Akcijas Nemirstīgais pulks dalībnieki Rīgā

Rīga gatavojas 9. maijam: koncerti, gājieni un dāvanas

144
Neskatoties uz to, ka Uzvaras diena šogad ir darbadiena, Latvijas sabiedriskās organizācijas cer uz rīdzinieku atsaucību, gatavo dāvanas veterāniem un pulcējas talkām.

RĪGA, 31. marts — Sputnik, Marina Petrova. Saskaņā ar tradīciju sapulcēt cilvēkus pie pieminekļa Atbrīvotājiem plāno brīvprātīgo organizācija 9may.lv. Rīgas domes izpilddirektors Uģis Vidauskis žurnālistiem pastāstīja, ka runa ir par divām dienām — 8. un 9. maiju. Jāpiebilst, ka sabiedriskā organizācija ne vien rīko svētkus, bet arī jau gandrīz desmit gadus vāc līdzekļus, lai palīdzētu veterāniem, bijušajiem koncentrācijas nometņu ieslodzītajiem un blokādes dalībniekiem.

Lai svētki sāktos agrāk

"Kad sapratām, ka Otrā pasaules kara veterāni no Latvijas valsts palīdzību nesagaidīs, nolēmām palīdzēt paši saviem spēkiem. Ikvienam ir iespēja piedalīties akcijā un ziedot, piezvanot pa īpašu tālruņa numuru, nosūtot ziņojumu vai pārskaitot naudu uz bankas kontu. Pērn tika savākti aptuveni 40 tūkstoši eiro. Šos ziedojumus pirms 9. maija mēs dāvinām veterāniem – pasniedzam apsveikuma kartiņas un naudu. Pērn mums izdevās apsveikt 2701 veterānu," — stāsta Sputnik 9may.lv kustības koordinators Maksims Marčenkovs.

Dāvanas adresātiem nogādā brīvprātīgie, tomēr palīdzība par ļaunu nenāktu – tā rastos iespēja ietaupīt laiku un apciemot pēc iespējas vairāk cilvēku. Dāvanu saņēmēju saraksti tiek pastāvīgi laboti, jo daži cilvēki aiziet viņsaulē, bet par kādu citu sabiedriskā organizācija tikai nesen ir saņēmusi ziņas.

"Likteņi ir dažādi, — stāsta Maksims Marčenkovs. — Nesen pie mums vērsās vecmāmiņa, kurai jau ir 89 gadi. Viņa pati ir veterāne, taču daļu savas pensijas ziedoja Uzvaras dienas dāvanām citiem. Reiz pirms svētkiem ieradāmies apsveikt veterānu viņa mājā Baltezerā. Viņš pieņēma tikai atklātni, bet aploksni atdeva atpakaļ ar vārdiem: "Atdodiet kādam citam veterānam, kam nauda vajadzīgāka." Taču tie ir izņēmuma gadijumi. Daudzi veterāni diemžēl ir vientuļi un slimi, un lielāko daļu laika pavada mājās."

Jāpalīdz biežāk

Palīdzība veterāniem ir vajadzīga ne tikai 9. maijā, bet arī pārējās gada dienās. Tāpēc radusies vēl viena akcija — "Veterāna draugs".

"Mēs aicinām visus mūsu brīvprātīgos un tos, kuri vēlas palīdzēt, uzņemties šefību pār veterānu, kam vajadzīga palīdzība: zvanīt, iet ciemos un palīdzēt risināt sadzīves jautājumus: atnest produktus vai medikamentus, pavadīt uz poliklīniku. Nesen mūsu cilvēki palīdzēja 98 gadus vecam veterānam  ar sliktu dzirdi – viņa mājās tika uzstādīta īpaša lampa, kas reaģē uz durvju zvanu, — pastāstīja Maksims Marčenkovs.

Vēl viena rūpe – ikgadējās talkas Rīgas brāļu kapos un apbedījumu vietās. Šogad pirmā talka ir ieplānota 9. aprīlī Salaspils karagūstekņu nometnes vietā, kas atrodas blakus Salaspils memoriālam.

"Pats memoriālais komplekss tiek uzkopts, bet karagūstekņu nometne ir netaisnīgi aizmirsta, tāpēc pirmā talka notiks šeit, — stāsta Maksims Marčenkovs. — Vesela virkne talku ieplānota 16. aprīlī — vienā dienā mēs sakārtosim trīs kapsētas galvaspilsētā."

Nemirstīgais pulks

Vēl vienu 9. maija akciju pašlaik ar Rīgas domi saskaņo Elizabete Krivcova un Margarita Dragile. Runa ir par "Nemirstīgā pulka" gājienu līdz Uzvaras piemineklim.

"Pirmie šo akciju sarīkoja bērni no Tomskas, viņu ideju mēs izmantojām sava pasākuma pamatā, —Sputnik stāstīja starptautiskās jauniešu sabiedriskās organizācijas "PEROM" vadītāja Margarita Dragile. — Ar šo gājienu mēs nolēmām godināt mūsu tēvu un vectēvu piemiņu par godu Uzvaras gadadienai. Uzvarētāju radi varēs nest savu tuvinieku fotogrāfijas Rīgas ielās."

Pēc Uģa Vidauska teiktā, pieteikumā norādīts, ka akcijā piedalīsies aptuveni tūkstoš cilvēku. Tomēr organizatori ir noskaņoti optimistiski. "Ja pērn akcijā piedalījās aptuveni 1500 cilvēku, šogad, pēc mūsu domām, to varētu būt vēl vairāk, pateicoties informācijas izplatīšanai. Tiesa, pērn 9. maijs bija brīvdiena, bet šogad tā ir darbdiena, tāpēc visi interesenti nevarēs ierasties," — saka Margarita Dragile.

Organizatori stāsta, ka interesentu ir daudz — nāk veselām ģimenēm, vairākas paaudzes. Tiesa, daudzi veterāni vairs nespēj noiet šo ceļu tāpēc pagājušajā gadā viņi sagaidīja gājienu pie Uzvaras pieminekļa. Pagājušā gada akcija noslēdzās ar "dzērvju lidojumu": bērni palaida debesīs 70 papīra dzērvītes kopā ar gaisa baloniem. Šī epizode aizkustināja daudzus gājiena dalībniekus. Starp citu, šogad "Nemirstīgais pulks" notiks arī Rēzeknē, Daugavpilī un Jelgavā.

Atmiņu grāmata

Akcijā var piedalīties visi, taču organizatori aicina iespēju robežās reģistrēties perom.eu portālā. Tas ir saistīts ar drošības jautājumiem, jo jebkuram publiskam pasākumam ir nepieciešama apsardze, tāpēc nepieciešams precīzs dalībnieku skaits. Tomēr pats galvenais būs tas, ka visi reģistrētie stāsti nonāks Atmiņu grāmatā.

Pērn portālā perom.eu tika atklāta Atmiņu grāmata.

"Mēs vācam stāstus par kara varoņiem, ko mums sūta Latvijas iedzīvotāji. Tie var būt gan dokumenti, gan atmiņas. No viena mana vectēva palikusi tikai zīmīte: "Mammu, tēti! Es devos uz fronti." Un viss. Vairāk informācijas par viņu nav līdz pat šim brīdim," — pavēstīja Margarita Dragile.

Šajā grāmatā jau tagad ir daudzi stāsti, kas varētu kalpot par filmas sižetiem. Dragile atceras stāstu par to, kā jauns kareivis kara gados nav guvis nevienu ievainojumu, taču ievainots galvā 5. maijā un miris 8. maijā – Uzvaras dienas priekšvakarā.

"Ir aizkustinoši stāsti par to, kā cilvēki nosargājuši mīlestību. Cilvēki šķīrās pašā kara sākumā un tā beigās nejauši satika viens otru," — viņa smaidot nobeidza.

Pateicoties šai elektroniskajai krātuvei, Rīgas "Nemirstīgais pulks" ir kļuvis par starptautisku akciju: stāstus par saviem tuviniekiem sūta cilvēki no dažādām pēcpadomju valstīm, it īpaši tad, ja zina, ka viņu tuviniekam karš beidzies Latvijā.

