Starptautiskā informatīvā brenda Sputnik logotips. Foto no arhīva

Hibrīdkarš un nožogojums: Latvija izraida Krievijas aģentūras juristus

151
(atjaunots 16:06 15.03.2016)
Starptautiskās informatīvās aģentūras "Rossija segodņa" juridiskā dienesta pārstāvji vakar netika ielaisti Latvijas teritorijā, kur gatavojās piedalīties tiesas sēdē jautājumā par aģentūras pārstāvniecības reģistrāciju Rīgā.

RĪGA, 15. marts — Sputnik. Aizliegums starptautiskās informatīvās aģentūras "Rossija segodņa" juristiem iebraukt Latvijas teritorijā liecina par valsts iestāžu spiedienu uz medijiem un vārda brīvību, paziņoja Krievijas Žurnālistu savienības priekšsēdētājs Vsevolods Bogdanovs.

Vakar Starptautiskās informatīvās aģentūras "Rossija Segodņa" juristi devās uz Latviju, lai piedalītos tiesas procesā lietā, kas skāra varas iestāžu atteikumu reģistrēt uzņēmuma pārstāvniecību Rīgā. Robežkontroles punkta darbinieki paziņojuši, ka viņiem liegta iespēja iebraukt Latvijas teritorijā, jo viņi apdraudot nacionālo drošību.

"Kopā ar kolēģi Jeļenu Timošenkovu ielidojām Rīgā un gatavojāmies piedalīties tiesas sēdē, jo gribējām pārsūdzēt varas iestāžu atteikumu reģistrēt mūsu aģentūras pārstāvniecību Latvijā. Taču robežkontroles darbinieki pieņēma mūsu pases, lika gaidīt apmēram pusotru stundu un paziņoja, ka izraida mūs no Latvijas un bez termiņa norādes aizliedz ierasties Latvijas teritorijā, paskaidrojot, ka mēs apdraudot nacionālo drošību," – pastāstīja aģentūras  Apvienotās tiesiskās direkcijas vadītājs Jevgēņijs Koroļovs.

Viņš piebilda, ka robežkontroles darbinieks izsniedzis viņam atbilstošu dokumentu latviešu valodā un krieviski paskaidrojis, ka lēmumu pieņēmusi Latvijas Drošības policija.

Jurists norādīja, ka viņaprāt tāda rīcība "var liecināt par to, ka Latvijas varas iestādes tīšām cenšas vājināt mūsu pozīciju tiesā, nesniedzot iespēju izteikties aģentūras pārstāvjiem." Rezultātā Rīgas administratīvajā tiesā piedalīsies tikai vietējie  advokāti.

"Absurds un spiediens"

Krievijas Žurnālistu savienības priekšsēdētājs Vsevolods Bogdanovs komentēja Latvijas iestāžu atteikumu reģistrēt starptautiskās informatīvās aģentūras "Rossija segodņa" pārstāvniecību Rīgā  un nosauca to par absurdu.

"Īpaši absurds ir tas, ka Drošības policijas priekšnieks publiski vērtē žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu darbu. Diezin vai viņa pienākums ir izvērtēt sabiedrības gatavību patērēt noteiktu informatīvo resursu saturu," — paskaidroja Bogdanovs.

Viņaprāt, tas ir tiešs cilvēktiesību pārkāpums: "Sabiedriskās apziņas veidošana ir žurnālistikas nevis policijas ziņā."

"Jāpiebilst, ka nav saprotams, kāds tam visam sakars ar juristiem, kam netika dota atļauja iebraukt Latvijā. Viņi devās uz tiesas sēdi. Viņu klātbūtne bija nepieciešama – viņiem bija jāsaprot, kāda ir pretenziju būtība, kādas apsūdzības tiek izvirzītas," – atzīmēja Krievijas Žurnālistu savienības priekšsēdētājs.
Pēc viņa domām, Latvijas varas iestāžu pieeja ir augstprātīga un neattaisnota.

"Pēc būtības tas ir spiediens uz medijiem un vārda brīvību: piekrītiet mums un atainojiet mūsu viedokli vai mēs neļausim jums strādāt. Tas ir informatīvā kara turpinājums, mēģinājumi uzspiest savu viedokli un nevēlēšanās uzklausīt citus. Tā ir spilgta propagandas izpausme," — secināja Bogdanovs.

"Kauns par Latviju"

Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins uzskata, ka varas iestādes ir kritušas kaunā, ar spēku iejaucoties tiesiskā konfliktā.

"Latvijas valdība, varas orgāni, apzināti dāvā aģentūrai "Rossija segodņa" un Sputnik lielisku trumpi tiesā. Drošības policija ir vājinājusi viena strīda dalībnieka pozīcijas, iejaucoties civiltiesiskā konfliktā. Tas kļūs par aģentūras apelācijas trumpi – kā mēs varējām iesniegt visus savus argumentus, ja mūsu speciālisti pat netika ielaisti Latvijas teritorijā?" – paskaidroja Mamikins.

"Es saprastu, ja Drošības policija būtu teikusi: "Juristi Petrovs un Ivanovs nav vēlami, sarīkosim Latvijas tiesas sēdi Maskavā." Tur viņi satiktos. Es ceru, ka Krievija latviešu advokātus ielaistu Maskavā, lai viņi tur pastrīdas. Taču arī to viņi nav izdarījuši," – piebilda politiķis.

Mamikins piebilda, ka viņam ir kauns par valsti un totalitārās sistēmas izpausmēm.

"Mūsu pusizglītotie majoru kungi, šķiet, ir nopirkuši juristu diplomus, un kārtējo reizi izcēlušies. Ļoti slikti! Lai strīdas, lai tiesnesis pasludina spriedumu. Bet te: mēs jums neļausim pat vārdiņu iebilst, nedosim tiesības izteikties. Latvija atkal ir kritusi kaunā, nevis parādījusi sevi no labākās puses," – secināja Eiropas Parlamenta deputāts.

"Likums ir jāievēro"

Bijušais Latvijas prezidents Valdis Zatlers paziņojis, ka izprot kritisko attieksmi, ko izjūt portāls Sputnik Latvija.

"Ja jūsu mājās valda kārtība, nelūgtiem viesiem, tādiem kā Sputnik, tajā vienkārši nav nekas darāms. Situācijā ar Sputnik mūsu valsts rīkojas saskaņā ar likumu. Ir noteikumi, ir likums. Tos ir jāievēro," – Zatlers paskaidroja portāla rus.err.ee korespondentam.

"Man šajā lapā nav nekā lasāma. Vispār, man šķiet, mēs tam veltām pārlieku daudz uzmanības," — piebilda Zatlers.

"Izrādīt modrību"

Latvijas Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets pirmdien intervijā LTV programmai "Rīta panorāma" norādījis, ka valsts pārvaldes darbiniekiem ir jābūt modriem sarunās ar Krievijas ārpolitikas instrumentu Sputnik Latvija.

Saskaņā ar viņa vārdiem, Sputnik nav reģistrēts Latvijā, tātad aģentūras darbinieki nav žurnālisti. Mežviets uzsvēra, ka Latvijā Sputnik pārstāv Krievijas ģeopolitiskās intereses, Uzņēmumu reģistrs atteicies to reģistrēt, un tam nav oficiāla medija statusa.

DP priekšnieks norādīja, ka faktiski Sputnik strādā nesankcionēti, un sarunā ar tā pārstāvjiem ir rūpīgi jāapsver teiktais.

Reģistrācija nav nepieciešama

"Sputnik latviešu valodā darbojas atbilstoši valsts spēkā esošajai likumdošanai, kas neprasa interneta mediju obligātu reģistrāciju  valsts teritorijā. Līdz ar to Sputnik nepārkāpj spēkā esošos normatīvos aktus," — ziņoja Sputnik preses dienests.

12. februārī Starptautiskā informatīvā aģentūra un radio Sputnik publiskoja ziņu portālu latviešu un krievu valodās. Ziņu portāls piedāvā lasītājiem daudzveidīgu multimediju informāciju: infografiku, video, fotoreportāžas, ēteru tiešsaistē un aptaujas. Sputnik Latvija portālā pieejamas ne tikai operatīvās  ziņas, bet arī analītiskie materiāli, ekskluzīvas intervijas un ekspertu vērtējumi.

Sputnik koncepcija – modernas komunikāciju tehnoloģijas, profesionālisms un tuvošanās lasītājam, kas ļauj Sputnik ātri attīstīties un iekarot auditoriju visā pasaulē.
Devīze "Stāsta to, ko citi noklusē" atspoguļo Sputnik ziņu portālu saturu. To mērķis ir paust dažādus viedokļus par notikumiem pasaulē.

Sputnik — ziņu aģentūra un radio ar multimediju informatīvajiem centriem vairākos desmitos valstu. Sputnik darbā tiek izmantotas tīmekļa vietnes, analogā un digitālā radio apraide, mobilās pielikumprogrammas un profili sociālajos tīklos. Ziņu lentes abonentiem Sputnik piedāvā informāciju angļu, arābu, spāņu un ķīniešu valodās.

Bez pamatojuma

Baltijas valstu varas iestādes ne vienu reizi vien bez paskaidrojuma ir izraidījušas Krievijas plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus. Pagājušajā nedēļā Lietuvas varas iestādes izraidīja Krievijas Valsts Televīzijas un radio kompānijas korespondenta Pāvela Zarubina uzņemšanas grupu. 2015. gada oktobrī Igaunijas varas iestādes  pie robežas aizturēja Krievijas Valsts Televīzijas un radio kompānijas korespondenta Nikolaja Vasiļjeva uzņemšanas grupu – žurnālistiem tika pārmeklētas kabatas un pārbaudīta bagāža. Pēc dažām stundām viņus atlaiduši, taču vīzas tika anulētas.

Septembrī Igaunija neļāva iebraukt valstī "Rossija segodņa"darbiniecei Marinai Perekrestovai, lai arī aģentūras rīcībā ir visi darbam nepieciešamie dokumenti. 2014. gada aprīlī Lietuvas ĀM nenoskaidrotu iemeslu dēļ noraidīja akreditācijas lūgumu RIA Novosti korespondentei Irinai Pavlovai. Augustā avīzes "Komsomoļskaja pravda" žurnāliste Gaļina Sapožņikova Lietuvā tika pasludināta par "nevēlamu personu, kas apdraud valsts drošību."

151
Temats:
Atbilstoši hibrīdkara likumiem (45)
Pēc temata
Starptautiskās informatīvās aģentūras "Rossija Segodņa" juristi izraidīti no Latvijas
"Kompass": centieni aizliegt Sputnik darbību neatbilst vārda brīvības principam
Krievijas vēstniecība par to, kā Latviju pārbiedējuši juristi no Krievijas
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, foto no arhīva

Pabriks pastāstījis, izaicinājumu priekšā garantēt Latvijas gatavību dažādām krīzēm

7
(atjaunots 10:35 05.06.2020)
Latvijas aizsardzības ministrs uzskata, ka modernu izaicinājumu priekšā garantēt Latvijas sagatavotību dažādām krīzēm var tikai skolēni, pareizāk sakot, aizsardzības mācības nodarbības skolās.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Šī gada februārī Saeima apstiprināja likumprojektu, kas paredz obligātas aizsardzības mācības skolās no 2024./25. mācību gada 10. un 11. klašu skolēniem, kā arī profesionālo mācību iestāžu 2. un 3. kursa audzēkņiem.

Pie tam valsts aizsardzības priekšmets parādījās skolās jau 2019. gadā. Tiesa, patlaban tas ir fakultatīvs.

Tomēr aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzskata, ka jau tagad nav pieļaujams nepievērst uzmanību "valsts aizsardzībai", - pēc viņa domām, tas ir "vienīgais veids, kā modernu izaicinājumu priekšā spējam garantēt Latvijas sagatavotību dažādām krīzēm", vēsta Rus.lsm.lv.

Alternatīva šīm nodarbībām ir – obligātais dienests visiem - gan sievietēm, gan vīriešiem.

Taču obligātā dienesta Latvijā nav, tāpēc AM kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju strādā pie aizsardzības mācības pasniedzēju, instruktoru sagatavošanas skolām un koledžām.

