Latvijas gāze kapitulācija un sadale

Latvijas gāze kapitulācija un sadale

393
Dabasgāzes monopolists Latvijas gāze ir piekritis tirgus restrukturizācijai un liberalizācijai, neskatoties uz tiesvedību un politiskajām nesaskaņām, kā arī acīmredzamo monopolista pozīciju zaudējumu. Eksperti cenšas prognozēt, kādas būs šī procesa sekas valstij un patērētājiem.

RĪGA, 26. marts — Sputnik, Marina Petrova. LG akcionāru sapulcē tika pieņemts lēmums par uzņēmuma restrukturizāciju – līdz 2017. gada 3. aprīlim kompānija izveidos divus meitas uzņēmumus, kam būs savs īpašums un akcionāri.

Viena kompānija – sistēmas operators, kura aktīvos paliks maģistrālie gāzesvadi un Inčukalna gāzes krātuve. Otrs uzņēmums saņems lokālo infrastruktūru un nodarbosies ar tirdzniecību. Līdz 2017. gada nogalei pirmās kompānijas īpašnieku struktūrā nebūs neviena, kas strādā gāzes tirdzniecības jomā, piemēram, Krievijas uzņēmuma "Gazprom" vai Latvijas kompānijas "Itera Latvija".

Pašlaik šīm kompānijām pieder 34% un 16% LG akciju. Gāzes monopolista akcijas pieder arī Marguerite Fund (28,97%) un Uniper Ruhrgas International GmbH (18,26%). Vēl 2,8% akciju pieder minoritāriem akcionāriem.

Jaunā padome tīri slauka

Ilgu laiku LG aktīvi pretojās Enerģētikas likuma grozījumiem. Restrukturizācijai vajadzēja pielikt punktu kompānijas monopolam: jaunajam uzņēmumam būs jānodrošina pieeja gāzesvadam ikvienam, kas vēlēsies pirkt vai pārdot gāzi. Pašlaik tā ir tikai LG prerogatīva.

LG vērsās pie Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu neizsludināt pieņemtos grozījumus Enerģētikas likumā, taču prezidents uzņēmumu neuzklausīja, un 22. februārī Enerģētikas likums stājās spēkā jaunajā redakcijā. LG pārstāvji paziņoja, ka jaunais likums pārkāpj privatizācijas līgumu, un tas var novest pie lietas izskatīšanas tiesā.

Taču pēc dažām nedēļām LG akcionāru padome atzina sakāvi karā par liberalizāciju un pieņēma lēmumu labprātīgi pāriet pie jaunā darba režīma. Lēmums tika saskaņots tūlīt pēc jaunās padomes apstiprināšanas.
LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis paskaidroja žurnālistiem, ka to var apstrīdēt jebkurš minoritārais akcionārs, taču pašlaik uzņēmums vēlas līdz 2017. gada aprīlim veikt restrukturizāciju.

Tiesas darbi uz visām pusēm

LG preses sekretārs Vinsents Makaris norādīja, ka uzņēmuma acīs tas ir piespiedu lēmums. Daži padomes locekļi, piemēram, "Gazprom" pārstāvji balsoja "par", iebilstot tikai par jaunās kārtības neatbilstību privatizācijas dokumentiem.
"Mēs neesam mainījuši viedokli. Vienkārši likums ir pieņemts, un tas ir jāpilda, — Sputnik korespondentam pastāstīja Makaris. – Mūsu stratēģiskajiem akcionāriem un investoriem – "Gazprom" un vācu uzņēmumam – ir 1997. gadā noslēgtie līgumi par privatizāciju. Tajos minētas akcionāru tiesības vērsties Stokholmas Šķīrējtiesā gadījumā, ja viņi cieš zaudējumus. Es gan nezinu, vai akcionāri vērsīsies tiesā Stokholmā."

Viņš piebilda, ka tiesvedība varētu iekavēt restrukturizācijas procesu, kas pats par sevi būšot visai sarežģīts. Ja LG nepaspēs visu paveikt savlaicīgi, regulators Latvijā varēs uzlikt naudas sodu aptuveni septiņu miljonu eiro apmērā.

