Голосование в Сейме. Архивное фото

Deputāti ierosina paplašināt "latviešu" aprindas

90
Saeimas komisija vēlas atrisināt latviešu izcelsmes ārzemnieku problēmas Latvijas pilsonības reģistrācijas gadījumā.

RĪGA, 13. marts — Sputnik. Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti ierosina paplašināt personu loku, kam ir iespēja mainīt savu tautības ierakstu uz tautības ierakstu "latvietis".

Aizbraukt uz visiem laikiem nevar atgriezties. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Никольский

Deputāti nolēmuši iesniegt izskatīšanai Saeimā atbilstošu likumprojektu. Komisija norāda, ka grozījumi likumā nepieciešami, jo latviešu izcelsmes ārvalstnieki saskaras ar problēmām, reģistrējot Latvijas pilsonību.

Piemēram, komisija saņēmusi informāciju par situāciju, kurā persona, kuras abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un viens no viņiem ir latvietis, nav varējusi iegūt Latvijas pilsonību un mainīt tautības ierakstu uz "latvietis".

Komisija ierosina grozījumus, saskaņā ar kuriem persona, kura Latvijā saņēmusi uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, ir tiesīga mainīt tautības ierakstu pret tautības ierakstu "latvietis" vai "lībietis (līvs)", ievērojot vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas normas.

"Latviešu diaspora ir tas tīkls, ko mēs varētu izmantot tieši mūsu dažādu jautājumu attīstībai," – savulaik norādīja Latvijas agrākā premjerministre.

Migrācija, reemigrācija

Jautājumu par tautības ierakstu Saeimas deputāti ir ierosinājuši reemigrācijas projekta ietvaros: tiek veiktas aptaujas un meklētas iespējas aicināt mājās pa visu pasauli izklīdušos latviešus. Piemēram, trešdien Saeimas komisijas sēdē uzklausītajā ziņojumā tika pieminēti 57 jauni cilvēki – ASV un Kanādas pilsoņi, kuri gribētu emigrēt uz senču dzimteni.

Kopumā aptaujāti 770 latviešu izcelsmes amerikāņi un kanādieši, taču pat 57 pieminētie jaunieši nevar izšķirties par emigrāciju, jo viņiem vienkārši pietrūkst informācijas, secinājuši deputāti. Potenciālie Latvijas pilsoņi nezina elementāras lietas, piemēram, to, ka viņiem tiks izdarīts izņēmums – atšķirībā no Krievijā dzīvojošajiem latviešiem rietumnieki var saglabāt otro pilsonību.

"Šie latviskas izcelsmes jaunieši, kuri izrādījuši vēlmi pārcelties uz dzīvi Latvijā, mums ir vajadzīgi. Mums ir jādara viss, lai šī iespējamība pārvērstos realitātē," — paziņoja uzsver Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

Par reemigrācijas jautājumiem valdība sākusi aktīvi interesēties 2012. gadā, kad Ekonomikas ministrijas izstrādāja plānu latviešu reemigrācijai. Tika izskatīti dažādi pasākumi – pabalsti, vienkāršota bērnu reģistrācija skolās, repatrianta statusa paplašināšana, latviešu valodas mācības.

Taču Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas locekļi secināja, ka process būs sarežgīts – plāna īstenošanai nav atvēlēti pietiekami līdzekļi. Piemēram, 2014. gadā pieprasīto 1,4 milj. eiro tika atvēlēti tikai 473 tūkst. eiro. Taču šogad starptautiskā situācija ir kļuvusi sarežģīta, un Saeimas deputāti cer, ka viss mainīsies.

Vietas, kur dzīvo cilvēki, kas runā latviešu valodā. Pieci iemesli, kāpēc būtu jāapgūst šī valoda,  un seši latviešu valodas prasmes līmeņi, kas noderēs darbā
© Sputnik / Ekaterina Starova
Latviešu valoda pasaules kartē

 

90
Pēc temata
Tranzīts: ik gadus Latvija zaudē 20 tūkstošus darbspējīgo iedzīvotāju
Ardievu, Latvija: iedzīvotāji joprojām pamet valsti
Latviešu valoda Maskavā: to mācās gan bērni, gan pieaugušie

Latvijā aprēķināja, cik izmaksā Covid-19 ierobežojumi

6
(atjaunots 09:04 03.03.2021)
Vien mazumtirdzniecības sektorā ierobežojumi izmaksā Latvijas ekonomikai 26 miljonus eiro mēnesī. Kopējie zaudējumi sastāda aptuveni 100 miljonus eiro.

RĪGA, 3. marts — Sputnik. Covid-19 ierobežojumi Latvijas ekonomikā mēnesī izmaksā 100 miljonus eiro, šādus datus norāda Ekonomikas ministrijas ziņojums par aktuālo situāciju tautsaimniecībā, ziņo Тvnet.lv.

Ministrija iesniedza attiecīgus datus izskatīšanai valdībā. Ziņojumā teikts, ka pērn Latvijas IKP samazinājās par 3,6%, mājsaimniecību patēriņš samazinājās par 10%, eksports – par 2,7%, bet imports – par 3,3%. Turklāt investīciju apjoms 2020. gadā pieaudzis par 0,2%.

Ekonomikas ministrija norāda, ka joprojām pastāv nenoteiktība attiecībā uz epidemioloģiskās situācijas attīstību, tādējādi ir grūti novērtēt ekonomikas attīstības tendences vidējā termiņā. "Jo dziļaka ekonomikas recesijas 2021. gada sākumā, jo ilgāks laiks būs nepieciešams, lai ekonomika atgrieztos pie pirmskrīzes izaugsmes," secina ministrijas eksperti.

"Neviens nezina, cik ilgi nāksies sadzīvot ar vīrusu. Tomēr ekonomikai un nozarēm ir jāpielāgojas darbam Covid-19 apstākļos. Tas nenozīmē ierobežojumu mīkstināšanu vai atcelšanu, bet gan pārskatīšanu un pielāgošanu esošajiem apstākļiem," uzskata Ekonomikas ministrijā.

Lai mazinātu krīzi, Ekonomikas ministrija iesaka sniegt atbalstu eksportējošo nozaru konkurētspējai tirgus nišu saglabāšanai esošajos apstākļos.

Covid-19 izplatības ierobežošanai, Latvijā no 9. novembra līdz 6. aprīlim tika izsludināts ārkārtas situācijas režīms un noteikta virkne ierobežojumu, tai skaitā tirdzniecībā.

Atgādināsim, ka no 8. februāra veikali atsāka darbu pēc "drošās tirdzniecības" principa. Preču sortimenta ierobežojumi pārtikas un higiēnas preču veikalos tika atcelti. Tomēr klātienē var strādāt veikali, kuros pārtikas vai higiēnas preces sastāda vismaz 70% sortimenta.

Tāpat darbojas veikali un tirdzniecības vietas, kas pārdod stādus, sīpolus, gumus un sēklas, substrātus, minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus. Ļauts pārdot arī deratizācijas un dezinsekcijas līdzekļus.

Valdība pieņēmusi lēmumu, ka turpmāk varēs strādāt arī veikali, kas piedāvā tādas elektrotehnikas preces, kā vadi, pagarinātāji, uzlādes ierīces utt.

No 8. februāra darbu atsāka arī grāmatnīcas.

Tirdzniecības punktā un tirgus paviljonā katram pircējam jābūt atvēlētai vismaz 25 kvadrātmetru platībai, cilvēki tiks ielaisti veikalā pa vienam, izņemot asistentus un bērnus līdz 12 gadu vecumam, kurus var pavadīt viens pieaugušais.

Jaunie noteikumi paredz, ka kopējais veikala piešķirto pirkumu grozu vai ratiņu skaits nevar pārsniegt pircēju maksimālo skaitu.

Informācijai par maksimālo apmeklētāju skaitu jābūt izvietotai redzamā vietā pie ieejas, tāpat jānodrošina efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole tirdzniecības centru ieejās un izejās ar speciālo elektronisko ierīču palīdzību.

Analoģiskas prasības izvirzītas arī tirgiem.

Katrā tirdzniecības vietā jābūt atbildīgajam par epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu.

6
Tagi:
IKP, ekonomika, ierobežojumi, koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Nabaga bagātie, mirstošie un mirušie... veselības aprūpe mūsdienu Amerikā
Pandēmijas šausmas. Notikumi, kas satricināja pasauli 2020. gadā
"Bardaks": tūrisma operatori nesaprot aizliegumu airBaltic lidojumiem
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju
Ātrās palīdzības mašīna. Foto no arhīva

Darbs maiņās un vitāli nepieciešamie pakalpojumi: Latvijā apspriež jaunus ierobežojumus

10
(atjaunots 08:54 03.03.2021)
Epidemiologu rekomendācijas, par kuriem ministru kabineta sēdē runāja Perevoščikovs, paredz, ka visiem biroja darbiniekiem ir jāstrādā attālināti, bet klātienē darbosies tikai būtiskākie ražošanas uzņēmumi.

RĪGA, 3. marts — Sputnik. Epidemiologi iesaka Latvijas varas iestādēm pastiprināt prasības attālinātā darba organizēšanai un ieviest papildu pasākumus kontaktu samazināšanai un pārvietošanai ārpus darba laika, sniegt iedzīvotājiem tikai vitāli nepieciešamus pakalpojumus, lai novērstu Covid-19 jauno paveidu izplatību un saslimstības trešo vilni. Jautājums tika apspriests valdības sēdē, vēsta Тvnet.lv.

Pagājušajā nedēļā, pārbaudot 1071 paraugus, vismaz 9,34% gadījumu konstatēts Covid-19 "britu" paveids, paziņojis E. Gulbja laboratorijas speciālists Miks Gavars. Pusotra mēneša laikā inficēšanās gadījumu skaits ar jaunu vīrusa paveidu palielinājies no 1% līdz 8%.

Apstākļos, kad Covid-19 "britu" paveida daļa Latvijā pārsniedza kritisko 5% slieksni, nevar nedomāt par jauniem pasākumiem infekcijas ierobežošanai, valdības sēdē paziņoja veselības ministrs Daniels Pavļuts. "Epidemiologi uzskata, ka ir jārīkojas apsteidzoši, lai nepazaudētu saslimstības pieauguma mirkli," teica ministrs.

Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka, lai izvairītos no trešā Covid-19 viļņa, ir jāpastiprina nosacījumi strādāt attālināti.

Epidemiologu ieteikumi paredz, ka visiem biroja darbiniekiem ir jāstrādā attālināti bet klātienē varētu darboties tikai būtiskākie ražošanas uzņēmumi.

Turklāt ražošanas uzņēmumiem un organizācijām maksimāli būtu jāierobežo cilvēku skaits, kas telpās uzturas vienlaicīgi.

Tāpat, pēc epidemiologu domām, kolektīvos, kur nevar nodrošināt distancēšanos, jāveic darbinieku plānveida testēšana.

Epidemiologu rekomendācijas paredz arī pasākumus, kas novērstu kontaktēšanos un pārvietošanos ārpus darba laika un nodrošinātu noteikto ierobežojumu efektīvu kontroli. Kas attiecās uz pakalpojumiem, tad jāatļauj tikai vitāli nepieciešamie, tāpat jānodrošina plaši komunikācijas atbalsta pasākumi darba devējiem un iedzīvotājiem.

10
Tagi:
ierobežojumi, koronavīruss
Pēc temata
Cilvēki salst: aptiekas lūdz mainīt ierobežojumus
Latvijas valdība – "pasaules aizkulišu" sazvērestības rezultāts, jeb Galva uz plauktiņa
No 1. marta Latvijā atkal būs pieejami frizieru pakalpojumi, manikīrs un pedikīrs
Pacientu šķirošana un policijas iejaukšanās: kas satrauc Latvijas iedzīvotājus