Atgādināsim, ka aizsardzības mācības skolēniem plānots organizēt reizi mēnesī 8 stundas ilgā nodarbībā divu gadu garumā. Ja skolēns reliģisku apsvērumu vai citu iemeslu dēļ nevar apmeklēt šīs nodarbības, viņam tiks nodrošināta individuālu apmācību iespēja,

Plānots, ka aizsardzības mācības pasniegs Jaunsardzes centra instruktori. Kursu veidos trīs bloki.

Pirmais bloks – nodarbības par tādiem jēdzieniem, kā pilsoniskums, patriotiskums, politiskā aktivitāte. Otrais bloks – rakstura īpašības, līdera spējas, mērķu nospraušana, publiskas uzstāšanās, spēja pārliecinoši izteikties. Trešais bloks saistīts ar militārajām mācībām – ierindnieka, sakarnieka iemaņas, ieroču lietošana, darbības lauka apstākļos.

7
Tagi:
Latvija, skola, aizsardzība, Artis Pabriks
Pēc temata
Urbanovičs kritizē Pabriku: kam atņemt naudu militārā budžeta labad
Bergmanis pastāstīja, kāpēc Latvijā nevar atjaunot obligāto iesaukumu militārajā dienestā
Kur darbojas Pabriks, tur mirst fabrikas: NATO padara trūcīgos vēl trūcīgākus
Militārajai nodaļai būt, savukārt obligātajai iesaukšanai – nē
Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava, foto no arhīva

Nāve uz ielas, bandīti un iereibuši krievu karavīri: Dombrava par trakajiem 90. gadiem

19
(atjaunots 22:07 04.06.2020)
Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava atkal sagādājis pārsteigumu: šoreiz viņš salīdzina rasu nevienlīdzību ASV ar trakajiem 90. gadiem Latvijā.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Nacionālās apvienības pārstāvja Jāņa Dombravas jaunākās publikācijas, šķiet, pārsteigušas gan viņa domubiedrus, gan vēsturniekus.

Šoreiz politiķis nolēmis salīdzināt pašreizējos notikumus ASV ar "trakajiem 90. gadiem" Latvijā. Šķiet, viņš secinājis, ka Latvijas iedzīvotājiem pārbaudījumi dzīvē bijuši smagāki.

Turklāt ar savu analīzi domātājs Dombrava devis "vērtīgu mācību" tagadējiem Latvijas jauniešiem.

Bērniem

"Šo ierakstu pamudināja uzrakstīt tie bērni un jaunieši, kuri publiski kritizēja savus vecākus, jo tie esot pārāk stulbi, lai atbalstītu "blacklifesmatter". Tie jaunieši, kuri jūtas nenormāli apspiesti un priekšplānā izvirza dažādas pseidoproblēmas," savu publikāciju Facebook sāka Dombrava.

Par īstām problēmām jaunā paaudze var tikai minēt, viņš secināja.

"Viņi ir saskatījušies emocionālas Holivudas filmas un tizlus "influencerus", un svēti tic, ka viņi "struglo", ka dzīve ir netaisnīga un grūta priekš viņiem. Neviens nav piedzīvojis tādas grūtības, kā nākas piedzīvot šīs dienas paaudzei. Sasodīts. Lielākā daļa no viņiem nezina, kas ir grūtības. Viņu vecāki ir bijuši pārāk labi pret viņiem. Pārāk daudz devuši. Pārāk labus dzīves apstākļus radījuši, tāpēc viņi var uztraukties par planētas glābšanu no iedomātām problēmām," ir sašutis politiķis. Pēc tam viņš sāka izklāstīt problēmas, kas, pēc viņa domām, ir īstas.

Pie stūres bez noteikumiem un nazis ribās

"Kāda bija bērnu dzīve Latvijā 1990’os gados? Tolaik iespējamība, ka bērns sasniegs pilngadību bija krietni mazāka nekā šodien. Kāpēc? Jo bija lielāka iespēja, ka viņu nogalinās, pats viņš aizies bojā vai tiks sakropļots. Neatkarību atguvušajā valstī uz ceļiem un automašīnās mira neskaitāmi daudz cilvēku. Cilvēkiem bija vāja izpratne par ceļu satiksmes noteikumiem, brauca ātri, brauca dzērumā, nesprādzējās un ceļu zīmes bija neatbilstošas saliktas. Pie mājas uz gājēju pārejas teju katru nedēļu kādu sabrauca. Jaunas zīmes uzstādīja tikai pēc tam, kad autovadītājs sabrauca mazu bērnu," baismas ainas no trakajiem 90.gadiem tēlo Dombrava.

