Akadēmiķis Aleksandrs Čubarjans.Foto no arhīva

Akadēmiķis Čubarjans: gaidām signālu no Latvijas

232
(atjaunots 08:36 06.04.2016)
Aleksandrs Čubarjans, Krievijas un Latvijas vēsturnieku komisijas līdzpriekšsēdētājs, paskaidroja Sputnik korespondentam Vadimam Koroļovam, kāpēc viņš gaida tikšanos ar kolēģiem no Latvijas jau šopavasar.

Krievijas un Latvijas vēsturnieku komisija tika izveidota 2010. gadā pēc Krievijas Zinātņu akadēmijas (KZA) Vispārējās vēstures institūta vadītāja, akadēmiķa Aleksandra Čubarjana iniciatīvas. Viņš cerēja uz sadarbību un produktīvu dialogu, vēstures mācību grāmatu kopīgu sagatavošanu. Latvijas vēsturnieki vēlējās, lai komisija izskatītu tikai vienu posmu valsts vēsturē – 1940. gadu un Latvijas iekļaušanu PSRS sastāvā.

"Kolēģi neslēpa, ka viņu uzdevums  ir pārliecināt Krievijas vēsturniekus atzīst, ka tā bija okupācija," — stāstīja akadēmiķis Čubarjans. Neskatoties uz šo klupšanas akmeni, darbs turpinājās. Laika gaitā komisijas dienas kārtībā parādījās arī citi jautājumi.

Taču 2014. gadā Latvija vienpusēji pārtrauca komisijas darbību. Kopīgās vēsturnieku komisijas no Krievijas un citām Eiropas valstīm sadarbību nav apturējušas un joprojām turpina ražīgi strādāt.

Lietuvieši ir rīkojušies saskaņā ar veselo saprātu

— Čubarjana kungs, kādiem nolūkiem tika izveidota vēsturnieku komisija?

— Komisija tika izveidota pēc ilgstošām diskusijām. Mums jau bija veiksmīga darba pieredze šajā jomā, piemēram, ar Vāciju mēs sadarbojamies jau 18 gadus, komisijas sēdes notiek ik gadus. Sadarbībā ar vācu kolēģiem mēs rakstām rokasgrāmatu krievu un vācu valodās, kas veltīta XX gadsimtam un paredzēta vidusskolas skolotājiem. Tajā būs 3 sējumi. Pirmo sējumu jau esam laiduši klajā. 14 nodaļas šajā mācību grāmatā tika rakstītas kopīgi.

Pēc darba ar Vāciju sekoja līdzīga sadarbība ar dažām citām valstīm. Mēs nodomājām, ka šajā procesā būtu vēlams iesaistīt kolēģus no Baltijas. Vispirms mūsu idejai piekrita Lietuva. Krievijas un Lietuvas komisija organizēja vairākas sanāksmes, tika publicēti divi sējumi ar dokumentiem: "Padomju Savienība un Lietuva: 1939-1944".

— Visi interesējās par to, kā krievu vēsturnieki formulēs 1940. gada notikumus: brīvprātīga Lietuvas iekļaušanās Padomju Savienības sastāvā vai okupācija?

— Jā. Galvenais ir tas, ka mums izdevās pastrādāt ar dokumentiem un atrast zināmus saskares punktus. Pirms trim gadiem Viļņā tika prezentēts otrs sējums. Tolaik pasākumā piedalījās  Lietuvas ārlietu ministrs. Pēc tam divus gadus apspriedes nenotika, taču tagad mēs saņēmām informāciju no Viļņas par to, ka jūnijā Viļņā notiks kopīgs seminārs.

— Vai lietuvieši, tāpat kā jūsu kolēģi no Latvijas iesaldēja komisijas darbu pēc tam, kad pret Krieviju tika ieviestas sankcijas?

— Nē, lietuvieši darbu neapturēja, vienkārši mums nebija iemesla sapulcēties. Tagad, kā jau minēju, Lietuvas vēsturnieki piedāvā organizēt semināru par tēmu "25 gadi jaunās Krievijas un jaunās Lietuvas diplomātiskajās attiecībās".

