Kāpēc Sputnik tā biedē Latvijas valdību

Kāpēc Sputnik biedē Latvijas valdību

386
Oficiālās Rīgas cīņa ar Krievijas ziņu interneta resursu varētu izskatīties komiski, bet patiesībā liecina par nopietnām problēmām Latvijas politiskajā elitē, uzskata Vladimirs Ardajevs.

RĪGA, 2. aprīlis — Sputnik. Valsts prezidents Raimonds Vējonis paziņoja, ka Krievijas aģentūras Sputnik interneta vietne tika bloķēta, jo tā nebija oficiāli reģistrēta Latvijā. Tomēr ĀM izvirzīja pavisam citu cēloni: bloķēšana ir saistīta ar Dmitriju Kiseļovu — MIA "Rossija Segodņa" vadītāju, kuras struktūrā ietilpst Sputnik.

"Cik man zināms, Sputnik nav reģistrēts Latvijā, tāpēc tā ir normāla situācija, ka viņu darbība Latvijā tika apturēta", — teica prezidents Vējonis preses konferencē.

Viņš apgalvo, ka "ikvienai kompānijai, tai skaitā arī Sputnik, ir tiesības iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, lai reģistrētos Latvijā."

"Ja no viņiem būs saņemts pieteikums reģistrācijai, tad tas tiks izskatīts vispārējā kārtībā," — solīja Vējonis.

Latvijas vadītājam nācās sniegt žurnālistiem paskaidrojumus par to, ka ziņu resurss Sputniknews.lv 29. martā tika bloķēts valstī. Latvijas ĀM uzskata, ka resurss šķietami pārkāpj 2014. gadā 17. martā ES Padomes lēmumu par ierobežojošajiem pasākumiem sakarā ar Ukrainas teritoriālā veseluma, suverenitātes un neatkarības apdraudējumu. Tieši pamatojoties uz šo dokumentu tika ieviestas sankcijas pret dažādiem Krievijas pilsoņiem un kompānijām.

Turpmāk ĀM paskaidroja, ka problēma, pirmkārt, attiecās uz Dmitriju Kiseļovu. Lai gan sankcijas skar viņu personīgi, Latvijas diplomāti uzskata citādi.

Tajā pašā dienā Sputnik Latvijas auditorijai latviešu un krievu valodā iznāca ar citu domēna vārdu — Sputniknewslv.com.

Par kādu reģistrācijas runāja prezidents Vējonis?

Interneta vietne Sputniknews tika reģistrēta nacionālajā domēna zonā.lv, ievērojot visas formalitātes. Redakcija atrodas Maskavā, un, saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, tai nav jābūt reģistrētai Latvijas oficiālās iestādēs.

Aizlieguma izmantot nacionālo domēnu, ārpus Latvijas robežas, tā kā citās valstīs (piemēram, Kazahstānā), tur arī nav.

Sākotnēji Sputnik aģentūras vadītājiem bija citi plāni. Viņi taisījās atvērt savu biroju Rīgā, lai strādātu tiešā kontaktā ar auditoriju, jo žurnālisti zina, kā tas ir svarīgi.

Tādā gadījumā vajadzētu oficiāli reģistrēt ārvalstu kompānijas pārstāvniecību, meklēt telpas, iegādāties datorus un pārējo tehniku, algot darbiniekus. Un, jā, jāatver konts bankā un jāmaksā nodokļi Latvijas Valsts kasē. Savukārt vietējās varas iestādēm būtu iespēja kontrolēt to darbību no Latvijas likumu ievērošanas viedokļa.

Pilna reģistrēšanai nepieciešamo dokumentu pakete tika nodota Latvijas varas iestādēs 2015. gada aprīlī. Procedūra parasti ilgst no divām līdz sešām dienām. Taču amatpersonas paziņojušas, ka šis gadījums ir neskaidrs un viņiem nepieciešamas konsultācijas ar Žurnālistu apvienību, politiķiem, speciālistiem mediju jomā.

Tad paņēmušas pārtraukumu uz diviem mēnešiem, solot dot galīgo atbildi 2015. gada jūnijā. Pēc tām pagāja vēl divi mēneši. Un tikai augustā atbildēja — nē, praktiski ar to pašu formulējumu, ar kuru tagad nobloķēja interneta vietni Sputniknews.lv.

