Pie Latvijas un Krievijas robežas. Foto no arhīva.

Iekšlietu ministrs: austrumu robežas nostiprināšanai nepieciešami 80 miljoni eiro

32
(atjaunots 11:23 24.03.2016)
Latvijai ir jābūt gatavai tam, ka mēģinājumi iekļūt ES, šķērsojot Latvijas robežu, turpināsies, uzskata Kozlovskis. Savukārt valdošā koalīcija apstiprināja papildu finansējuma izsniegšanu drošības nostiprināšanai. ZZS uzskata, ka vispirms jānoskaidro, kādiem mērķiem šie līdzekļi tiks izmantoti.

RĪGA, 24. marts — Sputnik. Latvijas austrumu robežas sakārtošanai un Valsts robežsardzes darba efektivitātes uzlabošanai nepieciešami aptuveni 80 miljoni eiro, trešdien žurnālistiem  paziņoja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

"Pērnajā gadā palielinājies nelikumīgo robežšķērsotāju skaits. Migrācijas ceļi mūsdienās ir mainīgi, tāpēc Latvijai ir jābūt gatavai, ka centieni nokļūt ES, šķērsojot Latvijas austrumu robežu, var turpināties," – atzina Kozlovskis.

Pēc ministra teiktā, 80 miljoni eiro nepieciešami investīcijām robežsardzes infrastruktūrā līdz 2020.gadam.

Rihards Kozlovskis izteica cerību, ka valdības apņemšanās stiprināt iekšējo drošību neizpaliks un šī apņēmība ļaus pieņemt lēmumus par finansējuma piešķiršanu robežsardzei, informēja aģentūra LETA.

Viņš atgādināja, ka Igaunija jau ir apņēmusies savā austrumu robežā investēt aptuveni 75 miljonus eiro.

Kozlovskis arī norādīja, ka Latvijas robežsargu sadarbības līmenis ar Krieviju no nelegālās imigrācijas apkarošanas viedokļa ir apmierinošs, taču ne izcils.

Latvijai,  vēstīja ministrs,  ir sagatavots arī rīcības plāns imigrantu masveida pieplūduma gadījumā – iestājoties šādiem apstākļiem, robežsargiem palīgā nāktu Zemessardze.

Kopējā Latvijas un Krievijas robeža ir 296 kilometrus gara. 2 metrus augsto nožogojumu ar dzeloņstieplēm ir plānots uzstādīt atsevišķos robežas posmos  90 kilometru garumā. 10 km garš posms ir jau pabeigts. Nožogojums tiks celts vietās, kur nav dabisku šķēršļu – piemēram, purvu, upju, grāvju, un tā izmaksas sastāda "tikai"  17 miljonus eiro.  Tātad, 63 miljoni eiro tiks atvēlēti austrumu robežas nostiprināšanai ar citiem paņēmieniem.

ZZS: vispirms jānoskaidro, kur tiks ieguldīts finansējums.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja  Solvita Āboltiņa  paziņoja, ka diezgan ilgu laiku attieksme pret drošību ir bijusi vieglprātīga, taču pēc notikumiem Ukrainā un teroraktiem Parīzē situācija ir mainījusies. Jau šogad palielināts aizsardzībai paredzētais finansējums, tomēr jāatrod papildu līdzekļi austrumu robežas stiprināšanai un drošības dienestu vajadzībām. Viņa piebilda, ka šiem nolūkiem tomēr  nebūtu jāveic šā gada valsts budžeta grozījumi.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK noteikti atbalsta drošības dienestu stiprināšanu, aģentūrai LETA sacīja partijas līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš Eiropas Savienības ārējās robežas, tātad arī Latvijas austrumu robežas stiprināšanai un jāpanāk finansējuma piešķiršana no ES.

Arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) atbalsta papildu līdzekļu piešķiršanu drošības dienestiem, kas nodrošinātu efektīvāku darbu cīņā pret terorismu, sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Tiesa, viņš piezīmēja, ka vispirms ir jāsaprot, kam līdzekļi ir nepieciešami – jaunām iekārtām, jauniem darbiniekiem vai algu paaugstināšanai. Brigmanis atbalsta papildu līdzekļu piešķiršanu ne tikai 2017.gada budžetā, bet, iespējams, jau šogad.

32
Pēc temata
Kozlovskis: mēs neuzņemsim bēgļus no Zviedrijas
Kozlovskis: migrantus, kas Eiropas Savienībā meklē labāku dzīvi, vajadzētu sūtīt mājās
Robežsardze pārbaudījusi pirmos nožogojuma kilometrus pie Latvijas un Krievijas robežas
Pieklājīgi un zaļi: latvieši robežas sardzē