Emigranti neatgriezīsies Latvijā bez nopietna iemesla

Emigranti neatgriezīsies Latvijā bez nopietna iemesla

199
(atjaunots 16:39 02.04.2016)
Visbiežāk latvieši pamet dzimteni ekonomisko iemeslu dēļ, tātad viņi atgriezīsties tikai tad, ja palielināsies algas, norāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas eksperti.

RĪGA — 2. aprīlis, Sputnik. Lai vismaz daļa emigrantu atgrieztos, ir vajadzīgs ekonomiskais stimuls, norādīja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) eksperti Latvijas darba tirgus un sociālās politikas apskatā.

Apskata dati liecina, ka 25 gadu laikā iedzīvotāju skaits samazinājies aptuveni par 25%. Eksperti secinājuši, ka tikai aptuveni 16% emigrējušo iedzīvotāju plāno atgriezties dzimtenē piecu gadu laikā, tātad lielākā daļa Latvijā atgriezties negrasās, vēsta aģentūra LETA.

"Latvija saskaras ar to, ka emigranti neatgriezīsies, kamēr nebūs nopietnu iemeslu," — norāda apskata autori.

Visbiežāk cilvēki pamet dzimteni ekonomisko iemeslu dēļ, norāda speciālisti, tāpēc pamudināt viņus atgriezties var tikai ekonomiskie stimuli. Tā kā alga ir viens no svarīgākajiem stimuliem, jādomā ne tikai par darba ražīgumu, bet arī par tā apmaksu, uzsver eksperti.

Tāpat, norāda speciālisti, ir svarīgi atrast risinājumu, kā atgriezt darba tirgū tos iedzīvotājus, kuri ilgstoši nestrādā.

Par to, kas ir šie 16% potenciālie reemigranti— ņemot vērā to, ka pēdējos desmit gados no valsts aizbraukuši apmēram 300 tūkstoši cilvēku, — jau esam stāstījuši. Sociologu dati liecina, ka atgriezties Latvijā bieži plāno jaunieši, kuri devušies studēt uz ārzemēm. No etniskā sastāva viedokļa lielākā daļa to, kas vēlas atgriezties savā valstī, ir latvieši.

Vismazāk vēlas atgriezties valstī cilvēki ar augstāko izglītību, kā arī pensionāri.

Tāpat ESAO apskatā teikts, ka Latvijā joprojām saglabājas dziļas strukturālas problēmas, piemēram, strauji pieaugusi iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība.

Darba tirgus Latvijā ir ļoti neviendabīgs, ar reģionālajām atšķirībām, lielu skaitu zemi atalgotu darba vietu un minoritātēm, kas var saskarties ar specifiskām problēmām darba tirgū, norāda speciālisti.

Ievērojiet, ka Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis ("Nacionālā Apvienība") uzskata, ka valstī jāatgriežas patriotiem, perspektīviem cilvēkiem, nevis potenciālajiem bezdarbniekiem.

"Būtu bezjēdzīgi apmaksāt biļetes repatriantiem, kuriem pēc tam Latvijā būtu jādzīvo bez darba un no pabalstiem. Ir jāsaprot, ko darīt ar Repatriācijas likumu, lai tas veicinātu gudru, uzņēmīgu un patriotisku cilvēku atgriešanos Latvijā," — uzskata Latkovskis.

Tāpat viņš norādīja, ka Repatriācijas likuma pieņemšana ir ieilgusi. Lai dzimtenē atgrieztos vajadzīgie cilvēki, ir jāizdara būtiski grozījumi tā saucamajā reemigrācijas plānā, uzskata Latkovskis.

Jau ziņots, ka pēdējos gados peļņā braucēju skaits samazinās, bet atgriezušos viesstrādnieku skaits palielinās, taču ne jau tāpēc, ka dzīve dzimtenē ir kļuvusi labāka – sarežģītāki ir kļuvuši dzīves apstākļi ārzemēs. Turklāt starpība joprojām ir liela un negatīva — ik gadus valsti pamet vairāk cilvēku nekā atgriežas.

2015. gadā negatīvā bilance starp aizceļojošajiem un atbraukušajiem sasniedza aptuveni 8 tūkstošus cilvēku, tomēr Ekonomikas ministrija cer, ka nākotnē starpība samazināsies.

Cik cilvēki ir pametuši Latviju
© Sputnik / Ekaterina Starova

 

199
Pēc temata
Ardievu, Latvija: iedzīvotāji joprojām pamet valsti
Tranzīts: ik gadus Latvija zaudē 20 tūkstošus darbspējīgo iedzīvotāju
Liela daļa Latvijas iedzīvotāju iztiek ar 450 eiro mēnesī vai mazāk
TA

Valdība nolēmusi nodot tehniskās apskates stacijas privātās rokās

4
(atjaunots 11:31 13.08.2020)
Latvijas valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas piedāvājumu par ikgadējās automobiļu tehniskās apskates procedūras izvešanu no valsts tiešās pārvaldes.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Iespējams, ka jau no jaunā gada tehniskās apskates (TA) pakalpojumus Latvijā sāks sniegt tikai privātuzņēmumi.

Pašlaik Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) piedalās četru uzņēmumu kapitālā ar privāta kapitāla dalību "Auteko & TUV Latvija", "Autests", "Scantest" un "Venttests". Šīs kompānijas nodrošina darbu 31 tehniskās apkopes stacijā visā Latvijā.

Spriežot pēc publisko reģistru informācijas, vecākā no šīm kompānijām ir "Auteko & TUV Latvija", kur 49% kapitāla pieder vācu uzņēmumam "TUV International GmbH-Unternehmensgruppe TUV Rheinland" un 51% - CSDD. Pērn kompānija uzrādīja peļņu 1,34 miljonu eiro apmērā pie 7,5 miljonu eiro apgrozījuma.

"Autests" reģistrēta 1998. gadā, un 80% tā kapitāla pieder "Ogres servisa centrs". Vienīgais "Ogres servisa centrs" īpašnieks ir tā pati vācu firma "TUV International GmbH-Unternehmensgruppe TUV Rheinland". "Autests" peļņa pērn sastādīja 331 750 eiro pie 2,081 miljona eiro apgrozījuma. "Scantest" parādījās 1997. gadā, un, izņemot CSDD (20%), tās dibinātāju sarakstā ir zviedru forma "Carspect group" (51%) un "CA 88" (29%). Pelņa pērn sastādīja 902 699 eiro pie 3,71 miljona eiro apgrozījuma.

"Venttests" tika reģistrēta 1998. gadā, savukārt tās dibinātāji ir CSDD un Ventspils pilsētas dome. Uzņēmuma peļņa pērn sastādīja 66 624 eiro.

Visus šos gadus, kuru laikā pastāv šī tehniskās apskates iziešanas sistēma – CSDD stacijās, kuras, pēc būtības, ir privātas kompānijas ar valsts kapitāla dalību, – sabiedrība nezuda šaubas par pretendentu atlases objektivitāti šim ienesīgajam biznesa veidam. Tika uzskatīts (un joprojām tiek uzskatīts), ka šie uzņēmumi ir izdevīgs bizness personām, kuras ir tuvas valdošajām partijām: valsts kapitāla izmantošana mākslīga monopola apstākļos. Tikai brīvā tirgus principi vienotajā Eiropā arvien vairāk nomāc TA staciju īpašnieku ienesīgo darbu. Ja spriež pēc augstākminētajiem uzņēmumu peļņas rādītājiem, var secināt, ka autoīpašnieki pārmaksāja un turpina pārmaksāt par viņiem uzspiestajiem TA pakalpojumiem.

Arī CSDD rīkoto konkursu caurspīdīgums izraisa šaubas. Tā, nesen Konkurences padome paziņoja, ka CSDD 2016. gadā sarīkotais automobiļu numurzīmju izgatavošanas konkurss faktiski tika sarīkots vienas firmas interesēs, kura arī kļuva par uzvarētāju. Prasības tika sastādītas tādā veidā, lai ierobežotu pretendentu skaitu. Rezultātā numurzīmju izgatavošanas tiesības ieguva vācu uzņēmums, kurš piedāvāja par vienu numurzīmi cenu, kas bija 5 reizes augstāka, nekā kaimiņvalstīs.

Koncepcija, kuru Ministru kabineta izskatīšanai piedāvāja Satiksmes ministrija (un kura tika apstiprināta), paredz, ka līdz šī gada 30. novembrim CSDD jāorganizē izsoles un jāpārdod savas kapitāldaļas privātos uzņēmumos. Pēc tam Latvijā tiks organizēti jauni tehniskās apskates iziešanas noteikumi. CSDD nodrošinās uzraudzības funkciju un "pirks privātuzņēmumu pakalpojumus".

Komentējot Ministru kabineta lēmumu, Konkurences padomes vadītāja vietas izpildītājs Jānis Račko paziņoja: "Mēs priecājamies par šo lēmumu, vienīgi nesaprotam, kāpēc tas netika pieņemts pirms 20 gadiem." Ar to tiek domāts, mākslīgais monopols, kurš izveidojās par spīti likumdošanai TA iziešanas jomā, pastāvēja Latvijā vairākas desmitgades.

