Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs. Foto no arhīva

Izvēle ir Latvijas ziņā: aizsargāties no terorisma vai mītiskajiem krievu draudiem

259
(atjaunots 12:32 25.03.2016)
Izmantot Rīgas lidostas aizsardzībai Krievijas ieteikumus ir svarīgāk nekā norobežoties no izdomātiem draudiem no Krievijas puses, uzskata Aleksandrs Vešņakovs.

RĪGA, 25. marts — Sputnik. Lēmums pieņemt Krievijas palīdzību cīņā pret terorismu ir svarīgāks nekā ienaidnieka tēla veidošana, paziņoja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs ekskluzīvā intervijā Sputnik. Diplomāts uzskata, ka Latvijas un Krievijas robežas nostiprināšana nav slikta lieta, taču pie tam nevajag deklarēt, ka Maskava apdraud visu pasauli.

Maskava ir gatava palīdzēt

Vešņakovs paziņoja, ka Krievija – valsts, kurā terorisms ir labi pazīstams, ir gatava sniegt informāciju par to, kā aizsargāt pilsoņus no reālā ienaidnieka – vispasaules terorisma.

"Eiropā, tostarp arī Briselē un diemžēl arī Rīgā valdīja pārāk mierīga atmosfēra un pārliecība par to, ka teroristu acīs šīs pilsētas nav interesantas un sprādzieni var notikt tikai kaut kur tālu tālu, tikai ne pie mums. Krievijas iedzīvotāji šādu pieredzi ir guvuši, un šķiršanās no ilūzijām vienmēr ir sāpīga," – atzina vēstnieks.

22. martā teroristu uzbrukuma laikā Briselē gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki. No rīta divi sprādzieni atskanēja Briseles lidostā Zaventemā, trešais – metro stacijā Mālbeka. Atbildību par uzbrukumiem uzņēmās teroristiskais grupējums "Islāma valsts".

"Sprādziens Briseles lidostā tika organizēts saskaņā ar scenāriju, ko pirms pieciem gadiem teroristi izmantoja Domodedovo lidostā Maskavā. Izlidošanas zona – drošības zona. Lai tajā iekļūtu, cilvēkam ir jāiziet cauri metāla meklētājiem, jāpierāda, ka viņam nav spridzekļu. Taču arī tā nekļuva par teroristu uzbrukuma mērķi. Viņi izvēlējās pasažieru terminālu, vietu, kur pulcējas liels skaits cilvēku un sprādziens nes maksimālu rezultātu – sēj bailes iedzīvotāju vidū," – paskaidroja Vešņakovs.

Diplomāts piebilda, ka pēc terorakta Domodedovo Krievija piedāvāja Eiropai informāciju par gūto pieredzi un secinājumiem, taču piedāvājums neguva pretimnākšanu. Tagad līdzīgs scenārijs ir izmantots Briselē.

"Pašlaik Krievija no jauna piedāvā reālu palīdzību – konsultācijas sabiedrisko vietu drošības pasākumu jautājumos. Rīgā ir lielākā lidosta Baltijas valstīs. Man šķiet, terorisma apkarošanas jomā pieredzējušo speciālistu ieteikumi būtu daudz svarīgāki nekā pūles pielaikot Maskavai ienaidnieku tēlu. Mēs piedāvājam palīdzību. Mēs esam gatavi sniegt informāciju. Tikai Latvijas ziņā ir lēmums, pieņemt šo palīdzību vai ne," – uzsvēra Vešņakovs.

Robežu – aiz atslēgas

Pēc teroraktiem Briselē Saeimas Nacionālās drošības komitejas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa paziņoja, ka austrumu robežas nostiprināšana ir viens no svarīgākajiem Latvijas uzdevumiem.

Latvijas vēlme pasargāties no robežpārkāpēju pieplūduma ir saprotama, piezīmēja sūtnis.

"Nav slikti, ja robežas nostiprināšana paredzēta nelegālas robežas šķērsošanas novēršanai. Tuvajos Austrumos plosās karš. No valstīm, kas iesaistītas konfliktā, bēgļu gaitās dodas miljoniem cilvēku. Viņi cenšas nokļūt Rietumeropas valstīs – tāds ir viņu mērķis. Pašlaik maršruts ved cauri Grieķijai, taču gadījumā, ja tas tiks slēgts, veidosies citi ceļi. Iespējams, citu starpā bēgļi dosies arī cauri Krievijai un Latvijai," – norādīja Vešņakovs.

Pavisam citāda ir situācija, ja sākas neracionālas ģeopolitikas demonstrācija, kas cenšas parādīt, kādus draudus Krievija rada visai pasaulei.
"Krievija nedraud Latvijai un negatavojas draudēt,"- paziņoja vēstnieks.

Intervijas pilno tekstu Sputnik publicēs tuvākajā laikā

259
Pēc temata
Vešņakovs: vardarbīga asimilācija var radīt spriedzi
KF vēstnieks Latvijā BBC-2 televīzijas šovu nosauc par informatīvā kara elementu
Brisele pirmajās stundās pēc teroristisko aktu sērijas
Je suis Bruxelles: beļģi sēro par slaktiņu upuriem Briselē
Portfelis ar Latvijas budžetu, foto no arhīva

Vai nāksies palikt Latvijā? Ierēdņiem samazinājuši komandējumu izmaksas

6
(atjaunots 16:19 27.09.2020)
Latvijas ministriju ierēdņu komandējumu izmaksas tika pazeminātas par 20%, samazinot tās līdz 2,72 miljoniem eiro.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Atbalstot 2021.gada valsts budžeta ietvaru, Latvijas Ministru kabinets samazināja līdzekļu apjomu valsts pārvaldes darbinieku komandējumu izdevumiem, vēsta Mixnews.lv.

Rezultātā nākamā gada budžetā šie izdevumi ir samazinājušies par 20% - līdz 2,72 miljoniem eiro.

Vismazāk ir paveicies Latvijas Aizsardzības ministrijas ierēdņiem. Viņiem izdevumi ir samazināti par 978 384 eiro. Ārlietu ministrijai nāksies samazināt izdevumus par 401 828 eiro, savukārt Iekšlietu ministrijai – par 269 608 eiro.

Atgādināsim, ka Latvijas premjers Krišjānis Kariņš iepriekš atklāja, ka pateicoties ārkārtējās situācijas režīmam, kuru izraisīja Covid-19 pandēmija, daudzas ministrijas un valsts iestādes sākušas taupīt līdzekļus.

Tostarp ĀM uz atcelto komandējumu rēķina ietaupīja 200 tūkstošus eiro, kas sastāda 10% no centrālā aparāta un vēstniecību darbinieku komandējumiem paredzētajiem līdzekļiem. Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits pastāstīja, ka viņa iestādei izdevies ietaupīt 20 tūkstošus eiro.

Toties jūlijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atklāja virkni gadījumu, kad valsts amatpersonas par valsts apmaksātiem dienesta komandējumiem saņēma lojalitātes programmu punktus no aviokompānijām, kurus pēcāk izmantoja savu privāto ceļojumu apmaksai.

Tādējādi aviokompāniju lojalitātes programmu punkti daudziem Latvijas ierēdņiem, kuri regulāri brauc komandējumos uz ārzemēm, kļuva par patīkamu papildinājumu algai.

KNAB toreiz iztika ar mutisku aizrādījumu.

6
Tagi:
Latvija, ierēdņi, budžets
Pēc temata
Juris Pūce: mums jānotur ierēdņu pirktspēja
Latvijas ĀM ārkārtējās situācijas apstākļos ietaupījusi lielu naudu uz komandējumu rēķina
"Mēs nesēžam ierakumos": ierēdņiem nedos piesegt korupciju ar ārkārtējās situācijas režīmu
Kur ir taisnīgums? Ļ.Švecova sašutusi par ministra nevēlēšanos samazināt ierēdņu skaitu
Kapu krusts, foto no arhīva

No Latvijas aizbrauca, kapavietu nekopj: pamesto kapavietu problēma Rīgas kapos

22
(atjaunots 16:03 27.09.2020)
Ja kaps Rīgas kapos izskatās nesakopts un pamests, vieta tiks atdota citiem īpašniekiem jaunam apbedījumam.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Rīgas Kapsētu pārvaldes priekšnieks Igors Svincickis pastāstīja radio Baltkom intervijā par to, kā nepazaudēt vietu kapos.

Pēc Svincincka sacītā, Rīgas domē pastāv speciāla komisija. Tā vērtē kapavietu stāvokli. Ja apbedījuma vieta izskatās pamesta un nesakopta, šī vieta īpašniekiem var tikt atņemta.