Visu laiku, kamēr noritēja pārrunas ar Lietuvas kolēģiem, mēģinājām vienoties par vēsturnieku komisijas izveidošanu arī ar Latviju, motivējot to ar veiksmīgu darbu ar kaimiņiem. Piedāvājām vismaz izlaist dokumentu krājumu. Taču kolēģi no Latvijas ilgus gadus liedzās sadarboties un mēs nevarējām vienoties līdz brīdim, kad Maskavā oficiālā vizītē ieradās toreizējais prezidents Valdis Zatlers. Tikai pēc tam viņi piekrita veidot komisiju.

Dialoga platforma

— Kā noprotu, sadarbība ar pirmo Krievijas un Latvijas komisijas līdzpriekšsēdētāju Inesi Feldmani nebija produktīva?

— Viņš ir stingrs vēsturnieks un politiski angažēts cilvēks. No Latvijas puses īpaša uzmanība tika pievērsta tikai 1939.-1940. gadu notikumiem. Tās locekļi neslēpa: viņu uzdevums ir piespiest Krievijas vēsturniekus atzīt, ka tā bijusi okupācija.

Par šo tēmu notika divas tikšanās– Maskavā un Rīgā, turklāt vienā no tām piedalījās arī vēsturnieki no Vācijas un Lielbritānijas. Materiāli tika publicēti. Mēs esam gatavi diskusijai, tai skaitā par 1940. gada notikumiem. Taču, ja katru gadu tiek apspriesta viena un tā pati tēma, un viena komisijas daļa mēģina piespiest otru pusi pieņemt savu viedokli, tā vairs nav zinātniska pieeja. Cita lieta būtu, ja tiktu atklāti kādi jauni apstākļi, taču nekas tamlīdzīgs nav noticis.

— Bet kā šķiet jums pašam — kas tolaik notika?

— Es komisiju uzskatu par zinātniskās diskusijas un dialoga platformu. Ir kopīgas pozīcijas, ir arī atšķirīgi viedokļi. Šajā jautājumā mums ir domstarpības ar Latvijas kolēģiem. Lielākā daļa vēsturnieku, tāpat kā es, 40. gadu notikumus neuzskata par okupāciju. Man šķiet, šāda domu apmaiņa ir ļoti noderīga.

Personīgi man nepatīk tas, ka mūsu kolēģi pat nemēģina nošķirt 1940. gada periodu no pārējās vēstures. Pastāv viedoklis, ka Latvija pēc 1945. gada dzīvoja okupācijas apstākļos.

Ziniet, es tolaik vairs nebiju jauneklis un atceros, kā attīstījās Latvijas ekonomika, kas tolaik tika uzcelts. Ir attīstījusies kultūra un izglītība. Patlaban Krievijā tika publicēts krājums "Baltijas ekonomiskā attīstība". Cita lieta ir, ka Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pēc Padomju Savienības likumiem, kur valdīja komunisma ideoloģija un tika vajāti citādi domājošie. Taču tas nemaina faktu, ka republika attīstījās.

Okupācija tomēr ir noteikts vispāratzīts fenomens, kurā ietilpst virkne elementu. Pēc kara nekā tāda nebija. Baltijai pat bija priekšrocības, salīdzinot ar citām Padomju Savienības republikām.

— Kāpēc Latvijas puse nomainīja priekšsēdētāju?

— Tas, protams, ir Latvijas iekšējā lieta, taču mēs to uzskatām par kolēģu vēlmi strādāt konstruktīvi. Tiešām, Latvijas kolēģi pieņēma piedāvājumu sagatavot kopīgu dokumentu krājumu: "Padomju Savienība un Latvija starp pasaules kariem: 1918. – 1938".

— Tieši pirms vēsturiskā strīdīgā brīža.

— Komisijas ietvaros tika izveidota īpaša darba grupa. Trīs vēsturnieki no Latvijas,  un trīs – no Krievijas uzsāka darbu arhīvos. Latvieši – savos arhīvos, mēs — pie sevis.

Pēc tam kolēģi no Latvijas izteica vēlmi pastrādāt Maskavā. Krievijas Ārlietu ministrijas arhīva vadība savulaik radīja labvēlīgus apstākļus Lietuvas vēsturnieku darbam, tādi paši apstākļi tika izveidoti arī Latvijas zinātniekiem. Viņi atlasīja vajadzīgos dokumentus trīs Krievijas arhīvos. Nekādu sūdzību nebija.

