Latvijas vēstniece Krievijā Astra Kurme. Foto no arhīva

Mazā Latvija lielajā Sibīrijā

1055
(atjaunots 17:47 29.03.2016)
Jau kopš seniem laikiem Krievijā dzīvo arī latvieši, un saiknes ar dzimteni viņi nav zaudējuši. Latvijas vēstniece Krievijā Astra Kurme viesojās pie latviešu diasporas Omskā.

RĪGA, 29. marts — Sputnik. Latvijas vēstniece Krievijā Astra Kurme apmeklēja latviešu diasporu Omskā. Jau ilgus gadus Sibīrijā ir atrodamas latviešu saimes – viņi šurp atbraukuši jau XIX gadsimtā.

Vizītes laikā vēstniece atklāja Omskas latviešu rokdarbu izstādi, apmeklēja folkloras grupas "Daina" koncertu un piedalījās komunistiskā režīma upuru piemiņai veltītā pasākumā.

Vēstniecības konsulārās nodaļas vadītāja vietniece Nora Balode un vēstniecības trešais sekretārs Kaspars Svilāns apmeklēja Augšbebru ciemu Omskas apgabalā. Šeit latvieši dzīvo jau piektajā paaudzē.

Latviešu sibiriāde

Latviešu ciemiem Sibīrijā ir sena vēsture. Pirmie latvieši tika izraidīti trimdā uz Toboļskas apgabalu 1802. gadā pēc Kauguru sacelšanās – Kaugērnu muižas zemnieki Vidzemē atteicās pildīt palielinātās klaušas. Drīz vien pēc sacelšanās tika pieņemti Zemnieku likumi, kas ievērojami atviegloja latviešu zemnieku stāvokli.

Par pirmo latviešu ciemu Sibīrijā tiek uzskatīts Rižkovo ciems Toboļskas guberņā – saskaņā ar Nikolaja I pavēli turp sūtīja visus luterticīgos trimdiniekus. Gadsimta vidū Rižkovā dzīvoja pusotrs tūkstotis somu, latviešu un igauņu. 1861. gadā Omi upes krastā izveidojās Rīgas ciems. Latvieši apmetās arī Jeņisejas krastos un Rietumsibīrijā.

XIX gs. 90. gados sākās latgaliešu brīvprātīgā pārcelšanās uz Sibīriju. Nabadzības un pārapdzīvotības mocītie latgalieši lielā skaitā devas uz Krievijas iekšzemes rajoniem. Veidojās veselas kolonijas. Sibīrijā viņi visbiežāk apmetās Minusinskas, Krasnojarskas, Tomskas, Barabinskas un Ačinskas apkaimē.

1897. gadā veiktās tautas skaitīšanas dati liecināja, ka Krievijas iekšzemē un Sibīrijā dzīvo 102 tūkstoši emigrantu no Latvijas (7,1% no kopējā latviešu skaita Krievijas impērijā). 1906. gada 9. novembrī pieņemtais likums, kas ļāva zemniekiem pamest kopienu, deva papildu stimulu pārcelties uz Sibīriju.

Pirmā pasaules kara laikā, kad Latviju okupēja vācu karaspēks, uz Sibīriju tika evakuēti rūpnīcu strādnieki un bēgļi. Tolaik Latviju pameta aptuveni 500 tūkstoši bēgļu. 1917. gadā Sibīrijā dzīvoja 74 tūkstoši deportēto, bēgļu un emigrantu no Latvijas – 8,4% latviešu, kas dzīvoja Krievijā ārpus Baltijas valstu teritorijas.

"Karojošā komunisma" gados aptuveni trešā daļa latviešu no Sibīrijas atgriezās dzimtenē. Mājup devās visi latvieši no Altaja un Irkutskas guberņas. Taču sarežģītā ekonomiskā situācija Baltijas valstīs 20. gadu sākumā daudzus piespieda no jauna atgriezties Sibīrijā.

Jaunās ekonomiskās politikas – NEPa laikos latviešu nacionālajos ciemos darbojās divas zemnieku jaunatnes skolas, 48 pirmās pakāpes skolas, 32 lasītavas un 20 bibliotēkas. Iekšpolitikas maiņās rezultātā tika izveidotas 30 nacionālās lauku padomes.