Nav zināms, kā veidosies attiecības starp Latviju un "Gazprom", toties LG un valsts attiecībās ir izveidojušies sarežģījumi. Rudenī LG iesūdzēja tiesā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, jo tā pieņēma lēmumu par to, ka gāzes uzņēmuma pienākums ir nodrošināt piekļuvi savai infrastruktūrai visiem, kas to vēlētos. Tātad, faktiski, regulators uzsāka liberalizāciju jau pirms atbilstošo grozījumu pieņemšanas Saeimā.

Gāzes uzņēmuma pretenzijas bija sekojošas: ja jau mums ir monopols (līdz 2017. gada aprīlim), gāzi tirgosim tikai mēs. Savukārt regulators iebilst: klientiem Latvijā ir tiesības pašiem izraudzīties piegādātāju, ja tas atrodas ārpus Latvijas teritorijas.

Gribētājs bija tikai viens – kompānija Latvenergo, kas plānoja iepirkt gāzi caur Lietuvu. LG prasība tiesā netika apmierināta, taču uz visiem Latvenergo lūgumiem "gāzinieki" atbildēja noraidoši.

Latvenergo un LG pēc kārtas vērsās pie regulatora ar lūgumu atrisināt konfliktu. Rezultātā dažas dienas pirms LG paziņojuma par labprātīgo restrukturizāciju pret uzņēmumu tika ierosināta administratīva prasība.

Brīvs, tātad lēts?

Lai nu būtu, kā būdams, tirgus liberalizācija notiks, un jau pēc gada Latvijas gāzes tirgus sāks dzīvot saskaņā ar jauniem likumiem.

Neskaidri ir tikai divi jautājumi: ar ko beigsies strīds LG un Latvijas starpā? Vai valstij nenāksies izmaksāt kompensācijas, kas galu galā, iespējams, tiks iekļautas tarifos, tātad, tieši iespaidos gāzes un apkures izmaksas?

Otrkārt, nav zināms, vai "Gazprom" potenciālie konkurenti varēs piedāvāt lētāku gāzi. Pirmajā jautājumā skaidrības nav – viss ir atkarīgs no LG akcionāru lēmuma. Toties par otru jautājumu diskusijas rit ne vienu gadu vien.
Atzīmēsim, ka gāzes tirgus liberalizācija ir Eiropas ideja, kas iekļauta Eiropas normatīvos. Liberalizācijai vajadzēja notikt jau sen, tostarp arī Latvijā.

"Galvenā priekšrocība – neatkarība no monopolista, kurš var diktēt cenas un lemt – piegādāt gāzi vai ne. Gāzes tirgus liberalizācija Latvijā nozīmē brīvību un drošību. Ekonomikas likumi nosaka: jo lielāka konkurence, jo vairāk jākrītas cenām," — sarunā ar Sputnik atzina Saeimas deputāts Edvards Smiltēns ("Vienotība").

Savukārt enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš paskaidroja, ka liberāla tirgus sistēmas ieviešanā ES interesē biznesa loģika, nevis piegāžu drošība.

"Kopš 90. gadu vidus Eiropas Savienība strādāja gan pie gāzes, gan elektroenerģijas tirgus liberalizācijas. Līdz ar to arī mēs pieņēmām juridisko sistēmu, kas attīsta ES iekšējo un ārējo tirgu. Loģika ir sekojoša: patērētājiem ir izdevīgas alternatīvās vai papildu piegādes," – viņš pastāstīja korespondentam.

No Latvijas drošības viedokļa "Gazprom" bija itin drošs piegādātājs — traucējumi nekad nav novēroti. Tiesa, Latvijai nekad nav bijis arī iespējas tirgoties par cenu.

"Patērētājs nekad nav varējis vienoties par cenu, jo bija viena piegādātāja monopols. No vienas puses, piegādes ir stabilas, no otras puses – Baltijas valstis bija uzticams "Gazprom" partneris. Latvijas gāzes patēriņš sastāda mazāk nekā 1% "Gazprom" kopējā apgrozījuma," – pavēstīja Āboltiņš.