Pēkšņi 2014. gadā sekoja negaidīts paziņojums par to, ka viņi aptur savas komisijas daļas darbību. Nākamai sēdei vajadzēja noritēt Rīgā, bet komisija vairs nesapulcējās.

Vienlaikus apstājās darbs pie dokumentu krājuma. Latvijas kolēģi strādāja arhīvos, apkopoja noteiktus materiālus, bet nepaspēja tos saņemt. Komisija pārtrauca darbu, un visi dokumenti palika pie mums. Tāpēc pirms dažiem mēnešiem mēs pieņēmām lēmumu šos dokumentus nodot Latvijas kolēģiem.

— Jūs runājat par skandalozo tikšanos pagājušā gada rudenī, kad jūs gandrīz apvainoja valsts nodevībā?

— Jā, troksnis bija liels. Mūs apvainoja, turklāt bez pierādījumiem, ka esam izdevuši Latvijas vēsturniekiem 2,5 tūkstošus slepenu dokumentu. Pirmkārt, neviena slepena dokumenta tur nebija, jo viņiem nevarēja būt tāda līmeņa pielaides. Otrkārt, tur bija nevis 2,5 tūkstoši dokumentu, bet 44 kopijas uz 200 lapām. Ir atšķirība?

— Tie bija dokumenti, ko viņi paši nokopēja arhīvos, tikai nepaspēja paņemt?

— Tieši tā. Troksnis bija liels un ne tikai Latvijā, bet arī Krievijā. Es toreiz sniedzu interviju un varu atkārtot – tā ir ierasta lieta jebkurā valstī. Zinātnieki strādā arhīvos, pasūta materiālus, kopē tos, un arhīviem ir tiesības atdot dokumentu kopijas zinātniekiem. Tāpēc mēs tā izdarījām.

— Daži Latvijas pārstāvji protestēja un paziņoja par izstāšanos no komisijas. Vai tagad varam teikt, ka komisija atkal sāks savu darbu?

— Cik zinu, Latvijā ir mainījušies darba grupas locekļi. Tagad mēs piedāvājām sarīkot grupas tikšanos un  esam gatavi uzaicināt kolēģus uz Maskavu vai paši braukt uz Rīgu. Tas dotu iespēju atjaunot komisijas darbu.

— Vai ir arī citas valstis, kuras tāpat kā Latvija atteicās strādāt ar jums sankciju dēļ?

— Nē. Pirms mēneša mums bija tikšanās Berlīnē. Jūlijā Bonnā notiks komisijas sēde un zinātniskais kolokvijs par tematu "Vācijas un PSRS biedrības pēckara periodā". Jūnijā Jekaterinburgā noritēs Krievijas un Austrijas komisijas sēde. Pagaidām komisijas vēl nav, taču jau veidojas sadarbība ar Lielbritāniju – kopīgiem spēkiem organizējām kolokviju "Krievija un Lielbritānija: abu valstu kultūras mijiedarbība". Sākām veidot krājumu kopā ar Izraēlu. Tiek veidotas komisijas ar Kazahstānu un Moldovu. Turklāt mēs vienojāmies ar Sorbonas vēsturniekiem no Francijas par mācību grāmatas sagatavošanu, kas apraksta XVIII-XIX gs. notikumus. Gatavojamies prezentēt mācību grāmatu, kas tika sagatavota sadarbībā ar Polijas zinātniekiem. Tā iznāk krievu valodā, un vienlaikus gatavojam tās publikāciju poļu valodā. Tāpat mums šogad notiks divas lielas konferences ar ASV vēsturniekiem.

Tāpēc es varu atkārtot – mēs gribam, lai Latvijas kolēģi iekļautos  šajā kontekstā. Drīz Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tiks plaši svinēta valstiskuma 100. gadadiena. Ir zināms, ka Baltijas valstu neatkarībā zināma loma bija arī Padomju Savienībai. Neskatoties uz domstarpībām šajā jautājumā, mēs aktīvi strādājam arī ar Somiju, kas arī ieguva neatkarību šajā pašā laikā.

