Starptautiskā lidosta Rīga. Foto no arhīva

Tranzīts: ik gadus Latvija zaudē 20 tūkstošus darbspējīgo iedzīvotāju

293
(atjaunots 11:58 12.03.2016)
Iedzīvotāju emigrācija var novest pie katastrofas Latvijas ekonomikā. Ilggadējā cīņa par emigrantiem ir izgāzusies: darba vietu skaits aug, algas aug, taču potenciālo darbinieku skaits nepieaug. Drīzāk jau otrādi.

RĪGA, 12. marts — Sputnik, Marina Petrova. Nu jau vairākus gadus gan politiķi, gan ierēdņi mēģina risināt demogrāfisko problēmu un ataicināt mājās emigrantus. Izrādās, līdz šim viņi ir strādājuši "gaisā", it īpaši Ekonomikas ministrija. Jau 2008. gadā EM ziņoja valdībai, ka izveidojusies problēma. Tolaik sākās krīze, un valstij nācās risināt daudz lielākas grūtības. Repatriācijas jautājums no jauna parādījās 2012. gadā, kad Ekonomikas ministrija izstrādāja konkrētu plānu, kas ļautu aicināt emigrantus atgriezties dzimtenē.

Aizbraukt uz visiem laikiem nevar atgriezties. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Никольский
Plānā bija aprakstīti astoņi darbības virzieni: informēt emigrantus par iespējām atgriezties, par vakantajām vietām dzimtenē, nodrošināt iespēju kārtot visas darīšanas ar valsts pārvaldi tiešsaistē (faktiski – e-pakalpojumu ieviešana un attīstīšana valsts sektorā), palīdzība latviešu valodas apgūšanā, mācību procesa integrācija un pat finansiālā palīdzība repatriantiem.

Plāna informatīvo daļu nodrošina portāls latvija.lv, kurā publicēta sadaļa "Atgriešanās Latvijā". Šeit sniegta gandrīz visa informācija, kas varētu ieinteresēt potenciālos repatriantus.

Patiesībā izrādījās, ka plāns gandrīz nedarbojas, — pie šāda secinājuma nonākuši Saeimas komisijas deputāti, nesen uzklausot atskaiti par tā realizāciju.
Ekonomikas ministrijas pārstāvis Oļegs Baranovs uzskata, ka portāla Latvija.lv darbs ir pietiekami efektīvs: tas informē par darba iespējām. "Mēs esam atvēruši īpašu sadaļu, un to caurskata liels skaits cilvēku," – ierēdnis norādījis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē.

Izrādījies, ka pašai repatriācijas sistēmai ir vajadzīgs materiālais atbalsts. Šis pasākums paredzēts tiem, kas aizbraukuši vairāk nekā pirms 10 gadiem. Līdzekļi nav sameklēti – pašlaik ar atbalstu var rēķināties tikai tie, kas aizbraukuši pirms 2009. gada. Līdzekļu trūkuma dēļ nav izdevies izveidot arī "vienas pieturas aģentūru" – vietu, kur cilvēki varētu uzdot jautājumus.

Dzīve pēc plāna

Vārdu sakot, plāna realizāciju deputāti nopēluši, arī tāpēc, ka Ekonomikas ministrija nav varējusi uzrādīt reālus rezultātus (repatriantu skaitu).

Tomēr demogrāfs Ilmārs Mežs uzskata, ka ierēdņiem jāpateicas jau par to vien, ka viņi ir ķērušies pie šīs problēmas. Pašam plānam jau no sākuma nav bijis nekādu cerību.

"Būtu naivi domāt, ka tas atrisinās visas mūsu sabiedrības problēmas, piemēram, trīskārt palielinās minimālo algu. Plāns paredzēts tiem, kas jau ir pieņēmuši lēmumu – viņi vēlas atgriezties Latvijā, taču var saskarties šeit ar dažām problēmām. Piemēram, skolā bērniem, kas piecus gadus dzīvojuši citā valstī, jau pieklibo latviešu valoda. Rakstība, literatūra, vēsture – šajos priekšmetos zināšanas būs nepilnīgas," – viņš paskaidroja Sputnik.

Repatriācijas pētījuma līdzautore Inese Šūpule stāsta, ka potenciālie mājās braucēji par valdības plāniem gandrīz nav informēti.