"Baltijas valstīs vienmēr maksāja tik, cik "Gazprom" gribēja," – piebilda eksperts.

Taču LG monopolista stāvoklis ir norādīts šī uzņēmuma privatizācijas līgumā, un valdība vairākkārt atlika tirgus atvēršanu. Turklāt valstij nebija alternatīvu gāzes piegādes ceļu: Baltijas valstīm nebija gāzes pieslēguma ar Eiropu, toties ar Krieviju pieslēgums bija.

Laiki mainās, un pērn darbu sāka sašķidrinātās gāzes termināls Klaipēdā, tika paplašināts gāzes vads starp Lietuvu un Latviju. Rezultātā valstī parādījās alternatīvas piegādes iespēja.

Nākotnē tiek plānots izbūvēt gāzes vadu starp Lietuvu un Poliju, un izvilkt to arī Latvijas un Igaunijas teritorijā. Eiropa jau ir paudusi atbalstu projekta līdzfinansēšanai. Pozitīvo pārmaiņu fonā Ekonomikas ministrija sāka darbu pie Enerģētikas likuma grozījumiem. To mērķis bija aprakstīt pāreju pie jaunās sistēmas.

"Gazprom" jaunās īpatnības

Noskaidrojās, ka jaunās iespējas nevar garantēt zemākas cenas. Sākotnēji Latvijai nāksies rēķināties ar to, ka "Gazprom" piegādēm ir tikai viena alternatīva – sašķidrinātā gāze, ko saņem Klaipēda. Tās cena ir atkarīga no situācijas tirgū, tāpēc var strauji un neprognozējami mainīties. Cena var būt atkarīga arī no Lietuvas un noteikta piegādātāja vienošanās.

"Brīvais tirgus ne vienmēr nozīmē, ka cenas kritīsies. Noteiktos apstākļos tās var pat pieaugt. Pašlaik cenas gāzes tirgū ir ļoti labas, un "Gazprom" pakāpeniski samazina savas cenas, kas tiek piedāvātas Baltijas valstīm," – pastāstīja Reinis Āboltiņš.

Viņš uzskata, ka liberalizācijas mērķis nav izspiest "Gazprom" no Latvijas tirgus. Krievijas kompānija saglabās savu vietu Latvijā, tikai tirgosies saskaņā ar jauniem principiem. Piemēram, Krievijas uzņēmums varētu pamest restrukturizēto LG un tirgot gāzi kā viens no brīvā tirgus dalībniekiem, nevis nodarboties ar gāzes transportēšanu.

Āboltiņš uzskata, ka tieši par to, iespējams, vienojušies "Gazprom" pārstāvji un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

"Gazprom" būs viens no galvenajiem pārdevējiem. Protams, LG nonāks visai sarežģītā situācijā, jo pēkšņi kļūs par "Gazprom" konkurentu," – vēstīja eksperts.

Jaunie riski

No jauno gāzes tarifu (tātad arī apkures tarifu) izveides ir atkarīgas jaunās – no juridiskā viedokļa – infrastruktūras ekspluatācijas izmaksas. Pēc restrukturizācijas gāzes transportēšanas jomā strādās divi uzņēmumi nevis viens, kā tas bija līdz šim.

Saeimas deputāts Ivars Zariņš uzskata, ka tas ir neloģiski un dārgi."Visiem ir zināms, ka sistēma kļūst dārgāka, pieaugot tās sarežģītības līmeniem. Valdošās koalīcijas piedāvātie LG sadales principi izmaksās par vairākiem miljoniem dārgāk nekā gadījumā, ja mēs sekotu ES direktīvu burtam un garam. Pašlaik LG tiek sadalīta, un no infrastruktūras tiek nogriezti garšīgākie kumosiņi – maģistrālie gāzes vadi un Inčukalns," – viņš paskaidroja Sputnik.

Pēc Zariņa vārdiem, vēlāk iespējams "visgaršīgākā kumosiņa" – Inčukalna gāzes krātuves pārdošanas risks.