Tomēr nāve uz ceļa nebija briesmīgākais, norāda deputāts, bija bīstami arī staigāt pa ielām, vēsta politiķis.

"Vēlos vakaros Tu nevarēji būt drošs ejot pat ar vecākiem pa ielu, jo bija risks, ka jūsu ceļi krustosies ar bandītiem, ar sadzērušiem krievu zaldātiem, vai vienkārši nonāksiet situācijā, kad divas bandas savstarpēji izrēķinās. Savukārt brīdī, kad Tev vienam vajadzēja kaut kur iet, tad tā bija īsta laimes spēle. Izvēlēsies nepareizo ceļu un būsi sev sagādājis problēmas. Tu varēji uzdurties uz kaušļiem, kuri aiz neko darīt gribēs piekaut, uz narkomāniem, kuri Tevi aplaupīs, uz čigāniem, kuri Tevi var sadurt ar skrūvgriezi, uz urlām, kuriem nepatiks, ka runā latviski, uz slimajiem, kuri 90’os gados aktīvi zaga bērnus - izmantoja un noslepkavoja. Ātri vien tu biji spiests iemācīties iet pa trotuāra vidu, jo ja gāji pārāk tuvu sētām, tad bija risks, ka tiksi ievilkts iekšā sētās, kur Tevi aplaupīs. Ja iesi par tuvu ielai, bija risks, ka tiksi ierauts mašīnā vai tiksi notriekts no kāda dzērājšofera. Tu biji spiests iemācīties iet pārliecinoši un ļoti ātri. Pareizi turēt skatienu - Tu nedrīkstēji nodurt galvu, tu nedrīkstēji blenzt citiem virsū, tu nedrīkstēji izrādīt bailes vai citas vājuma pazīmes. Citādi riskēji palikt bez naudas, dabūt kauties vai pat saņemt nazi ribās. Un tā nebija neparasta lieta," biedē Dombrava tā, ka Holivudas filmu scenāristi aiz skaudības raud stūrīti.

Par iztiku vajadzēja rūpēties pašiem

Pie tā politiķis neapstājās – viņš sāka biedēt lasītājus ar stāstiem "iz dzīves" – kā reiz tusiņā pie kaimiņa nodurts puisis, kā klasesbiedra mamma glābusi zagļu sadurtu pensionāru, kā citam klasesbiedram tuviniekus nogalinājuši narkomāni.

"Tas nebija nekas neparasts. Vienus sadūra, citus nošāva. Tā tas vienkārši notika un vienīgais, ko varēji darīt ir gatavoties situācijām, kad paša dzīvība būs apdraudēta. Cits gāja trenēties cīņas sportos, cits nēsāja līdzi aukstos ieročus vai gāzes baloniņus, cits gatavojās citos veidos," raksta politiķis.

Pēc viņa vārdiem, ar pazemojumu varēja saskarties visur: "Skolā, čomu kompānijā, sporta skolās, visur bija tie, kuri tiek pazemoti. Pazemoja, jo kāds bija pārāk resns, tievs, kluss, tumšs, gaišs. Pārāk labi vai slikti ģērbās. Bija pārāk vājš vai emocionāls. Neaprakstīšu dažādus pazemojuma veidus, bet pieļauju, ka šodien būtu ieradusies filmēšanas komanda, sociālie dienesti, policija un ugunsdzēsēji, ja skolā aiz potītēm pa logu tiktu karināts skolēns. Pazemošanas mērķis bija izspiest emocijas no tā, kurš tiek pazemots - asaras vai dusmas. Stulbi, ciniski, nožēlojami, bet tā bija norma un neviens skolotājs par to nesatraucās."

"Mūsdienu jaunatnei liekas, ka problēma ir, ka viņiem nav jaunākais iphone. Tolaik problēma bija būt paēdušam un nestaigāt galīgi draņķīgā paskatā. Tai laikā nebija skolās izveidotas brīvpusdienas priekš visiem. Par ēdienu bija jārūpējas pašiem," stāsta politiķis. Viņs piebilda, ka liela daļa bērnu iztika ar dažiem santīmiem, ko iedevuši vecāki. Šīs naudas nepietika siltam ēdienam, tikai uzkodai. Ja vajadzēja jaunus apavus, nācās pašam krāt naudu un taupīt uz ēdamā rēķina.

Citos rajonos bija sliktāk

"Mūsdienu vecāki ir pārāk jauki pret bērniem, bet tādā veidā nodara lielu postu. Viņi ļauj bērnam paturēt visu nopelnīto naudu sev, bet agrāk tā bija norma, ka daļu no nopelnītās naudas bija jāatdod ģimenei rēķinu apmaksai. Bērnībā tas likās netaisnīgi, bet tas iemācīja, ka dzīvē vienmēr daļa nopelnītās naudas aizies ne Tavām ērtībām.

Ja Tu esi kādreiz pārmetis vecākiem, ka viņi ir tizli, jo dod pārāk mazu kabatas naudu un pārāk reti pērk jaunus telefonus, tad ej un lūdz viņiem piedošanu, jo tikai pateicoties šiem cilvēkiem Tev vispār ir kabatas nauda un telefons. Viņiem, visticamāk, nekā no tā nebija. Tu neko neesi viņiem devis, bet viņi Tev gan," Dombrava stāsta lasītājiem.

Savukārt tiem, kuri pēkšņi apšaubīs politiķa aprakstīto šausmu patiesīgumu vai nodomās, ka viņš dzīvojis kādā nelabvēlīgā rajonā, viņš tālredzīgi stāsta, ka dzīvojis Rīgas centrā.

"Nē, es nedzīvoju kaut kādā gangsteru rajonā. Skolas laikā dzīvoju Rīgas centrā un mācījos vienā no tā laika labākajām ģimnāzijām. Citos rajonos situācija bija draņķīgāka. Ja mūsu rajonā policija un vecāki daudz maz iztrenkāja zagļus, izvarotājus, urlas un narkomānus, tad citviet tie varēja daudz brīvāk darboties.

Es saprotu, ka joprojām ir bērni un jaunieši, kuriem ir jāiet cauri reālām grūtībām, bet tāpēc neuzķerieties uz tizlām subkultūrām, kuras sludina, ka esiet un būsiet vāji, ka ir jāpanāk utopiskā vienlīdzība uz citu rēķina. Nē, Jums ir jāsaprot, ka Jūs jau esat stipri. Grūtības Jūs norūdīs turpmākajai dzīvei. Jūs izsitīsieties tām cauri un Jūs izveidosiet labāku dzīvi sev, savai ģimenei un tautai," noslēdza Dombrava.

Ne īpaši labs vēsturnieks

Liela daļa lasītāju gan nesaprata, kāds sakars ir 90.gadiem un Dombravas grūtajai bērnībai ar pašreizējiem notikumiem ASV.

"Kāda ir doma Jūsu ierakstam? Pastāstīt, cik slikta bērnība Jums bija? Priecājos, ka mani uz ielas nesit un nekarina aiz potītēm pa logu, bet tas nenozīmē, ka jādzīvo agonijā par pagātni un šodienas problēmas jāignorē," politiķim atbildēja Ēriks Ozols.

Vēl lielāku sašutumu radīja Jāņa Dombravas replika Twitter, kur viņš nolēma rasu nevienlīdzības problēmu salīdzināt ar notikumiem Latvijā.

Te nu politiķis visus šokēja ar savām zināšanām, tā sakot, gāza no kājām:

"Vai ASV atņem melnādainajiem visus īpašumus, mantu, nogalina daļu ģimenes locekļu un citus lopu vagonos nosūta piespiedu darbā uz tāliem reģioniem bez iespējas brīvi pārvietoties. Ja tā nav, tad aizver muti, jo ar saviem izteikumiem tu aizvaino represētos un viņu tuviniekus," viņš klāstīja.

Lietotāji gan neapjuka – ātri vien noskaidrojās Dombravas izteikumu iemesls. Izrādījās, ka runa nav par slikto dzīvi 90.gados, bet gan vienkārši par neizglītotību.

"No viņa pasniedzējiem bija dzirdēts, ka Dombrova ir slikts vēsturnieks, bet nedomāju, ka ir tik traki. Ja ideoloģija stāv augstāk par faktiem, tad neko vairāk nevar gaidīt," konstatēja Krišjānis Bušs.

​"Viņš ir studējis vēsturi un kā saka pasniedzēji, nav bijis pārāk labs students," apstiprināja vēsturnieks Gustavs Strenga.

19
Tagi:
PSRS, Latvija, Dombrava
Pēc temata
Lepojaties ar kebabiem, latvieši? Dombrava atkal cilā problēmu, kas "slīcina" Latviju
Par ko tas puika runā? Iesalnieka publikācija pārsteidza pat nacionālistus
Pietiek! Dombrava vairs nevēlas maksāt dzērājiem un sliņķiem
"Apskaudušies" par ekonomiku: Iesalnieks paziņoja, ka Latvijā ne viss ir slikti
 Latvijas dzelzceļš, foto no arhīva

Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus

0
(atjaunots 11:05 05.06.2020)
Latvijas dzelzceļš jau atlaidis 1000 darbinieku, līdz gada beigām plānots atlaist vēl vismaz 500 cilvēkus – kravu apgrozījuma lejupslīdes apstākļos viņu darbs izrādījies nevajadzīgs.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) šogad darbinieku skaitu jau samazinājis par aptuveni 1000 cilvēkiem, pastāstīja uzņēmuma pārstāve Ella Pētermane, vēsta Diena.

Darbinieku skaita optimizācija skārusi visus reģionus, kuros atrodas LDz struktūras, lielākajā mērā - Rīgas, Pierīgas un Latgales reģionu.

Darba attiecības tiek pārtrauktas ar administrācijas un tehniskajiem darbiniekiem, kuru funkcijas pārklājas, vai arī kuri vairs nav vajadzīgi kravu apjoma lejupslīdes dēļ.

Darbinieku skaita samazināšana notiek atbilstoši gada sākumā pieņemtajam valdes lēmumam, kas paredz 2020. gadā darba attiecības pārtraukt ar aptuveni 1500 darbiniekiem. Izmaiņas šajā plānā pagaidām nav paredzētas.

Iepriekš vēstīts, ka LDz apgrozījums pērn krities par 7,5% salīdzinājumā ar 2018. gadu un sasniedzis 337,645 milj. eiro. Koncerna zaudējumi sasniedza 9,328 milj. eiro, salīdzinājumā ar peļņu 14,408 milj. eiro apmēra gadu iepriekš. Pērn pa dzelzceļu pārvadāti 41,49 milj. tonnu kravu, par 7,77 milj. tonnu, jeb 15,8% mazāk nekā 2018. gadā. 79,4% šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 milj. tonnu), par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Lielāko daļu kravu plūsmas pa Latvijas dzelzceļu veido partneri no Krievijas – 70,4% pārvadājumu.

"Latvijas dzelzceļa" ienākumi šogad sarukuši tik lielā mērā, ka nesedz izdevumus. Tāpēc izņēmums finansiālā līdzsvara nodrošināšanas labad pieprasa piešķirt no valsts budžeta 25 milj. eiro. vēl 15,8 milj. eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu izdevumu kompensācijai, informēja LDz.

"Latvijas dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieki – ceturtā daļa uzņēmuma personāla.

Koncernu veido seši meitasuzņēmumi: uzņēmums "LatRailNet" nosaka infrastruktūras ekspluatācijas maksu un sadala dzelzceļa jaudas; "LDZ Cargo" nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos kravu pārvadājumus, "LDZ infrastruktūra" nodarbojas ar infrastruktūras būvdarbiem un apkopi; "LDZ ritošā sastāva serviss" nodarbojas ar ritošā sastāva remontu un uzturēšanu, "LDZ apsardze" atbild par drošību, bet "LDZ loģistika" – par loģistiku.

0
Tagi:
tranzīts, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus
Valsts uzņēmumu valdes locekļu algas sasniegušas griestus
Kravu tranzīts caur Latviju krities vairāk nekā divkārt – un tās vēl nav krīzes beigas
Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu