Sergejs Semjonovs Baltijas jūras dzīlēs, kad niršana vēl bija atļauta

Baltijas jūras vēsture turpmāk būs noslēpumā tīta

333
(atjaunots 18:44 31.03.2016)
Aizliegums nirt pie nogrimušajiem kuģiem un pētīt to vēsturi ir kļuvis par smagu triecienu zemūdens pētnieku darbam. Par to, kā valdība apbedījusi daivingu Baltijas jūrā, stāstīja Sergejs Semjonovs no kluba "Poseidons". Drīz vien tikai retais varēs iepazīties ar jūras kauju vēstures lappusēm, brīdina latviešu akvalangisti un arheologi.

RĪGA, 31. marts — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Baltijas jūras dibenā paslēpti visdažādākie kuģi: sākot no vikingu drakariem un Hanzas kogēm līdz pat Otrā pasaules kara laiku kreiseriem. Vienmēr daudzi ir vēlējušies ienirt pie nogrimušajiem objektiem, lai "pieskartos jūras noslēpumiem". Sergejs Semjonovs un viņa brālis Dmitrijs arī ir aizrāvušies ar kuģu meklējumiem – viņi tos meklē un sarakstās ar arhīviem no visas pasaules, lai identificētu nogrimušos objektus. Brāļu mērķis – panākt, lai "kuģis ierunātos", jo tas klusē, kamēr par to nav nekādas informācijas.

Klubs "Poseidons" ir identificējis vairāk nekā desmit kuģus un uzzinājis to vēsturi no brīža, kad tas nolaists ūdenī līdz bojāejas dienai: kādas kravas vestas, kāpēc kuģis gājis bojā, kas bijuši tā komandas locekļi. Nereti kuģa indentifikācija kopš tā atrašas brīža jūras dzīlēs (pamēģini vien atrast!) – ilgst vairākus gadus.

Jūras dibena izpēte – viens metrs pēc otra

Bieži vien akvalangistiem palīdzēja arī kurzemnieku zvejnieki – viņi stāstīja par vietām, kur bieži gadās saplēst tīklus. Kad aptuvenās koordinātas bija noskaidrotas, akvalangisti rakstīja arhīviem un pētīja dokumentālo literatūru ar jūras kauju aprakstiem. Tiklīdz kaut kas noskaidrojās, sākās "jūras dibena iztaustīšana" ar modernu hidrolokatoru palīdzību.

Slavenais ūdenslīdējs Deniss Lapins no Ventspils ilgus gadus meklēja Pirmā pasaules kara laikā nogrimušo 110 metrus garo vācu kreiseri Bremen. Viņš atrada kuģi iepretim Ventspilij! Bremen devās uz Rīgu, taču sadūrās ar mīnu. Tas pats gaidīja arī vairākus kuģus, kas kreiseri pavadīja. Vispirms Deniss atrada vienu no pavadoņiem, bet pēc tam – arī pašu Bremen. Viņš sarakstījās ar arhīviem Eiropā un ilgas stundas pavadīja jūras dzīlēs, pārmeklējot vienu metru pēc otra…

"Enigmas" smadzenes

Ūdenslīdējiem izdevies atklāt arī kuģa Nordmark vēsturi. Viņi atrada kuģi, pateicoties koordinātām, ko sameklēja akvalangists Sergejs Zavadskis. Nordmark stāvēja dzīlēs uz kīļa: pakaļgals iegrimis, centrālā daļa mašīntelpas zonā uzspridzināta, kabīne sprādzienā norauta, priekšgalā – gliemežvākiem apaudzis lielgabals. Vēlāk Vadims Buharins atrada zvanu ar uzrakstu Nordmark un pacēla to no jūras dibena.

Enigmas rotoru komplekts
© Foto : Eugeniy Leshkovsky
"Enigmas" rotoru komplekts

Draugi pieprasīja informāciju vairākos arhīvos, tostarp arī Vācijā, un saņēma kuģa rasējumus. Viņi uzzināja par Nordmark visu iespējamo, pat komandas locekļu vārdus un bojāejas iemeslus. Vēlāk Sergejs Semjonovs atrada kaut ko fantastiski vērtīgu – kārbu ar Trešā reiha lepnuma – šifru iekārtas "Enigma" rotoriem.

