Президент Латвии Раймондс Вейонис. Foto no arhīva

Prezidents iestājas par vārda brīvību hibrīdkarā

155
(atjaunots 09:09 18.03.2016)
Likums par hibrīdkaru ir saskāries ar negaidītu Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa pretestību. Sociālā tīkla Twitter publiskajā telpā viņš ir izteicies, ka "valsts drošības interesēs nav pārkāpt Satversmi un vārda brīvību."

RĪGA, 18. marts — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs, Vadims Koroļovs. Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš pašlaik turpina rehabilitāciju pēc sirds operācijas, ir uzaicinājis ierasties savā rezidencē Jūrmalā premjerministru Māri Kučinski un paziņojis, ka viņu neapmierina grozījumi Krimināllikumā.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas un Juridiskās komisijas hibrīdkara apdraudējuma novēršanai virzītie grozījumi Krimināllikumā ir jāpārstrādā, uzskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Sociālajā vietnē "Twitter" viņš ir norādījis, ka "valsts drošības interesēs nav pārkāpt Satversmi un vārda brīvību".

Valsts vadītājs uzskata, ka nedrīkst pieņemt tik bīstamus grozījumus bez apspriešanas ar sabiedrību.

"Šodien smagu triecienu Solvitas Āboltiņas un triju specdienestu vadītāju – Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša, Drošības policijas priekšnieka Normunda Mežvieta un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieka Induļa Krēķa – plāniem "valsts drošības vārdā" steidzami un bez sabiedrības uzklausīšanas grozīt Krimināllikumu deva rehabilitācijas kursu izejošais Valsts prezidents Raimonds Vējonis," — šādu informāciju sniedz portāls pietiek.com, kas specializējas dažādu jautājumu izmeklēšanā.

Taču tagad viss būs atkarīgs tikai no valsts vadītāja personīgās autoritātes un politiķu vēlmes nākt viņam pretī. Saeima grozījumus atbalstīja steidzamā kārtībā, un grozījumu otrais un galīgais lasījums notiks jau aprīļa sākumā, tāpēc deputātiem ir tiesības prezidenta viedokli ignorēt. Tādā gadījumā prezidents būs spiests vienkārši izsludināt grozījumus.

Par ko var nokļūt aiz restēm

Krimināllikuma grozījumi paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem par publiskiem aicinājumiem mainīt valsts kārtību Latvijā. Visiem, kas vienatnē vai grupā iecerēs darbības, kas vērstas pret esošo valsts iekārtu, draud cietumsods uz laiku līdz pieciem gadiem arī gadījumā, ja tas nav saistīts ar vardarbīgām metodēm.

Tāds pats sods draud tiem, kas palīdz jebkādai ārvalstij vai ārvalstu organizācijai jebkādās darbībās, ko tiesībsargājošie orgāni uzskata par Latvijas Republikas interešu apdraudējumu.

Krimināllikuma grozījumos paredzēta arī brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem par jebkādas informācijas apkopošanu un nodošanu ārvalstu specdienestiem – tieši vai ar vidutāju palīdzību.

Iesēdināt var arī par bezdarbību

Likumprojekta apjomīgajā anotācijā, ko partijas "Vienotība" priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa iesniedza Saeimas prezidijam, ir minēti tikai "publiski aicinājumi vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu," – raksta pietiek.com. Par to, ka krimināli sodāmi būtu aicinājumi mainīt valsts iekārtu nav minēts nekas. Ir norādīts, ka "vēršanās pret jebkuru no valsts pamatinteresēm" esot "vēršanās pret valsti kopumā" un tāpēc "kriminālatbildība jāparedz par jebkura tāda materiāla izplatīšanu, kas satur pret Latvijas Republiku vērstu aicinājumu".

S. Āboltiņa un specdienesti uzskata, ka aicinājums vērsties pret pastāvošo valsts iekārtu (un to mainīt) pēc būtības ir uzskatāms par "aicinājumu vērsties pret Latvijas Republiku kopumā". Tiesa, anotācijā norādīts, ka par kaitīgu netiks uzskatīta situācija, ja "materiāls tiek izmantots vienīgi informatīviem mērķiem, piemēram, izmantojot materiālu zinātniskos, pētniecības, polemiskos vai kritikas nolūkos", taču paši specdienesti vērtēs, kas ir polemika vai kritika un kas nav.

Krimināli jāsoda arī "palīdzība tādas ārvalstu iniciētas propagandas un dezinformācijas izplatīšanā, t.sk. valsts augstāko amatpersonu diskreditēšanā, kas izplatīta nolūkā kaitēt Latvijas drošības interesēm". Un atkal jau specdienesti lems, kura "augstāko amatpersonu diskreditēšana" tiks uzskatīta par palīdzību ārvalstu propagandai un dezinformāciju.

Līdz ar Krimināllikuma grozījumu stāšanos spēkā arests varētu draudēt ne tikai par konkrētu nodarījumu – "palīdzība ārvalstij vai ārvalsts organizācijai var izpausties dažādi – gan darbībā, gan bezdarbībā," – teikts anotācijā.

Īpašu uzmanību Krimināllikuma grozījumu autori pievērš tiem, kas patstāvīgi vai ar starpnieku palīdzību nodot ārvalstu rīcībā tādas ziņas, kā "vietējās sabiedrības attieksmes monitorings kādā konkrētā jautājumā, publiski nepieejami ekspertu viedokļi, dažādu sabiedrības grupu brīvi nepieejami viedokļi". Par neizpaužamu specdienesti uzskata arī "politisko un nevalstisko organizāciju plānus un darbības pārskatus, personiska rakstura informāciju par konkrētām personām, kas varētu kalpot par informācijas avotiem (piemēram, informācija par šādu personu finansiālo stāvokli, raksturu, dzīvesveidu u.tml., ko var izmantot, lai dibinātu kontaktu, šantažētu vai uzpirktu attiecīgo personu)."

Likumprojekta autori piebilst, ka personai ir jāapzinās, ka informācija tiek nodota ārvalsts izlūkdienestam, taču pat tad vienīgi vietējie specdienesti lems – ir apzinājies vai nav.

Arī deputāts ir cilvēks: pret grozījumiem

"Kad es vienīgā Juridiskā komisijā nobalsoju "pret" šiem grozījumiem, un pēcāk Saeimas sēdē darīju tāpat, jutos kā "savādniece", kas uzdrošinājusies peldēt pret kopējo straumi, — savā Facebook profilā rakstīja Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko.

"Valsts Prezidenta lēmums vēl vairāk stiprina manī pārliecību, ka grozījumi, uz kuru pamata kādam tiks atņemta brīvība diezgan ikdienišķa iemesla dēļ nav "dzenami" cauri Saeimai "mērkaķa ātrumā". Tie nesasniegs vēlamo mērķi un mēs kļūsim tikai vājāki," – viņa uzskata.

"Skaidrs, ka mūsu prezidentam ir parādījies ļoti labs padomnieks juridiskajos jautājumos. Arī pats prezidents, neskatoties uz slimību, nav zaudējis ķērienu, — savu viedokli pauda Andrejs Mamikins, Eiropas Parlamenta deputāts no partijas "Saskaņa". – Skaidrs, ka Venēcijas komisija šos grozījumus nekad neatbalstītu. Jau pašlaik daudzi vēlas nosūtīt likumu ekspertīzei.

Krimināllikuma grozījumus Venēcijas komisijai vēlas nosūtīt bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.

Venēcijas komisija (tās oficiālais nosaukums – Eiropas Komisija par demokrātiju caur likuma spēku) ir Eiropas Padomes padomdevējiestāde konstitucionālajos jautājumos. Komisijas lēmumiem ir rekomendējošs raksturs, taču komisija ir pietiekami autoritatīva, lai tās ierosinājumi lielākoties tiktu īstenoti.

Pret Krimināllikuma grozījumu pieņemšanu jau iebilst ne tikai krievvalodīgie mediji, bet arī labi pazīstami latviešu žurnālisti, piemēram, Lato Lapsa un Elita Veidemane.

"Normālā, demokrātiskā valstī ir neiedomājami, ka varētu saukt pie kriminālatbildības par to, ka cilvēks publiski ieminas par to, ka gribētu redzēt citādu valsts iekārtu. Te viss ir rakstīts melns uz balta: ja jums nav attiecīgo pilnvaru, taču jūs publiski paziņojat, ka valsts iekārta Latvijā nav tāda, kādai tai būtu jābūt, un tā ir jāmaina, jūs varat uz pieciem gadiem nokļūt aiz restēm," – Lato Lapsa stāstīja intervijā radio Baltcom ēterā.

"Ja Saeima nobalsos par grozījumiem Krimināllikumā, kurus parlaments jau ir apstiprinājis pirmajā lasījumā, tad Latvijā beidzot iestāsies demokrātija, par kādu nav sapņojis pat "tautu tēvs" Staļins,” – savu viedokli pauda NRA žurnāliste Elita Veidemane.

Bailes specdienestu priekšā pazīst ne vien žurnālisti, bet arī deputāti. LTV raidījumā "Punkti uz i", opozīcijas partijas "No sirds – Latvijai" deputāts un bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris piezīmēja: "Deputāts taču arī ir cilvēks! Viņam arī nāksies meklēt darbu. Taču specdienesti var noslēgt ceļu uz daudziem amatiem. Es arī pats baidos no specdienestiem, apmēram par 10 vai 20 procentiem. Es cenšos mierīgi un objektīvi paskaidrot, ko domāju. Parasti nekādu seku nav."

"Šodien mūsu frakcija iesniedza Juridiskajai komitejai Krimināllikuma grozījuma labojumus. Tos izskatīs aptuveni pēc pusotras nedēļas," – Sputnik pastāstīja Valērijs Agešins, partijas "Saskaņa" Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks un Saeimas Juridiskās komisijas loceklis.

Frakcija piedāvā piecus grozījumus, kas precizē jaunos likuma pantus. Piemēram, grozījumu, kurā minēta kaitnieciska darbība citas, pret Latviju naidīgi noskaņotas valsts labā, piedāvāts papildināt ar vārdu "apzināti".

"Kāda tam jēga? Ir spiegi, viņi nodarbojas ar kaitniecisku darbību, kas vērsta pret mūsu valsti. Vieni to dara ideoloģisku apsvērumu dēļ, citi – naudas dēļ. Ja viņus noķer, būtu normāli, ja viņus iesēdinātu. Taču nav normāli, ja parastu cilvēku, piemēram, žurnālistu, kas nolēmis kritizēt valsts varu, iesēdina cietumā," – komentēja Agešins.

"Grozījumu Krimināllikuma 81.1 pantam mēs vispār iesakām dzēst, jo tas ir ļoti neskaidrs, — turpināja Agešins. – Cilvēku tiesības kritizēt valsts varu tajā nav atdalītas no spiegošanas. Pašreizējā redakcijā pants atraisa rokas ministriem – iznāk, ka viņus nevar kritizēt ne par meliem, ne par bezdarbību."

155
Temats:
Atbilstoši hibrīdkara likumiem (45)
Pēc temata
Pēc hibrīdkara noteikumiem: Latvijā parādīsies pants "par Dzimtenes nodevību"
Hibrīdkarš un nožogojums: Latvija izraida Krievijas aģentūras juristus
Likums par citādi domājošajiem apdraud pat sportistus un fermerus
Likums par raganu medībām: kāds sods pienāksies par varas kritiku

"Piedāvāja algu 12500 dolārus mēnesī": reanimatologs pasūdzējās par savu algu

9
(atjaunots 10:58 24.09.2020)
Skandalozi pazīstamais anesteziologs-reanimatologs Roberts Fūrmanis konstatēja, ka ārsti Latvijā nav novērtēti – viņš saņēmis vairākus izdevīgus darba piedāvājumus, tomēr izvēlējies dzimteni.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents, reanimatologs, anesteziologs Roberts Fūrmanis no jauna rosina diskusiju. Šoreiz viņš pastāstīja, kā dzimtenē neprot novērtēt vietējos mediķus. Kā piemēru viņš minēja algu, kas viņam piedāvāta kaut kur ārzemēs.

"Divu nedēļu laikā Linkedin atsūtīti trīs darba piedāvājumi no HR kompānijām, kas meklē ārstus. Pēdējais piedāvājums ar algu 12500$ mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Pasaulē ļoti trūkst ārstu, tikai mūsu gļēvpolitiķi neprot novērtēt to, ka mēs joprojām esam palikuši Latvijā," Twitter tīklā konstatēja Roberts Fūrmanis.

​Šķiet, sociālo tīklu lasītāji nespēja īsti novērtēt mediķu "pašaizliedzību" – izskanēja piezīme, ka valsts pienākums nav "novērtēt tos, kuri palikuši".

"Jūsu sāpe par neadekvātu atalgojumu varbūt ir pamatota, bet idejiski valsts uzdevums nav "novērtēt, ka [esat] palikuši Latvijā”. Tas, ka citās zemēs ārstam maksā vairāk vai noteiktu skaitli, nevar kalpot par rādītāju, cik "pienākas" LV ārstam," atzīmēja Jāzeps Baško.

​"Man domāt, ka Latvijā cilvēks dzīvo ne tāpēc, lai viņu ''novērtētu'' pēc norvēģu standartiem, bet tāpēc, ka tā ir dzimtene kur viņš vēlas dzīvot. Bet cik saprotu arī no daudziem nackons., kuri kladzina taustiņus no Anglijas u.t.t., varbūt ir savādāk, galvenais nauda uber alles," pieļāva Armands Skutelis. Vēlāk viņš gan piebilda, ka ārzemēs visās nozarēs maksā vairāk.

​"Es strādāju IT nozarē. Saprotu, ka US alga man būtu vismaz piecreiz lielāka…" apstiprināja Aigars Mass.

​Daži komentētāji pat apšaubīja tik "pasakainus" piedāvājumus.

"12,5 tūkstoši pēc nodokļu nomaksas ārstam neatkarīgi no valsts ir visai nereāli. Es uzdrīkstēšos minēt, ka Jūs patiesībā domājāt "uz rokas", kas visticamāk būtu krietni vien mazāk pēc visiem "nodokļiem". Tā tāda sapņošana," raksta Kristaps Horns.

​"Ne visi LinkedIn darba piedāvājumi nozīmē garantētus darba līgumus," ārstu pabrīdināja Jānis Šlapiņš.

​Daži atzīmēja, ka ārsts nav ņēmis vērā citus aspektus, piemēram, izdevumus, kuri citās valstīs ir augstāki nekā Latvijā.

"Vācijā mēs mēnesī maksājam par  veselības, octa, mājokļa apdrošin. vairāk nekā tas LV maksātu gadā (attiecīgi katra). Mana alga kā skolotājai LV bija vismaz 4-5 reizes mazāka nekā tā ir skolotājiem DE. Ja jau salīdzina," pastāstīja Vineta Kalniņa.

​"Līdzīgi ir arī sētniekiem. Latvijā maksā 400, bet Linkedinā saņem ārzemju piedāvājumus par 2000!" varbūt pajokoja, varbūt nopietni ieteicās Arnis Kadakovskis.

​"Nenovērtēta ir visa tauta, neatkarīgi no profesijas vai nodarbošanās," piekrita cits komentētājs.

​Daļa lasītāju bija pārsteigti par to, ka anesteziologs-reanimatologs Roberts Fūrmanis vēl joprojām dzīvo Latvijā un pateicās ārstiem par viņu darbu.

"Nezinu par 12,5k, bet tie 1,5k bruto, ko nesen te ieliki kā savu algu, ir tiešām izsmiekls par tādu darbu. Es tavā vietā noliktu auto pie Vinkeles durvīm un brauktu prom. Lai pati reanimē savus pavalstniekus, ja jau nav naudas," ieteica Mārtiņš Ketners.

​"Milzīgs jums un kolēģiem paldies par visu, ko dariet. Tas pafiesi ir nenovērtējami. Bet es aizbrauktu," konstatēja lasītājs ar lietotājvārdu @neperfektamamma.

​Roberts Fūrmanis medicīnā strādā jau 18 gadus. Viņš strādā specializētā Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādē, kura dodas uz izsaukumiem, kas saistīti ar īpaši smagiem gadījumiem. Fūrmanis ir visnotaļ aktīvs sociālo tīklu lietotājs, viņu aicina uz televīziju.

Ārsts daudzas reizes ir kritizējis varasiestādes par ārstu zemajām algām. Tostarp aprīlī uzmanību piesaistīja viņa publikācija Twitter saistībā ar piemaksām mediķiem par darbu koronavīrusa pandēmijas apstākļos. Pēc mediķa sacītā, viņš saņēma piemaksu, kas tika aprēķināta 50 eirocentu apmērā par stundu pirms nodokļa samaksas.

Tāpat ārsts vairākas reizes pievērsis uzmanību medicīnas personāla trūkumam slimnīcās. Pērnā gada novembrī viņš publicēja rezonansi raisošu publikāciju sociālajos tīklos, ka viņa maiņa ilgst 64 stundas.

"Sveiciens 13. Saeimas deputātiem un valdībai. Šodien uz protesta akciju netiku, jo bija jāstrādā. Šobrīd rit mana darba 32. stunda un trisdesmit divas vēl priekšā. Precīzi, trīsdesmit divas!

Un tā nav mana labā griba. Tas viss notiek tikai tāpēc, ka nav kolēģa, kurš spētu aizvietot citu uz slimības lapas esošu kolēģi. Cienījamais Kariņa kungs! Nozarē taču viss ir kārtībā? Jā?" uzrakstīja Fūrmanis.

Tomēr viņa nesenā intervija beidzās ar skandālu – Roberts Fūrmanis kļuvis par žurnāla KLUBS kārtējā numura varoni. Intervijā ārsts pastāstīja par darbu, ģimeni un mīlestību pret dzimteni. Taču vislielāko uzmanību piesaistīja tā daļa, kurā viņš pastāstīja, kā atteicās skaidrot apmeklētājam, kur atrodas dzemdību nodaļa, tikai tāpēc, ka viņš runāja krieviski.

​Pēc Fūrmaņa sacītā, viņš ir "līdz kaulam latvietis", viņam pat esot t-krekls ar šādu uzrakstu. Savukārt Latvijas iedzīvotājus, kuriem uz t-krekliem rakstīts "Rossija", ārsts, acīmredzot, neuztver. Fūrmanis pastāstīja, ka nesen Stradiņa slimnīcā pie viņa vērsās vīrietis šādā t-kreklā un lūdza parādīt viņam, kur atrodas meklētā nodaļa. Bet ārsts atteicās runāt ne valsts valodā.

"Vakar Stradiņa slimnīcā pie manis piegāja čalis, kurš meklēja dzemdību nodaļu. Viņam mugurā bija krekls ar uzrakstu "Rossija". Es pateicu: "Labdien. Šeit ir Latvija. Sāksim ar to, ka runāsim latviski." Viņš apgriezās un aizgāja," pastāstīja reanimatologs.

Vēlāk ārsts sūdzējās Twitter, ka kļuvis par Krievijas propagandas upuri, kad palūdzis cilvēku slimnīcā runāt latviski.

"Kā kļūt par krievu propagandas upuri. Nekad nevienam neesmu atteicis palīdzību valodas, etniskās piederības vai orientācijas dēļ. Taču latviešu valoda paliks mana valoda Nr.1 un Latvija būs mana dzimtene un ikvienam Latvijas pamatiedzīvotājam ir pienākums to cienīt. Punkts," mediķis klāstīja savā mikroblogā.

​Pie tam mediķis bija sašutis par to, ka sociālajos tīklos regulāri saskāries ar apvainojumiem – viņš pat bija spiests ierobežot piekļuvi savām lapām. Mediķa ekrānuzņēmumā redzams, ka cilvēki salīdzina viņu ar doktoru Mengeli – ārstu-slepkavu no nacistu koncentrācijas nometnes.

9
Tagi:
alga, nauda
Pēc temata
Algas nelielas, zems prestižs: Latvijas skolās trūkst vairāki simti skolotāju
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: plēsīs naudu par mašīnas vai dzīvokļa pārdošanu
Krievu medmāsa atlaista, ārsts aizgājis pats: kā ārstēties lauciniekiem Latgalē
Valdis Keris

Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju

4
(atjaunots 09:29 24.09.2020)
Veselības ministre ierosinājusi vienoties ar mediķiem par iespēju atvēlēt pacientu vajadzībām daļu līdzekļu, kas novirzīti veselības aprūpes personāla atalgojumam.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Premjeram Krišjānim Kariņam būtu jāizvērtē veselības ministres Ilzes Viņķeles atbilstība ieņemajam amatam. Tādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris.

Koalīcijas partiju saskaņotajā 2021. gada budžeta projektā cita starpā atvēlēti 183 miljoni eiro mediķu atalgojuma palielināšanai.

Keris kritiski izvērtēja Viņķeles izteikumus par to, ka nākamā gada budžetā papildu līdzekļi tiks atvēlēti mediķiem, taču ne pacientiem, tāpēc viņa mēģināšot vienoties ar mediķiem par to, lai daļa saņemtā finansējuma tiktu novirzīta pacientu vajadzībām.

Arodbiedrības vadītājs ministres aicinājumu novērtēja kā mēģinājumu sarīdīt pacientus ar ārstiem un nosauca to par nelikumīgu. Pēc viņa domām, tas varētu kļūt par pamatu, vērtējot ministres Ilzes Viņķeles atbilstību amatam.

Viņš atklāja, ka pieprasīs, lai nozares vajadzībām saņemtie papildu līdzekļi tiktu novirzīti tikai algu paaugstinašanai. Pēc viņa domām, 183 milj. eiro novirzīšana algu pielikumam būs obligāts nosacījums, ko paredz likums, un, protams, tā ir laba ziņa. Keris piezīmēja, ka šajā ziņā valdībai nekas nav pārmetams, tātad nav pamata protestiem.

Keris akcentēja, ka nozarē vēl ir daudz darāmā, jo līdzekļu trūkums vēl joprojām ir vērā ņemams.

Viņš atgādināja, ka arodbiedrība jau sen izteikusi neuzticību Viņķelei un arodbiedrība no šī viedokļa neatsakās.

Pērnā gada novembrī notika visas Latvijas veselības aprūpes darbinieku streiks – viņi bija sašutuši par to, ka 2020. gada budžetā nav atvēlēti pietiekami līdzekļi viņu algas palielināšanai. Mediķi pieprasīja Saeimas atlaišanu un Viņķeles demisiju, taču nepanāca ne vienu, ne otru.

4
Tagi:
mediķi, Ilze Viņķele, Valdis Keris, veselība
Pēc temata
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Meli industriālos apmēros: Dombrovskis izanalizēja valdības lēmumus
Latvijā samazinās ārstu skaits
Citādi gaidiet protestus: jaunie ārsti uzstāj uz 30% algas pielikuma
Konovalovs

Cenšas izprovocēt KF kļūdu: eksperts par Abrams bataljonu Lietuvā

0
(atjaunots 11:31 24.09.2020)
ES un NATO vienā balsī spriež par militārās spriedzes mazināšanu Austrumeiropā, taču ASV un to sabiedroto – Baltijas valstu – izturēšanās liecina par pretējo.

RĪGA, 24. septembris – Sputnik. Pieņemts lēmums par amerikāņu Lietuvā dislocētā kontingenta uzturēšanās termiņiem, informēja Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis. Sputnik Lietuva vēstīja, ka bataljons no ASV uzturēsies valstī no novembra līdz nākamā gada jūnija vidum. Karoblis apgalvoja, ka šis fakts nekādi neesot saistīts ar notikumiem Baltkrievijā.

Lietuvā dislocēto amerikāņu spēku galvenais uzdevums ir Krievijas provocēšana, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja militārais eksperts, Stratēģiskās konjunktūras centra direktors Ivans Konovalovs.

Viņš norādīja, ka ASV kareivju klātbūtne Eiropā vienmēr būs kaitinošs faktors. Eiropas Savienība un NATO vienā balsī spriež par militārās spriedzes mazināšanu Austrumeiropā, taču ASV un to sabiedroto – Baltijas valstu – izturēšanās liecina par pretējo, norādīja eksperts.

"Kā var samazināt spriedzi, ja burtiski pie Krievijas un Baltkrievijas robežām maršē amerikāņu bataljoni? Tas tiek darīts tīšām, ar provokāciju mērķi, lai tā pati spriedze būtu jūtama, lai Krievija, ko pastāvīgi cenšas izprovocēt, pieļautu kļūdu," uzskata eksperts.

Konovalovs uzsvēra, ka tas ir ASV militārā kontingenta Lietuvā galvenais uzdevums, NATO un ASV kopīgās politikas elements.

"Attieksme pret to fiksēta valsts dokumentos, kas attiecas uz Krievijas Bruņoto spēku izveidi. Rietumu virziena nostiprināšana tagad ir viena no prioritātēm, un tā attiecas uz ASV un to sabiedroto darbībām Eiropā. Tāda ir Krievijas atbilde," piezīmēja Sputnik sarunbiedrs.

Plānots, ka jaunā kontingenta sastāvā Lietuvā ieradīsies vairāk nekā 500 amerikāņu karavīri, tiks pārvietot aptuveni 25 tanki Abrams un aptuveni 30 bruņumašīnas Bradley. Tanku bataljons aizvietos nodaļu, kas kopš septembra sākuma dislocēta netālu no Lietuvas un Baltkrievijas robežas.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko jau augusta vidū norādīja, ka NATO "žvadzina kāpurķēdes" pie Baltkrievijas vārtiem, un pauda bažas par alianses augošo klātbūtni Lietuvā un Polijā. Toreiz NATO apgalvoja, ka karavīri atrodas netālu no Baltkrievijas robežas ar mērķi "novērst konfliktus un saglabāt mieru". Lukašenko deva rīkojumu pastiprināt aizsardzības pasākumus reģionā.

NATO, aizbildinoties ar augošo agresiju, būtiski paplašinājusi spēkus Baltijas reģionā. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu atzīmēja, ka Rietumu stratēģiskais virziens nes lielākos draudus Krievijas drošībai un Maskava ir spiesta veikt adekvātus atbildes pasākumus.

Коновалов назвал цель переброски танкового батальона США в Литву
0
Tagi:
aizsardzība, ASV, Lietuva, Krievija
Pēc temata
Militārais eksperts: NATO dārgi maksās provokācija uz Baltkrievijas robežas
Amerikāņu tanki jau ir Lietuvā, 15 kilometrus no robežas: Baltkrievija sit trauksmes zvanu
Lietuvas prezidents nosauca ASV par "faktoru Krievijas savaldīšanai"
ASV aizvākušas tankus no Lietuvas: eksperts pastāstīja, kas sagaidāms Baltijā