"Aptaujāto vidū ļoti maz bija par šo plānu labi informētu cilvēku. Daudz lielāks bija to skaits, kas kaut ko ir dzirdējuši par plānu, taču nezina, kas tajā teikts. Protams, emigrantu rīcībā esošā informācija ir nepilnīga," – viņa atzinās intervijā Sputnik.

Vajadzīgi ir vieni, vēlas pavisam citi

Sociologi ir konstatējuši, ka atgriezties vēlas tikai retais. Inese Šūpule norāda, ka potenciālo repatriantu skaits varētu sastādīt apmēram 16%, lai gan pēdējo desmit gadu laikā valsti pametuši aptuveni 300 tūkstoši cilvēku.

"Bijām pārsteigti, uzzinot, ka visbiežāk Latvijā plāno atgriezties jaunieši, kuri uz ārvalstīm devušies studēt. No etniskā sastāva viedokļa Latvijā atgriezties vairāk vēlas latvieši, nevis citu tautību pārstāvji.

Agriezties dzimtenē vairāk vēlas vīrieši, jo sieviešu vidū ir liels jaukto laulību skaits. Vismazāk Latvijā vēlas atgriezties cilvēki ar augstāko izglītību un pensionāri," – viņa stāstīja Sputnik.

Personāla atlases kompānijas "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš uzsvēra, ka Latvijas ekonomikai ļoti nepieciešami ir tieši cilvēki ar augstāko izglītību – kvalificēti speciālisti.

"Jau pašlaik darba tirgū trūkst darbinieku tādās pieprasītās profesijās, kā, piemēram, tirdzniecības pārstāvji. Tiem seko IT speciālisti. Šī pozīcija ir vissarežģītākā, jo pieprasījumu ir vairāk nekā kandidātu.

Šajā sfērā uzņēmumi bieži domā par darbinieku importu no citām valstīm – no Baltijas vai Eiropas valstīm. Gadās, ka darbiniekus importē no Ukrainas. Zemas kvalifikācijas darbinieku vidū visvairāk pieprasīti ir pavāri, tālbraucēji, šuvējas, pārdevēji. Šajās profesijās vērojama liela kadru rotācija," – viņš pastāstīja Sputnik.

Eksperts ir pārliecināts: darba spēka trūkums ir dramatisks. Darba vietu skaits aug, algas aug, taču potenciālo darbinieku rindas tikai sarūk.

"Ik gadus Latvija zaudē aptuveni 20 tūkstošus darbspējīgo iedzīvotāju, un darba tirgū cilvēku ir maz. Piemēram, 80. gados dzimušo skaits divreiz pārsniedz 90. gadu rādītājus. Darba devējiem ir grūti atrast kvalificētus speciālistus," — turpina Brodiņš.

Darbs ir, algas – nav

Savukārt Ilmārs Mežs uzskata, ka problēma ir pārspīlēta: dažās valstīs iedzīvotāju ir vēl mazāk, taču dzīvo viņi labāk nekā Latvijā.

"Nav nozīmes tam, kāds būs iedzīvotāju skaits Latvijā: viens, pusotra vai divi miljoni. Nozīme ir iedzīvotāju struktūrai, it īpaši vecuma struktūrai. Ja ģimenēs vidēji ir 1-1,5 bērni, nav vērts gaidīt izcilu nākotni – pakāpeniski iedzīvotāju skaits kritīsies," – spriež speciālists.

"Pagaidām mums vēl ir bezdarba rezerve, kas sastāda 9%. Darba roku trūkst tikai dažās nozarēs, piemēram, celtniecībā un datortehnoloģiju jomā. Trūkst inženieru, kas celtu mājas, ceļus un dažādu infrastruktūru."

Taču arī viņš atzīst, ka pēc pieciem vai desmit gadiem varētu sākties īstas grūtības. Lai tā nenotiktu, politiķi ir nolēmuši pilnveidot reemigrācijas plānu, iesaistīt pētniekus un mēģināt ataicināt mājās vismaz tos 16%, kas vēlas atgriezties.

Brodiņš skaidro, ka viņi jau sen aktīvi meklē iespējas iekārtoties dzimtenē. "Arvien vairāk pieteikumu saņemam no kandidātiem, kas dzīvo ārvalstīs, piemēram, Lielbritānijā. Taču viņi acumirklī atsakās no darba, tiklīdz noskaidrojas, kāda alga viņus gaida. Tā ir vismaz divreiz zemāka par to, ko latvieši saņem ārzemēs," – stāsta uzņēmējs.

Zemi nodokļi pret augstām algām

Visi piekrīt tam, ka vispirms ir jāuzlabo ekonomika un jāpaceļ algas. Visi saprot, ka tuvākajā laikā krasas pārmaiņas šajā sfērā nav gaidāmas, ja nu vienīgi ES rietumos situācija pēkšņi pasliktināsies. Taču alternatīvas ir.

"Ko valsts var reāli darīt? Piedāvāt izdevīgākas nodokļu likmes tiem, kas vēlas atgriezties. Taču šāds piedāvājums var radīt to cilvēku sašutumu, kas dzīvo šeit un maksā nodokļus," – spriež Aivis Brodiņš.

Vēl viens variants – papildu kompensācijas un nodokļu atlaides kompānijām, kas pieņem darbā repatriantus.

Savukārt Inese Šūpule uzskata, ka valsts varētu finansēt dažus repatriantus tieši: "Pastāv vēl viena svarīga problēma – mājokļi. Tie, kas pametuši laukus, vēlas atgriezties lielpilsētās, piemēram, Rīgā, Daugavpilī vai Jelgavā. Viņiem ir sarežģīti atrast mājokli par normālu naudu. Tas ir vēl viens jautājumus, kura risināšanu varētu veicināt valsts."

Tiesa, eksperti uzskata, ka ir arī pozitīvas tendences. Pirmkārt, pēdējo gadu laikā prombraucēju straume pamazām apsīkst. Ekonomikas ministrijas aplēses liecina, ka salīdzinājumā ar krīzes gadiem tā ir piecreiz mazāka. Šo tendenci apstiprina arī privāto uzņēmumu pētījumi.

Eiropas Komisijas aprēķini norāda, ka līdz 2030. gadam darbspējīgo iedzīvotāju skaits var sarukt par 20%, taču arī šajā jautājumā pētnieki mierina: cilvēki ne vienmēr maina dzīves vietu naudas dēļ, un daudzus uz dzimteni vilina ģimene, draugi, dzimtā valoda un pat daba. Nostalģija tomēr esot neprognozējama lieta, un repatriantu skaits galu galā varot izrādīties pat lielāks.

Jau XX gadsimta sākumā klasiķis teica: "Zārks jau nevar palikt tukšā." Ilmārs Mežs norāda: "Pēdējo gadu laikā Latvijā ierodas liels skaits emigrantu no Krievijas – gandrīz divi tūkstoši gadā. Tas ir pozitīvs iedzīvotāju pieplūdums. Katrs otrais imigrants ierodas no Krievijas, pārējie – no Aizkaukāza valstīm."

293
Pēc temata
Ardievu, Latvija: iedzīvotāji joprojām pamet valsti
Aizbraukt uz visiem laikiem nevar atgriezties
Liela daļa Latvijas iedzīvotāju iztiek ar 450 eiro mēnesī vai mazāk
Darba vieta Saeimā, foto no arhīva

Latvijā varētu no jauna ieviest ārkārtējās situācijas režīmu

18
(atjaunots 13:45 29.05.2020)
Ja iedzīvotāji neievēros drošības pasākumus pēc ārkārtējās situācijas režīma atcelšanas 9. jūnijā, valdība atkal ieviesīs minēto režīmu.

RĪGA, 29. maijs — Sputnik. Iepriekš Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš informēja, ka sakarā ar Covid-19 pandēmiju ieviesto ārkārtējās situācijas režīmu nav plānots pagarināt pēc 9. jūnija.

Taču tagad noskaidrojies, ka otrdien, 26. maijā, Ministru kabinets pieņēmis Tieslietu ministrijas plānu, kas ļauj elastīgi reaģēt uz stāvokli pēc ārkārtējās situācijas režīma atcelšanas.

Tieslietu ministrija pieļāva, ka epidemioloģiskā situācija pēc tā atcelšanas var strauji pasliktināties. Tādā gadījumā valdība no jauna izsludinās ārkārtējo situāciju.

Turklāt pat pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas 9. jūnijā nav plānots atteikties no visiem ierobežojumiem. Pretējā gadījumā augs epidēmijas atkārtota uzliesmojuma risks. Situāciju ir grūti prognozēt, brīdināja TM.

Ar mērķi mazināt atkārtotas ārkārtējās situācijas režīma ieviešanas iespējas, iedzīvotājiem ir jāievēro sociālā distance pat pēc 9. jūnija. Nav pieļaujama arī liela skaita cilvēku pulcēšanās vienuviet.

Atgādināsim, ka iepriekš Rīgas dome pieņēma lēmumu atcelt plašos pasākumus, kas veltīti Līgo svētkiem, Latvijas neatkarības atjaunošanas 30 gadu jubilejai, kā arī Mātes dienai un Bērnu aizsardzības dienai. Pagaidām nav zināms, vai notiks pilsētas svētki, kas ieplānoti augusta vidū.

Jāpiebilst, ka TM plānā minēti trīs galvenie principi, ko vēlams ņemt vērā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas. Starp tiem ir minimāla cilvēka tiesību ierobežošana, sabiedrības veselības apdraudējuma minimizācija un svarīgu pakalpojumu pieejamība.

Saskaņā ar plānu, valsts iestādes iespēju robežās turpina sniegt pakalpojumus attālināti. Tiesu sistēma, valsts un pašvaldību iestādes, pakalpojumu saņemšana, kriminālsodu izpilde, sociālo un medicīnas pakalpojumu sniegšana – tas viss darbosies ar īpašiem noteikumiem.

Sods par pašizolācijas pārkāpšanu un ierobežojumu pārkāpumiem publiskās sapulcēs saglabājas.

Šis projekts vēl jāapstiprina Saeimā.

Iepriekš vēstīts, ka pēdējās diennakts laikā Latvijā bija fiksēti četri Covid-19 inficētie. Viens  cilvēks ar koronavīrusa infekciju ir miris.

Mirušais piederēja pie 70-75 gadu vecuma grupas, viņam bija hroniskas slimības.

Patlaban ar koronavīrusu inficēto cilvēku kopējais skaits valstī sastāda 1061 cilvēku, 741 inficētais ir izveseļojies, 24 cilvēki miruši.

Slimnīcās ārstējas 23 pacienti. 20 pacientiem konstatēja vidēji smaga slimības gaita, trīs cilvēki ir smagā stāvoklī. No slimnīcām izrakstīti 149 pacienti.

18
Tagi:
koronavīruss, ārkārtējā situācija, Latvija
Pēc temata
Ārkārtējās situācijas režīms Latvijā ir pagarināts līdz 9. jūnijam
Ārkārtējas situācijas laikā aug vardarbība ģimenē, taču policija agresorus neaiztur
Rīgas dome pastāstīja, kad atjaunosies atlaides pensionāriem sabiedriskajā transportā
Valsts apvērsuma mēģinājums Latvijā? Neatkarīgie deputāti ceļ trauksmi
Atkritumu konteiners Rīgā, foto no arhīva

Rīga slīkst atkritumos

19
(atjaunots 14:59 29.05.2020)
Kopš 20. maija Rīgā stājusies spēkā atkritumu izvešanas jaunā kārtība. Pilsēta sadalīta četrās zonās, katrā no tām strādā savs operators. Tomēr modeļa nomaiņa nav noritējusi gludi.

RĪGA, 29. maijs — Sputnik, Jūlija Granta. Atkritumu reforma, kas palīdzēja vides ministram Jurim Pūcem "gāzt" Rīgas domi un iesēdināt galvaspilsētas vadības krēslos valdības koalīcijas ielikteņus, plīst pa visām šuvēm: galvaspilsēta slīkst atkritumu kalnos.

Nezināma iemesla dēļ "X" stunda rajonu pāreja no viena apkalpojošā operatora pie otra bija ieplānota 20. maijā, lai arī iepriekš noslēgtie līgumi paredzēja mēneša maksu, tātad – arī pakalpojumus. Pie tam, pat noslēdzot jaunus līgumus, operatori nesniedza klientiem informāciju par to, kad un kādā termiņā tiks ieviesti jaunie grafiki. Nekādu pārejas periodu sistēma neparedzēja.

20. maijā pagaidu administrācija izsūtīja mundras ziņas presei: jaunos līgumus par atkritumu izvešanu noslēguši 74% klientu. Pagaidu administrators Edvīns Balševics apgalvoja, ka sadzīves atkritumu apstrādes jaunā kārtība risina un sakārto atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kas līdz šim bijusi haotiska un nepārskatāma. Viņš apliecināja, ka izmaiņas nodrošināšot tīru un sakoptu vidi galvaspilsētā. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments piebilda, ka arī klienti, kuri vēl nav paspējuši noslēgt līgumus, nepaliks bez atkritumu izvešanas – viņi varot vērsties pie savas zonas operatora ar iesniegumu, un uzņēmumu pienākums būs izvest atkritumus, bet klientam vajadzēs apmaksāt pakalpojumu. Iesniegumi par atkritumu izvešanu tiks izpildīti tikai ar priekšapmaksu.

Patiesībā "pārskatāmā sistēma" jau nedēļu pēc starta ir pārvērtusi Rīgu par otru Neapoli atkritumu karu laikā. Rajonus, kas no uzņēmuma "Clean R" nonākuši "Eco Baltia vide" ziņā, pārpilda smirdoši konteineri. Tas ir nepatīkami daudzdzīvokļu mājās, kur atkritumi tiek izvesti reizi divās vai trijās dienās, vēl nepatīkamāk – privātajā sektorā, kur atkritumus izved reizi nedēļā, vai pat divās: ja nav izvesti tagad gaidi, bet, kamēr gaidi, krāmē atkritumus kaut vai kabatās...

Solījums "nodrošināt visus" nedarbojas, operatori netiek galā ar "pēdējā brīdī" noslēdzamo līgumu lavīnu. "Eco Baltia vide" Sputnik Latvija korespondentam paskaidroja, ka līgumu dienests strādā atsevišķi, bet datu bāze un grafiku sastādīšana – atsevišķi, tāpēc viņi nevar pateikt, kad tiks apstrādāts līgums un jaunais klients tiks iekļauts grafikā.

Ja haoss iestājies jau ar ilgtermiņa (7 gadu) līgumiem, kā var cerēt uz "saistībām", kas jāpilda tikai ar priekšapmaksu? Dokumentu ir divreiz vairāk. "Līgums-grafiks" vietā iznāk "pieteikums-priekšapmaksas rēķins-apmaksas apstiprinājums-grafiks".

Piedevām vēl iestājies silts laiks, tāpēc līguma gaidīšana kļūst vēl grūtāka. Iespējams, šeit meklējama slēpta jēga: atbrīvojušies no atkritumu kaudzēm, rīdzinieki aizmirsīs, ka "pārskatāmā reforma" padarījusi viņus mazliet nabadzīgākus – atkritumu izvešanas tarifi ir paaugušies, apkalpošanas biežums palielinājies, piemēram, ja agrāk grafiki tika sastādīti ik mēnesi, tagad – ik nedēļu. Un operatora reisu biežums no aptuveni 48 (4 nedēļas mēnesī) pieaudzis līdz 52 gadā. Līdz ar tarifa pieaugumu tas nodrošinās operatoriem ienākumu pieaugumu par 10% salīdzinājumā ar veco sistēmu.

Rīgas pagaidu administrācija norādīja, ka, noslēdzot līgumu, iedzīvotājiem ir iespēja izvēlēties sev piemērotāko konteineru. Patiesībā konteineri palikuši tie paši, bet līgumu marta versijās bija paredzēta to nomas maksa! Pēc klientu sašutuma viļņa absurdā prasība tika atcelta līdz ar drakoniskajiem sodiem par konteinera bojāšanu vai zaudēšanu.

Tika apgalvots, ka saskaņā ar jauno līgumu visi operatori bez maksas nodrošinās utilizējamo atkritumu izvešanu (papīrs, metāls, plastmasa, stikls), tomēr standarta līgumā tāda iespēja nav paredzēta. Acīmredzot bezmaksas izvešana attiecas uz 1050 šķiroto atkritumu punktiem, ko divu gadu laikā plānots veidot galvaspilsētā. Tātad apzinīgajiem pilsoņiem nāksies ne tikai šķirot atkritumus, bet arī nogādāt tos tuvākajā punktā.

Par to, ka esat apkrāpti, varēsiet dusmoties pēc diviem gadiem, jo atkritumos slīkstošo iedzīvotāju pašreizējos pārmetumus pagaidu administrācija ir noraidījusi ar argumentu no kategorijas "pats tu esi muļķis" – noslēgtais līgums nenozīmējot, ka jau šodien vai rīt klientam tiks sniegts pakalpojums un viņa atkritumu konteiners nekavējoties tiks iztukšots. Ja jūs atverat kontu bankā, maksājumu karti ar klienta vārdu un uzvārdu jums neizsniedz uzreiz!

Administrācija palūdza iedzīvotājus ar sapratni uztvert izmaiņas un ņemt vērā: vajadzīgs laiks, lai visas puses pielāgotos viena otrai – atkritumu šķirošana pārcieš vēsturiskas pārmaiņas, un īslaicīgās neērtības attaisnosies ilgtermiņa perspektīvā.

Lai arī konteiners ir tas pats, nevērīgā attieksme pret klientu interesēm pieaugs, viņu maciņi kļūs plānāki. Vēsturiskas pārmaiņas ir svarīgākas nekā smirdoņa no atkritumu konteinera.

19
Tagi:
Rīgas dome, Rīga, atkritumi
Pēc temata
Rīdzinieki satraukti – Brīvības pieminekli okupējušas žurkas
Gada laikā krasi pieaugusi maksa par atkritumu izvešanu no meža
Žurkas iebiedējušas veselu māju Rīgā. Namu pārvalde neko nedara
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs, foto no arhīva

Ekonomists: Baltkrievija tuvinājusies KF un atņēmusi Baltijai savus miljardus

0
(atjaunots 15:14 29.05.2020)
Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties. Politiski miermīlīgā Baltkrievija uz šī rēķina pelna miljardus.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Baltijas valstis varētu uzlabot savu ekonomisko stāvokli sadarbībā ar Krieviju, tomēr par spīti pašu labumam turpina konfliktēt ar Maskavu, raksta neatkarīgais ģeopolitiskais analītiķis Pols Antonopuls rakstā portālam Infobrics.

Jebkurš speciālists Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ekonomikas ministrijās ļoti labi saprot, kādu labumu nestu ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, tomēr viss atduras pret "Baltijas tīģeru" politisko angažētību, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.

"Sadarbība lauksaimniecības jomā varētu nest Baltijai lielu naudu. Paskatīsimies uz Baltkrieviju, kura saņem miljardus, pārdodot Krievijai gaļu, dārzeņus, maizi un tā tālāk. Pie tam Baltijas valstis nav Baltkrievijas konkurenti Krievijas tirgū, jo politisku iemeslu dēļ tāds saprātīgs ekonomiskais risinājums nav kļuvis par realitāti," atzīmēja Meževičs.

Analītiķis atgādināja, ka 90. gados, neatkarības rītausmā Baltijas politiķi runāja par atkarību no padomju tirgus 90-96% apmērā.

"Tā bija patiesība, taču šie skaitļi jau sen atkāpušies vēsturē, un šodien tādas vienpusējas atkarības nav. Bija iespējams saglabāt Krieviju kā partneri ne 4.-5. vietā eksporta un importa operāciju ziņā, bet gan 2.-3. vietā, nerunājot jau par pirmo. Neizdodas politiskās angažētības dēļ. Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties," uzsvēra eksperts.

Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās 2014. gadā, ņemot vērā situāciju ap Ukrainu un Krimu. Rietumi apsūdzēja Krieviju par iejaukšanos un ieviesa pret to ekonomiskās sankcijas. Maskava atbildēja ar pārtikas embargo.

Baltijas valstis aktīvi atbalsta pret Krieviju vērstās sankcijas, un rezultātā cietušas būtiskus zaudējumus. Eksperti vērtē, ka atsevišķos pārtikas eksporta posteņos Baltijas valstīm joprojām nav izdevies kompensēt kaitējumu pēc Krievijas tirgus zaudējuma. Cita starpā runa ir par zivju, piena un konditorejas produkciju.


0
Tagi:
Baltkrievija, tranzīts, Baltija
Pēc temata
Latvijas Dzelzceļam un ostām klāsies grūti: ministrs liek likmi uz aviāciju
"Latvijas Dzelzceļš" turpina atlaist darbiniekus
Pārkvalificēties vai aizbraukt: ko iesākt no darba atlaistajiem dzelzceļniekiem
Krievijas dzelzceļš informē par vilcienu satiksmes pārtraukšanu ar Latviju