Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Tiesas zāle. Foto no arhīva

Pankratovs zaudējis Strasbūras tiesā

459
(atjaunots 16:43 14.03.2016)
Rīgas domes deputāts Ruslans Pankratovs, kurš plaši pazīstams ar savu cīņu pret valodas diskrimināciju, sūdzēsies ANO par nelatviešu vārdu un uzvārdu kropļošanu Latvijas pasēs. Prasību šajā lietā Strasbūrā viņš ir zaudējis.

RIGA, 14. marts — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Eiropas Cilvēktiesību tiesa Strasbūrā gandrīz 10 gadus izskatīja lietu N36026/07 par krievu vārdu un uzvārdu kropļošanu Latvijas pasēs – pieteikums tika pieņemts jau 2006. gada 18. jūnijā. Tagad tiesa informējusi pieteikuma autoru, Rīgas domes deputātu Ruslanu Pankratovu par to, ka sūdzība ir nepieņemama.

Tiesas atteikums ir galīgs, un Pankratova lieta tagad "tiks iznīcināta vienu gadu pēc šī lēmuma pieņemšanas."

Kā Ščukins pārvērtās par Sukinu

Ruslans Pankratovs ir sabiedriskās organizācijas "Atgūsim savus vārdus" vadītājs. Organizācija protestē pret nelatviešu vārdu un uzvārdu izkropļošanu pasēs un identifikācijas kartēs.

Latvijas pilsoņa pase. Foto no arhīva
© Sputnik / AlexTikhomirov

Latvijā vīrieša vārda un uzvārda beigās (ja tā beigās ir līdzskanis) tiek pievienota galotne "-s". Šī galotne dokumentos saglabājas pat gadījumā, ja vārds un uzvārds tiek tulkoti citā valodā.

Pat Krievijā, ko Ruslans regulāri apmeklē, viņu oficiāli, saskaņā ar pasi sauc par "Ruslansu Pankratovsu".

"Papildu" burta dēļ cilvēkiem rodas problēmas, saņemot naudas pārskaitījumu no ārvalstīm, kārtojot mantojuma lietas, noformējot nekustamo īpašumu un tā tālāk. Jāpiebilst, ka daudzi vārdi un uzvārdi tiek izkropļoti tā, ka to skanējums iegūst aizvainojošu raksturu.

Piemēram, Jūlija Šiškina pataisīta par Siskinu. Pasē ierakstīts "Siskina", un tādu uzvārdu viņa ir spiesta lietot. Latviešu valodā nav kirilicā izmantotā burta "Ш". To aizstāj "Š", taču "jumtiņš" bieži vien pagaist, piemēram, latīņu un angļu valodas rakstībā…

Līdzīgā situācijā var nokļūt Piškins, kurš viegli var pārvērsties par Piskinu, Šukins, kurš kļūs par Sukinu, vai Miškina, kas pēkšņi tiks nodēvēta par Miskinu.
Kādu zēnu viņa dzimtās Liepājas ierēdņi vieglu roku pataisīja par "mironi". Vecāki gribēja, lai viņu dēla vārds būtu Mīron, taču dzimšanas apliecībā mazuļa vārds tika ierakstīts saskaņā ar latviešu valodas normām — Mirons, kas rada nepatīkamas asociācijas ar vārdu "mironis". Šeit minēti tikai daži piemēri, taču patiesībā to skaits mērojams tūkstošos, skaidro Pankratovs.

Ruslans sāka cīnīties par savu vārdu, lai panāktu, ka pasē viņa vārds tiktu ierakstīts bez galotnes "-s": Ruslan Pankratov, vai vismaz to, lai līdzās vārda rakstībai latviešu valodā būt uzrakstīts latīņu alfabēta burtiem vārds un uzvārds bez galotnes "-s": Ruslans Pankratovs / Ruslan Pankratov.

Pasē daudzas ailes tiek dublētas latviešu un angļu valodās, taču ne  vārda un uzvārda ieraksts. Valstī daudzi joko: sak, tādas nu ir tās integrācijas blakusparādības.

Lēmums ir pieņemts un netiks pārsūdzēts

Ruslans Pankratovs nolēma cīnīties tiesā. Vispirms viņš izmantoja visas tiesu instances Latvijā, taču lietu zaudēja. Pēc tam viņš gandrīz pirms desmit gadiem vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Lūk, kas no tā ir iznācis.

"Manas lietas izskatīšana ilga vairāk nekā jebkura cita! Paradokss? Varbūt tas notika ar nodomu? Ja lieta patiešām tiktu izskatīta nopietni, no juridiskā, nevis politiskā viedokļa un es būtu uzvarējis, būtu radīts precedents. Ja es atgūtu savu vārdu un uzvārdu, nāktos to atdot arī visiem pārējiem neapmierinātajiem valsts iedzīvotājiem," – intervijā Sputnik stāstīja Ruslans Pankratovs.

Taču sākumā Strasbūrā lieta tika pazaudēta, par ko Pankratovs pat nesaņēma informāciju. Tas kļuva zināms, kad deputāts pastāvīgi pielika pūles, lai noskaidrotu, kādā stadijā ir lietas izskatīšana.

"Beidzot, šķiet, lieta sāka kustēties, un es biju pārliecināts, ka šogad tiks pieņemts lēmums. Tas patiešām tika pieņemts – tā, ka es pats negaidīju! Tiesa nolēma, ka "sūdzība ir nepieņemama" un atteicās izskatīt lietu," – paskaidroja Rīgas domes deputāts.

Strasbūras tiesas oficiālajā vēstulē (ECHR-LRus11.00R) bija norādīts, ka lēmumu pieņēmis Dins Špilmans, tiesnesis no Luksemburgas un izskatīšanā piedalījusies nezināma persona no Latvijas puses. Vēstulē uzsvērts, ka "lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams ne tiesā (ieskaitot Lielo Palātu), ne arī kādā citā Eiropas Savienības tiesu iestādē."
Dokumentā teikts: "Tiesas sekretariāts nevar sniegt papildu informāciju par minēto lēmumu un turpināt saraksti šīs sūdzības jautājumā. Tiesa nenosūtīs papildu dokumentus, kas saistīti ar jūsu sūdzību. Saskaņā ar tiesas norādījumiem informācija par šo sūdzību tiks iznīcināta vienu gadu pēc norādītā lēmuma pieņemšanas."
Pankratovs uzskata, ka tas izdarīts ar mērķi, lai viņš nevarētu turpināt cīņu par savu īsto vārdu.

"Mani brīdināja, ka lietā "par vārdiem" tiks pieņemts politisks lēmums, taču es cerēju, ka ES augstākā tiesu iestāde ir godīga un ierēdņi sapratīs, kāda ir atšķirība (un dzīvu cilvēku pretenzijas!) starp vārdiem Mark un Marks, ka meitenei ar uzvārdu Ščuka ir nepatīkami, ja viņu pārvērš par Suku. Nav vajadzīga juridiska izglītība, lai saskatītu šīs situācijas diskriminējošo raksturu," – piebilda Pankratovs.

Vai ANO Latvijas acīs ir tikai abreviatūra?

Pankratova advokāts, starptautisko lietu jurists Mihails Joffe paskaidroja, ka ANO Cilvēktiesību komiteja savā lēmumā (N CCPR/C/100/D/1621/2007 no 2010. gada 28. oktobra) jau ir nosodījusi Latviju par starptautisko tiesību rupjiem pārkāpumiem.

"Vārda un uzvārda grozīšana personu apliecinošos dokumentos ir valsts patvaļība un tieša iejaukšanās privātajā dzīvē. Tas ir Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 17. panta rupjš pārkāpums. Komiteja atgādina, ka pat likumā noteikto iejaukšanos vārda un uzvārda pareizrakstībā un vēlāku to izkropļošanu nosaka Pakta nolikumi, mērķi un uzdevumi. Tam jānotiek saprātīgi un konkrētos apstākļos," – Joffe citē komitejas lēmumu.

Komiteja šajā dokumentā pauda viedokli par to, ka patvaļīga iejaukšanās un vārda un uzvārda oriģinālās formas izkropļošana formātā, kādā pašlaik to veic Latvija, sagādā lielas neērtības Latvijas iedzīvotājiem. No ANO ekspertu viedokļa tā nav saprātīga, ņemot vērā, ka labojumi neatbilst nospraustajiem mērķiem.

"Saskaņā ar Pakta 2. punktu tā dalībvalsts pienākums ir nodrošināt visiem tās teritorijā un valsts jurisdikcijā dzīvojošajiem cilvēkiem Paktā atzītās tiesības, nodrošināt efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus pārkāpuma konstatācijas gadījumā. Latvijas Republikas pienākums ir novērst pārkāpumus, kas saistīti ar vārda un uzvārda izmaiņām, kā arī jāpieņem grozījumi likumdošanā, lai pārkāpumi neatkārtotos nākotnē," – norādīts lēmumā.

"Pat pēc šāda ANO dokumenta, lai arī zināmā mērā tā ir rekomendācija, mana lieta Eiropas tiesā tika noraidīta. Tātad arī citas lietas tagad netiks pat izskatītas. Iznāk, ka ANO Latvijas acīs ir nevis starptautiska struktūra, bet gan abreviatūra? Nu, paskatīsimies. Pašlaik es plānoju vērsties ANO," – piebilda Ruslans Pankratovs.

459
Pēc temata
Marks, nevis Mark – ģimenei nav izdevies nosargāt pareizrakstību
Bērni ir palikuši bez tēvvārda
Cilvēki stāv rindā saņemt poti pret Covid-19

Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā

29
(atjaunots 23:57 16.04.2021)
Vairāk nekā miljonu eiro mēnesī Latvijai izmaksā vakcinācijas centru uzturēšana – lūk, kur meklējamas lielākās dīkstāves izmaksas! Par to stāsta bijušais Rīgas mērs, EP deputāts Nils Ušakovs.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs publikācijā savā lapā Facebook novēlēja sekmes eksperimentam ar dzīvajām rindām masveida vakcinācijas punktos Latvijā.

Atgādināsim, ka piektdien un visu nedēļas nogali Latvijā masveida vakcinācijas punktos pieņems visus, kas vēlas vakcinēties bez reģistrācijas un dzīvās rindas kārtībā, ja vien pietiks vakcīnas. Jau piektdienas rītā pie centra "Atta" Rīgā cilvēki stājās rindā pēc vakcīnas.

Ušakovs novēlēja eksperimentam panākumus – acīmredzot, viņš uzskata, ka rindas ir labāk nekā tukši vakcinācijas punkti, jo masveida vakcinācijas centru uzturēšana valstij izmaksā 1,1 miljonu eiro mēnesī. Tāda nauda par dīkstāvi vēl nevienam nav maksāta, atzīmēja bijušais Rīgas mērs.

"Novēlēsim panākumus šim eksperimentam! Citādi iznāks, ka pašus lielākos dīkstāves pabalstus pie mums Latvijā izmaksā nevis cilvēkiem, bet tukšajiem vakcinācijas centriem. 1,1 miljonu eiro mēnesī izmaksā to uzturēšana," pastāstīja politiķis.

Atgādināsim, ka no Covid-19 pandēmijas sākuma Latvijā pieņemto ierobežojumu rezultātā daudzi uzņēmēji bija spiesti daļēji apturēt vai pat pilnībā slēgt savu biznesu. Uzņēmumi zaudēja milzu naudu un atlaida darbiniekus, atstājot cilvēkus bez darba un ienākumiem.

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka laikā no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 11. janvārim izmaksāti pabalsti un algu subsīdijas par kopsummu vairāk nekā 13, 152 miljonu eiro apmērā. tos saņēmuši 7027 uzņēmumi: 8,73 milj. eiro dīkstāves pabalstos un vairāk nekā 2,8 milj. eiro algu subsīdijām. Dīkstāves pabalstus saņēmušas arī 4542 pašnodarbinātās personas (1,24 milj. eiro) un 1295 patentu maksātāji (352 tūkst. eiro).

29
Tagi:
Latvija, vakcinācija, pabalsts, Nils Ušakovs
Pēc temata
Dzīvā rinda visiem! Vakcinācijas punktus varēs apmeklēt ikviens
Tikai katrs piektais pedagogs izteicis vēlmi vakcinēties
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc vakcinācija ES — tas ir panākumu stāsts
Tālvadības pults, foto no arhīva

Kāpēc visus krievus Latvijā tur aizdomās? Viņi runā krieviski un skatās Krievijas TV!

17
(atjaunots 23:45 16.04.2021)
Politologs Latvijas televīzijas raidījumā "Punkti uz i" sāka ar Donbasu un nonāca pie secinājuma, ka visus Latvijā dzīvojošos krievus tur aizdomās specdienesti un jo tālāk, jo bēdīgāk viņiem klāsies. Kāpēc? Vienkārši tāpēc, ka viņi runā krieviski.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Politologs Vadims Poļeščuks pārraidē "Punkti uz i" apsprieda konflikta eskalāciju Ukrainā, kur valdība koncentrē smago tehniku Donbasā, kur dzīvo arī krieviski runājošie Ukrainas pilsoņi, un deva prognozes arī Latvijā dzīvojošajiem krieviem, stāsta Rus.lsm.lv.

Pēc viņa domām, pilsoņu karš Ukrainā, kļūs par iemeslu vēl lielākam Baltijas valstu specdienestu spiedienam pret vietējiem krievvalodīgajiem pilsoņiem.

Te rodas jautājums, kāda ir saikne starp Latvijas vai Igaunijas krieviem un notikumiem Ukrainā? Politologs deva vienkāršu atbildi, kas itin labi atbilst "latviskas Latvijas" doktrīnai: "Viņi runā krieviski, neskatoties uz aizliegumiem, skatās Krievijas telekanālus."

Izrādās, pēc politologa domām, runādami krieviski un skatīdamies Krievijas telekanālus, Baltijas valstīs dzīvojošie krievi var aplipināties ar "Krievijas propagandu", gluži kā ar ērču encefalītu vai koronavīrusu.

Savukārt varasiestādes, uzskata politologs, aizvien aizdomīgāk skatās uz krieviem un neuzskata par vajadzīgu piešķirt viņiem kaut kādas papildu tiesības izglītības jomā vai ļaut piedalīties sabiedriski politiskajā dzīvē.

Politologs atzina, ka tā ir kļūdaina pozīcija, taču pieļāva: arī tai ir tiesības pastāvēt.

"No krievvalodīgo iedzīvotāju viedokļa tas ir bēdīgi," secināja Poļeščuks.

Patiešām, bēdīgi

Spriežot pēc jaunākajiem notikumiem, politologs neviļas. Latvijas valdība ignorē pat ANO rekomendācijas jautājumā par vietējiem krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.

Atsauksim atmiņā ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas nesenos skandalozos secinājumus un ieteikumus – Latvijas mazākumtautību valodu tēma tajā ieņēma īpašu vietu.

Komiteja pauda bažas par to, ka pašreizējā politika mazākumtautību valodu jomā Latvijā var diskriminēt mazākumtautību ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, it īpaši izglītības, nodarbības un pakalpojumu piekļuves jomā.

Vēl vairāk, komiteja secināja, ka Latvijas Izglītības likuma grozījumi diskriminē mazākumtautību grupas un rada nepamatotus ierobežojumus mācībām mazākumtautību valodās, kā arī pasniegšanai mazākumtautību valodās pirmsskolas un sākumskolas iestādēs – gan privātajās, gan valsts iestādēs.

ANO komiteja ieteica Latvijas valdībai veikt pasākumus, lai mazinātu pie minoritātēm tieši vai netieši piederošo personu diskrimināciju, kā arī izskatīt iespēju mainīt savu valodas politiku un likumus izglītības jomā, lai veicinātu mācības mazākumtautību valodās un nodrošinātu, lai likumi nevarētu negatīvi ietekmēt pie norādītajām grupām piederošo bērnu sekmes.

Proti, valdībai faktiski ieteica atgriezties pie divvalodības. Taču valdība skaidri lika noprast – tas nenotiks.

Īpaši satraucās Nacionālā apvienība, kas nekavējoties atgādināja: viņi veido valdību Latvijā un, kamēr nacionālisti ir pie stūres, galvenā un vienīgā valstī būs latviešu valoda, lai ko ANO tur ieteiktu.

Piedevām arī Latvijas specdienesti neļauj sevi aizmirst krievvalodīgajiem žurnālistiem. 14. aprīlī kļuva zināms, ka Latvijas Valsts drošības dienests izsaucis uz nopratināšanu piecus žurnālistus, kuri publicē materiālus Sputnik Latvija un Baltnews portālos. Viņiem tiks piešķirts aizdomas turamo statuss lietā par ES sankciju režīma pārkāpšanu.

Cita starpā Latvija visiem spēkiem slēdz vietējiem iedzīvotājiem piekļuvi Krievijas televīzijai pat internetā. Aizbildinoties ar izdomātiem ieganstiem par jau minētajām sankcijām un citām nenozīmīgām atrunām, mediju regulators jau paspējis slēgt 16 Krievijas telekanālus, atstājot pensionārus Latvijā bez izklaides šoviem, ko starp citu, neniecināja arī latvieši.

