Голосование в Сейме. Архивное фото

Deputāti ierosina paplašināt "latviešu" aprindas

90
Saeimas komisija vēlas atrisināt latviešu izcelsmes ārzemnieku problēmas Latvijas pilsonības reģistrācijas gadījumā.

RĪGA, 13. marts — Sputnik. Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti ierosina paplašināt personu loku, kam ir iespēja mainīt savu tautības ierakstu uz tautības ierakstu "latvietis".

Aizbraukt uz visiem laikiem nevar atgriezties. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Никольский

Deputāti nolēmuši iesniegt izskatīšanai Saeimā atbilstošu likumprojektu. Komisija norāda, ka grozījumi likumā nepieciešami, jo latviešu izcelsmes ārvalstnieki saskaras ar problēmām, reģistrējot Latvijas pilsonību.

Piemēram, komisija saņēmusi informāciju par situāciju, kurā persona, kuras abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un viens no viņiem ir latvietis, nav varējusi iegūt Latvijas pilsonību un mainīt tautības ierakstu uz "latvietis".

Komisija ierosina grozījumus, saskaņā ar kuriem persona, kura Latvijā saņēmusi uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, ir tiesīga mainīt tautības ierakstu pret tautības ierakstu "latvietis" vai "lībietis (līvs)", ievērojot vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas normas.

"Latviešu diaspora ir tas tīkls, ko mēs varētu izmantot tieši mūsu dažādu jautājumu attīstībai," – savulaik norādīja Latvijas agrākā premjerministre.

Migrācija, reemigrācija

Jautājumu par tautības ierakstu Saeimas deputāti ir ierosinājuši reemigrācijas projekta ietvaros: tiek veiktas aptaujas un meklētas iespējas aicināt mājās pa visu pasauli izklīdušos latviešus. Piemēram, trešdien Saeimas komisijas sēdē uzklausītajā ziņojumā tika pieminēti 57 jauni cilvēki – ASV un Kanādas pilsoņi, kuri gribētu emigrēt uz senču dzimteni.

Kopumā aptaujāti 770 latviešu izcelsmes amerikāņi un kanādieši, taču pat 57 pieminētie jaunieši nevar izšķirties par emigrāciju, jo viņiem vienkārši pietrūkst informācijas, secinājuši deputāti. Potenciālie Latvijas pilsoņi nezina elementāras lietas, piemēram, to, ka viņiem tiks izdarīts izņēmums – atšķirībā no Krievijā dzīvojošajiem latviešiem rietumnieki var saglabāt otro pilsonību.

"Šie latviskas izcelsmes jaunieši, kuri izrādījuši vēlmi pārcelties uz dzīvi Latvijā, mums ir vajadzīgi. Mums ir jādara viss, lai šī iespējamība pārvērstos realitātē," — paziņoja uzsver Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

Par reemigrācijas jautājumiem valdība sākusi aktīvi interesēties 2012. gadā, kad Ekonomikas ministrijas izstrādāja plānu latviešu reemigrācijai. Tika izskatīti dažādi pasākumi – pabalsti, vienkāršota bērnu reģistrācija skolās, repatrianta statusa paplašināšana, latviešu valodas mācības.

Taču Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas locekļi secināja, ka process būs sarežgīts – plāna īstenošanai nav atvēlēti pietiekami līdzekļi. Piemēram, 2014. gadā pieprasīto 1,4 milj. eiro tika atvēlēti tikai 473 tūkst. eiro. Taču šogad starptautiskā situācija ir kļuvusi sarežģīta, un Saeimas deputāti cer, ka viss mainīsies.

Vietas, kur dzīvo cilvēki, kas runā latviešu valodā. Pieci iemesli, kāpēc būtu jāapgūst šī valoda,  un seši latviešu valodas prasmes līmeņi, kas noderēs darbā
© Sputnik / Ekaterina Starova
Latviešu valoda pasaules kartē

 

90
Pēc temata
Tranzīts: ik gadus Latvija zaudē 20 tūkstošus darbspējīgo iedzīvotāju
Ardievu, Latvija: iedzīvotāji joprojām pamet valsti
Latviešu valoda Maskavā: to mācās gan bērni, gan pieaugušie
Brīvības piemineklis

Zatlera iecere savāca vairāk nekā 40 000 eiro: Rīga ieraudzīs jaunu Mildas izgaismojumu

2
(atjaunots 08:25 24.10.2020)
Jauno Mildas izgaismojumu Rīgā varēs ieraudzīt 11. novembrī, Lāčplēša dienā: Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonds gaida Latvijas iedzīvotāju atsauksmes.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Brīvības pieminekļa Rīgā jaunā izgaismojuma izveidošanas ideja pieder bijušajam Latvijas prezidentam Valdim Zatleram. Viņš nolēma, ka valsts galvenais monuments pazūd tumsā, reklāmu un ielu lukturu fonā, un organizēja Brīvības pieminekļa izgaismošanas fondu.

Tiesa, eksperti atzīmēja, ka Zatlera iecerētais projekts ar nosaukumu "Gaisma mūsu brīvībai" tehniski īstenot ir diezgan sarežģīti. Un tādēļ aptuvenā summa, kura būtu nepieciešama tā īstenošanai dzīvē, ir 500 tūkstoši eiro.

Pašlaik ir izdevies savākt vairāk nekā 41 tūkstoti eiro. Taču ieraudzīt pirmos rezultātus varēs jau 11. novembrī, Lāčplēša dienā, vēsta Rus.lsm.lv.

Arhitekts Austris Mailītis, kurš strādā pie projekta, pastāstīja, ka šobrīd tiek apzinātas detaļas, izstrādāta koncepcija un iesniegts tā saucamais minimālais projekts Būvvaldei.

Tas, ko cilvēki ieraudzīs 11. novembrī, nebūs beidzamais izgaismojuma variants. Būs iespēja atstāt fondam atsauksmes ar savu viedokli par projektu. Koncepciju grasās pilnveidot.

Atgādināsim, ka visu šo iecerējušais Zatlers atzīmēja, ka monuments, kurš Rīgas centrā atrodas jau vairāk nekā 80 gadus, nedrīkst naktīs kļūt neredzams, jo "naktī brīvība nepazūd".

2
Tagi:
Brīvības piemineklis
Pēc temata
KF vēstnieks Latvijā: oficiālā Rīga aizmirsa, kurš nosargāja Mildu
Latvijas eksprezidents vāc līdzekļus Brīvības piemineklim
Brīvība ar mirdzošām zvaigznēm Rīgā: startē Mildas izgaismošanas publiskā apspriešana
Daugavpils Reģionālā slimnīca, foto no arhīva

Situācija ir nomācoša: Latvijas ārstiem nemaksā par darbu ar Covid-19

2
(atjaunots 07:58 24.10.2020)
Nepietiekamā finansējuma dēļ Latvijas mediķiem nav pietiekamas motivācijas strādāt valsts slimnīcās.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Mediķu noslodze Covid-19 dēļ ir palielinājusies un ir acīmredzama, taču valsts neparūpējās par pienācīgu atalgojumu par papildu slodzi, paziņoja LTV raidījuma "Rīta Panorāma" intervijā Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.

Ceturtdien veselības ministre Ilze Viņķele pastāstīja, ka Latvijas slimnīcās atrodas lielākais Covid-19 pacientu skaits kopš pavasara. Taču ārstu ienākumos tas nekādā veidā nav atspoguļojies.

"Ja runājam par piemaksām pirmā Covid-19 viļņa periodā, tad, salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, mēs esam bēdīgā situācijā. Lietuvā bija un arī tagad ir gandrīz dubults atalgojums ārstiem, kuri nodarbojas ar Covid pacientu ārstēšanu. Igaunijā tās ir vienreizējas izmaksas 1500 eiro apmērā," sacīja Kalējs.

Kalējs atzīmēja, ka nepietiekamā finansējuma dēļ, mediķiem nepietiek motivācijas strādāt slimnīcās. Pie tam, no Eiropas valstīm – visbiežāk no Itālijas un Spānija – regulāri tiek saņemti pieprasījumi pēc medicīnas nozares darbiniekiem, un viņiem piedāvā atalgojumu krietni augstāku, nekā Latvijā.

Viņš norādīja, ka šobrīd slimnīcas izmanto pusi savas jaudas Covid-19 ārstēšanas jautājumos, taču, piemēram, Daugavpilī resurss ir praktiski izsmelts.

Komentējot Covid-19 testēšanas kārtības izmaiņas – kad prioritāti tiks atdota cilvēkiem ar ārsta nosūtījumu, Kalējs pateica, ka šīs pārmaiņas palielinās plūsmu pie speciālistiem, kas paaugstinās pašu ārstu inficēšanās risku.

2
Tagi:
ārsti, koronavīruss
Pēc temata
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Covid-19 pasliktinājis sirds slimnieku stāvokli Latvijā
"Vai nav citas slimības?": Covid dēļ pacients ar insultu nonācis slimnīcā pēc divām dienām
Latvijas iedzīvotāji baidās iet pie ģimenes ārstiem Covid-19 uzliesmojuma dēļ