No 1918. gada latviešu valodā iznāca avīze "Sibīrijas Cīņa", 1926. gadā darbību uzsāka avīze "Taisneiba" latgaļu valodā. Kopš 1940. gada sākās jauna "tautu staigāšana": vieni latvieši no Sibīrijas brauca uz Latviju, citus no Latvijas izsūtīja uz Sibīriju.

Šodien Sibīrijas latvieši nezaudē saiknes ar tēvzemi. Folkloras ansamblis "Varavīksne" no Bobrovkas ciema Omskas apgabalā ne vienu reizi vien ir uzstājies Rīgā un uzņēmis ciemiņus: Latvijas vēstniekus Krievijā, Liepājas leļļu teātri, Cēsu pilsētas ģimnāzijas kori un Rīgas hokeja komandu "Dinamo". Šogad ansamblis svinēja 30. gadskārtu.

Rižkovas un Bobrovkas ciemos vēl joprojām svin Līgo svētkus: uzvelk tautas tērpus, dedzina ugunskurus, vij vainagus un ēd paštaisītu ķimeņu sieru. Visapkārt ir Sibīrija, bet pie viņiem – Latvija.

Vietas, kur dzīvo cilvēki, kas runā latviešu valodā. Pieci iemesli, kāpēc būtu jāapgūst šī valoda,  un seši latviešu valodas prasmes līmeņi, kas noderēs darbā
© Sputnik / Ekaterina Starova

 

1055
Pēc temata
Latviešu valoda Maskavā: to mācās gan bērni, gan pieaugušie
Der Standart: valodas jautājums Latvijā dzīvojošos sašķeļ, bēgļi - satuvina
Latviešu valoda pasaules kartē
Valsts Valodas centru kaitina uzraksti latgaļu valodā
Ticīgie baznīcā, foto no arhīva

Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts

17
(atjaunots 17:00 21.10.2020)
Cilvēku skaita ierobežojumi iekštelpās un ārpustelpās netiek attiecināti uz reliģiskajām organizācijām.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Uz dievkalpojumiem neattiecas Latvijā ieviestie pulcēšanas ierobežojumi, vēsta Mixnews.lv.

No 14. oktobra obligāta sejas masku lietošana ir ieviesta tirdzniecības vietās, stacijās, lidostās, ostās, reliģijas un kultūras iestādēs, izņemot pasākumus, kur apmeklētāji sēž konkrētās sēdvietās, ievērojot distanci savā starpā.

Maskas ir jālieto muzejos, izstāžu zālēs, bibliotēkās, tai skaitā arī šo iestāžu darbiniekiem, ja viņi nav atdalīti no apmeklētājiem ar fizisku barjeru.

No 17. oktobra privātos pasākumos iekštelpās drīkst pulcēties ne vairāk par 30 cilvēkiem. Cilvēku skaits privātos pasākumos ārpustelpās ir samazināts līdz 300.

Taču, kā paziņoja Tieslietu ministrijā, dievkalpojumi neskaitās nedz privāti, nedz publiski pasākumi, un pret tiem šie ierobežojumi nav pielietojami.

Pēc Tieslietu ministrijas pārstāves sacītā, šī pozīcija tika izveidota vēl pirms pirmā Covid-19 viļņa pavasarī.

"Arī turpmāk Tieslietu ministrija un reliģiskās organizācijas pieturēsies pie šāda traktējuma. Tas nozīmē, ka uz reliģiskajām organizācijām neattiecas tādi noteikumi kā cilvēku skaita ierobežojums iekštelpās un ārtelpās," paskaidroja Nozaru politikas departamenta direktora Olga Zeile.

Taču citi reliģiskie pasākumi, kuri nav dievkalpojumi, piemēram, bēres, kristības vai kāzas, skaitās privāti pasākumi, un uz tiem minētie ierobežojumi tiek attiecināti.

Atzīmēsim, ka iepriekš pie Ministru kabineta ēkas notika protesta akcija pret aizliegumu rīkot iekštelpās grupu sporta treniņus un interešu pulciņu nodarbības.

Aizritējušajā diennaktī, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, tikai veikti 5312 koronavīrusa testi, tika atklāti 188 jauni inficēšanas gadījumi. Covid-19 pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 3.5%.

​Kopumā pandēmijas laikā Latvijā saslimušas 3797 personas un 1341 izveseļojusies.