Rotori ir "Enigmas" smadzenes. Ārēji  aparāts atgādināja rakstāmmašīnu. Tā darbības principa pamatā bija ievadāmā teksta simbolu nomaiņa saskaņā ar tabulu. Šifrēšanas mezgla lomu pildīja rotoru kombinācija. Aizsardzības sistēma paredzēja 2x10145 kodu variantus! Pats rotors izmantoja vienkāršu šifrēšanas tipu – "nomaiņas elementu". Piemēram, rakstāmmašīnas kontakts, kas atbildēja par burtu "E" varēja būt savienots ar burta "T" kontaktu otrā rotora malā. Taču, izmantojot vairākus rotorus (parasti tika izmantoti trīs rotori), kas pastāvīgi kustējās, šifrs pārvērtās par neiedomājamu mudžekli. To bija iespējams izlasīt tikai gadījumā, ja bija zinams, kāds rotoru komplekts bija "Enigmā" informācijas noraidīšanas brīdī…

Ja kuģis gāja bojā vai tika sagūstīts, kapteiņa pienākums bija iznīcināt "Enigmu". Nordmark kapteinis uzspridzināja "Enigmu", taču viņa kajītē Semjonovs atrada kārbiņu ar rotoru komplektu. Tas patiešām bija unikāls atradums!

Dzīlēs apstājas laiks

Ilgu laiku tika pētīta arī kuģa Shiffbek vēsture. Pašlaik tas guļ jūras dzīlēs netālu no Liepājas. Otrā pasaules kara gados to uzspridzināja mīna. Vācu transporta kuģis  veda sliedes (laika, ūdens spiediena un straumju iespaidā tās tagad ir gluži kā mezglā sasietas!), lielgabalus, un mašīnpistoles.

Kuģis Nordmark, ko atrada akvalangisti
© Foto : из архива клуба "Посейдон"
Kuģis "Nordmark", ko atrada akvalangisti

Lielāko daļu kravas un ieročus vācieši tolaik pacēla no jūras dibenam taču Sergejs Zavadskis un "poseidonietis" Sergejs Koptilovs atrada kārbas ar Šveices pulksteņiem. Kareivjiem pienācās parasti kabatas pulksteņi, bet virsniekiem – slavenie  Zenit, Minerva un Festa rokaspulksteņi. Semjonovam pat radās vēlme tos atjaunot un palaist – atdzīvināt jūras dzīles sastingušo laiku. Daudzus atradumus daiveri ir uzdāvinājuši Jūrmalas pilsētas muzejam: kuģu zvanus, stūres, pulksteņus un traukus.

Aizzīmogotā grāmata

Pašlaik Semjonovs raizējas par to, ka atradumi no Baltijas jūras vais nepapildinās muzeju ekspozīcijas, jūras vēsture paliks miglā tīta, un politiķi aizzīmogos tās lappuses.

"Valdība, apstiprinot Ministru kabineta noteikumus Nr. 117 no 2016. gada 1. marta " Niršanai ierobežotās teritorijas", pat nepapūlējās izprast lietas būtību: kas guļ jūras dibenā, kādi objekti, kur ir munīcija un kur nirt var droši," – paskaidroja Sergejs.

"Droši vien tā autori aprobežojās ar īsām konsultācijam ar Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem un ņēma vērā avīžu rakstus ar vārdiem "munīcija", "mīnas", "dzīļu dārgumi". Un viss! Samērā nepatīkama ir arī vēl viena lieta. Kad 90. gadu sākumā šeit tikai veidojās bruņotie spēki, mēs apmācījām daudzus akvalangistus, kas dienēja tolaik jaunajā armijā. Nirām kopā ar viņiem līdz nogrimušajiem objektiem, stāstījām visu. Viņi to visu fiksēja, bet tagad palīdz politiķiem rakstīt šo te likumu.

Daivings politiķu uzraudzībā

"Sauszemes vēsturnieki" apgalvo, ka jūrā nogrimušie kuģi ir milzīgi vērtīgi. Kādā ziņā? Parādiet vismaz vienu oficiālu zemūdens vēsturnieku un arheologu. Tādu Latvijā nav. Kuģis kļūst vērtīgs tikai tad, ja noskaidrota tā vēsture visas Baltijas jūras vēstures kontekstā," – paskaidroja daiveris.