Taču kurš izsniegs "uzlīmes" autoīpašniekiem un cik daudz uzņēmumiem uzticēs šo biznesu – pagaidām nav skaidrs. No tā, kas tika teikts Ministru kabineta sēdē, var pieņemt sekojošo: Latvija negrasās iet pa Lielbritānijas vai Nīderlandes ceļu, kur tehnisko apskati var iziet jebkurā sertificētā autoservisā.

Nekontrolējamā TA punktu skaita izaugsmē nav ieinteresēta arī pati Ceļu satiksmes drošības direkcija. CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks atzīmēja, ka, pirmkārt, pārāk lielu "uzlīmes izsniedzošo" firmu skaitu būs grūti kontrolēt. Palielināsies ar TA iegūšanu saistītās korupcijas risks, un tas ietekmēs ceļu satiksmes drošību kopumā. Otrkārt, jo vairāk firmu strādā šajā tirgū, jo, attiecīgi, mazāk klientu būs katrai no tām. Rezultātā, daudzi uzņēmumi sāks strauji celt TA procedūras cenas, lai nodrošinātu sev ienākumus.

Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzskata, ka pārāk liels TA pakalpojumu sniegšanas firmu skaits negatīvi ietekmēs nodokļu summu, kurs valsts budžets saņem no ikgadējās tehniskās apskates procedūras.

Patlaban likumā noteikts, ka ikgadējās TA pakalpojumus nevarēs sniegt autoservisi, jeb tie, kas nodarbojas ar mašīnu remontu. Tas būs jādara tikai speciāli uz TA pakalpojumiem orientētiem uzņēmumiem. Ierēdņu paziņojumi ļauj pieņemt, ka CSDD iziešana no uzņēmumu kapitāla ne īpaši liberalizēs tirgu – gala patērētājam diez vai ir vērts cerēt, ka TA staciju skaits Latvijā strauji pieaugs, savukārt šīs procedūras cenas – pazemināsies. Lai gan par dārgu tehniskās apskates procedūru autoīpašniekiem padara ne tik daudz pats pārbaudes pakalpojums, bet gan ar automobiļa uzturēšanu saistītie nodokļi un nodevas.

4
Tagi:
automašīnas, Ceļu satiksmes drošības direkcija
Pēc temata
CSDD Jelgavas nodaļas vadītāja zaudēja savu amatu
Velobums Latvijā ir saistīts ar Covid-19: vai šogad pieaugs velosipēdu zādzību skaits
CSDD: tuvākajā laikā darbu atsāks viens no "ražīgākajiem" fotoradariem
Школьный коридор

Publicēts kārtējais Latvijas skolu reitings

5
(atjaunots 11:06 13.08.2020)
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskola saglabāja savas vietas reitinga augšgalā.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Ata Kronvalda fonds publicējis kārtējo Latvijas skolu reitingu pēc starptautisko olimpiāžu rezultātiem.

Pirmo vietu šogad joprojām saglabā Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, kura ieguva 123 punktus.

Otro vietu ieņēma Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskola – 16 punkti, trešajā vietā – Cēsu Valsts ģimnāzija, kura ieguva 15 punktus. Labāko skolu pieciniekā iekļuva arī Ziemeļvalstu ģimnāzija, kuras reitings sastāda 15 punktus, un Gulbenes novada Valsts ģimnāzija – 9 punkti.

No 6. līdz 9. vietai ieņem četras skolas, kuras ieguva 6 punktus – Priekules vidusskola, Rīgas 10. vidusskola, Daugavpils Valsts ģimnāzija un Āgenskalna Valsts ģimnāzija.

No 10. līdz 13. vietai (pa 4 punktiem) ierindojās Rīgas Franču licejs, Druvas vidusskola, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija un Olaines vidusskola, 14. vieta (3 punkti) ir Ventspils 1. ģimnāzijai.

Ata Kronvalda fonds tika nodibināts 1994. gadā. Fonda uzdevums ir celt zināšanu prestižu Latvijā, stimulēt pedagogu, zinātnieku un citu personu iesaistīšanos talantīgu Latvijas jauniešu izglītošanā, popularizēt talantīgus skolēnus un viņu sasniegumus, viņu darbu vadītājus un sponsorus.

5
Tagi:
skola
Pēc temata
Būs ko palauzīt galvu: skolotāji gatavojas mācībām klātienē
Valdība atļāvusi: skolas uzņems audzēkņus no 1. septembra
ANO uzskata, ka situācija izglītībā pēc pandēmijas ir katastrofāla