Jāņem vērā arī transportēšanas tarifu maiņas varbūtība atbilstoši jaunajiem gāzes tirdzniecības apjomiem. Pie mums tie krītas, piemēram, ēku energoefektivitātes celšanas rezultātā (tas ir, ēku apkurei nepieciešams mazāks gāzes apjoms).

"Pēc gāzes tirgus liberalizācijas nāksies noteikt jaunos tarifus. Pašreizējo tarifu aprēķinā ņemts vērā agrākais apjoms — 1,7 miljardi kubikmetru, bet jaunie, domājams, nesasniegs ne 1,3 miljardus kubikmetru. Starpība sastāda aptuveni 30%.

Tas nozīmē, ka proporcionāli augs infrastruktūras ekspluatācijas tarifi. Mēs nezinām, vai gāzes tirgus liberalizācijas rezultātā gāze Latvijā kļūs lētāka, taču infrastruktūras ekspluatācijas izmaksas pie mums noteikti augs par 20-30%," – uzskata Zariņš.

393
Pēc temata
Zilās degvielas darīšanās: Latvijas Gāze ir gatava tiesāties ar valsti

"Piedāvāja algu 12500 dolārus mēnesī": reanimatologs pasūdzējās par savu algu

5
(atjaunots 10:58 24.09.2020)
Skandalozi pazīstamais anesteziologs-reanimatologs Roberts Fūrmanis konstatēja, ka ārsti Latvijā nav novērtēti – viņš saņēmis vairākus izdevīgus darba piedāvājumus, tomēr izvēlējies dzimteni.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents, reanimatologs, anesteziologs Roberts Fūrmanis no jauna rosina diskusiju. Šoreiz viņš pastāstīja, kā dzimtenē neprot novērtēt vietējos mediķus. Kā piemēru viņš minēja algu, kas viņam piedāvāta kaut kur ārzemēs.

"Divu nedēļu laikā Linkedin atsūtīti trīs darba piedāvājumi no HR kompānijām, kas meklē ārstus. Pēdējais piedāvājums ar algu 12500$ mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Pasaulē ļoti trūkst ārstu, tikai mūsu gļēvpolitiķi neprot novērtēt to, ka mēs joprojām esam palikuši Latvijā," Twitter tīklā konstatēja Roberts Fūrmanis.

​Šķiet, sociālo tīklu lasītāji nespēja īsti novērtēt mediķu "pašaizliedzību" – izskanēja piezīme, ka valsts pienākums nav "novērtēt tos, kuri palikuši".

"Jūsu sāpe par neadekvātu atalgojumu varbūt ir pamatota, bet idejiski valsts uzdevums nav "novērtēt, ka [esat] palikuši Latvijā”. Tas, ka citās zemēs ārstam maksā vairāk vai noteiktu skaitli, nevar kalpot par rādītāju, cik "pienākas" LV ārstam," atzīmēja Jāzeps Baško.

​"Man domāt, ka Latvijā cilvēks dzīvo ne tāpēc, lai viņu ''novērtētu'' pēc norvēģu standartiem, bet tāpēc, ka tā ir dzimtene kur viņš vēlas dzīvot. Bet cik saprotu arī no daudziem nackons., kuri kladzina taustiņus no Anglijas u.t.t., varbūt ir savādāk, galvenais nauda uber alles," pieļāva Armands Skutelis. Vēlāk viņš gan piebilda, ka ārzemēs visās nozarēs maksā vairāk.

​"Es strādāju IT nozarē. Saprotu, ka US alga man būtu vismaz piecreiz lielāka…" apstiprināja Aigars Mass.

​Daži komentētāji pat apšaubīja tik "pasakainus" piedāvājumus.

"12,5 tūkstoši pēc nodokļu nomaksas ārstam neatkarīgi no valsts ir visai nereāli. Es uzdrīkstēšos minēt, ka Jūs patiesībā domājāt "uz rokas", kas visticamāk būtu krietni vien mazāk pēc visiem "nodokļiem". Tā tāda sapņošana," raksta Kristaps Horns.

​"Ne visi LinkedIn darba piedāvājumi nozīmē garantētus darba līgumus," ārstu pabrīdināja Jānis Šlapiņš.