12. februārī ziņu aģentūras Sputnik vietne sāka strādāt Latvijas auditorijai no Maskavas. Pusotru mēnesi vēlāk to bloķējuši. Tāpēc prezidenta Vējoņa padome aģentūrai „reģistrēties Latvijā” un viņa solījums izskatīt pieteikumu „vispārējā kārtībā” izskatās, maigi izsakoties, dīvaini.

Nobijāmies ēnas

Skandāls ar resursa Sputniknews.lv bloķēšanu Latvijā uztver neviennozīmīgi. Daudzi Saeimas deputāti un politiķi vērtē notiekošo pēc formulas „viņi to nopelnījuši”, un apgalvo, ka Sputnik ir ne tikai mediji, bet propagandas rupors, ar kuru ir attiecīgi jārīkojas.

Žurnālisti un sociālo tīklu lietotāji nesaprot, kāpēc valdībai vajadzēja bloķēt vietni, kaut gan ir zināms, ka var vienkārši mainīt domēnu. Daudzi vaino ierēdņus, ka tie mākslīgi piesaista uzmanību mediju resursam, no kura vēlas norobežot lasītājus. Atmaskošana pārvēršas par reklāmu.

"Man šķiet, ka nobijāmies Kiseļova ēnas. Apspiedām ruporu, kas gan vēl nav sācis runāt. Profilakses dēļ. Izskatās muļķīgi un nožēlojami, internetam ir savi likumi un iespējas, kurus ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs nespēs apturēt. Skaidrs, ka ja nebūs.lv, tad būs.com vai cits domēns," — citē interneta žurnāls "Spektr" Radio Baltcom informācijas dienesta vadītāju Nataļju Mihailovu.

"Bet visvairāk acīmredzot tracina tas, ka Sputnik rakstā labā latviešu valodā — tāda satura Latvijā vēl nebija, jo, ja medijiem krievu valodā ir dažāds informācijas iesniegšanas spektrs, tad latviski — ja runājam par ģeopolitiku, nekāda spektra nav. Man žēl, ka politiķi kārtējo reizi liek mūsu valsti apsmieklā," — sacīja Nataļja Mihailova.

Daudzie ar sāpēm atzīst Latvijas varas iestāžu darbību komisko efektu.

Á la guerre comme à la guerre

Šīs darbības, kas normālajā situācijā izskatītos smieklīgi, pilnīgi iekļaujas kara laika loģikā. Tieši tā izprata tagadējo situāciju Latvijas Saeima, steidzīgi pieņemot grozījumus valsts Krimināllikumam. Kā informēja Latvijas mediji, atsaucoties uz parlamenta preses dienestu, reformas "maina tiesisko regulējumu atbilstoši mūsdienu dzīves izaicinājumiem" un paredz kriminālatbildību par antivalstiskām darbībām "hibrīdkara un informācijas kara formātā".

Grozījumi paredz kriminālatbildību par publiskiem aicinājumiem mainīt Latvijā esošo valsts kārtību, par jebkuru palīdzību ārvalstij vai ārvalstu uzņēmumam, ja valsts drošības struktūras to uzskatīs par apdraudējušu republikas interesēm, kā arī par jebkuras informācijas nodošanu ārvalstu dienestiem— tieši vai caur starpniekiem.

Saeima izskatīja un pieņēma likumprojektu pirmajos divos lasījumos, kamēr prezidents Vējonis atradās slimnīcā sakarā ar sirds operāciju. Tas sašuta prezidentu, un viņš aicināja pārstrādāt likumu, lai „nepārkāptu konstitūciju un vārda brīvību”. Kas tieši izraisīja valsts vadītāja protestu— vai pats likums, vai to ka deputāti visu nolēmuši bez prezidenta klātbūtnes — joprojām nav skaidrs.

Parlaments grasās pieņemt grozījumus 7. aprīlī. Pirms divām dienām, 5. aprīlī tiesa pasludinās spriedumu saistībā ar apelācijas sūdzību par atteikumu reģistrēt aģentūras Sputnik pārstāvniecību Latvijā. Sēde notika pirms dažām dienām, bet prasītāja pārstāvji nebija spējuši piedalīties tajā pilnā sastāvā, jo MIA „Rossija Segoņa” juristus Jeļenu Timošenko un Jevgēņiju Koroļovu, neielaida valstī.