  • Tā Nordmark izskatās pašlaik
    Tā "Nordmark" izskatās pašlaik
    © Foto : из архива клуба "Посейдон"
  • Nogrimušā kuģa dzenskrūve
    Nogrimušā kuģa dzenskrūve
    © Foto : из архива клуба "Посейдон"
  • Poseidona drosmīgā komanda
    "Poseidona" drosmīgā komanda
    © Foto : из архива клуба "Посейдон"
  • Hidrolokators liecina - dibenā guļ zemūdene
    Hidrolokators liecina - dibenā guļ zemūdene
    © Foto : из архива клуба "Посейдон"
  • Nordmark kuģa zvans
    "Nordmark" kuģa zvans
    © Foto : из архива клуба "Посейдон"
  • Kuģa Mari Ferdinand enkurs
    Kuģa "Mari Ferdinand" enkurs
    © Foto : из архива клуба "Посейдон"
  • No nogrimuša kuģa izcelts pulkstenis
    No nogrimuša kuģa izcelts pulkstenis
    © Foto : из архива клуба "Посейдон"
  • Sergejs Semjonovs ar nogrimuša kuģa izcelto iluminatoru
    Sergejs Semjonovs ar nogrimuša kuģa izcelto iluminatoru
    © Foto : из архива клуба "Посейдон"
  • Gliemežvākiem un ūdenszālēm apaugusi kuģa stūre
    Gliemežvākiem un ūdenszālēm apaugusi kuģa stūre
    © Foto : из архива клуба "Посейдон"
1 / 9
© Foto : из архива клуба "Посейдон"
Tā "Nordmark" izskatās pašlaik

Daudzās valstīs niršana pie nogrimušajiem objektiem ienes lielu naudu, daivings kļūst par nopietnu iemeslu apmeklēt reģionu… Taču Latvijā niršanai ir atvērtas tikai dažas ne īpaši interesntas zonas, un par to apmeklēšanu nākas maksāt vērā ņemamu naudu.

Cilvēkam, kurš nolēmis ienirt, vispirms par 30 eiro jānopērk atļauja, kas paliek spēkā vienu nedēļu. Taču Baltijas jūrā laiks ir ļoti nenoturīgs. Piedevām jāņem vērā izdevumi par instruktoru, kurš pavada daiveri līdz objektam, par ekipējuma amortizāciju, gaisa iesūknēšanu balonos utt. Galu galā viena ieniršana izmaksās vairāk nekā 100 eiro, lēsa Semjonovs. Vārdu sakot, politiķi savu ir panākuši – neviens vairs jūrā nenirs. "Kāpēc viņi neaizliedza tikai nirt pie objektiem, kuros, iespējams, ir munīcija? Baltijas jūrā nirstu jau no 80. gadiem un nevaru atcerēties, ka daiveris būtu kaut reizi jūras dibenā uzsprādzis," – piezīmēja "poseidonietis".

333

Covid-19 infekcijas gadījumu skaits Latvijā sasniedzis 1124

9
(atjaunots 16:49 05.07.2020)
Pēdējās diennakts laikā valstī fiksēts viens jauns koronavīrusa infekcijas gadījums. Slimnīcās Covid-19 pacientu skaits nav pieaudzis.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Slimību profilakses un kontroles centrs vēsta, ka pēdējo 24 stundu laikā Latvijā fiksēts viens jauns Covid-19 gadījums. Jau vairākas dienas inficēto skaits valstī pieaug tikai par vienu jaunu gadījumu.

​Diennakts laikā veikti 1042 Covid-19 testi. Kopš pandēmijas sākuma veikti 157 826 izmeklējumi. Kopā Latvijā fiksēti 1124 koronavīrusa infekcijas gadījumi, 1000 cilvēki sekmīgi izveseļojušies, 30 pacienti miruši.

​Slimnīcās ārstējas 5 pacienti ar Covid-19 diagnozi. Vienam no viņiem konstatēta smaga slimības gaita. Kopā no stacionāra izrakstīts 181 pacients.

9
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid
Latvijā atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums
Latvija paplašinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama karantīna
Latvijas NBS pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas robežu patrulēšanu
Vietējas zemenes, foto no arhīva

Sēž vagoniņos un uz Latviju braukt negrib: latvieši nomainījuši dzimteni pret zemenēm

32
(atjaunots 10:36 05.07.2020)
Latvija vaid un cieš darba roku trūkuma dēļ, bet latvieši dzīvo Anglijā vagoniņos kopā ar poļiem un atgriezties negrasās. "Zemnieku saeimas" valdes loceklis Mārtiņš Trons paskaidroja, kāpēc tā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Eksperts lauksaimniecības politikas jautājumos, biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons intervijā radio Baltkom pastāštīja, kāpēc ārvalstīs strādājošos latviešus neizdodas atbilināt dzimtenē.

Trons konstatēja, ka zemniekiem Latvijā trūkst darba roku, tomēr latvieši nesteidz darbā uz laukiem Latvijā. Viņi dod priekšroku dzīvei vagoniņos kopā ar poļiem un zemeņu vākšanai Lielbritānijā.

Pat dzīve sešatā vienā vagoniņā neliek latviešiem padomāt par atgriešanos dzimtenē – kamēr viņi strādā Anglijā, viņu kontos ieripo laba naudiņa

Trons pastāstīja, ka koronavīrusa pandēmija likusi cerēt: varbūt vismaz kāda daļa iedzīvotāju atgriezīsies no citām valstīm, tomēr atkal visu ir atrisinājis naudas jautājums.

Zemnieki Vācijā, Anglijā un Francijā atklāti atzīst, ka ārvalstu darbinieku palīdzību apmaksās dāsnāk nekā lauksaimnieki Latvijā, jo nevēlas redzēt, kā viņu pašu laukos sapūst zemenes.

Iepriekš Latvijā populārā televīzijas šova "Saimnieks meklē sievu" dalībnieks Aivars, kurš strādāja vistu fermā Vācijā, pastāstīja, kāpēc nevēlas atgriezties Latvijā, lai arī skumst pēc mājām.

Viņš atzina: ja Latvijā piedāvātu tādu algu kā Vācijā, viņš ar prieku darītu arī smagāku darbu nekā tas, ko viņš tagad strādā ārzemēs.

Pie tam Aivars konstatēja, ka Vācijā viņam ir mājoklis un ir brīvais laiks, ko viņš var veltīt pats sev. Pārsvarā viņš strādā naktīs, bet dienā ar velosipēdu apbraukā apkaimi.

Bet tagad, kamēr latvieši apbrīno ainavu citās valstīs, Latvijā laukos pūst zemenes.

Latvijas augļkopju asociācijas biroja vadītāja Renāte Kajaka sūdzējās par novēloto atļauju fermeriem aicināt sezonas strādniekus no ārzemēm – lielākā daļa potenciālo strādnieku jau atraduši darbu citviet.

Šī iemesla dēļ liela daļa ogu ražas Latvijā patiešām var sapūt, nenokļuvusi veikalu plauktos.

32
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
TV šova dalībnieks: Latvijas laukos ir grūti dzīvot un strādāt
Iedzīvotāji negrib iet uz lauka, bet viesstrādniekus nelaidīs: ZM nepalīdzēja zemniekiem
Vietējās zemenes veikalos? Latgales zemnieki cer pārpludināt valsti ar ogām
Krievijā 2018

Liels skaits ārvalstnieku joprojām nav pametuši Krieviju pēc 2018. gada čempionāta

0
(atjaunots 16:49 05.07.2020)
Vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstnieku, kuri ieradās Krievijā 2018. gadā ar līdzjutēja pasi, vēl joprojām nav atgriezušies mājās.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstnieku, kuri ieradās Krievijā 2018. gadā ar līdzjutēja pasi, vēl joprojām nav pametuši Krievijas teritoriju pēc pasaules čempionāta futbolā, informēja valsts ārlietu ministra vietnieks Jevgēņijs Ivanovs.

"Saskaņā ar tiesībsargājošo iestāžu datiem, Krieviju vēl joprojām nav pametuši vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstnieku, kuri iebrauca valstī 2018. gadā bez vīzām, ar pasaules čempionāta futbolā līdzjutēju pasēm. Patlaban faktiski viņi ir nelegālie migranti," Ivanova teikto citēja RIA Novosti.

Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins augstu novērtēja mundiāles organizatoru darbu – tās skatītāji Krievijā jutušies drošībā, un ne Krievijas iedzīvotāji, ne ārvalstu līdzjutēji nav saskārušies ar pārliekiem ierobežojumiem. "Cilvēki, kuri ieradās mūsu valstī varēja mierīgi un komfortabli pārvietoties starp pilsētām un pa visu valsti, noskatīties iemīļoto komandu spēles stadionos un fanu zonās," — atgādināja Putins un piebilda, ka organizētie drošības pasākumi neērtības nav sagādājuši.

Pasaules čempionāts Krievijā ilga no 2018. gada 14. jūnija līdz 15. jūlijam Maskavā, Sanktpēterburgā, Jekaterinburgā, Kaļiņingradā, Kazaņā, Ņižņij Novgorodā, Rostovā pie Donas, Samarā, Saranskā, Sočos un Volgogradā. Fināls notika svētdien "Lužņiki" stadionā Maskavā.  

0
Tagi:
Krievija
Pēc temata
Franču līdzjutēji pārsteigti: krievi ir "normāli cilvēki!"
Latvija plāno saņemt no PČ hokejā 2021 ne mazāk par sešiem miljoniem eiro
PČ 2021 laikā Rīga cer pieņemt vismaz 75 tūkstošus līdzjutēju