. Ja grozījumi tiks skatīti trīs lasījumos, tie nonāks pie prezidenta, un viņš varēs pieņemt savu lēmumu.

Atgādināsim, ka martā Latvijas Saeima paātrinātā kārtībā pieņēma likuma grozījumus, kas paredz kriminālatbildību par pretvalstiskām darbībām. Lielākā daļa mediju grozījumus uztvēra kā stingru cenzūru, kas ieviesta, lai pretotos "Krievijas propagandai".

Taču tā saucamā hibrīdkara likuma pieņemšana sadūrās ar negaidītu pretestību no Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa puses. Viņš norādīja, ka "valsts drošības interesēs nav pārkāpt Satversmi un vārda brīvību.

"Latvijas cilvēktiesību komiteja jau nosūtīja ASV un vairāku Eiropas valstu vēstniecībām, ANO, Eiropas  Padomei, EDSO un citām starptautiskām organizācijām adresētas vēstules. Tajās LCK informēja, ka Krimināllikuma grozījumi apdraud Eiropas Savienības dalībvalsts iedzīvotāju  pamata tiesības un brīvības.

Krimināllikuma grozījumi maina tiesisko regulējumu saskaņā ar mūsdienu izaicinājumiem", tas ir, paredz kriminālatbildību par pretvalstiskām darbībām "hibrīdkara un informatīvā kara" formātā.

31
Temats:
Atbilstoši hibrīdkara likumiem (45)
Pēc temata
Likums par citādi domājošajiem apdraud pat sportistus un fermerus
Likums par raganu medībām: kāds sods pienāksies par varas kritiku
Prezidents iestājas par vārda brīvību hibrīdkarā
Prezidents no jauna aicina deputātus nepārkāpt cilvēktiesības
Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš

Latvijas premjerministrs novērtēja Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas

1
(atjaunots 11:21 15.08.2020)
Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš uzskata, ka prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā "nebija brīvas un godīgas". Tā viņš nospraudis Latvijas viedokli par notikumiem kaimiņvalstī.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš savā lapā Twitter novērtēja prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā 9. augustā. Savu tvītu premjerts papildināja ar ārlietu ministra Edgara Rinkēviča paziņojumu par divu Latvijas pilsoņu aizturēšanu Baltkrievijā, kas bija publicēts ceturtdien, 13. augustā.

Latvijas politiķis uzskata, ka prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā "nebija brīvas un godīgas". Viņš uzsvēra, ka "Latvija atbalsta Baltkrievijas sabiedrības vēlmi dzīvot neatkarīgā un demokrātiskā valstī".

Politiķis atgādināja, ka pirmdien, 17. augustā, valdības ārkārtas sēdē Latvijas politiķi lems par viedokli šajā jautājumā.

​Iepriekš Latvijas ārlietu ministrs savā Twitter informēja, ka 14. augustā Eiropas Padomes sēdē ārlietu ministru līmenī valsts atbalstīs sankcijas pret Baltkrievijas Republikas amatpersonām.

Ceturtdien Lietuvas prezidents Gitans Nausēda piedāvāja Baltkrievijas valdībai starpnieka iniciatīvu, ko, pēc viņa vārdiem, atbalstījis Latvijas prezidents Egils Levits un Polijas prezidents Andžejs Duda. Viņš brīdināja: ja šī iniciatīva cietīs sakāvi, pret Baltkrieviju, iespējams, tiks vērstas Eiropas un nacionālās sankcijas. Taču jau piektidien, 14. augustā Nausēda informēja: viņaprāt, Aleksandrs Lukašenko vairs nav Baltkrievijas "leģitīmais līderis".

Atgādināsim, ka pēc prezidenta vēlēšanām 9. augustā Baltkrievijā sākās protesti, ko pavadīja sadursmes ar miliciju un aresti.

Protestu laikā Baltkrievijā slimnīcās nokļuvuši vairāk nekā 250 cilvēki, viņu vidū – aptuveni 50 varasiestāžu darbinieku. IeM dati liecina, ka viens cilvēks gājis bojā pēc mēģinājuma likt lietā pret miliciju paštaisītu spridzekli.

1
Tagi:
Krišjānis Kariņš, prezidenta vēlēšanas, Baltkrievija
Pēc temata
Tihanovska paziņoja, ka dibinās padomi varas nodošanai Baltkrievijā
Politologs: Lietuva jau pieķerta revolūcijai Baltkrievijā paredzēto CIP līdzekļu izzagšanā
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju

Pēc uzliesmojuma ģimnāzijā Covid-19 gadījumu skaits valstī krities

14
(atjaunots 15:01 14.08.2020)
Latvijā reģistrēts viens jauns Covid-19 gadījums, pie tam izmeklējumu skaits saglabājas. Aizvadītās diennakts laikā neviens Covid-19 pacients nav nogādāts slimnīcā.

RĪGA, 14. augusts — Sputnik. Aizvadītās diennakts laikā Latvijā veikti 1704 koronavīrusa testi, reģistrēts viens jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Epidēmijas laikā kopumā valstī veikts 222 531 izmeklējums, reģistrēti 1308 inficēšanās gadījumi, 1078 cilvēki atveseļojušies, 32 miruši.

Pēdējās diennakts laikā neviens nav hospitalizēts ar Covid-19 diagnozi. Stacionāros joprojām ārstējas trīs pacienti ar vidēji smagu slimības gaidu. Kopumā pēc Covid-19 no slimnīcām izrakstīti 198 cilvēki.

Iepriekš Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pastāstīja, ka Latvijā, atšķirībā no daudzām citām ES valstīm, izdevies saglabāt zemu Covid-19 saslimstību. Galvenais infekcijas avots patlaban ir cilvēki, kas inficējušies ārzemēs, - viņi veido trešo daļu infekcijas gadījumu.

11. martā Pasaules veselības organizācija izsludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 pandēmiju. PVO dati liecina, ka pasaulē jau fiksēti vairāk nekā 20,4 miljoni infekcijas gadījumu, miruši vairāk nekā 744 tūkstoši cilvēku.

14
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvijā nav jaunu Covid-19 gadījumu – vai atcels ierobežojumus?
Putins paziņoja par pirmās vakcīnas pret koronavīrusu reģistrāciju Krievijā
Ja Gagarins lidotu kosmosā tagad: Latvija ignorē Krievijas vakcīnu
Covid-19

Krievija informē par Covid-19 vakcīnas ražošanas sākumu

0
(atjaunots 12:19 15.08.2020)
Krievija pirmā pasaulē reģistrējusi vakcīnu pret koronavīrusu "Sputnik V" un pirmā sākusi tās ražošanu.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Krievijas Veselības ministrija informēja, ka sākta pirmās pret koronavīrusu paredzētās vakcīnas "Sputnik V" ražošana, vēsta RIA Novosti.

Vakcīna izstrādāta Gamaleja vārdā nosauktajā Epidemioloģijas un mikrobioloģijas centrā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas speciālistu līdzdalību. Preparāts tika reģistrēts 11. augustā. Vakcīnas ražošana sākta farmaceitosko līdzekļu fabrikā "Binnofarm" Zeļenogradā.

Iepriekš Pasaules veselības organizācijas tehniskie eksperti konstatēja, ka vakcīna dāvās vispārēju labumu, kā jebkura droša un efektīva vakcīna, kas spēs apturēt Covid-19 pandēmiju.

Tāpat zināms, ka iepriekš PVO informēja par pārrunām ar Krieviju jautājumā par vakcīnas "Sputnik V" pārkvalifikāciju atbilstoši starptautiskajiem standartiem.

Krievijas Valsts farmaceitisko līdzekļu reģistra pārstāvji paskaidroja: vakcīna ir šķīdums, kas paredzēts intramuskulārai injekcijai. Tā tiks veikta pakāpeniski: vispirms tiks izmantots I komponents, trīs nedēļas vēlāk – II komponents. Šī shēma nepieciešama ilgstošanas imunitātes fomēšanai, kam jāsaglabājas divu gadu periodā.

Detalizēta informācija par vakcīnu sniegta vietnē www.sputnikvaccine.com.

0
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija
Pēc temata
Putins paziņoja par pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 reģistrāciju
Infektologs: vakcīna pret koronavīrusu var izveidot imunitāti uz diviem gadiem
Ja Gagarins lidotu kosmosā tagad: Latvija ignorē Krievijas vakcīnu
"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, kā jau viss ģeniālais"