Starptautiskā lidosta Rīga. Foto no arhīva

Tranzīts: ik gadus Latvija zaudē 20 tūkstošus darbspējīgo iedzīvotāju

293
(atjaunots 11:58 12.03.2016)
Iedzīvotāju emigrācija var novest pie katastrofas Latvijas ekonomikā. Ilggadējā cīņa par emigrantiem ir izgāzusies: darba vietu skaits aug, algas aug, taču potenciālo darbinieku skaits nepieaug. Drīzāk jau otrādi.

RĪGA, 12. marts — Sputnik, Marina Petrova. Nu jau vairākus gadus gan politiķi, gan ierēdņi mēģina risināt demogrāfisko problēmu un ataicināt mājās emigrantus. Izrādās, līdz šim viņi ir strādājuši "gaisā", it īpaši Ekonomikas ministrija. Jau 2008. gadā EM ziņoja valdībai, ka izveidojusies problēma. Tolaik sākās krīze, un valstij nācās risināt daudz lielākas grūtības. Repatriācijas jautājums no jauna parādījās 2012. gadā, kad Ekonomikas ministrija izstrādāja konkrētu plānu, kas ļautu aicināt emigrantus atgriezties dzimtenē.

Aizbraukt uz visiem laikiem nevar atgriezties. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Никольский
Plānā bija aprakstīti astoņi darbības virzieni: informēt emigrantus par iespējām atgriezties, par vakantajām vietām dzimtenē, nodrošināt iespēju kārtot visas darīšanas ar valsts pārvaldi tiešsaistē (faktiski – e-pakalpojumu ieviešana un attīstīšana valsts sektorā), palīdzība latviešu valodas apgūšanā, mācību procesa integrācija un pat finansiālā palīdzība repatriantiem.

Plāna informatīvo daļu nodrošina portāls latvija.lv, kurā publicēta sadaļa "Atgriešanās Latvijā". Šeit sniegta gandrīz visa informācija, kas varētu ieinteresēt potenciālos repatriantus.

Patiesībā izrādījās, ka plāns gandrīz nedarbojas, — pie šāda secinājuma nonākuši Saeimas komisijas deputāti, nesen uzklausot atskaiti par tā realizāciju.
Ekonomikas ministrijas pārstāvis Oļegs Baranovs uzskata, ka portāla Latvija.lv darbs ir pietiekami efektīvs: tas informē par darba iespējām. "Mēs esam atvēruši īpašu sadaļu, un to caurskata liels skaits cilvēku," – ierēdnis norādījis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē.

Izrādījies, ka pašai repatriācijas sistēmai ir vajadzīgs materiālais atbalsts. Šis pasākums paredzēts tiem, kas aizbraukuši vairāk nekā pirms 10 gadiem. Līdzekļi nav sameklēti – pašlaik ar atbalstu var rēķināties tikai tie, kas aizbraukuši pirms 2009. gada. Līdzekļu trūkuma dēļ nav izdevies izveidot arī "vienas pieturas aģentūru" – vietu, kur cilvēki varētu uzdot jautājumus.

Dzīve pēc plāna

Vārdu sakot, plāna realizāciju deputāti nopēluši, arī tāpēc, ka Ekonomikas ministrija nav varējusi uzrādīt reālus rezultātus (repatriantu skaitu).

Tomēr demogrāfs Ilmārs Mežs uzskata, ka ierēdņiem jāpateicas jau par to vien, ka viņi ir ķērušies pie šīs problēmas. Pašam plānam jau no sākuma nav bijis nekādu cerību.

"Būtu naivi domāt, ka tas atrisinās visas mūsu sabiedrības problēmas, piemēram, trīskārt palielinās minimālo algu. Plāns paredzēts tiem, kas jau ir pieņēmuši lēmumu – viņi vēlas atgriezties Latvijā, taču var saskarties šeit ar dažām problēmām. Piemēram, skolā bērniem, kas piecus gadus dzīvojuši citā valstī, jau pieklibo latviešu valoda. Rakstība, literatūra, vēsture – šajos priekšmetos zināšanas būs nepilnīgas," – viņš paskaidroja Sputnik.

Repatriācijas pētījuma līdzautore Inese Šūpule stāsta, ka potenciālie mājās braucēji par valdības plāniem gandrīz nav informēti.

"Aptaujāto vidū ļoti maz bija par šo plānu labi informētu cilvēku. Daudz lielāks bija to skaits, kas kaut ko ir dzirdējuši par plānu, taču nezina, kas tajā teikts. Protams, emigrantu rīcībā esošā informācija ir nepilnīga," – viņa atzinās intervijā Sputnik.

Vajadzīgi ir vieni, vēlas pavisam citi

Sociologi ir konstatējuši, ka atgriezties vēlas tikai retais. Inese Šūpule norāda, ka potenciālo repatriantu skaits varētu sastādīt apmēram 16%, lai gan pēdējo desmit gadu laikā valsti pametuši aptuveni 300 tūkstoši cilvēku.

"Bijām pārsteigti, uzzinot, ka visbiežāk Latvijā plāno atgriezties jaunieši, kuri uz ārvalstīm devušies studēt. No etniskā sastāva viedokļa Latvijā atgriezties vairāk vēlas latvieši, nevis citu tautību pārstāvji.

Agriezties dzimtenē vairāk vēlas vīrieši, jo sieviešu vidū ir liels jaukto laulību skaits. Vismazāk Latvijā vēlas atgriezties cilvēki ar augstāko izglītību un pensionāri," – viņa stāstīja Sputnik.

Personāla atlases kompānijas "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš uzsvēra, ka Latvijas ekonomikai ļoti nepieciešami ir tieši cilvēki ar augstāko izglītību – kvalificēti speciālisti.

"Jau pašlaik darba tirgū trūkst darbinieku tādās pieprasītās profesijās, kā, piemēram, tirdzniecības pārstāvji. Tiem seko IT speciālisti. Šī pozīcija ir vissarežģītākā, jo pieprasījumu ir vairāk nekā kandidātu.

Šajā sfērā uzņēmumi bieži domā par darbinieku importu no citām valstīm – no Baltijas vai Eiropas valstīm. Gadās, ka darbiniekus importē no Ukrainas. Zemas kvalifikācijas darbinieku vidū visvairāk pieprasīti ir pavāri, tālbraucēji, šuvējas, pārdevēji. Šajās profesijās vērojama liela kadru rotācija," – viņš pastāstīja Sputnik.

Eksperts ir pārliecināts: darba spēka trūkums ir dramatisks. Darba vietu skaits aug, algas aug, taču potenciālo darbinieku rindas tikai sarūk.

"Ik gadus Latvija zaudē aptuveni 20 tūkstošus darbspējīgo iedzīvotāju, un darba tirgū cilvēku ir maz. Piemēram, 80. gados dzimušo skaits divreiz pārsniedz 90. gadu rādītājus. Darba devējiem ir grūti atrast kvalificētus speciālistus," — turpina Brodiņš.

Darbs ir, algas – nav

Savukārt Ilmārs Mežs uzskata, ka problēma ir pārspīlēta: dažās valstīs iedzīvotāju ir vēl mazāk, taču dzīvo viņi labāk nekā Latvijā.

"Nav nozīmes tam, kāds būs iedzīvotāju skaits Latvijā: viens, pusotra vai divi miljoni. Nozīme ir iedzīvotāju struktūrai, it īpaši vecuma struktūrai. Ja ģimenēs vidēji ir 1-1,5 bērni, nav vērts gaidīt izcilu nākotni – pakāpeniski iedzīvotāju skaits kritīsies," – spriež speciālists.

"Pagaidām mums vēl ir bezdarba rezerve, kas sastāda 9%. Darba roku trūkst tikai dažās nozarēs, piemēram, celtniecībā un datortehnoloģiju jomā. Trūkst inženieru, kas celtu mājas, ceļus un dažādu infrastruktūru."

Taču arī viņš atzīst, ka pēc pieciem vai desmit gadiem varētu sākties īstas grūtības. Lai tā nenotiktu, politiķi ir nolēmuši pilnveidot reemigrācijas plānu, iesaistīt pētniekus un mēģināt ataicināt mājās vismaz tos 16%, kas vēlas atgriezties.

Brodiņš skaidro, ka viņi jau sen aktīvi meklē iespējas iekārtoties dzimtenē. "Arvien vairāk pieteikumu saņemam no kandidātiem, kas dzīvo ārvalstīs, piemēram, Lielbritānijā. Taču viņi acumirklī atsakās no darba, tiklīdz noskaidrojas, kāda alga viņus gaida. Tā ir vismaz divreiz zemāka par to, ko latvieši saņem ārzemēs," – stāsta uzņēmējs.

Zemi nodokļi pret augstām algām

Visi piekrīt tam, ka vispirms ir jāuzlabo ekonomika un jāpaceļ algas. Visi saprot, ka tuvākajā laikā krasas pārmaiņas šajā sfērā nav gaidāmas, ja nu vienīgi ES rietumos situācija pēkšņi pasliktināsies. Taču alternatīvas ir.

"Ko valsts var reāli darīt? Piedāvāt izdevīgākas nodokļu likmes tiem, kas vēlas atgriezties. Taču šāds piedāvājums var radīt to cilvēku sašutumu, kas dzīvo šeit un maksā nodokļus," – spriež Aivis Brodiņš.

Vēl viens variants – papildu kompensācijas un nodokļu atlaides kompānijām, kas pieņem darbā repatriantus.

Savukārt Inese Šūpule uzskata, ka valsts varētu finansēt dažus repatriantus tieši: "Pastāv vēl viena svarīga problēma – mājokļi. Tie, kas pametuši laukus, vēlas atgriezties lielpilsētās, piemēram, Rīgā, Daugavpilī vai Jelgavā. Viņiem ir sarežģīti atrast mājokli par normālu naudu. Tas ir vēl viens jautājumus, kura risināšanu varētu veicināt valsts."

Tiesa, eksperti uzskata, ka ir arī pozitīvas tendences. Pirmkārt, pēdējo gadu laikā prombraucēju straume pamazām apsīkst. Ekonomikas ministrijas aplēses liecina, ka salīdzinājumā ar krīzes gadiem tā ir piecreiz mazāka. Šo tendenci apstiprina arī privāto uzņēmumu pētījumi.

Eiropas Komisijas aprēķini norāda, ka līdz 2030. gadam darbspējīgo iedzīvotāju skaits var sarukt par 20%, taču arī šajā jautājumā pētnieki mierina: cilvēki ne vienmēr maina dzīves vietu naudas dēļ, un daudzus uz dzimteni vilina ģimene, draugi, dzimtā valoda un pat daba. Nostalģija tomēr esot neprognozējama lieta, un repatriantu skaits galu galā varot izrādīties pat lielāks.

Jau XX gadsimta sākumā klasiķis teica: "Zārks jau nevar palikt tukšā." Ilmārs Mežs norāda: "Pēdējo gadu laikā Latvijā ierodas liels skaits emigrantu no Krievijas – gandrīz divi tūkstoši gadā. Tas ir pozitīvs iedzīvotāju pieplūdums. Katrs otrais imigrants ierodas no Krievijas, pārējie – no Aizkaukāza valstīm."

293
Pēc temata
Ardievu, Latvija: iedzīvotāji joprojām pamet valsti
Aizbraukt uz visiem laikiem nevar atgriezties
Liela daļa Latvijas iedzīvotāju iztiek ar 450 eiro mēnesī vai mazāk

Siguldas ielās parādījušies dzeramā ūdens krāni

15
(atjaunots 18:36 05.07.2020)
Vairākās vietās Siguldā šovasar uzstādīti dzeramā ūdens krāni, lai pilsētas iedzīvotāji un viesi varētu veldzēties tveicē.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Šovasar Siguldas iedzīvotāji un viesi karstumā pilsētas ielās var izmantot dzeramā ūdens krānus uz ielas, vēsta Lsm.lv, atsaucoties uz Siguldas novada domes informāciju presei.

Sabiedriskās vietās tiks uzstādīti četri kartridži ar bioloģiski degradējoša materiāla maisiņiem, lai suņu īpašnieki pastaigu laikā varētu novākt savu mīluļu atstātās "veltes".

Ziņots, ka viens dzeramā ūdens krāns uzstādīts Raiņa parkā – šī atpūtas vieta ir ļoti populāra jauniešu vidū. Otrs krāns atradis vietu Svētku laukumā, ko bieži apmeklē tūristi, turklāt te labprāt pastaigājas vietējie iedzīvotāji.

Saulespuķu ražas novākšana, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кондратюк

Siguldas novada dome uzsvēra, ka ūdens krānos padots no pilsētas centralizētā ūdensvada, tāpēc nav nekādu šaubu – ūdens kvalitāte ir atbilstoša. Krāni darbosies visu silto sezonu.

Kastes ar kartridžiem suņu īpašniekiem uzstādītas kvartālā pie Siguldas pils un laukumā pie dzelzceļa stacijas. Vēl divas kastes uzstādītas Svētku laukumā. Iepriekš suņu pastaigas tur bija aizliegtas, lai nodrošinātu tīru un koptu vidi. Tagad laukumā var pastaigāties arī ar dzīvniekiem, uzsvēra varasiestādes, jo īpašnieki varēs sakopt vidi pēc saviem mīluļiem.

Iepriekš vēstīts, ka sakarā ar svelmi Latvijā jau vairākkārt izsludināts oranžais brīdinājums. Speciālisti brīdina par risku veselībai tādos laika apstākļos.

Atgādināsim, ka augstas gaisa temperatūras apstākļos nav ieteicams uzturēties saulē vairāk kā 10-15 minūtes. Atrodoties zem atklātas debess, ieteicams izmantot aizsargkrēmu un galvassegu.

No saules stariem ieteicams pasargāties cilvēkiem ar gaišu ādu, gaišiem vai rudiem matiem, ar lielu skaitu vasarraibumu. Piesardzīgiem jābūt arī visiem, kas agrāk guvuši saules apdegumus. No saules jāpasargā arī bērni.

No ultravioletā starojuma jāsargā acis, turklāt jāņem vērā, ka dažādas virsmas, piemēram, ūdens un gaišas smiltis atstaro lielāko daļu saules staru.

15
Pēc temata
Rīga izcepsies? Sinoptiķi izsludinājuši oranžo brīdinājumu
Latvijā kūst asfalts: autovadītājus brīdina par slideniem ceļiem
Klimata pārmaiņas ietekmē Latviju stiprāk nekā citas Eiropas valstis
Lāči

Vīrietim izdevies iemūžināt lācēnu pāri Ainažu apkaimē

24
(atjaunots 18:29 05.07.2020)
Divi lāču bērni spēlējās tieši uz ceļa un pat nepamanīja, ka pagadījušies acīs cilvēkam. Tā tapuši vairāki interesanti uzņēmumi.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Sociālā tīkla Facebook lietotājs Nauris publicējis amizantu lācēnu fotogrāfijas – mazuļi rotaļājas uz zemes ceļa Ainažu apkaimē.

Fotogrāfijas tapušas 30. jūnijā, atzīmēja ekskluzīvo uzņēmumu autors.

Tiesa, speciālisti uzskata, ka drīz vien lāči Latvijā nebūs nemaz tāds retums.

Valsts mežu dienests konstatēja, ka pēdējos gados Igaunijā sperti mērķtiecīgi soļi brūno lāču populācijas palielināšanai. Tagad dzīvniekiem Igaunija jau šķiet pārāk šaura, un viņi ierodas Latvijā.

Pie tam ķepaiņi ne tikai pastaigājas pa pierobežas teritoriju – viņi dodas dziļāk valstī un apmetas jaunajā dzīves vietā.

Speciālisti lēš, ka Latvijā mīt jau 20-50 lāči.

Lāči, foto no arhīva
© AFP 2019 / Roland Weihrauch / dpa

Pagaidām valstī nav fiksēti lāču uzbrukumi cilvēkiem, tomēr drošības pasākumus vajadzētu ievērot. Piemēram, lauku iedzīvotājiem jāpadomā, kā izvietot sadzīves atkritumu konteinerus, lai tajos nerakņātos ciemiņi no meža.

Savukārt pastaigās pa mežu ieteicams pavērot zemi un, ieraugot lāču pēdas vai ekskrementus, paieties tālāk prom. Mežā ieteicams pārvietoties pa takām vai celiņiem, netraucēt meža iemītniekus. Laiku pa laikam var uzkāpt kokā, ierunāties vai uzdziedāt. Ja būsiet vērīgi, pamanīsiet dzīvniekus jau attālumā.

Ja lācis jau ir redzamības zonā, nepagrieziet tam muguru, kāpieties atmuguriski. Neskatieties dzīvniekam acīs, izturieties klusi un ejiet prom. Nekādā gadījumā netuvojietes lācēniem un neaizskariet mazuļus.

24
Tagi:
dzīvnieki, Latvija
Pēc temata
Igaunijas lāči migrē uz Latviju
Igaunijā ieklīduši lāči no Krievijas: mednieki lūgti nenogalināt Poļu un Prošu
Latviju apciemojuši lāči: ķepaiņi nokļuvuši pat līdz deputātam

Ķīnā apstiprinājies buboņu mēra gadījums

0
(atjaunots 08:56 06.07.2020)
Vīrietis ar aizdomām par buboņu mēri hospitalizēts, bet attiecīgajā pilsētas rajonā izsludināts trešā līmeņa epidemioloģiskais brīdinājums.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Lopkopim Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā Ķīnas ziemeļos apstiprināta buboņu mēra infekcija, informē RIA Novosti, atsaucoties uz izdevumu "Sinczinbao", kas saņēmis informāciju no Bajanas-Nūras pilsētas veselības aprūpes komitejas.

Vīrietis ar aizdomām par buboņu mēri hospitalizēts. Pēc tam Bajanas-Nūras pilsētas apriņķī izsludināts trešā līmeņa epidemioloģiskais brīdinājums.

Varasiestādes vēsta, ka pilsētā pastāv slimības izplatības risks, nav ieteicams medīt savvaļas dzīvniekus, fiksējot slimības gadījumus, nekavējoties par tiem jāsniedz informācija.

Vēl divi cilvēki saslimuši ar buboņu mēri Mongolijas reģionā, kas robežojas ar Altaja Republiku (Krievijas Federācija).

Krievijas vēstniecība Ulanbatorā paziņoja, ka republikas varasiestādes nekavējoties veikušas nepieciešamos pasākumus, iemeslu satraukumam nav.

Buboņu mēris izplatās ar murkšķu tipa zīdītājiem, ko Mongolijas iedzīvotāji, neskatoties uz aizliegumiem, izmanto uzturā. Iespējams inficēties, apstrādājot nomedīto dzīvnieku, taču šādi gadījumi ir reti.

0
Tagi:
epidēmija, mēris, Ķīna
Pēc temata
Anomālās ziemas sekas: Latvijā vēl aizvien ir augsts putnu gripas izplatības risks
Ne tikai koronavīruss vien: zinātnieki izdomājuši "vakcīnu pret novecošanu"
"Tirgus bija viens no upuriem": Ķīna apstrīdēja sākotnējo versiju par Covid-19 izcelsmi
Jauns Covid-19 masveida uzliesmojums Ķīnā: galvaspilsētā noteikts karastāvoklis