Latvijas armija. Foto no arhīva

Eksperts: jaunā drošības koncepcija jau sen nav aktuāla

346
(atjaunots 12:59 15.03.2016)
Militārais eksperts pulkvedis Raimonds Rublovskis, kurš vairāk nekā 25 gadus strādājis valsts varas iestāžu vadībā, brīdina: NATO un Krievijas militāras konfrontācijas gadījumā no Latvijas paliks tikai kūpoša bedre.

RĪGA, 15. marts — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Jaunā Latvijas drošības koncepcija, ko izstrādājuši LR Aizsardzības ministrijas ierēdņi sadarbībā ar Ārpolitikas institūta darbiniekiem, tiek vērtēta skeptiski.

Militārais eksperts Raimonds Rublovskis — bijušais Militārās policijas vadītājs, Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienesta vadītājs, Latvijas bijušais pārstāvis NATO apvienoto spēku štābā Monsā, kādreizējais Nacionālo bruņoto spēku štāba stratēģiskās plānošanas departamenta priekšnieks.

Viņš uzskata, ka reāla militāra konflikta ar Krieviju gadījumā NATO bāzes Latvijā tiks iznīcinātas dažu stundu laikā, tāpēc ir jāpaļaujas nevis uz karavīriem, bet uz saprātīgu politiku.

"Ne vien es, bet arī citi profesionāļi redz, ka koncepcija ir tīrais māneklis, — uzsver pulkvedis Rublovskis. — Pat teikšu, ka mūsdienu pasaulē, kur viena otrai pretī stājas varenākās lielvalstis, runāt par tādas mazas valsts kā Latvija "aizsardzības koncepcijām" ir bezjēdzīgi."

Pašlaik daudzi atceras 90. gadu beigas un XXI gadsimta sākumu, kad Eiropā visi sadzīvoja mierīgi, – atgādina eksperts. Nebija militārā konflikta Ukrainā, nebija smagās bēgļu problēmas, nebija "Islāma valsts" un kara Lībijā un Sīrijā, visbeidzot, nebija tik spēcīgas lielvalstu konfrontācijas.

Tādos apstākļos suverēnās valstis varētu izstrādāt savas mazās aizsardzības koncepcijas. Pašlaik — ne.

Jebkuras vienošanās un līgumi vienmēr darbojas tikai starp lielām un spēcīgām (t.i., ar vienādu ekonomisko, politisko un militāro ietekmi) valstīm. Pasaules likteni lemj tādas valstis kā Krievija, ASV, Ķīna, Lielbritānija, Francija, Vācija, — viņas pašas ir atbildīgas par savu drošību un globāla mēroga koncepciju. Savukārt Latvijas drošības koncepcija ir tīrā formalitāte.

Ar nostalģiju par "meža brāļiem"

— Cik liela armija ir vajadzīga Latvijā? Koncepcijā minēti 6 tūkstoši profesionālu karavīru un Zemessardzes sastāva palielināšanu līdz 8 tūkstošiem cilvēku.

— Iepriekšējā koncepcijā bija rakstīts, ka jābūt 5 800 karavīriem, tagad — 6 000. Kāpēc tad ne 12 000 vai 3 000? Kur ir skaidra argumentācija: cik kareivji vajadzīgi, ņemot vērā mūsdienu realitāti? Cipars 6 000 ir pagrābts no gaisa. Varbūt koncepcijas autori vēlas teikt, ka tas ir noteikts, ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt robežas ar Baltkrieviju un Krieviju?

Varbūt autori uzskata, ka tieši 6 000 cilvēku, ne vairāk, ne mazāk ir vajadzīgi, lai pretotos "iebrukumam no Krievijas". Tieši 6 000 aizstāvēs mūsu dzimteni, tajā pašā laikā 6 200 — tas jau ir par daudz, bet 5 500 — nepiedodami maz. Vārdu sakot, muļķības.

Par Zemessardzi. Šīs vienības vadošais sastāvs ir profesionāļi, kas strādā par atalgojumu, bet lielākā daļa zemessargu ir brīvprātīgie, kuri kaut kur dienējuši un tagad dzīvo ikdienas dzīvi. Kāda ir viņu loma valsts aizsardzībā tagad, XXI gadsimtā, kad lielvalstīm ir gan kodolieroči, gan kiberieroči gan ķīmiskie un bioloģiskie ieroči un daudz kas cits?

Koncepcijas autori droši vien ir saklausījušies vectēvu – "meža brāļu" stāstus par to, kā tie naktī, sēžot pie ugunskura, kala plānus, kā ieņemt kaimiņu ciemu un padzīt "sarkanos".

Varbūt autori uzskata, ka zemessargi sēdēs krūmos Vidzemē pie ceļa pagrieziena, gaidot "krievu tankus" no Pleskavas, un tad iznīcinās tos pa vienam? Vai koncepcijas autori vismaz ir redzējuši sižetus ziņās, kur redzams, kā Krievija attīra milzīgas teritorijas Sīrijā, kādas kaimiņu valstij ir lidmašīnas un raķetes?

NATO mūs sargā

"Lielākā daļa karu XXI gadsimtā sākas no iekšējo problēmu saasinājuma sliktas ekonomiskās situācijas, neprofesionālas un korumpētas valdības rezultātā vai tautības un ticības "jautājumu" dēļ, — turpina Raimonds Rublovskis. — Tāpēc jātērē miljoni nevis aizsardzībai un lietotās tehnikas iegādei no spēcīgajām valstīm, bet jāmeklē ekonomisko problēmu risinājums, jāizstrādā speciālas izglītības un integrācijas programmas."

"Diemžēl mūsu Aizsardzības ministrijā vienmēr ir bijis papilnam lietvežu, sākot ar Edgaru Rinkēviču (pašreizējais ĀM vadītājs), kurš ilgu laiku ieņēma Valsts sekretāra posteni. Viņiem nav ne jausmas, kas ir militārais dienests, taču viņu galvās ir daudz dažadu koncepciju," — pulkvedis pavēstīja.

Kad visu pasauli satriec teroristu uzbrukumi, Eiropu pārpilda bēgļu pūļi, militāristu darbs ir pilnībā jāpārorientē uz drošību, ir pārliecināts eksperts.

ASV pagājušajā gadā atsūtīja uz Latviju simts karavīrus un nedaudz lietotas bruņutehnikas. Atgādināsim, ka 2015. gadā operācijas Atlantic — Resolve ietvaros Latvijā tika izvietots ASV armijas 2. kavalērijas pulks, kas trīs mēnešus uzturējās Ādažu bāzē. Latvijā pastāvīgi dislocēto ārvalstu karavīru skaits svārstās no 100 līdz 170 cilvēkiem. 2015. gadā valstī tādas pašas operācijas ietvaros ieradās astoņi tanki M1A2 Abrams un deviņas bruņumašīnas M2A3 Bradley, kas uzturējās Ādažos līdz šā gada janvārim.

"Nevajadzētu uztvert nopietni šos karavīrus un sešus lietotos tankus. Tas ir NATO ģenerālsekretāra žests, kura mērķis ir parādīt Rinkēvičam (LR ārlietu ministrs – red. piez.) un mūsu kaimiņienei Daļai Grībauskaitei (Lietuvas prezidente – red. piez.): sak. mēs neesam jūs aizmirsuši. Lai jums nebūtu tik ļoti jābaidās, sūtām jums savus karavīrus, kas jūs pasargās no briesmīgās Krievijas."

Pakaitināt austrumu kaimiņu

"Ja būs reāla NATO pavēle, LR bruņotie spēki vienkārši izbeigsies – tie kļūs par alianses vienotās armijas daļu, piemēram, par "latviešu bataljonu" sauszemes spēku vai kara flotes sastāvā. Un tad būs pavisam cita vadības sistēma, pavisam cita "koncepcija". Latvijas izstrādātais dokuments vienkārši tiks aizmēzts pagaldē," — saka Rublovskis.

"Alianse vēlas, lai Krievija tērētu vairāk spēka un līdzekļu pie NATO robežām, lai novērstu tās uzmanību no lielām problēmām, piemēram, no Sīrijas un cīņas ar teroristiem. Šim nolūkam tika raidīta arī BBC filma par Latgales sagrābšanu, un izstrādāts nesenais Rand Corporation ziņojums. Krieviju dažādiem paņēmieniem pamudina bruņoties un liek tai nervozēt, piemēram, par Baltijas robežām," — viņš atzīmēja.

"Taču Latvijā visas struktūras — militārās bāzes un lidostas, atrodas netālu no apdzīvotajām vietām. Ja notiks kāds spontāns incidents (kad visiem nervi savilkti kā stīgas) gaisā vai ūdenī, upuru skaits būs ļoti liels. Mums ir pierobežas teritorija, bet lielvalstīm – pilns ieroču spektrs. Un ja – nedod, Dievs! — sāksies NATO un Krievijas karadarbības, no Latvijas pēc dažiem raķešu trāpījumiem paliks tikai kūpoša bedre.

346
Pēc temata
Militārie eksperti: valsts aizsardzības koncepcija nedrīkst biedēt
Jaunā aizsardzības koncepcija: iekarot Latviju nebūs iespējams
Maskava militārajā plānošanā ņems vērā NATO rīcību Austrumeiropā
Eksperts: NATO un KF pretrunas pārkāpj saprāta robežas
Vakcinācija pret Covid-19, foto no arhīva

Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas

16
(atjaunots 19:00 23.01.2021)
Dažos gadījumos radusies nepieciešamība atcelt vakcinācijas otro posmu, jo mediķi saslimuši laika posmā starp pirmo un otro vakcīnas devu.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vakcinācijas tempi Covid-19 būtiski kritušies – pirmajā posmā četru dienu laikā vakcīnas saņēmuši 2960 cilvēki, otrajā – tikai 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Vairāki ārsti saslimuši pirms vakcīnas otrās devas.

Ceturtdien, 21. janvārī tikai 13 cilvēki divās slimnīcās saņēmuši vakcīnas otro devu Covid-19 profilaksei. Salīdzinājumam, vakcinācijas pirmā posma ceturtajā dienā vakcinējušies 698 cilvēki desmit veselības aprūpes iestādēs.
Kopumā vakcīnu pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un medicīnas darbinieks, tostarp 2139 saņēmuši abas vakcīnas devas.
Ceturtdien vakcinācijas procesā izmantotas 17 528 BioNTech/Pfizer vakcīnas devas un 1152 Moderna vakcīnas devas. Pfizer vakcīnām noteikts 21 dienas intervāls starp pirmo un otro vakcīnu, citām, ko Latvija patlaban saņem vai plāno saņemt, intervāls sastāda 28 dienas.

Fiksēti vairāki gadījumi, kuros Covid-19 vakcīnas otro devu nācies atlikt, jo starp pirmo un otro vakcīnu cilvēki inficējušies ar koronavīrusu, Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska pastāstīja Latvijas radio ēterā. Viņa paskaidroja, ka ārsti, kas saņēmuši vakcīnas pirmo devu, varēs saņemt otro devu, tiklīdz izveseļosies.

Zavadska piebilda, ka otro vakcīnu izlaist nav ieteicams.

Viņa pievērsa uzmanību arī tam, ka, saskaņā ar novērojumiem, pēc otrās devas saņemšanas nepatīkamās sajūtas ir spilgtāk izteiktas. Piemēram, spēcīgs nogurums vai sāpes dūriena vietā. Taču simptomi, parasti daudzkārt mazāki, nekā pašas slimības gadījumā, ilgst tikai vienu vai divas dienas, apliecināja Zavadska.

Iepriekš Latvijas valdība atbalstīja ierosinājumu iesniegt pieteikumu par valstij papildus pieejamajām 646 510 vakcīnas CureVac devas, tātad tagad no šī ražotāja plānots iegādāties 946 510 vakcīnas devas. CureVac vakcīnas piegāde ieplānota gada pirmajā pusē.