17
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bet kā tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Iztaisīs divās dienās ar nosūtījumu: Latvijā maina Covid-19 testēšanas kārtību
Lāpu gājiens notiks, neraugoties uz aizliegumu? nacionālisti sadumpojās pret Covid-19
Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Latvijā jāveido "domu policija"? Urbanovičs par prezidenta aicinājumiem jauniešiem

31
(atjaunots 15:58 21.10.2020)
Latvijā krievvalodīgajiem nākas meklēt kompromisu starp pilsoņa pienākumu "veidot kopēju pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt", norādīja Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits mudina papildus Valsts valodas inspekcijai izveidot arī "domu policiju". Šādu viedokli pauda partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot valsts vadītāja aicinājumu jauniešiem kļūt par latviešu valodas sargiem.

Atgādināsim, ka Levits pagājušajā nedēļā vērsās pie jauniešiem ar aicinājumu runāt un domāt latviski, kā arī rūpēties par to, lai valoda netiek piesārņota ar aizguvumiem no svešvalodām. Levits atzina, ka svešvalodas zināt ir nepieciešams un noderīgi, taču "tikai dzimtajā valodā mēs varam pilnībā izteikt vārdos to, ko mēs patiesi jūtam".

Deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot prezidenta aicinājumu, atgādināja, ka Latvijā aptuveni trešdaļai iedzīvotāju valsts valoda nav dzimtā valoda, un Levits, kurš kādreiz solīja būt par visas tautas prezidentu, šo cilvēku kategoriju nolēma nepamanīt.

"Valsts prezidents aicina mūs visus ne tikai runāt, bet arī domāt valsts valodā. Pilsonim ir pienākums to darīt "konsekventi", jo "kopēja valoda – neatkarīgi no tautības, izcelsmes un citiem faktoriem – veido kopēju pasaules redzējuma, informācijas un diskusiju telpu", tā norāda E.Levits.

Pieņemu, ka šāds uzstādījums izriet no viņa personīgā dzīves gājuma. No tā secināms, ka mūsu tagadējam prezidentam līdz ar pilsonības statusu vairākkārt nācies mainīt valodu, kādā viņš domā.  

Taču prezidents ir godīgs un atklāti atzīst – "tikai dzimtajā valodā cilvēks var pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt".

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 60.8% Latvijas iedzīvotāju valsts valoda ir arī  dzimtā valoda. Atlikušajiem 39,2% grūtāk – jāmeklē saprātīgs vidusceļš starp pilsoņa pienākumu "veidot kopējo pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "vislabāk izteikt vārdos to, ko cilvēks jūt".

"Bez latviešu valodas nebūtu mūsu Latvijas valsts," apgalvo E.Levits.

Es piekrītu, ka latviešu valodai ir tiesības Latvijā  būt aizsargātai un privileģētai. Taču mūsu valsts – tā ir daudzu tautību, daudzu kultūru klātbūtne un mijiedarbība, kas padara mūs bagātākus daudzos veidos. Tiem 40%, kurus valsts prezidents kārtējo reizi izliekas neredzam, ir tiesības sagaidīt, lai valsts cieņpilni risinātu šo problēmu starp viņu tiesībām lietot savu dzimto valodu un valsts valodas īpašo statusu.  Tā vietā E.Levits, kurš reiz solījās būt visas tautas prezidents, nu mudina, ka  valsts valodas inspekcijai papildus vajadzētu  ieviest arī "domu policiju"…

Kaut kur mēs jau to esam lasījuši, vai ne?"

31
Tagi:
latviešu valoda, Egils Levits, Jānis Urbanovičs
Pēc temata
Paldies prezidentam: krievvalodīgie politiķi izsmej Levitu

Trīskāršs trieciens pandēmijai: Krievijā sāk testēt trešo vakcīnu pret koronavīrusu

0
(atjaunots 20:14 21.10.2020)
Krievijā sākušies trešās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi, kuru izveidoja M. Čumakova vārdā nosauktajā centrā. Tās radītāji cer, ka decembrī Veselības ministrija piereģistrēs jauno preparātu un līdz gada beigām sāksies tā masveida ražošana.

Iepriekš valsts reģistrāciju izgāja arī vakcīna, kuru izstrādāja Novosibirskas zinātniskais centra "Vektor". Tāpat noslēgumam tuvojas pasaulē pirmās vakcīnas "Sputnik V" izmēģināšana. Šobrīd notiek trešais Krievijas preparāta testēšanas posms ārzemēs, no tā iznākuma būs atkarīgas vakcīnas perspektīvas starptautiskajā tirgū.

0
Tagi:
vakcīna, Krievija
Pēc temata
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes