Latvijas iedzīvotājiem patīk ceļot. Foto no arhīva

Aptauja: Latvijas iedzīvotājiem patīk ceļot

51
(atjaunots 18:33 12.03.2016)
Lielākā daļa republikas iedzīvotāju šogad plāno doties tūrisma braucienos

Rīga, 12. marts – Sputnik. Aptuveni 63% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem šogad plāno doties ceļojumā. Par to liecina socioloģisko pētījumu kompānijas TNS un telekanāla LNT veiktā aptauja.
23% plāno doties ārpus republikas, bet aptuveni 20% — paceļot pa Latviju. Vienlaikus 27% aptaujāto neplāno ceļojumus, bet 10% vēl nav izlēmuši.

Сik tērējam
Jekaterina Kasjanova
© Sputnik / personal archive

Mazāk nekā trešdaļa no tiem, kas iecerējuši doties ceļojumā, konkrētam braucienam ir gatavi iztērēt vairāk nekā 300 eiro par cilvēku (transports, naktsmītnes un citi izdevumi). Aptuveni ceturtdaļa iedzīvotāju, kam ieplānoti tāli braucieni, plāno tērēt no 50 līdz 150 eiro, un 10% — mazāk nekā 50 eiro. Aptuveni trešdaļa spēs samaksāt par ceļojumu līdz 250 eiro, 7% respondentu nedeva konkrētu atbildi. Socioloģiskais pētījums tika veikts internetā no 1. līdz 3. martam.

Pieticīgas izmaksas

Salīdzinoši pieticīgās summas, kas Latvijas iedzīvotāji atvēlē tūrismam, var izskaidrot ar nelielajiem ienākumiem. Vairāk nekā 40% darbspējīgo iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 55 gadiem ir pakļauti nabadzības riskam. Centrālā statistikas pārvalde savā ziņojumā par 2015. gadu informēja, ka strādājošo daļa, kuru alga pēc nodokļu nomaksas nepārsniedz 450 eiro mēnesī, sasniedz 48,5%.

Tūristi mīl Rīgu

Pati Latvija ir ļoti pievilcīga tūristiem. Pērn biežāki Latvijas Republikas viesi bija no Dānijas, Nīderlandes, Lielbritānijas, Ukrainas un Krievijas, turklāt krievi gada beigās bija vairākumā. Rīgu, kur ir ko paskatīties un kur izklaidēties, gada laikā apmeklējuši vairāk nekā divi miljoni viesu.

Kurš pasaulē ir dāsnākais?
© Sputnik / Ekaterina Starova

 

51
Pēc temata
Maskava — Rīga: kaķi arī ņemsim līdzi
Liela daļa Latvijas iedzīvotāju iztiek ar 450 eiro mēnesī vai mazāk
Skolnieks. Foto no arhīva

Šuplinska: vecāko klašu skolēniem tālmācības nav kļuvušas par izaicinājumu

3
(atjaunots 14:51 01.06.2020)
Vecāko klašu skolēni jau tā prot strādāt patstāvīgi, savukārt jaunāko klašu skolēniem tika palaists kanāls "Tava klase": izglītības un zinātnes ministre nesaskata problēmas tālmācībās.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Eksāmenu rezultāti 12. klasēs nebūs atkarīgi no tālmācībām, paziņoja Latvijas Radio intervijā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).

Devīto klašu skolēnu centralizētie valsts eksāmeni šogad ir atcelti, savukārt 12. klašu skolēniem tie notiks saīsinātā veidā.

Eksāmenu laikā telpās varēs atrasties ne vairāk par noteiktu cilvēku skaitu, kas ievēros sociālo distanci. Tā kā katrs eksāmens ilgs ne vairāk par 3 stundām, skolēni var nenēsāt sejas maskas. Par izņēmumu var kļūt klases, kurās mācās bērni ar hroniskām slimībām vai ir skolotāji no riska grupām.

Skolniece, foto no arhīva
© Sputnik / Кирилл Каллиников

Šuplinska ir pārliecināta, ka Latvijas skolu pāreja pie tālmācībām marta vidū neietekmēs eksāmenu rezultātus. Pēc viņas sacītā, parasti jaunas vielas apgūšana 12. klasē tiek pabeigta marta sākumā.