386
Temats:
Mēģinājumi bloķēt Sputnik Latvijā (15)
Pēc temata
Latvijas varas iestādes bloķē Sputnik, taču mobilā lietotne ir pieejama
Kiseļovs uzskata Sputnik Latvija bloķēšanu par paniku
Sputnik Latvija ir atgriezies pie saviem lasītājiem domēna zonā .com
Tautas balss: reakcija sociālajos tīklos pēc Sputnik padzīšanas no domēna zonas .lv
Latvijas karogs, foto no arhīva

VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana

12
(atjaunots 18:37 03.12.2020)
Latvijas Valsts drošības dienesta darbinieki šodien ieradušies pie portāla Baltnews.lv bijušā galvenā redaktora Andreja Jakovļeva un publicista Vladimira Lindermana.

RĪGA, 3. decembris — Sputnik. Latvijas Valsts drošības dienesta darbinieki organizējuši kratīšanu pie portāla Baltnews.lv bijušā galvenā redaktora Andreja Jakovļeva, informēja žurnālists, portāla IMHOClub galvenais redaktors Jurijs Aleksejevs. No rīta kratīšana notika arī publicista Vladimira Lindermana mājās, patlaban viņš tiek nopratināts, informēja žurnāliste Alla Berezovska.

"Pie Andreja Jakovļeva un Irinaas Ļitvinovas turpinās kratīšana. Latvijas VDD. Zvanīja viņu dēls Artjoms. Detaļas nezināja. Pagaidām neviens nezina," Aleksejevs uzrakstīja Facebook.

Berezovska informēja, ka Jakovļeva dēls pastāstījis: pēc kratīšanas viņa tēvu plānots vest uz nopratināšanu, pēc tam esot solījuši atlaist. Nekas sīkāk nav zināms. Aleksejeva publikacijas komentētāji izteica pieņēmumu, ka VDD vizīte, iespējams, saistīta ar filmu "Latvijas valsts standarts: krievu – non grata".

Berezovska atzīmēja, ka Andrejs Jakovļevs vienmēr strādājis saskaņā ar Satversmes 100. pantu par vārda un viedokļa brīvību un nekad nav pārkāpis likumus. Viņa ir pārliecināta, ka tā ir vajāšana par atšķirīgu viedokli.

"Jā, protams, tā ir citādi domājoša cilvēka vajāšana – protams, viņš nefilmēja to, kas būtu paticis varasvīriem. Tomēr esmu droša – Andrejs nekad nepieļāva nekādus tiesisko normu pārkāpumus. Viss pārējais ir tikai politiska interpretācija... Kauns! Neprot uzvarēt godīgā žurnālistiskā diskusijā, ķeras pie vardarbīga spiediena metodēm!" viņa pastāstīja Facebook.

"Vienu laiku viņš vadīja portāla "Baltnews.lv" redakciju, taču jau divus gadus tur nestrādā, pat neko nepublicē portālā. Kā redzam, tas neko nenozīmē, ja gestapo ir ieķēries, tik vienkārši neatlaidīs. Citādi vēl, nedod Dievs, kādam radīsies doma, ka viņi neko nedara, samazinās vēl budžetu... Tā pēc Latvijas krievvalodīgo žurnālistu un blogeru Aleksejeva, Lindermana, Gapoņenko, Fileja no pirksta izzīstajām lietām nobriedusi arī Jakovļeva lieta. Vai tagad ir kārtībā, naudiņa ir atpelnīta?" žurnāliste vaicāja.

Profesors Aleksandrs Gapoņenko informēja, ka Jakovļevs viņam nesen pastāstījis: VDD ierosinājis pret viņu lietu par sadarbību ar Krievijas medijiem, taču viņš nav vēlējies šo faktu publiskot.

"Nesen Andrejs man stāstīja, ka VDD ierosinājis pret viņu krimināllietu par to, ka viņš sadarbojies ar Krievijas medijiem. Es ierosināju informēt sabiedrību. Viņš atteicās, jo nejuta, ka būtu vainīgs. Domāja, viss nokārtosies. Nenokārtojās.

Terors pret krievu inteliģenci Latvijā turpinās. Vārda brīvība jau sen kļuvusi par tukšu skaņu. Specdienesti regulē visus politiskos un nepolitiskos procesus valstī," Gapoņenko pastāstīja Facebook.

Vēlāk Alla Berezovska informēja, ka kratīšana notikusi arī pie publicista Vladimira Lindermana, patlaban viņš tiek nopratināts, uz zvaniem neatbild.

Latvijas Krievu savienība ziņoja, ka kratīšanas laikā no Lindermana dzīvokļa izņemtas visas iekārtas.