​Daži atzīmēja, ka ārsts nav ņēmis vērā citus aspektus, piemēram, izdevumus, kuri citās valstīs ir augstāki nekā Latvijā.

"Vācijā mēs mēnesī maksājam par  veselības, octa, mājokļa apdrošin. vairāk nekā tas LV maksātu gadā (attiecīgi katra). Mana alga kā skolotājai LV bija vismaz 4-5 reizes mazāka nekā tā ir skolotājiem DE. Ja jau salīdzina," pastāstīja Vineta Kalniņa.

​"Līdzīgi ir arī sētniekiem. Latvijā maksā 400, bet Linkedinā saņem ārzemju piedāvājumus par 2000!" varbūt pajokoja, varbūt nopietni ieteicās Arnis Kadakovskis.

​"Nenovērtēta ir visa tauta, neatkarīgi no profesijas vai nodarbošanās," piekrita cits komentētājs.

​Daļa lasītāju bija pārsteigti par to, ka anesteziologs-reanimatologs Roberts Fūrmanis vēl joprojām dzīvo Latvijā un pateicās ārstiem par viņu darbu.

"Nezinu par 12,5k, bet tie 1,5k bruto, ko nesen te ieliki kā savu algu, ir tiešām izsmiekls par tādu darbu. Es tavā vietā noliktu auto pie Vinkeles durvīm un brauktu prom. Lai pati reanimē savus pavalstniekus, ja jau nav naudas," ieteica Mārtiņš Ketners.

​"Milzīgs jums un kolēģiem paldies par visu, ko dariet. Tas pafiesi ir nenovērtējami. Bet es aizbrauktu," konstatēja lasītājs ar lietotājvārdu @neperfektamamma.

​Roberts Fūrmanis medicīnā strādā jau 18 gadus. Viņš strādā specializētā Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādē, kura dodas uz izsaukumiem, kas saistīti ar īpaši smagiem gadījumiem. Fūrmanis ir visnotaļ aktīvs sociālo tīklu lietotājs, viņu aicina uz televīziju.

Ārsts daudzas reizes ir kritizējis varasiestādes par ārstu zemajām algām. Tostarp aprīlī uzmanību piesaistīja viņa publikācija Twitter saistībā ar piemaksām mediķiem par darbu koronavīrusa pandēmijas apstākļos. Pēc mediķa sacītā, viņš saņēma piemaksu, kas tika aprēķināta 50 eirocentu apmērā par stundu pirms nodokļa samaksas.

Tāpat ārsts vairākas reizes pievērsis uzmanību medicīnas personāla trūkumam slimnīcās. Pērnā gada novembrī viņš publicēja rezonansi raisošu publikāciju sociālajos tīklos, ka viņa maiņa ilgst 64 stundas.

"Sveiciens 13. Saeimas deputātiem un valdībai. Šodien uz protesta akciju netiku, jo bija jāstrādā. Šobrīd rit mana darba 32. stunda un trisdesmit divas vēl priekšā. Precīzi, trīsdesmit divas!

Un tā nav mana labā griba. Tas viss notiek tikai tāpēc, ka nav kolēģa, kurš spētu aizvietot citu uz slimības lapas esošu kolēģi. Cienījamais Kariņa kungs! Nozarē taču viss ir kārtībā? Jā?" uzrakstīja Fūrmanis.

Tomēr viņa nesenā intervija beidzās ar skandālu – Roberts Fūrmanis kļuvis par žurnāla KLUBS kārtējā numura varoni. Intervijā ārsts pastāstīja par darbu, ģimeni un mīlestību pret dzimteni. Taču vislielāko uzmanību piesaistīja tā daļa, kurā viņš pastāstīja, kā atteicās skaidrot apmeklētājam, kur atrodas dzemdību nodaļa, tikai tāpēc, ka viņš runāja krieviski.

​Pēc Fūrmaņa sacītā, viņš ir "līdz kaulam latvietis", viņam pat esot t-krekls ar šādu uzrakstu. Savukārt Latvijas iedzīvotājus, kuriem uz t-krekliem rakstīts "Rossija", ārsts, acīmredzot, neuztver. Fūrmanis pastāstīja, ka nesen Stradiņa slimnīcā pie viņa vērsās vīrietis šādā t-kreklā un lūdza parādīt viņam, kur atrodas meklētā nodaļa. Bet ārsts atteicās runāt ne valsts valodā.

"Vakar Stradiņa slimnīcā pie manis piegāja čalis, kurš meklēja dzemdību nodaļu. Viņam mugurā bija krekls ar uzrakstu "Rossija". Es pateicu: "Labdien. Šeit ir Latvija. Sāksim ar to, ka runāsim latviski." Viņš apgriezās un aizgāja," pastāstīja reanimatologs.

Vēlāk ārsts sūdzējās Twitter, ka kļuvis par Krievijas propagandas upuri, kad palūdzis cilvēku slimnīcā runāt latviski.

"Kā kļūt par krievu propagandas upuri. Nekad nevienam neesmu atteicis palīdzību valodas, etniskās piederības vai orientācijas dēļ. Taču latviešu valoda paliks mana valoda Nr.1 un Latvija būs mana dzimtene un ikvienam Latvijas pamatiedzīvotājam ir pienākums to cienīt. Punkts," mediķis klāstīja savā mikroblogā.

​Pie tam mediķis bija sašutis par to, ka sociālajos tīklos regulāri saskāries ar apvainojumiem – viņš pat bija spiests ierobežot piekļuvi savām lapām. Mediķa ekrānuzņēmumā redzams, ka cilvēki salīdzina viņu ar doktoru Mengeli – ārstu-slepkavu no nacistu koncentrācijas nometnes.

5
Tagi:
alga, nauda
Pēc temata
Algas nelielas, zems prestižs: Latvijas skolās trūkst vairāki simti skolotāju
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: plēsīs naudu par mašīnas vai dzīvokļa pārdošanu
Krievu medmāsa atlaista, ārsts aizgājis pats: kā ārstēties lauciniekiem Latgalē
Valdis Keris

Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju

3
(atjaunots 09:29 24.09.2020)
Veselības ministre ierosinājusi vienoties ar mediķiem par iespēju atvēlēt pacientu vajadzībām daļu līdzekļu, kas novirzīti veselības aprūpes personāla atalgojumam.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Premjeram Krišjānim Kariņam būtu jāizvērtē veselības ministres Ilzes Viņķeles atbilstība ieņemajam amatam. Tādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris.

Koalīcijas partiju saskaņotajā 2021. gada budžeta projektā cita starpā atvēlēti 183 miljoni eiro mediķu atalgojuma palielināšanai.

Keris kritiski izvērtēja Viņķeles izteikumus par to, ka nākamā gada budžetā papildu līdzekļi tiks atvēlēti mediķiem, taču ne pacientiem, tāpēc viņa mēģināšot vienoties ar mediķiem par to, lai daļa saņemtā finansējuma tiktu novirzīta pacientu vajadzībām.

Arodbiedrības vadītājs ministres aicinājumu novērtēja kā mēģinājumu sarīdīt pacientus ar ārstiem un nosauca to par nelikumīgu. Pēc viņa domām, tas varētu kļūt par pamatu, vērtējot ministres Ilzes Viņķeles atbilstību amatam.

Viņš atklāja, ka pieprasīs, lai nozares vajadzībām saņemtie papildu līdzekļi tiktu novirzīti tikai algu paaugstinašanai. Pēc viņa domām, 183 milj. eiro novirzīšana algu pielikumam būs obligāts nosacījums, ko paredz likums, un, protams, tā ir laba ziņa. Keris piezīmēja, ka šajā ziņā valdībai nekas nav pārmetams, tātad nav pamata protestiem.

Keris akcentēja, ka nozarē vēl ir daudz darāmā, jo līdzekļu trūkums vēl joprojām ir vērā ņemams.

Viņš atgādināja, ka arodbiedrība jau sen izteikusi neuzticību Viņķelei un arodbiedrība no šī viedokļa neatsakās.