 

16
Tagi:
mediķi, vakcinācija, vakcīna
Pēc temata
Vakcinācijas procesā Latvijā varētu iesaistīt armiju
Publicēts vakcinācijas tempu grafiks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā
"Tas ir nepiedodami un nepieņemami": premjers neapmierināts ar vakcinācijas gaitu
Temperatūra un roku tirpšana: Austrumu slimnīca noliedz problēmas pēc vakcinācijas
Protesta akcija Rīgā pie Krievijas vēstniecības A.Navaļnija atbalstam

Rīgas dome nesaskaņoja mītiņu Navaļnija atbalstam: protestējošos izgaiņāja policija

31
Pie Krievijas vēstniecības Rīgā notika nesankcionēta akcija Krievijas blogera Alekseja Navaļnija atbalstam.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vairāki desmiti cilvēku, neskatoties uz Rīgas domes aizliegumu, ieradās pie Krievijas vēstniecības Latvijā ar prasību atbrīvot blogeri Alekseju Navaļniju.

Акция в поддержку российского блогера Алексея Навального у посольства России в Латвии в Риге.
Sergey Melkonov
Protesta akcija Rīgā pie Krievijas vēstniecības A.Navaļnija atbalstam

Atgādināsim, ka Aleksejs Navaļnijs tika aizturēts 17. janvārī Šeremetjevas lidostā Maskavā pēc ierašanās no Vācijas, kur blogeris ārstējās pēc domājamās saindēšanas. Iepriekš Krievijas Federālais sodu izpildes dienests informēja, ka plāno aizturēt Navaļniju, jo tiesai jāpieņem lēmums jautājumā par nosacītā soda aizstāšanu ar reālu brīvības atņemšanu pēc nosacītā ieslodzījuma režīma ļaunprātīgiem pārkāpumiem. A.Navaļnijam ir divas nosacītas sodāmības. Pirmā – uzņēmuma "Kirovļes" lietā – saistīta ar vairāk nekā 16 miljonu rubļu izšķiešanu, otrā – "Yves Rocher" lietā – par vairāk nekā 30 miljonu rubļu laupīšanu.

Акция в поддержку российского блогера Алексея Навального у посольства России в Латвии в Риге.
Sergey Melkonov
Protesta akcija Rīgā pie Krievijas vēstniecības A.Navaļnija atbalstam

18. janvārī Himku pilsētas tiesa izbraukuma sesijā pieņēma lēmumu par Alekseja Navaļnija arestu uz 30 dienām. Viņš nogādāts izolatorā "Matrosskaja tišina", kur pavada 14 dienu karantīnu – viens trīsvietīgajā kamerā.

Iepriekš Rīgas dome noraidīja pieteikumu protesta akcijai pie Krievijas vēstniecības. Tomēr vairāki desmiti cilvēku ieradās ar plakātiem "Brīvību Aleksejam Navaļnijam!"

Полицейские поспешили попросить удалиться протестующих у посольства России в Латвии.
Sergey Melkonov
Valsts policijas pārstāvji akcijas vietā pieprasīja nesankcionētās akcijas pārtraukšanu.

Pie tam cilvēki turējās drošā attālumā un ievēroja pandēmijas apstākļos noteikto distanci.

Tiesa, policisti pasākumu pārtrauca. Valsts policijas pārstāvji akcijas vietā pieprasīja nesankcionētās akcijas pārtraukšanu. Akcijas dalībnieki neiebilda un steigšus izklīda.

 

31
Tagi:
Rīga, Krievijas vēstniecība, Navaļnijs, Latvija
Pēc temata
Politologs: situācijā ar Navaļniju Rietumiem nav tiesību mācīt Krieviju
Kāpēc Navaļnijs steidz atgriezties Krievijā
Lavrovs komentēja ES sankcijas pēc incidenta ar Navaļniju
Olimpiskais un Navaļnija skandāls: ASV un Lielbritānija glābj vērtīgāko