Tikmēr Rīgā

Latvijas vēsturnieki lauza galvas: izmest papīrgrozā kolektīvā darba rezultātus vai turpināt un pabeigt iesākto, stāstīja Māris Krautmanis rakstā, ko publicēja Neatkarīgā Rīta Avīze.

2010. gadā Krievijas un Latvijas Vēsturnieku komisijas izveidošanas rezultātā, Latvijai radās iespēja piekļūt Krievijas arhīvu datiem un meklēt tajos svarīgus dokumentus. Taču 2014. gadā Latvija pievienojās Rietumu sankciju politikai pret Krieviju, un Latvijas komisijas dalībnieki nolēma iesaldēt tās darbu.

Komisijas līdzpriekšsēdētāja Antonija Zundas vizīte Maskavā pērn rudenī deva pamatu kolēģiem Krievijā domāt, ka Latvija gatavojas atsākt vai jau ir atsākusi komisijas darbu. Daļa Latvijas vēsturnieku joprojām uzskata, ka tā darīt nevajadzētu un Zundas vizīte Maskavā bez vienošanās ar pārējiem komisijas locekļiem bija pašdarbība. Divi komisijas locekļi protestēja pret šo pasākumu un pat izstājās no tās sastāva.

Acīmredzot Zundam bija žēl ieguldītā darba un materiāla, un attiecībās ar Krievijas kolēģiem viņš saskatīja profesionālu pieeju vēsturei. Taču ir arī tādi vēsturnieki, kā Daina Bleiere un Valters Ščerbinskis, kuri neatbalsta Zundu, un uzskata, ka sadarbība ar Krievijas kolēģiem pašlaik nav iespējama.

Nākotne parādīs kam taisnība, norāda Krautmanis. Taču, viņaprāt, nebūtu labi, ja tik smalkā sfērā kā vēsture, saasinātos "tradicionālie latviešu strīdi" un atšķirīga viedokļa paudējus pielīdzinās "tautas ienaidniekiem".

232
Pēc temata
Latvija atcerējās barikādes: solījumi netika izpildīti, par PSRS nesēro
Татьяна Жданок у памятника Освободителям в Риге в День Победы

Ždanoka: ES ierēdņi ignorē Latvijas nepilsoņu problēmas

21
(atjaunots 11:36 16.01.2021)
Neviena neievēlētie Eiropas ierēdņi ir parādījuši, ka pieņem lēmumus, nepievēršot uzmanību ne EP deputātu viedoklim, ne 1,2 miljonu ES valstu iedzīvotāju pozīcijai.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Rudenī Eiropas Parlamentā notika debates par Eiropas pilsonisko iniciatīvu "Glābšanas pakete minoritātēm". Vienotās Eiropas mazo tautu nacionālo, kultūras un valodas tiesību atbalstam savākti 1,32 miljoni parakstu, un Latvija bija viena no pirmajām valstīm ES, kurā projekts Minority SafePack guva vairāk nekā 10 tūkstošu iedzīvotāju atbalstu.

Vakar Eiropas Komisija paziņoja, ka neuzskata par nepieciešamu ierosināt jaunu likumdošanu šajā jomā, sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja Eiropas Parlamenta deputāte, Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētāja Tatjana Ždanoka.

"Mēs ar to esam neapmierināti, jo EP rezolūcijā skaidri norādīts, ka tādas likumdošanas pieņemša ir nepieciešama. Kā zināms, iniciatīva ietver vairākus punktus. Viens no tiem paredz veidot aģentūru valodu daudzbveidības jautājumos. Tieši to mēs, starpfrakciju deputātu grupa tradicionālo nacionālo un valodas minoritāšu tiesību jautājumos visvairāk gaidījām no Eiropas Komisijas," paskaidroja Ždanoka.

Viņa informēja, ka patlaban tiek gatavota vēstule EK priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai un EK viceprezidentei vērtību jautājumos Verai Jurovai. Tās mērķis – paust sašutumu par EK reakciju.

"Diemžēl tāda reakcija demonstrē, ka neviena neievēlēti Eiropas ierēdņi pieņem lēmumus, nepievēršot uzmanību ne deleģētu cilvēku – EP deputātu viedoklim un ignorējot 1,2 miljonu pilsoņu pozīciju no daudzām ES valstīm. Birokrāti ignorē cilcēku prasības, un tā ir antidemokrātiska rīcība. Mūsu starpfrakciju grupa pieprasis uzklausīt iniciatīvu," apsolīja Ždanoka.