Tiesa, viņa pieļauj, ka tālmācību dēļ varēja parādīties stress. No otras puses skatoties, pēc viņas teiktā, maija otrajā pusē skolēniem bija iespēja tikties ar skolotājiem un klasesbiedriem konsultācijās, kas mazināja spriedzi.

"Cits jautājums, cik skolēni paši bijuši gatavi un noskaņojušies mācību procesam, vai daudzi nav paļāvušies uz medijos vairākkārt izskanējušo iespējamo [eksāmenu] atcelšanu," sacīja Šuplinska.

Kopumā, novērtējot tālmācības, ministre atzīmēja, ka sākumā process gāja grūti, pēc tam kļuva par ieradumu un beidzās samērā neslikti.

"Kā norāda direktori, grūtības bija tiem bērniem, kuri arī skolas laikā nespēj īsti tikt ar vielu galā. Savukārt vecākajām klasēm īsti izaicinājumu nebija. Patstāvīgais un plānotais darbs viņiem ir krietni ierastāks."

Viņa piekrita tam, ka 1.-6. klašu skolēniem ir bijušas grūtības, taču atgādināja, ka viņiem bija pieejams izglītojošais telekanāls "Tava klase".

Aprīļa beigās trīs 12. klases skolnieces no Rīgas uzrakstīja Šuplinskai atklātu vēstuli ar piedāvājumu atcelt centralizētos valsts eksāmenus 12. klasēs vai pārtraukt mācības visos priekšmetos, izņemot tos, kuros obligātie eksāmeni notiks.

Viņas norādīja, ka tālmācības neatstāj viņām laiku gatavoties eksāmeniem. Turklāt pandēmijas apstākļos eksāmeni un neziņa par to, kā un kādā formātā tie notiks, rada papildu stresu, tādēļ arī rezultāti var izrādīties sliktāki, nekā iepriekšējos gados.

Rīgas 34. vidusskolas direktore Nataļja Rogaļeva uzskata, ka tālmācības ir palielinājušas noslāņošanos starp bērniem: skolēni, kuriem palīdzēja vecāki, jutās ērti, izjuta atbalstu un veiksmīgi turpināja mācības, atšķirībā no bērniem, kuri palika viens pret vienu ar skolotāju aiz kadra.

3
Pēc temata
Vecāki jau ir krituši izmisumā: Šuplinska pastāstīja par attālinātām mācībām
Vanaga: ar attālinātajām mācībām visi pagaidām tiek galā
Atjaunojiet krievu valodu skolās vismaz karantīnas laikā: aktīvists vēršas pie premjera
Kādus eksāmenus šogad kārtos skolēni
Robežkontrole

Robežkontrole starp Latviju un Lietuvu ir atcelta

21
(atjaunots 17:42 01.06.2020)
Lietuvas Nacionālā sabiedriskās veselības aprūpes centra speciālisti turpinās dežurēt kopā ar robežsargiem; tas pats notiks arī Latvijā.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Sākot no 1. jūnija, plkst. 00:00 ir atcelta kontrole uz robežas starp Latviju un Lietuvu, vēsta Sputnik Lietuva.

Tagad ceļotāji drīkst šķērsot robežu tieši tāpat, kā to darījuši kopš 2007. gada, kad Lietuva un Latvija kļuva par Šengenas zonas dalībvalstīm. Līdzi ir jānēsā pase vai jebkurš cits personu apliecinošs dokuments. Tāpat ir svarīgi neaizmirst par to, ka gan Lietuvas, gan Latvijas teritorijā amatpersonām ir tiesības veikt atsevišķas pārbaudes.

Atbildīgo iestāžu speciālisti gan Latvijā, gan Lietuvā turpinās dežurēt kopā ar robežsargiem, lai mērītu ķermeņa temperatūru tiem, kas šķērso valstu robežu, un pārbaudīt cilvēkiem Covid-19 iespējamo simptomu klātbūtni.

Iekšējā ES robežkontrole ar Poliju paliek. Tas nozīmē, ka šo valsti drīkst pamest vai iebraukt tajā caur diviem pašreizējiem robežkontroles punktiem Lietuvā: Lazdiji – Aradninki un Kalvarija – Budzisko.

