Monitora ekrāns ar Sputnik vietni. Foto no arhīva

Latvijas ĀM negatavojas mainīt savu pozīciju Sputnik lietā

95
(atjaunots 14:28 20.04.2016)
Ministrijā saņēma EDSO pieteikumu un ir gatavi paskaidrot Dunjai Mijatovičai, ka uz Sputnik darbību Latvijā neattiecas tie likumi, kas aizsargā mediju brīvību.

RĪGA, 4.aprīlis — Sputnik. Latvijas ĀM nemainīs savu nostāju attiecībā uz aģentūras Sputnik darbu Latvijā, norāda ĀM preses sekretārs Raimonds Jansons portālam Delfi.

29. martā Sputnik Latvija saņēma oficiālu apliecinājumu par resursa bloķēšanu domēna zonā.lv, jo resurss šķietami pārkāpj ES Padomes lēmumu no 2014. gadā 17. marta par ierobežojošajiem pasākumiem sakarā ar Ukrainas teritoriālā veseluma, suverenitātes un neatkarības apdraudējumu.

Savukārt aģentūra Sputnik paziņo, ka nav pārkāpusi nevienu ES un LR likumu. Latvijas ĀM nosūtīja vēstuli ar ieteikumu bloķēt Sputnik portālu domēna zonā.lv, jo starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija Segodņa" vadītājs Dmitrijs Kiseļovs ir iekļauts ES sankciju sarakstā. Tajā pašā dienā Sputnik Latvija atjaunoja savu darbu domēna zonā.com.

EDSO pārstāve plašsaziņas līdzekļu brīvības jautājumos Dunja Mijatoviča ir norūpējusies par Latvijas varas iestāžu lēmumu un vērsās pie Latvijas ĀM vadītāja ar lūgumu sniegt papildu informāciju par to.

Kā norāda Jansons, Ārlietu ministrija ir saņēmusi vēstuli un sniegs atbildi uz to.

"Ministrija izskaidros EDSO, ka Latvijas par mediju politiku atbildīgās Kultūras ministrijas, kā arī Drošības policijas ieskatā "Sputniknews.lv" nav uzskatāms par mediju, bet gan par citas valsts kontrolētu informācijas aģentūru, tāpēc uz to neattiecas tie likumi, kas aizsargā mediju brīvību," — uzsvēra Jansons.

Kāpēc Sputnik tā biedē Latvijas valdību
© Sputnik / Konstantin Chalabov
Vienlaikus prezidents Raimonds Vējonis, komentējot lēmumu par vietnes Sputnik Latvija bloķēšanu domēna zonā.lv, paziņojis, ka "Sputnik nav reģistrēts Latvijā, tāpēc tā ir normāla situācija, ka viņu darbība Latvijā tika apturēta."

Pēc viņa teiktā, "ikvienai kompānijai, tai skaitā arī Sputnik, ir tiesības iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, lai reģistrētos Latvijā." "Ja no viņiem būs saņemts pieteikums reģistrācijai, tad tas tiks izskatīts vispārējā kārtībā," — piebilda Vējonis.

Atgādināsim, ka pagājušā gada augustā starptautiskā informācijas aģentūra "Rossija Segodņa" saņēma atteikumu reģistrēt pārstāvniecību Rīgā. Spriedumu šajā lietā tiesa pasludinās 5. aprīlī. Aģentūras juristi nevarēja piedalīties procesā, jo 14. martā viņiem tika liegta iespēja iebraukt Latvijā.

Kiseļovs vēlāk atzina, ka Latvijas varas iestāžu lēmums ir īsta panika. Viņš pavēstīja, ka Sputnik Latvijā ir slēgts pēc Eiropas Savienības lēmumu brīva traktējuma, neskatoties uz to, ka EP lēmumi skar viņu personīgi, nevis aģentūru.

Personīgās sankcijas pret Kiseļovu tika ieviestas 2014. gada 21. martā, kad viņš tika iekļauts to personu sarakstā, kuras, pēc ES domām, apdraudot Ukrainas teritoriālo veselumu, suverenitāti un neatkarību. ES lēmums tika pārsūdzēts ES tiesā 2015. gada maijā.

Krievijas ĀM nosauca Latvijas varas iestāžu darbības par atklātas cenzūras izpausmi, un kārtējo eiropeisko vērtību un demokrātisko brīvību pārkāpumu.

Maskava pieprasīs paskaidrot aģentūras Sputnik bloķēšanas iemeslu Latvijā, ņemot vērā to, ka dalībvalsts pārkāpj vairākus dokumentus, kas saistīti ar mediju darbību, atzīmēja KF pastāvīgais pārstāvis EDSO Aleksandrs Lukaševičs.