"Šodien pazīstamā publicista un sabiedriskā darbinieka Vladimira Lindermana dzīvoklī notika kratīšana, izņemtas visas iekārtas – dators, telefons, diski, arī bankas kartes. Pats Vladimirs aizturēts, tagad atrodas nopratināšanā VDD.

Kratīšanas un aizturēšanas iemesli nav zināmi.

Mēs uzskatām, ka tamlīdzīga atkārtota attieksme pret cilvēku, kurš vienkārši pauž savu viedokli, atšķirīgu no valsts uzskatiem, nav pieļaujama," teikts partijas publikācijā Facebook.

12
Tagi:
Vladimirs Lindermans, Drošības dienests
Pēc temata
Pēc šādas shēmas par spiegu var padarīt ikvienu: Lindermans par spriedumu Burakam
"Bīstamajiem" aktīvistiem aizbāztas mutes: vecāku sapulces dalībnieki saņēmuši "piedošanu"
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
Nils Ušakovs

"Pūce visu šo laiku meloja": KNAB slēdza lietu par izšķērdību, kuras dēļ nocēla Ušakovu

9
(atjaunots 17:46 03.12.2020)
Pūce zināja, ka 18,4 miljoni pārskaitīti iedzīvotāju braukšanas atvieglojumu segšanai, bet izvēlējās samelot, ka Nils Ušakovs pieļāva izšķērdēšanu, paziņoja bijušais Rīgas mērs; tagad KNAB noskaidrojis patiesību, un ir jāgaida tiesas lēmums Ušakova atstādināšanas lietā.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 20. oktobrī izbeidza kriminālprocesu par iespējamo 18,4 miljonu eiro izšķērdēšanu "Rīgas satiksmē", paziņoja bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs savā Facebook lapā.

Lieta tika ierosināta pēc toreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces sūdzības pēc Krimināllikuma 319. panta – amatpersonas bezdarbība, kura novedusi pie smagām sekām. Runa bija par 2017. gada notikumiem, kad Rīgas dome pārskaitīja "Rīgas satiksmei" 18,4 miljonus eiro, norādot maksājuma mērķī ieguldījums uzņēmuma kapitālā.

Pūce ne vien saskatīja tajā izšķērdības pazīmes, bet arī izmantoja šo gadījumu kā ieganstu Ušakova nocelšanai no amata, visur apgalvojot, ka tieši mērs "izšķērdējis 18 miljonus eiro".

Pārbaudes un konsultāciju rezultātā ar neatkarīgajiem ekspertiem KNAB konstatēja, ka nauda patiešām aizgāja "Rīgas satiksmes" zaudējumu segšanai, kas saistīti ar dažādu iedzīvotāju kategoriju braukšanas atvieglojumu segšanu, kā to arī bija apgalvojusi toreizējā domes vadība. Maksājuma mērķis grāmatvedības dokumentos tika norādīts nekorekti, taču pie izšķērdības tas nenoveda.

Pēc Ušakova advokāta Viktora Tihonova apgalvotā, Pūce zinājis, ka runa ir par grāmatvedības pretrunām un nauda tika pārskaitīta iedzīvotāju atvieglojumu segšanai, taču ignorēja šo faktu un paziņoja, ka Ušakovs it kā samazinājis domei piederošo īpašumu.

"Pūce visu šo laiku ir melojis. Tieši tāpat, kā meloja par savu "Rīgas satiksmes" caurlaidi," uzrakstīja Ušakovs, atgādinot par ministra Pūces nesenās demisijas iemeslu.

Tagad Ušakovs sagaida otrās instances tiesas lēmumu par savu sūdzību pret Pūces rīkojumu par Ušakova nocelšanu no mēra amata, kuram jābūt paziņotam janvārī.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, 12. novembrī Juris Pūce atkāpās no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata, atzīstot, ka samelojis par nelikumīgu deputāta caurlaides izmantošanu "Rīgas satiksmes" stāvvietās, uz kuru viņam nav bijis tiesību. Īpašu pikantumu situācijai piešķir tas fakts, ka pats Pūce vairākkārt un skaļi apsūdzēja korupcijā bijušo Rīgas vadību un personīgi Nilu Ušakovu un solīja galvaspilsētai jaunu taisnīgas un godīgas vadības ēru, kad pie varas pilsētā atnāks viņa politiskais spēks.

9
Tagi:
Nils Ušakovs, Juris Pūce, KNAB
Pēc temata
Kā ministru maiņa ietekmēs novadu reformu Latvijā: LPS priekšsēdētāja viedoklis
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
Jurists: Pūces liktenis tagad ir tautas rokās