Līdz 1. jūnijam robežas šķērsošana starp Latviju un Lietuvu notika četros robežkontroles punktos: "Grenctāle - Saloči", "Rucava - Būtiņģe", "Medumi – Smeline" un "Meitene – Kalvji".

Maija vidū Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību vadītāji paziņoja, ka Baltijas valstīm ir izdevies pārvarēt pirmo Covid-19 vilni, un tādēļ tās atver iekšējās robežas. Taču premjeri aicināja iedzīvotājus ievērot drošības pasākumus un saudzēt viens otru.

21
Tagi:
robeža, Latvija, Lietuva
Pēc temata
Eksperts: lietuvieši un igauņi nesteidz braukt uz Latviju
Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma
Polija atver robežas: atļauti tranzītbraucieni
Bulgārija atvērusi robežu visiem ES pilsoņiem
KF Federācijas padomes Starptautiskās komitejas vadītājs Konstantīns Kosačovs

Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām

0
(atjaunots 17:07 01.06.2020)
Bijusī ASV prezidenta padomdevēja nacionālās drošības jautājumos Sjuzana Raisa iepriekš paziņoja, ka aiz vardarbības ASV protestu laikā varētu stāvēt Krievija.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Apsūdzību izteikšana Krievijai protesta akciju rīkošanā ASV var būt daļa no kārtējās pret Krieviju vērstās kampaņas, kura, kā jau vienmēr, balstās uz viltus ziņām, paziņoja KF Federācijas padomes Starptautiskās komitejas vadītājs Konstantīns Kosačovs, vēsta RIA Novosti.

Bijusī ASV prezidenta padomdevēja nacionālās drošības jautājumos Sjuzana Raisa iepriekš paziņoja, ka aiz vardarbības ASV protestu laikā varētu stāvēt Krievija. Taču nekādus pierādījumus vai konkrētus faktus Raisa nesniedza.

"Tas ir noticis. Amerikāņu viltus ziņu mašīna, čerkstoši krakšķot un klepojot, beidzot ieskandēja sen prognozēto darbību," uzrakstīja Facebook Kosačovs.

"Un tas būtu bijis smieklīgi. Taču būs skumji, jo šī var būt pirmā bezdelīga, aiz kuras atlidos vārnu bari," paziņoja senators, uzsverot, ka "slikti ož nebūt ne Krievijā".

Pēc parlamentārieša sacītā, ļoti gribētos ticēt, ka oficiālajā Vašingtonā "šoreiz pietiks arī apziņas par visām Amerikas pilsētās notiekošajām šausmām – patiesi līdzjūtības vārdi visiem, kas ir cietis, un tiem, kas vēl cietīs – un elementāra izdzīvošanas instinkta, kas nepieļauj politiskās spēles nacionālās traģēdijas laikā".

Tāpat Kosačovs atzīmēja, ka Raisas paziņojums ir "tiešs aizvainojums – turklāt ne tik daudz Krievijai, kuras šajā situācijā vienkārši nav un nevar būt, cik pašai tautai un ASV pilsoņa Džordža Floida piemiņai".

Nekārtības izcēlās Mineapolisā un vairākās citās pilsētās pēc afroamerikāņa Džordža Floida policistu izraisītās nāves. Internetā parādījās video, kuros redzams, ka policisti uzlika Floidam roku dzelžus, nogāza viņu uz zemes un trijatā uzgāzās viņam virsū. Turklāt viens no viņiem uzkāpa ar celi viņam uz kakla. Floids videoierakstā vairākas reizes saka, ka nevar paelpot, pēc kā apklust. Viņš nomira reanimācijā. Pēc nekārtību sākuma tika atlaisti četri policisti, savukārt vienu no viņiem apsūdzēja nonāvēšanā aiz neuzmanības.

0
Tagi:
viltus ziņas, protesti, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV miljardieri steigšus maina dolārus pret zeltu
Jaunā "ļaunuma impērija": profesors pastāstīja, ar ko Ķīna aizkaitinājusi ASV
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
Kas noticis gaisā? Kāpēc ASV GS krita histērijā pēc tikšanās ar KF lidmašīnām