Sputnik (sputniknews.com) ir ziņu aģentūra un radio ar multivides informācijas centriem vairākos desmitos valstu. Sputnik ietver vietnes vairāk nekā 30 valodās, analogo un ciparu apraidi, mobilās lietotnes un lapas sociālajos tīklos. Sputnik ziņas ik dienas iznāk angļu, arābu, spāņu un ķīniešu valodās.

95
Temats:
Mēģinājumi bloķēt Sputnik Latvijā (15)
Pēc temata
Sputnik Latvija ir atgriezies pie saviem lasītājiem domēna zonā .com
EDSO lūdz Latvijas ĀM paskaidrot lēmumu bloķēt Sputnik
Kāpēc Sputnik tā biedē Latvijas valdību
Maskava pieprasīs izskaidrot Sputnik slēgšanas iemeslus Latvijā
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

0
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

0
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu
Plastmasas pudeles, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem nāksies samaksāt par saplacinātām pudelēm

18
(atjaunots 13:17 11.08.2020)
Taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt patērētājiem dārgāk, nekā iepriekš paredzēts.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā bremzē viens jautājums – iespēja nodot saplacinātas alumīnija bundžas un plastmasas pudeles, vēsta kanāla LTV7 raidījums "Šovakar".

Taras depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs 2022. gada 1. februārī: dzērieni vienreizlietojamā iepakojumā maksās par 10 centiem dārgāk, taču šo naudu pircēji varēs atgūt, nododot tukšas bundžas vai pudeles speciālos taromātos.

Depozīta sistēmas dalībnieku produkcija tiks apzīmēta ar speciālu uzlīmi. Izmantoto iepakojumu pieņemšanas punktus plānots ierīkot veikalos vai blakus tiem, taču ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Lauku apkārtnē iespējama punktu izveidošana, kur iepakojumus pieņems nevis aparāts, bet gan taras pieņēmējs.

Tomēr iepakojumu ražotājus uztrauc jautājums par to, vai patērētāji drīkstēs nodot saplacinātas bundžas un pudeles. Pēc viņu sacītā, citu valstu pieredze liecina, ka tas paver iespējas krāpniekiem: saplacinātas plastmasas pudeles un alumīnija bundžas ved no kaimiņvalstīm, kur depozīta sistēmas nav (Latvijas gadījumā tās var būt Polija, Krievija un Baltkrievija), nodod un saņem par tām naudu.

"Ja sistēma nepārbaudīs pudeles formu, ja nodod saplacinātu pudeli, tad var nodot šampūna pudeli, piemēram, ar viltotu svītrkodu. Tiek pieņemts iepakojums ar nesamaksātu depozītu, tas, kurš to nodod, saņem 10 centus – un beigās šos 10 centus nāksies dzēst operatoram. Līdz ar to, ražotājiem nāksies maksāt vairāk par dalību depozīta sistēmā. Un viņiem nāksies celt produktu cenas," uzskata Miks Stūrītis, "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs.

Turklāt biedrība apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju depozīta sistēmas ieviešanas sabotēšanā.

"Mēs nevaram nosaukt konkrētas personas, taču pieļaujam: kāds ir ieinteresēts tajā, lai šīs sistēmas nebūtu. Vai arī lai sistēma nesāktu strādāt – vai, uzsākot darbu, bankrotē. Acīmredzot, kādam tas ir izdevīgi," atzīmēja Stūrītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apgalvo, ka atļāva nodot saplacinātus iepakojumus, rūpējoties par patērētāju ērtībām: tā tukšā tara aizņem mazāk vietas mājās.

"Kā saka mūsu sociālie partneri, jaunās tehnoloģijas ļauj atpazīt saplacinātu PET pudeli vai bundžu. Taču vai tas būs ieviests, redzēsim rudenī, kad Valsts vides dienestam vajadzēs pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēties to, kas varēs kļūt par depozīta sistēmas operatoru un ar kādām prasībām tas varēs strādāt. Ja tas tehniski nebūs iespējams, tad šādas iespējas arī nebūs," uzsvēra ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Uzņēmumā "Peruza", kur pirms kāda laika izstrādāja depozīta iepakojuma pieņemšanas aparāta prototipu, saka, ka pareizi atpazīt saplacinātas pudeles un atsijāt liekās – nav problēma, jautājums ir tikai par aparāta cenu.

"Mākslīgais intelekts spēj atpazīt un it kā rekonstruēt pudeles formu no tā, kā tā ir saplacināta, noteikt deformācijas līmeni, taču tas aizņem laiku un maksā naudu. Mēs esam gatavi. Vai visi ir gatavi maksāt? Es ceru, ka ir gatavi," uzsvēra Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Cietiem vārdiem sakot, par uzlabotām tehnoloģijām rezultātā nāksies atkal maksāt pircējiem.

18
Tagi:
Latvija, VARAM
Pēc temata
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Nododiet pudeles: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta taras depozīta ieviešanu
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi