Grūstošais Rīgas cirks. Foto no arhīva

Rīgas cirks. Vai ēra beidzas?

123
(atjaunots 11:35 22.03.2016)
Arvien skaļāks kļūst skandāls ap Rīgas cirka ēkas drošību. Pirms mēneša tā bija būvekspertu diskusija, taču šodien strīdas mākslinieki, ierēdņi un politiķi.

RĪGA, 21. marts — Sputnik, Marina Petrova. Te vieni, te otri cenšas pārvilināt savā pusē sabiedrību, visiem ir savi argumenti: vieni runā par drošību, otri – par mākslu. Kura puse gūs pārsvaru?

Signāli

Jau pagājušā gada pavasarī parādījās pirmie mājieni par to, ka cirka ēku nekādi nevaram saukt par drošu. Tolaik elektrotīklu bojājuma rezultātā izcēlās ugunsgrēks, kas izplatījās 120 kvadrātmetru platībā. Cirka vadība aprēķināja, ka remonts izmaksās 350 tūkstošus eiro un iesniedza tāmi Kultūras ministrijā. Taču jau pēc dažiem mēnešiem ar negaidītu informāciju nāca klajā Pēteris Druķis, Būvniecības valsts kontroles biroja direktors. Tolaik atjaunotā aģentūra pārbaudīja sabiedriskās ēkas Rīgā. Jautājumi par būvju drošību radās pēc traģēdijas tirdzniecības centrā Maxima. Valdība vispirms atjaunoja valsts inspekciju un pēc tam sāka pārbaudīt visas sabiedriskās ēkas.

Pārbaudes gaitā izrādījās, ka pati nedrošākā Rīgā ir cirka ēka. Dažas dienas vēlāk noskaidrojās, ka inspektori pieprasa apturēt ēkas ekskpluatāciju. Informācija par to tika sniegta ēkas īpašniekam – Kultūras ministrijai. Eksperti norādīja, ka 1880. gadā celtā cirka ēka nav remontēta jau aptuveni 50 gadus. Problēmu novēršanai tika doti divi mēneši. Cirka direktore Lolita Lipicka iebilda: ēka ir droša, RTU speciālisti reizi desmit gados pārbauda kupolu, un problēmas iespējamas tikai piebūvēs. Valsts kontroles biroja speciālistiem nebija nekādu iebildumu par kupola stāvokli, toties viņi atzīmēja, ka nav drošas tribīnes un ēkas fasādes siena. Kultūras ministrija atvēlēja līdzekļus tehniskās apsekošanas darbiem. Rezultātā noskaidrojās, ka nedroša ir ēkas daļa, kas pavērsta pret Merķeļa ielu, un apmeklētājus tajā laist nevar. Taču tas netraucē māksliniekiem uzstāties, un skatītājiem – skatīties, jo tribīnes un arēna atrodoties citā ēkas daļā. Vajagot tikai no fasādes sienas noņemt trolejbusu elektrības līnijas. Kultūras ministrija piešķīra līdzekļus arī šiem nolūkiem.

Cirka arēna. Foto no arhīva
© Sputnik / Yuri Ivanov

Šķiet, Būvniecības valsts kontroles birojs bija apmierināts ar veikto darbu un jau septembrī atļāva izmantot cirka ēkas drošo daļu (izņemot to, kas atrodas pie fasādes sienas). Taču decembrī ierēdņi no jauna brīdināja: ja cirks nepierādīs, ka ēkas stāvoklis ir uzlabojies, to nāksies slēgt. Pienāca Kultūras ministrijas kārta brīnīties – pirms pusgada taču bija apmaksāti visi pieprasītie darbi un apsekojums. Februārī Būvniecības valsts kontroles biroja direktors Pēteris Druķis no jauna paziņoja, ka ēka nav droša un tā esot jāslēdz, turklāt publiskotā informācija par problēmu likvidāciju patiesībai neatbilst.Šodien, kad cirks jau ir slēgts, tā direktore Lolita Lipicka norāda, ka ierēdņa sniegtā informācija ir būtiski kaitējusi cirkam un nodarījusi finansiālos zaudējumus.

"Mums ir tāda brīnumaina iestāde — Būvniecības valsts kontroles birojs, kas tika izveidots kā augstākā iestāde, kas kontrolē šo nozari. Biroja vadītājs ar sabiedrību un medijiem kontaktējas fantastiski. Šīs saziņas pamatā ir cirks, kas pirms slēgšanas tika iznīcināts finansiāli. Neatkarīgi no tā, ko raksta iestādes vadītājs, rodas iespaids, ka Pēteris Druķis vairāk nekā pusgadu sēž medijos ar informāciju par to, cik bīstams esot cirks. Mutiski viņš saka: neejiet uz cirku, tas ir bīstami, ēka var sabrukt. Avīzēm biroja vadītājs stāsta, ka fasāde turas tikai uz kāpņu rēķina. Kultūras ministrija bija spiesta organizēt ārkārtas apspriedi ar vadošajiem specialistiem, lai noskaidrotu situāciju un pieņemtu lēmumu. Rezultātā izrādījās, ka Druķis to paziņojis tāpat vien," – Sputnik stāsta Lolita Lipicka.

Vai Rīgas dome arī ir vainīga?

Strīdā tika pielikts trekns punkts. Tas notika Pētera Druķa un kultūras ministres Daces Melbārdes brīfingā šī gada februāra sākumā. Ministre paziņoja, ka cirks tiek slēgts – lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz biroja veiktajiem apsekošanas darbiem. Pēteris Druķis norādīja, ka cirka ēkas stāvoklis kopš pirmo pārbaužu laika ir tikai pasliktinājies. Tagad bīstama ir ne vien fasāde, bet arī tribīnes un kupola nesošās konstrukcijas.

Cirka direktore iebilda, ka ēkas stāvoklis pasliktinājies trolejbusu līniju dēļ – jau trīs gadus Rīgas cirks ir lūdzis pilsētas domi noņemt tos no fasādes, tomēr Rīgas dome atteicās veikt darbus. Vasarā, kad problēmai uzmanību pievērsa būvniecības eksperti, pašvaldība piekrita darbu veikšanai. Izrādījās, ka nav nemaz tik vienkārši noņemt vadus. "Nosūtījām attiecīgu vēstuli pašvaldībai, norādījām, ka esam gatavi jebkurā brīdī noņemt vadus saskaņā ar biroja prasību nekavējoties noņemt šos vadus, tikai pasakiet, kur mums tos likt, — stāsta cirka direktore. – Ministrija pat atrada budžetā nepieciešamos līdzekļus – 70 tūkstošus. Transportniekiem vajadzēja sastādīt projektu, budžetu, noformēt iepirkumu un sastādīt līgumu. Tā kā tur viss atrodas uz ielas, kur atrodas arī transporta mezgls, nāksies uzstādīt divus stabus. Lai tos uzstādītu un ieraktu zemē, darbi ir jāsaskaņo ar pilsētas celtniecības pārvaldi. Tas nozīmē, ka ir jāizstrādā projekts un viss jāsaskaņo vismaz ar 20 organizācijām, kam zem zemes izvilktas komunikācijas. Es pati biju gatava kaut vai turpat uz vietas nogriezt tos vadus un pakārt pie kokiem."

Lolita Lipicka vēl joprojām nepiekrīt valsts būvniecības ekspertu slēdzieniem: "Mēs paliekam pie sava – lēmums bija nepamatots. Būvdarbu eksperti regulāri pārbauda Rīgas cirka ēku, jo tai ir, pirmkārt, sabiedriska, otrkārt – vēsturiska nozīme  un, treškārt, tai ir unikālas XIX gs. konstrukcijas.  Vērā jāņem arī mūsu darba specifika: daudz dažādu atrakciju, kas saistītas ar drošību. Tāpēc uzskatām, ka lēmumam nav pamata. Iznāca tā, ka (Druķis – red.piez.) vienkārši atnāca, paskatījās un izlēma."

Savukārt Valsts birojs joprojām uzstāj, ka viņu secinājumi ir kvalitatīvi. "Mēs veicām visus nepieciešamos mērījumus, skenējām ēku no ielas puses, lai izprastu, kāds ir fasādes stāvoklis. Likumā noteikts, ka celtniecības inspektori veic ēku vizuālo apskati, un uz tās pamata birojs var uzdot saimniekam veikt pilnu ēkas stāvokļa izpēti. Tieši to mēs darījām. Lieta tāda, ka ēkas īpašnieks mūsu prasību neizpildīja," – Sputnik pastāstīja Būvniecības valsts kontroles biroja Kontroles departamenta direktors Māris Demme.

Tagad ēka tiks iekonservēta, lai nostiprinātu fasādes sienu. "Šī siena kļuva par cirka slēgšanas galveno iemeslu. Tā ir atdalījusies no ēkas un nedaudz balstās uz kapnēm. Mēs nevaram apgalvot, ka situācija būtu tik bīstama, ka mums nāktos slēgt Merķeļa ielu. Vispirms ir pēc iespējas ātrāk jānostiprina šī siena. Taču pašā ēkā problēmas rada tribīņu un jumta nesošās konstrukcijas, " – atzina Damme.

Pie visa vainīgas tiesas?

Viena lieta visā šajā stāstā tomēr ir nesaprotama: kāpēc visas puses gaidīja pēdējo brīdi, kad cirku var glābt tikai slēdzot un iekonservējot tā ēku? Kāpēc neviens necēla trauksmi agrāk? "Arī agrāk tika veikta ēkas tehniskā apsekošana, taču ne no mūsu biroja vai Rīgas Būvniecības pārvaldes puses, bet gan pēc paša cirka iniciatīvas. Jau agrāk speciālisti noteica termiņu – tas bija 2009. gads, ja nekļūdos, kad jāveic Rīgas cirka ēkas atjaunošana. Viņi atsevišķi pārbaudīja konstrukcijas cirka iekšienē un kupola izturību, zem kura tiek demonstrēti triki. Nekādas problēmas netika konstatētas. Arī pašlaik šajā jautājumā nav nekādu problēmu. Tāpēc daļa cirka ēkas ir normālā stāvoklī, bet citviet gandrīz visur ir problēmas," – paskaidroja Damme.

Valsts birojs, kura uzdevumos iekļauta sabiedrisko ēku kontrole, strādā pavisam nesen, – tas tika atjaunots pēc traģēdijas Zolitūdē. Agrāk par celtniecības kvalitāti atbildēja tikai Būvniecības pārvalde. Kā noskaidrojās, tai pat nebija tiesību kaut ko pārbaudīt jau funkcionējošos sabiedriskajos objektos, kur nu vēl izdarīt secinājumus par to, ka tie būtu jāslēdz.

"Par savu īpašumu vienmēr atbildīgs ir īpašnieks. Līdz 2014. gada 1. oktobrim, kad tika pieņemts jaunais likums par būvdarbiem un publisko ēku stāvokļa kontroles funkcija tika uzticēta Būvniecības valsts kontroles birojam, neviena iestāde nevarēja iejaukties ekspluatācijā nodoto publisko ēku kontrolē. Mēs no savas puses varējām veikt pārbaudes tikai gadījumā, ja saņēmām sūdzību, piemēram, no iedzīvotājiem. Cik atceros, par cirku sūdzības neesam saņēmuši. Lai nu kā, Rīgas Būvniecības pārvalde arī pašlaik neveic sabiedriskas nozīmes ēku tehniskā stāvokļa padziļinātas pārbaudes. To veic Būvniecības valsts kontroles birojs. Agrāk to nācās darīt pašiem ēku īpašniekiem. Kopš 2014. gada Rīgas Būvniecības pārvaldei ir tiesības veikt ekspluatācijā nodotu dzīvojamo ēku tehniskā stāvokļa padziļinātas pārbaudes," – Sputnik pastāstīja Rīgas Būvniecības pārvaldes sabiedrisko sakaru projektu vadītāja Ilze Žuka.

Citiem vārdiem sakot, kontrolēt cirka ēkas stāvokli vajadzēja Kultūras ministrijai. Dace Melbārde norādīja, ka KM savus pienākumus ir veikusi, taču nav varējusi veikt kapitālus ieguldījumus, jo neviens nav precīzi zinājis, kam tieši pieder cirks un tā zemes gabals. Tas ir vēl viens ļoti neskaidrs stāsts: 23 gadus valsts tiesājās ar privātpersonām, kas pretendēja uz vērtīgo īpašumu. No vienas puses – Kultūras ministrija, no otras – Sarmīte Bīviņa un Vilhelmīne Mangale. Šodien cirka direktore Lolita Lipinska uzskata, ka valsts būvuzraudzības ierēdņu uzbrukumi ir saistīti tieši ar šo tiesvedību.

"Daudziem iedzīvotājiem un pašiem cirka darbiniekiem pastāvīgi saglabājas aizdomas, ka tendenciozie paziņojumi ir saistīti ar to, ka valsts Kultūras ministrijas personā un Rīgas cirka personā vairāk nekā 20 gadus tiesājās par to, ka uz cirku pretendēja sakarā ar likumu par denacionalizēto nekustamo īpašumu atgriešanu. Reālie pretendenti, kas spēja vairāk nekā 20 gadus ieguldīt līdzekļus tiesvedībā, paliek aiz kadra, tāpēc ir grūti pateikt, kas tie tādi ir, — stāstīja Lolita Lipinska. – Tikai pēdējos gados kļuva skaidrs, ka Kultūras ministrija tiesas procesā ir izcīnījusi uzvaru, un cirka ēka atgriezās tās pārziņā. No šī brīža kādam gribējās mūs padzīt no šejienes, lai cirka te nebūtu."

Sabiedrībā tiek vākti paraksti par cirka saglabāšanu. Kultūras ministrijai nav iebildumu: cirkam ir jāstrādā. Jautājums ir tikai – kur? Pēc būtības atliek tikai sliet telti virs galvas. Rīgas dome jau ir gatava atvēlēt zemes gabalu Lucavsalā. Ir arī citi piedāvājumi. Taču cirka direktore uzskata, ka to būs grūti īstenot: Rīgas cirks nekad nav strādājis teltī. Tehnoloģijas nav zināmas, un faktiski nāksies visu apgūt no nulles. Taču izvēles māksliniekiem nav: ēkas remonts Merķeļa ielā ilgs vismaz piecus gadus.

123
Pēc temata
Rīgas cirka mākslinieki vāc parakstus par tā saglabāšanu
Atkal arēnā: Rīgas cirks dodas viesizrādēs
Cirks uz papīra
Zvērīgs cirks: laimīgi dzīvnieki pret dzīvnieku aizstāvjiem
Rīgas panorāma

Atdeva Latvijai miljonus eiro nodokļos un izputēja: Rīgā tiek slēgta viesnīca Metropole

15
(atjaunots 18:11 24.10.2020)
Viena no vecākajām Rīgas viesnīcām Metropole tiek slēgta uz nenoteiktu laiku: aptuveni 50% darbinieku Semarah Hotels grupā, kurā ietilpst viesnīca, zaudējuši darbu.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Viena no vecākajām Rīgas viesnīcām Metropole no pirmdienas, 26. oktobra, uz nenoteiktu laiku apturēs darbu, vēsta Rus.tvnet.lv.

1871. gadā darbu uzsākusī viesnīca, kura atrodas Vecrīgā, nespēja pārdzīvot tūrisma nozares krahu Latvijā.

Semarah Hotels grupas, kurā ietilpst Metropole, nodaļas vadītāja Jeļena Girucka pastāstīja, ka vasaras mēnešos viesnīcas numuri bija aizņemti par 26% no maksimālā skaita, savukārt septembrī rādītājs noslīdēja vēl zemāk – līdz 18%. Viesu skaits katastrofāli samazinājās, salīdzinājumā ar to pašu periodu 2019. gadā, – par 83%.

Turklāt, pēc Giruckas sacītā, Semarah Hotels grupā darbu zaudējuši aptuveni 50% darbinieku.

Pēc viesnīcas direktores Alises Ratkevičas sacītā, ir robeža, aiz kuras finanšu izdzīvošana vairs nav iespējama. Un, spriežot pēc visa, Metropole ir sasniegusi šo robežu.

Turklāt 2019. gadā vien viesnīca samaksāja Latvijai vairāk nekā 2,5 miljonus eiro nodokļos. Un kamēr tūrisma nozare, kura cieta Covid-19 dēļ, neatjaunosies, viesnīcu industrija nespēs turēties virs ūdens bez valsts atbalsta.

Izputēšanas vilnis

Iepriekš Igaunijas prāmju kompānijas Tallink Grupp sakaru direktore Katri Linka paziņoja, ka kompānija atkal ir spiesta uz laiku apturēt savas viesnīcas Tallink Hotel Riga darbību jauno braucienu ierobežojumu un mazā viesu skaita dēļ.

Zināms, ka Tallink Hotel Riga jau bija apturējusi savu darbu no 18. marta līdz 1. jūnijam valstī izsludinātā ārkārtējās situācijas režīma dēļ. Šoreiz viesnīca būs slēgta uz ilgāku laiku.

Tikpat lielu troksni izraisīja stāsts ar bijušās Latvijas iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces viesnīcas Hotel Roma slēgšanu.

Mūrniece uzsvēra, ka septiņos sava biznesa pastāvēšanas gados viņa samaksāja valstij 3,5 miljonus eiro nodokļos, savukārt pretī nesaņēma nekādu palīdzību kritiskajā situācijā, kad Latvijas saskārās ar Covid-19 pandēmiju.

Turklāt eksperti pieļauj, ka Rīgas viesnīcas vispār varētu nepārdzīvot gaidāmo ziemu. Daļa tūrisma sektora uzņēmumu un viesnīcu jau ir aizvērušies ciet, savukārt tie, kas ir palikuši, cerēja noturēties vismaz līdz nākamajam pavasarim, kad nozarē parasti sākas kustība. Taču atbildīgās ministrijas ir devušas noprast, ka ir jāpārkvalificējas, jo tieša naudas atbalsta vairs nebūs.

15
Tagi:
darbs, nodokļi
Pēc temata
Nāve pēc moratorija: viesnīcu bizness peld maksātnespējas administratoru rokās
Gaist vēl viens bizness: Ērgļos slēdz ciet viesnīcu un kafejnīcu
Miljonus valstij un nevienas kapeikas biznesam: viesnīcai Hotel Roma ir pienācis gals
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
 Rail Baltica

Rīgā sākas grandiozi Rail Baltica būvdarbi: kas un kur tiks būvēts

26
(atjaunots 13:22 24.10.2020)
Brīvu transporta un gājēju kustību Rīgā, kā arī vēl šo to, nāksies upurēt, lai gadsimta būves vārdā.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Nekāds koronavīruss nevar nodzēst Latvijas varasiestāžu vēlmi apgūt miljardus eiro, ko piešķir Brisele dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica būvniecībai. Pēc plānošanas posma valstī ķeras pie būvdarbiem. Tie Rīgā sāksies jau pēc trijām nedēļām.

Vilcieni un autobusi pēc saraksta

Gadsimta būves celšanu nolēma sākts ar Rīgu – ar Centrālās stacijas un pieguļošās infrastruktūras pārbūvi, raksta Bb.lv. Šo darbu posmā celtnieki sola neapturēt nedz dzelzceļa stacijas, nedz autoostas darbu.

Pārbūve sāksies Gogoļa ielā un skvērā pie Satiksmes ministrijas ēkas, gar dzelzceļa sliežu ceļiem teritorijā starp ministriju un Rīgas Centrālo staciju. Pēc nedēļas tiks publicēts transporta un gājēju kustības organizācijas izmaiņu plāns.

Plānots, ka līdz 2022. gadam stacija tika pārbūvēta no Latgales priekšpilsētas puses, savukārt 2024. gadā – tās centrālā daļa. 2025. gadā visiem būvdarbiem ir jābūt pabeigtiem. Paralēli 2022.-2025. gadā jābūt uzbūvētam dzelzceļa tiltam pāri Daugavai.

Tik vērienīgus būvdarbus pilsētas centrs nebūs pieredzējis kopš padomju laikiem.

Protams, ka šāds darbu apjoms nevar iztikt bez sastrēgumiem, un tie, visticamāk, būs iespaidīgi. Stacijas apkaimē krustojas milzīgas automobiļu plūsmas, nerunājot jaut par to, ka tas ir galvenais galvaspilsētas sabiedriskā transporta mezgls.

Aizrakās līdz bunkuram

Līdz gada beigām celtnieki sola pārbūvēt pazemes inženiertīklus, demontēt un uzbūvēt sabiedriskā transporta kontakttīklu, kā arī ielu apgaismojumu.

Uz pašiem dzelzceļa sliežu ceļiem tiks uzstādīti jauni kontakttīkla masti un to aprīkojums, kā arī veikta virkne citu darbu.

Tāpat ir paredzēta jaunas transformatoru apakšstacijas būvniecība un padomju laiku bunkura-bumbu patvēruma nojaukšana Centrālās stacijas apkaimē.

Tur kādreiz atradās Baltijas dzelzceļa komandas centrs. Šobrīd objekts ir "Latvijas Dzelzceļa" uzskaitē. Taču "Latvijas Dzelzceļa" gaišajā nākotnē tas neiekļāvās un tiks tikvidēts.

Uzbērums tiks likvidēts

Pati stacija tiks pārveidota līdz nepazīšanai – uzbūvēs jaunas dzelzceļa platformas ar eskalatoriem un liftiem, virs tām parādīsies jumts ar vairākām sekcijām. Uzgaidāmā zāle būs par vienu stāvu augstāk virs platformām. Zem stacijas būs autostāvvieta.

Kopumā tiks uzbūvēti 2,6 kilometri Eiropas sliežu dzelzceļa no Lāčplēša ielas līdz Jelgavas ielai. Paredzēts uzbūvēt sešus jaunus ceļu pārvadus virs Lāčplēša, Dzirnavu, Prāgas, Maskavas, Mūkusalas un Jelgavas ielām.

Dzelzceļa uzbērums tiks likvidēts, tā vietā parādīsies estakāde, pa kuru arī brauks vilcieni. Parādīsies arī atsevišķi gājēju celiņi. Rīgā parādīsies arī jauna iela – Elizabetes un Timoteja ielas savienošanas rezultātā.

Rīgas stacijas pārbūves un tilta būvniecības konkursā (darbi novērtēti 430 miljonu eiro apmērā) uzvarēja būvapvienība Besix ReRe Group, kuru veido Beļģijas kompānija Besix un Latvijas "ReRe būve".

26
Tagi:
Rail Baltica
Pēc temata
Analītiķis: Baltijas valstu aizsardzība maz uztrauc ES, naudu tās nesaņems
Rail Baltica: kā mirst NATO un Eiropas Savienības iemīļotais projekts
Ekonomists: klājas plāni, ja valdība nolēmusi nosaukt Rail Baltica patieso mērķi
Lietuvas premjers nosaucis Baltijas valstu prioritāro objektu
Lockheed Martin F-35 Lightning II

ASV nosauca galveno NATO ieroci pret Krieviju

0
(atjaunots 20:25 24.10.2020)
Pēc analītiķu domām, kaujas darbību gadījumā, F-35 spēs izlauzties cauri Krievijas PGA sistēmai un sniegt "ievērojamu pienesumu konflikta pirmajās stundās".

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Amerikas piektās paaudzes iznīcinātājs F-35 ir vienīgā lidmašīna, kura spēs pretoties Krievijai iespējamā konflikta gadījumā Eiropā, vēsta RIA Novosti.

Par to teikts stratēģiskās analītikas centra RAND ziņojumā.

"NATO iespējas intensīva konflikta apstākļos ar Krieviju uzlabosies līdz ar simtiem piektās paaudzes iznīcinātāju parādīšanos 2020. gados," pārliecināti amerikāņu eksperti.

Pēc analītiķu domām, kaujas darbību gadījumā, F-35 spēs izlauzties cauri Krievijas PGA sistēmai un sniegt "ievērojamu pienesumu konflikta pirmajās stundās".

Tādējādi, alianses valstīm, kuras parakstījušas F-35 piegādes līgumus, būs jāpilnveido sava gaisa flote, lai nākotnē rīkotu savstarpējas operācijas ar jaunā iznīcinātāja dalību, uzskata organizācijā.

F-35 ir piektās paaudzes iznīcinātājs-bumbvedējs, kurš, izņemot ASV, atrodas vairāku to sabiedroto bruņojumā (nelielā skaitā). Lockheed Martin F-35 Lightning II radīšanas programma jau ir izmaksājusi aptuveni 1,5 triljonus dolāru – tā ir dārgākā ieroču ražošanas programma vēsturē.

Pērnā gada novembrī ASV Valsts kontrole paziņoja, ka Pentagons saskāries ar problēmām jaunā iznīcinātāja apkalpošanā rezerves daļu trūkuma dēļ un nepilnībām autonomās loģistikas informācijas sistēmas darbā.

0
Tagi:
ieroči, NATO, ASV
Pēc temata
Amerikāņu F-35 jaunas grūtības – sadursme ar degvielas uzpildītāju
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
Nelaimīgie "Zibeņi". Kāpēc F-35 joprojām ir pats neveiksmīgākais iznīcinātājs
"Viegli nogāzties": kara lidotājs paskaidroja, kāds risks slēpjas lielā augstumā