Plānots, ka mazākumtautību tiesību uzlabošanās visā ES varētu ietekmēt situāciju, kas saistīta ar lielas Latvijas iedzīvotāju daļas ilggadējo diskrimināciju, kas dara kaunu valstij Eiropas daudzveidības un tolerances fonā.

Жданок: чиновники ЕС закрыли глаза на проблемы национальных меньшинств
21
Tagi:
Tatjana Ždanoka, nepilsoņi, Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Krievijas pastāvīgais pārstāvis EDSO atgādināja par krievu valodas vajāšanu Baltijā
Ždanoka nosaukusi noteikumu nepilsoņu problēmas risināšanai ES līmenī
Krievu aizsardzība apdraud Latviju? EP atkal strīdas Ždanoka un Melbārde
Ždanoka: ES jaunais budžets dāvā iespējas Latvijai, ja visa nauda netiks apēsta
Vladimirs Oļenčenko

Eksperts: obligātais ienākums nomierinātu cilvēkus, tomēr Latvijai nav naudas

23
(atjaunots 11:32 16.01.2021)
Valstij ir jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Eiropas Savienības valstīs tiek vākti paraksti iniciatīvai ieviest neapstrīdmo bāzes ienākumu. Plānots, ka fiksēto izmaksu apmērs visiem cilvēkiem neatkarīgi no nodarbinātības un ienākumu līmeņa varētu sastādīt līdz 800 eiro.

Diskusija par neapstrīdamo bāzes ienākumu ES ieguvusi "nomierinošu zāļu" formu, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Krievijas zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra zinātniskais līdzstrādnieks Vladimirs Oļenčenko.

"Neapstrīdamā bāzes ienākuma teorija dzimusi, atbildot uz augošo ekonomisko un sociālo nevienlīdzību pasaulē. Pie tam ražošanas digitalizācijas un robotizācijas process rada bažas par bezdarba pieaugumu. Tāpēc radusies neapstrīdam bāzes ienākuma ideja," pastāstīja Oļenčenko.

Eksperts atgādināja, ka iniciatīva praktiski izmēģināta Somijā.

"Runa bija par summām līdz 200 eiro apmērā, un mērogs nebija liels. Valdība izraudzījās apmēram 5% iedzīvotāju, kam deviņus mēnešus tika izmaksāts bāzes ienākums. Eksperiments noslēdzās, tomēr varasiestādes tā rezultātus nepublicēja. Tātad mēs nevaram spriest, vai sistēma ir attaisnojusies," paskaidroja Oļenčenko.

Sakarā ar bezdarba būtisko pieaugumu (Baltijas valstīs – virs 10%) palielinās sociālā spriedze, un diskusijai par iespēju ieviest neapstrīdamo bāzes ienākumu vajadzētu darboties nomierinoši, norādīja eksperts.

"Tomēr faktiski ES valstu budžetos tādu punktu nav, un idejas realizācijai būs vajadzīgi brīvi līdzekļi. Varu pieņemt, ka Baltijas valstīm tās būs dotācijas. Tomēr jāsaprot, ka tās veidojas uz donorvalstu rēķina. Ja neapstrīdamā bāzes ienākuma izmaksas iegūs dotāciju režīmu, no kurienes donorvalstis ņems tam naudu? Tām ir pašām savi bezdarbnieki," sprieda Oļenčenko.

Pēc eksperta domām, pagaidām runas par neapstrīdamo bāzes ienākumu ir nevietā. "Valstij  jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu," piezīmēja Oļenčenko.

Оленченко: безусловный доход успокоит людей, но платить не из чего
23
Tagi:
Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Strādā, lai izdzīvotu: finanšu situācija pasliktinājusies pusei Latvijas iedzīvotāju
No pavasara likts lietā sliktākais: ekonomiste par valdības soļiem epidēmijas gadā
Deputāts: uzņēmējiem Latvijā atliek ar skaudību skatīties uz Krieviju un maksāt nodokļus
VID organizēs interneta semināru par izdzīvošanu krīzes apstākļos

"Ņemti vērā visi riski": kāds būs Krievijas GKS jaunais bruņojums

0
(atjaunots 16:53 16.01.2021)
Stratēģiskie raķešnesēji Tu-160 un Tu-95 joprojām ir Krievijas kodolriādes svarīgākais arguments gaisā, tomēr, neskatoties uz regulāro modernizāciju, to resursi ir ierobežoti.

Šo lidaparātu vietā stāsies tālās aviācijas perspektīvais aviācijas komplekss (TA PAK). Krievijas Aizsardzības ministrija jau pieņēmusi lēmumu par tā aprisēm, dzinēja izmēģinājumi sāksies šogad. Par jauno "stratēģi" portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.

Lidojošais spārns

Krievijas AM plāno, ka TA PAK nonāks bruņotajos spēkos pašreizējās valsts programmas ietvaros, tas ir, līdz 2027. gada beigām. AM apstiprinājusi jaunās lidmašīnas skici, saskaņojusi tā īpatnības un parakstījusi ražošanai nepieciešamo dokumentāciju. Ziņas par bumbvedēja izmēģinājumu parauga būvdarbu sākumu tika sniegtas pērnā gada maijā, decembrī kļuva zināms, ka tapis pirmais tā dzinējs. Uzņēmuma "ODK Kuzņecov" direktors Aleksejs Soboļevs pastāstīja, ka spēkiekārta ir izgatavota un gada sākumā ieplānoti tās izmēģinājumi stendā.

Paralēli turpinās darbs arī pie citiem dzinējiem – tos pārbaudīs gan stendā, kas atdarina apstākļus lielā augstumā, gan arī lidojošajā laboratorijā.

Projekts ir slepens, pagaidām pieejams pavisam neliels informācijas apjoms. Zināms, ka perspektīvajā lidmašīnā plaši pielietotas tā saucamās stealth tehnoloģijas. Jaudīgi un ekonomiski dzinēji ar lielu atdevi palilinās lidojuma ilgumu līdz 30 stundām (Tu-160 – 25).

Konstruktori izraudzījušies citu fizelāžas shēmu – DA PAK top pēc "lidojošā spārna" principa. Tas paplašinās iespējas cīņā un manevrētspēju. Krievijas Nopelniem bagātais lidotājs Vladimirs Popovs sarunā ar RIA Novosti paskaidroja, ka tamlīdzīga aprise mazina arī lidaparāta pamanāmību.

"Fizelāžas kā tādas vispār nav, slodze vienmērīgi sadalīta pa spārnu, - viņš teica. – Piekaramo iekārtu nebūs, gaisa savācēji būs dziļi paslēpti, spārna platā aizmugures daļa piesegs karstās izpūtes gāzes. Pie tam kontrukcija ļauj uzņemt lielāku daudzumu degvielas, munīcijas un radioeolektronisko iekārtu."

Mūsdienīgas iekārtas

TA PAK būs mūsdienīgākā elektronika, pie tam ar desmitiem gadu ilgām modernizācijas iespējām.

"Tā bija arī agrāk, mūsu "stratēģi" Tu-95 lido jau vairāk nekā pusgadsimtu, tomēr vēl aizvien risina visus nospraustos uzdevumus," uzsvēra Popovs. Elektroniskās iekārtas un automatizētās sistēmas būtiski uzlabos lidmašīnas manevrētspējas un atvieglos vadību.

"Britiem savulaik bija stratēģiskais bumbvedējs "Vulkāns", būvēts pēc "lidojošā spārna" shēmas, - atgādināja Popovs. – Taču no tā atteicās, arī sarežģītās pilotāžas dēļ. Tolaik taču bija tikai manuālā vadība. Toties TA PAK daudzas operācijas izpildīs automāti."

Fizelāžai plānots izmantot jaunākos kausējumus un kompozītus. Pēdējo gadu desmitu laikā zinātnieki ir aizgājuši tālu uz priekšu mazāk pamanāmu un izturīgāku aviācijas materiālu jomā – tas ir ļoti svarīgi, ja jāpaceļ gaisā vairāki simti tonnu metāla, jālido ar tādu kravu, jāizpilda manevri un jāiztur liela slodze.

Vienlaikus eksperti ir pārliecināti, ka perspektīvais bumbvedējs būs zemskaņas lidaparāts, domājams, tā kreisēšanas ātrums nepārsniegs 1000 km/h, maksimālais – aptuveni skaņas ātrums.

"Kad nav stabilizatora, ir grūti kompensēt dažus pikēšanas vai kabrēšanas momentus, - paskaidroja Popovs. – Tomēr konstruktori ir nonākuši pie kompromisa. "Lidojošā spārna" lielā platība ļaus strādāt nelielā augstumā un saglabāt manevrētspēju, toties 20 kilometru augstumā, kur gaiss ir izretināts, spārns radīs pietiekamu pacelšanas spēku. Bumbvedējs varēs pārvietoties minimālā augstumā, apliecot reljefu, izdarīt triecienu no "slēpņa" un sekmīgi uzbrukt pretiniekam no stratosfēras ešelona."

Aukstā kara veterāni

Tiesa, pagaidām būtu pāragri diskutēt par perspektīvā "stratēģa" sērijveida ražošanu un masveida piegādi BS. Pagaidām turpinās laika pārbaudi pārvarējušo raķešnesēju pilnveidošana. Piemēram, 2021. gadā plānots sākt dziļi modernizēto bumbvedēju Tu-160M piegādes GKS. Tuvāko septiņu gadu laikā šo mašīnu parks pieaugs pusotru reizi.

Atjaunotos "Baltos gulbjus" rada uz pasaulē spēcīgāko un lielāko virsskaņas lidmašīnu Tu-160 bāzes. Tās bija izstrādātas 70. gados atbildei uz amerikāņu virsskaņas bumbvedēju B-1 Lancer. 1992. gadā PSRS Gaisa kara spēkos bija 35 tādi lidaparāti. Pēc PSRS sabrukuma 19 no tiem dabūja Ukraina. Tikai astoņus izdevās atgūt – pārējos Kijeva utilizēja.

Krievijas bumbvedējs Tu-95MS
© Sputnik / Владислав Белогруд

Tu-160 ražošanas atjaunošanas programma Krievijā sākās 2015. gadā. Pirmais izmēģinājumu raķešnesējs, būvēts uz ierindas bumbvedēja bāzes, pacēlās gaisā pērnā gada februārī. Visus nākamos būvēs "no nulles". Tie saņems jaunos dzinējus NK-32-02, kas palielina lidojuma attālumu par 1000 kilometriem. Izstrādātas arī modernas aviācijas sistēmas, kontroles un navigācijas līdzekļi, radioelektroniskās cīņas kompleksi un bruņojuma kontroles sistēma.

Stratēģiskās aviācijas "ilgdzīvotājs" ir arī bumbvedējs Tu-95. Par "Lāci" Ziemeļatlantijas aliansē iedēvētā lidmašīna strādā jau kopš 50. gadu vidus. Modernizēto Tu-95MS laiž klajā no 1981. gada. Tā pati ātrākā turbopropelleru lismašīna pasaulē. Raķešnesēja maksimālais ātrums – 830 km/h. Spēj uzņemt vairāk nekā 20 tonnas lietderīgās kravas un nogādāt to 10 000 km attālumā.

Vasarā pirmajā lidojumā devās modernizētais "Lācis" Tu-95MSM. Tāpat kā virsskaņas Tu-160, arī tam bus mūsdienīgs bruņojuma komplekss un iekārtas. Lidmašīna būs nodrošināta ar vēl jaudīgākām spēkiekārtām ar palielinātu resursu. Izstrādātāji apliecināja, ka pēc modernizācijas Tu-95 cīņas īpatnības pieaugs divkārt.

0
Tagi:
aizsardzība, gaisa kara spēki, Krievija
Pēc temata
Krievijas stratēģiskie raķešnesēji Tu-160 veikuši 15 stundas ilgu lidojumu
"Nosvīdu kā pirtī": šo operāciju piloti uzskata par bīstamāko
"Rietumi nespēs atkārtot": kāds būs Krievijas jaunais pārtvērējs
Vienkārša recepte ASV un NATO savaldīšanai – Krievijas stratēģisko kodolspēku mācības