144
Pēc temata
"Kara motori". Unikāla Otrā pasaules kara tehnikas izstāde
Deputāti ierosina Izraēlas skolās 9. maijā svinēt Uzvaras dienu
Vācu antifašistiem liegts iebraukt Latvijā
Rīgas panorāma

Tukšums ir sliktāks par zagšanām: kāpēc veikali aiziet no Rīgas centra

8
(atjaunots 16:29 02.12.2020)
Saskaņā ar pētījuma datiem, 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā samazinājies par 40%, cilvēki izvēlas pārcelties uz piepilsētām, kur ir mierīgāk un ērtāk, – šis ir viens no vairākiem veikalu skaita samazināšanās faktoriem pilsētas centrā, kādi tad ir citi iemesli.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Ielu tirdzniecības plātību segments Rīgā nav attīstīts, un tirdzniecības ielas nav iekārtotas, par to teikts Colliers Baltics pētījumā, raksta db.lv.

Taču tieši nelieli veikali un kafejnīcas daudzās Eiropas pilsētās rada neatkārtojamu kolorītu.

Vairums starptautisko apģērbu un apavu veikalu tīklu pārvākušies uz tirdzniecības centriem, retos gadījumos saglabājot reprezentatīvos veikalus pilsētas centrā. Turklāt banku filiāles un telekomunikāciju pakalpojumu operatori praktiski pilnībā ir atteikušies no tirdzniecības Rīgas centrā.

"Centrbēdzes" iedzīvotāji

Saskaņā ar statistikas datiem, pēdējo 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā ir samazinājies par 40%. Vairums iedzīvotāju pārceļas uz dzīvi galvaspilsētas piepilsētās, centrā atgriežoties uz darbu, pēc dievkalpojumiem vai kultūras pasākumiem.

Šī tendence un cilvēku ieradumi arī ietekmējuši operatoru un zīmolu darbību, kuri ir pārstāvēti pilsētas centrā.

Pēdējos gados ielu tirdzniecības platības aktīvi izmanto nelieli pārtikas un diennakts veikali, kā arī kafejnīcas, kur pārsvarā piedāvāja kafiju un konditorejas izstrādājumus. Bieži vien tie atradās visdzīvākajās centra ielās. Covid-19 izraisīto ierobežojumu dēļ iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas iepirkties nelielos veikalos netālu no mājām vai Internetā.

Nedz tūristu, nedz darbinieku

"Palielinoties iepirkšanās internetā popularitātei, tirdzniecības sektors strauji mainās. Lai klienti izvēlētos apmeklēt veikalus, tiem ir jāpiedāvā unikāls produkts, ātri un ērti pieejams pakalpojums vai jāsniedz īpašas emocijas. Veikaliem pilsētas centrā gan Rīgā, gan arī citviet Eiropā ar pielāgošanos veicas grūtāk. Agrāk cilvēku plūsmu nodrošināja gan centrā iedzīvotāji, gan tie kas apmeklēja centru ikdienā dēļ darba, mācībām, vai citiem pakalpojumiem. Pandēmijas laikā dažādu luksusa preču veikaliem, kafejnīcām, restorāniem, bāriem, veselības un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem nemaz neklājas viegli. Mazie Vecrīgas veikali cieš īpaši smagus zaudējumus, jo tūristu plūsma gandrīz ir izsīkusi," pastāstīja brokeru aģentūras Colliers Baltics vadītājs Ēriks Bergmans.

Piektā daļa veikalu stāv tukši

Pētījuma autori nonāca pie secinājuma, ka īres maksa par ielu tirdzniecību Rīgā pēdējos gados samazinās, un tiek gaidīts, ka Covid-19 iespaidā samazināšanās būs vēl straujāka. Pašlaik brīvo telpu daļa Rīgas centrālajā daļā ir ļoti augsta – aptuveni viena piektā daļa visu telpu stāv tukšas.

Ņemot vērā Covid-19 cilni un ieviestos ierobežojumus, Colliers pētījuma autori secina, ka tuvākajā nākotnē situācija neuzlabosies.

8
Tagi:
Rīga, veikals
Pēc temata
"Triju trešdaļu sabiedrība": kāpēc nabagie Latvijā paliek nabagi
"Bomžu pilsēta": rīdziniekus šokē jaunais lietoto apģērbu veikals
Latvija pārvēršas par lietoto apģērbu atkritumu poligonu
"Veiksmes stāsts": rīdziniekus šokē kārtējais lietotu apģērbu veikals
Ilze Znotiņa

Nevajag daudz liecinieku un ekspertīžu: Latvijā grib ātri tiesāt par naudas atmazgāšanu

19
(atjaunots 16:21 02.12.2020)
Žurnālistu rīcībā nonācis slepena Finanšu izlūkošanas dienesta semināra ieraksts, kurā tiesnešiem skaidroja, ka procesi naudas atmazgāšanas lietās ir jāveic ātri, atturoties no liela skaita liecinieku pieaicināšanas un apjomīgu ekspertīžu nozīmēšanas.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Latvijai ir svarīgi, lai tiesu procesi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietās būtu ātri, taču tiesneši var nonākt strupceļā, ja izsauks daudz liecinieku un nozīmēs apjomīgas ekspertīzes, pastāstīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa tiesībsargu mācību seminārā, raksta db.lv.

Šo apmācību Finanšu izlūkošanas dienests aizvadīja oktobra beigās. Tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, prokurori un tiesneši diskutēja par bāziskajām problēmām izmeklēšanā un tiesvedībās naudas atmazgāšanas lietās.

FID norāda, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana ir valsts prioritāte. Visbiežāk šādu pārkāpumu risks ir saistīts ar citiem noziegumiem, pirmām kārtām ar korupciju, kukuļņemšanu, izvairīšanos no nodokļu samaksas, akcīzes preču un narkotisko vielu nelegālo apriti, kā arī ar noziegumiem pret īpašumu.

Praksē notiek situācijas, kad FID, izmeklētāju, prokuroru un tiesnešu domas par pietiekamu pierādījumu apjomu naudas atmazgāšanas lietās atšķiras.

"Es ceru, ka arvien vairāk tiesnešu sapratīs, ka noziedzīgi līdzekļu legalizācijas jomā jūs ļoti lielā, teiksim, tādā strupceļā iebrauksiet, ja sāksiet, piemēram, aicināt uz tiesu milzīgu daudzumu, teiksim, lieciniekus vai sāksiet prasīt kaut kādas milzīgi lielas apjomīgas ekspertīzes, kas ir, protams, jādara, ja mēs runājām par apsūdzībām," saka Znotiņa semināra videoierakstā, kurš nonācis žurnālistu rokās.

Pēc Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas domām, šajos jautājumos ir ļoti svarīgi, lai tiesas process notiek ātri.

"Lai ne tikai, no vienas puses, mēs izņemtu no apgrozības, no ekonomikas nelegālus līdzekļus, bet arī tādēļ, ka tas ir, protams, ļoti nopietns apdraudējums un tāds ierobežojums no cilvēktiesību viedokļa tai personai, kuru mēs turam aizdomās un kuras līdzekļus mēs aizturam," paskaidroja Znotiņa.

Viņa uzskata, ka ir jāstrādā ātri un efektīvi, izmantojot visus tos instrumentus, kuri citās valstīs ir atzīti par iespējamiem. Viņa uzskata, ka pateicoties tam citās valstīs naudas atmazgāšanas apkarošanas temats nav tik problemātisks kā Latvijā.

Plašāku skaidrojumu Finanšu izlūkošanas dienests nesniedza, taču paskaidroja ka šis seminārs bijis paredzēts konkrētai auditorijai – izmeklētājiem, specdienestu pārstāvjiem, prokuroriem un tiesnešiem. Apmācības tika organizētas dienesta vajadzībām, lai apspriestu problemātiskos izmeklēšanas un kriminālvajāšanas jautājumus, nodrošināt pieredzes apmaiņu. Mācību materiāli, ieskaitot prezentācijas un lektoru uzstāšanās, satur ierobežotas piekļuves informāciju, tai skaitā tiesībsargājošo iestāžu dienesta informāciju, tādēļ FID arī nevēlas sniegt plašākus komentārus par šo tēmu un lektoru konkrētajiem paziņojumiem.

19
Tagi:
Finanšu izlūkošanas dienests, nauda
Pēc temata
Kas atbildēs par "sarkano teroru"? Advokāte pastāstīja, kas notiek ar bankām Latvijā
Beneficiārs – lācis: kādus pārsteigumus sagādā banku piesardzība
Tirgot ar Latviju nevēlas, taču brauc: ministrs pastāstīja, kas piesaista ārzemju biznesu
Apturēt "Vasiļisas lāstu": bankas piedāvā finanšu sektora "kapitālremonta" remonta plānu