Apogeju situācija ar krieviem un Krieviju Latvijā, šķiet, sasniedza laikā, kad premjerministrs Krišjānis Kariņš izjusti paskaidroja, ka valstij esot laiks atkāpties no "tranzīta domāšanas", jo nevarot kļūt bagāti no "pirkt, pārdot un vest".

Protams, daudz vienkāršāk ir tirgot savu politisko viedokli un skaļus izteikumus.

To spilgti apliecina Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča nesenā vizīte Kijevā. Politiķis apliecināja Ukrainas valdībai, ka Latvija viņus pilnībā atbalsta. Acīmredzot, pat par spīti tam, ka viņi kurina pilsoņu karu savā valstī. Ko tad iesākt, ja Donbass vēsturiski runā krievu valodā...

17
Tagi:
Latvija, krievvalodīgie, krievu valoda
Pēc temata
"Divvalodības terors": dzejniece piesaka karu firmām, kas pieprasa krievu valodas prasmes
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
"Dāvana" krievu skatītājiem: no TV ētera padzen pēdējo vietējo kanālu krievu valodā
Latvija liegusi Krievijas žurnālistam Vladimiram Solovjovam ieceļot valstī
Dzelzceļš, foto no arhīva

Analītiķis: pa Rail Baltica nevadās ne kravas, ne pasažierus

0
(atjaunots 01:29 17.04.2021)
Baltijas valstu dzelzceļi ir rentabli tāpēc, ka saistīti ar Baltijas austrumu kaimiņiem, uzskata politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

RĪGA, 17. aprīlis – Sputnik. Eiropas dzelzceļa maģistrāle Rail Baltica ir jāsasaista ar Viļņas un Kauņas lidostām, uzskata Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Pēc viņa domām, tas nepieciešams, lai pilnā mērā izmantotu Eiropas dzelzceļa potenciālu un piedāvātu pasažieriem un kravu pārvadātājiem pievilcīgākos un kvalitatīvos pakalpojumus.

Iespēja savienot lidostas ar dzelzceļu tika apspriesta ministra apspriedē ar abu pilsētu un Kauņas rajona mēriem, kā arī "Lietuvas dzelzceļa" un "Lietuvas lidostu" pārstāvjiem.

Intervijā Sputnik Lietuva politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs paziņoja, ka Rail Baltica nepārtraukti vajadzīgas kaut kādas leģendas, lai pamatotu projektu Baltijas valstu iedzīvotāju acīs.

"Visiem loģistikas speciālistiem un ekonomistiem šis projekts rada vienīgi neizpratni. Dzelzceļi parasti ir vajadzīgi kravu un pasažieru pārvadājumiem. Taču pa Rail Baltica nav paredzamas ne kravas, ne pasažieri, ko kravu un pasažieru plūsmas Baltijas valstīs iet no rietumiem uz austrumiem, no austrumiem uz rietumiem. Vietējie Baltijas ceļi, arī dzelzceļi, vēsturiski saista Baltiju ar austrumu kaimiņiem, un tikai tāpēc Baltijas dzelzceļi ir rentabli. Tie veido papildu posmu starp Krievijas pārvadātājiem un jūras ostām Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Baltijai nav nekā, ko pārvadāt virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem. Kravu šajā virzienā nav gandrīz nemaz," viņš atgādināja.

Analītiķis konstatēja, ka Rail Baltica nav vajadzīga arī pasažieriem, jo viņiem vienkāršāk ir izmantot autoceļus.

"Savukārt pasažieriem daudz vienkāršāk, ātrāk un lētāk vienam pie otra no Lietuvas uz Latviju vai no Latvijas uz Igauniju aizbraukt pa autoceļiem. Tie visos aspektos ir izdevīgāki. Grūti iedomāties cilvēku, kurš tērēs vairākkārt vairāk laika un naudas, lai no Tallinas uz Viļņu brauktu pa dzelzceļu, nevis mašīnā. Tāpēc visu laiku vajadzīgs kaut kāds pamatojums, kāpēc jāiegulda gigantiska nauda," viņš paziņoja.

0
Tagi:
Lietuva, Rail Baltica
Pēc temata
Dzelzceļš kara jūtīs. Ko vadās pa Rail Baltica?
Baltijā jau izlemts, kā krāsot Rail Baltica pieturu jumtus, bet Polija velk garumā
Dodiet, ko solījāt: kā Baltija šantažē Eiropas Savienību Rail Baltica finansēšanas dēļ
Briselei nav laika Rail Baltica: eksperts prognozēja, kad ES piešķirs naudu būvdarbiem