Kapavietas pamestība paredz, ka apglabātajam, iespējams, nav palicis radinieku, kuri var apkopt kapavietu, vai arī visi, kam bija sakars ar mūžībā aizgājušo, ir aizbraukuši uz ārzemēm, paskaidroja Rīgas Kapsētu pārvaldes priekšnieks.

Komisija katru gadu sastāda šādu vietu sarakstu un publicē informāciju par tām. Ja saimnieki nesniedz ziņas par sevi, tad vieta var tikt nodota jauniem īpašniekiem.

Turklāt tikai mirušā radiem ir tiesības noslēgt līgumu ar Rīgas Kapsētu pārvaldi. Savukārt kapavietu drīkst uzturēt kārtībā jebkurš cilvēks.

Sakoptas vietas atņemšanai pārvaldei nav nekāda pamatojuma.

Latvijā norisinās kapsētu digitalizācijas process. Tas nozīmē, ka dati par apbedījuma vietām visā valsts teritorijā – mirušo attēli, dzīves gadi – tiek pārvesti elektroniskā formātā un publicēti portālā Cemety.lv.

Atgādināsim, ka 2019. gadā Rīgas Kapsētu pārvaldes priekšnieka v.i. Gints Zēla paziņoja, ka, ja Rīga turpinās piešķirt saviem iedzīvotājiem bezmaksas apbedījuma vietas, tad pēc kāda laika kapi būs pilnībā pārpildīti.

Zēla uzsvēra, ka tieši apbedījuma vietas cena kapos varētu motivēt cilvēkus izmantot jau esošās kapavietas, kur ir apbedīti viņu radinieki.

22
Tagi:
emigrācija, Latvija, kapsēta
Pēc temata
Klusā vieta: Madonas novada iedzīvotājs pie kapsētas audzējis marihuānu
Kapsētas ir pārpildītas, Latvijā kļūst populārāka kremācija
Kaps dārgāks nekā bēres: Valsts kontrole īstenojusi kapsētu revīziju
Rūjienas kapsētā nelaiķiem atgādina par parādiem
Alkohola pārdošana, foto no arhīva

Dānijā plāno aizliegt alkohola tirdzniecību pēc plkst. 20:00

0
(atjaunots 16:29 27.09.2020)
Pēc Kopenhāgenas varasiestāžu domām, šis pasākums, ja ne izslēgs vēlās ballītes pie dabas, tad vismaz padarīs tās mazāk trokšņainas.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Kopenhāgenas mērija varētu ieviest alkohola tirdzniecības ierobežojumus, lai nakts stundās padarītu pilsētas parkus un citas pilsētas zaļās zonas mierīgākas, vēsta RIA Novosti.

Врач-нарколог, суггестолог, магистр социальной психологии Борис Фальков
© Photo из личного архива Бориса Фалькова

Kopš augusta Dānijas galvaspilsētā ir spēkā nakts ballīšu aizliegums parkos, kuras bieži vien rīko tūristi. Tas tika izdarīts pēc vietējo iedzīvotāju lūgumiem, kur sūdzējās par troksni. Dabas aizsardzības organizācijas atzīmēja, ka šādu ballīšu dēļ cita dzīvnieki un pēc tām paliek atkritumi.

Neraugoties uz aizliegumu, ballīšu skaits īpaši nesamazinājās – policisti nespēj pastāvīgi patrulēt visas pilsētas zaļās zonas, kuru ir visnotaļ daudz.

Tagad mērija grasās atrisināt problēmu radikālākā veidā – aizliedzot alkohola tirdzniecību vismaz parku un dārzu tuvumā no plkst. 20:00 līdz 6:00. Pēc pilsētas varasiestāžu domām, šis pasākums, ja ne izslēgs vēlās ballītes pie dabas, tad vismaz padarīs tās mazāk trokšņainas. Vienlaikus varasiestādes varētu pacelt naudas sodus par skaļu mūzikas atskaņošanu pēc plkst. 23:00.

Galīgais lēmums tika pieņemts septembra beigās.

0
Tagi:
tirdzniecība, alkohols, Dānija
Pēc temata
Karalieni glābs alkohols. Kā pelna Elizabete II
Vispārējs alkoholisms atcelts: alkohola pārdošana ārkārtējās situācijas laikā ir kritusies
Igaunijā var aizliegt pirkt alkoholu personām līdz 21 gada vecumam
Dodas cīņā kunga prātā. Kā alkohols noved postā amerikāņu karavīrus