Pērnā gada novembrī notika visas Latvijas veselības aprūpes darbinieku streiks – viņi bija sašutuši par to, ka 2020. gada budžetā nav atvēlēti pietiekami līdzekļi viņu algas palielināšanai. Mediķi pieprasīja Saeimas atlaišanu un Viņķeles demisiju, taču nepanāca ne vienu, ne otru.

3
Tagi:
mediķi, Ilze Viņķele, Valdis Keris, veselība
Pēc temata
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Meli industriālos apmēros: Dombrovskis izanalizēja valdības lēmumus
Latvijā samazinās ārstu skaits
Citādi gaidiet protestus: jaunie ārsti uzstāj uz 30% algas pielikuma
Baltkrievija

"Meklē kaut kādu naudu": baltkrievu muitnieki atver kravas mašīnas no Baltijas

0
(atjaunots 11:21 24.09.2020)
Kravas automašīnu vadītāji sūdzas par to, ka nākas vairākas diennaktis stāvēt pie Baltkrievijas robežas muitas apskatei, turklāt muitnieki taujā, vai viņi kabīnē vai kravas kastē neved naudu. Kādu naudu meklē baltkrievu muitnieki?

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Jau vairāk nekā nedēļu pie Baltkrievijas robežām ar Eiropas Savienības valstīm veidojas gara kravas automašīnu rinda. Iebraucēji no Latvijas, Lietuvas un Polijas sūdzas par ilgām pārbaudes procedūrām. Dažkārt tās ilgst pat diennakti. Dažas automašīnas stāv rindā jau no piektdienas.

Iepriekš vēstīts, ka no 10. septembra starptautiskie pārvadātāji saņēma paziņojumus: kravas automašīnas ar kravu no Baltijas valstīm un Baltijas valstu reģistrācijas numuriem tiks aizturētas uz robežas rūpīgākai pārbaudei.

Kāda loģistikas kompānija Sputnik Baltkrievija pastāstīja, ka tagad pie robežas pārbauda visas kravas automašīnas, nejaušā kārtībā atver kravas. Pārstāvis konstatēja, ka tas ir jautājums – kā paveiksies: dažu palaiž ātri, citu vairākas reizes dzenā cauri rentgeniem. Loģistikas kompānija atzīmēja, ka katra kravas mašīnas dīkstāves diena nes zaudējumus 100 eiro apmērā.

Tagad noskaidrojies, ka, pārbaudot kabīnes un no Eiropas ievestās preces, muitnieki īpaši interesējas, vai tālbraucēji neved līdzi naudu. Šī informācija raisa interesi, jo nesen ES apsolīja piešķirt 53 miljonus eiro baltkrievu tautas atbalstam, bet Baltkrievijas Tieslietu ministrija norādīja, ka valsts teritorijā nereģistrētu fondu darbība ir nelikumīga. Nav gan zināms, vai starp abiem notikumiem ir kāda sakritība.

Iepriekš vēstīts, ka 2020. gada 17. septembrī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko informēja, ka slēgs valsts robežu no rietumiem, ar Poliju un Lietuvu, kā arī pastiprinās drošību pie Ukrainas robežas.

Šajā laikā Baltkrievijas telekanāls pastāstīja, ka redakcija saņēmusi virkni atsauksmju par "nopietno kratīšanu" uz Baltkrievijas robežas ar Poliju, Latviju un Lietuvu. Rūpīgi pārbauda kravas transportā, dažkārt pārbaude ilgstot vairākas diennaktis. Ziņots, ka daži autovadītāji, kas steigušies šķērsot robežu, izmetuši pašu nopirktās preces, lai izvairītos no ilgas kavēšanās.

0
Tagi:
automašīnas, kravas, Baltija, Baltkrievija
Pēc temata
Lietuvas prezidents draud atbildēt uz ES atteikšanos ieviest sankcijas pret Minsku
ES nosauca termiņu, kad Lukašenko "pārstās" būt prezidents
Miljardi par apvērsumu: politologs pastāstīja, kā ES pārpērk baltkrievus
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju