Starptautiskā lidosta Rīga. Foto no arhīva

Tranzīts: ik gadus Latvija zaudē 20 tūkstošus darbspējīgo iedzīvotāju

295
(atjaunots 11:58 12.03.2016)
Iedzīvotāju emigrācija var novest pie katastrofas Latvijas ekonomikā. Ilggadējā cīņa par emigrantiem ir izgāzusies: darba vietu skaits aug, algas aug, taču potenciālo darbinieku skaits nepieaug. Drīzāk jau otrādi.

RĪGA, 12. marts — Sputnik, Marina Petrova. Nu jau vairākus gadus gan politiķi, gan ierēdņi mēģina risināt demogrāfisko problēmu un ataicināt mājās emigrantus. Izrādās, līdz šim viņi ir strādājuši "gaisā", it īpaši Ekonomikas ministrija. Jau 2008. gadā EM ziņoja valdībai, ka izveidojusies problēma. Tolaik sākās krīze, un valstij nācās risināt daudz lielākas grūtības. Repatriācijas jautājums no jauna parādījās 2012. gadā, kad Ekonomikas ministrija izstrādāja konkrētu plānu, kas ļautu aicināt emigrantus atgriezties dzimtenē.

Aizbraukt uz visiem laikiem nevar atgriezties. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Никольский
Plānā bija aprakstīti astoņi darbības virzieni: informēt emigrantus par iespējām atgriezties, par vakantajām vietām dzimtenē, nodrošināt iespēju kārtot visas darīšanas ar valsts pārvaldi tiešsaistē (faktiski – e-pakalpojumu ieviešana un attīstīšana valsts sektorā), palīdzība latviešu valodas apgūšanā, mācību procesa integrācija un pat finansiālā palīdzība repatriantiem.

Plāna informatīvo daļu nodrošina portāls latvija.lv, kurā publicēta sadaļa "Atgriešanās Latvijā". Šeit sniegta gandrīz visa informācija, kas varētu ieinteresēt potenciālos repatriantus.

Patiesībā izrādījās, ka plāns gandrīz nedarbojas, — pie šāda secinājuma nonākuši Saeimas komisijas deputāti, nesen uzklausot atskaiti par tā realizāciju.
Ekonomikas ministrijas pārstāvis Oļegs Baranovs uzskata, ka portāla Latvija.lv darbs ir pietiekami efektīvs: tas informē par darba iespējām. "Mēs esam atvēruši īpašu sadaļu, un to caurskata liels skaits cilvēku," – ierēdnis norādījis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē.

Izrādījies, ka pašai repatriācijas sistēmai ir vajadzīgs materiālais atbalsts. Šis pasākums paredzēts tiem, kas aizbraukuši vairāk nekā pirms 10 gadiem. Līdzekļi nav sameklēti – pašlaik ar atbalstu var rēķināties tikai tie, kas aizbraukuši pirms 2009. gada. Līdzekļu trūkuma dēļ nav izdevies izveidot arī "vienas pieturas aģentūru" – vietu, kur cilvēki varētu uzdot jautājumus.

Dzīve pēc plāna

Vārdu sakot, plāna realizāciju deputāti nopēluši, arī tāpēc, ka Ekonomikas ministrija nav varējusi uzrādīt reālus rezultātus (repatriantu skaitu).

Tomēr demogrāfs Ilmārs Mežs uzskata, ka ierēdņiem jāpateicas jau par to vien, ka viņi ir ķērušies pie šīs problēmas. Pašam plānam jau no sākuma nav bijis nekādu cerību.

"Būtu naivi domāt, ka tas atrisinās visas mūsu sabiedrības problēmas, piemēram, trīskārt palielinās minimālo algu. Plāns paredzēts tiem, kas jau ir pieņēmuši lēmumu – viņi vēlas atgriezties Latvijā, taču var saskarties šeit ar dažām problēmām. Piemēram, skolā bērniem, kas piecus gadus dzīvojuši citā valstī, jau pieklibo latviešu valoda. Rakstība, literatūra, vēsture – šajos priekšmetos zināšanas būs nepilnīgas," – viņš paskaidroja Sputnik.

Repatriācijas pētījuma līdzautore Inese Šūpule stāsta, ka potenciālie mājās braucēji par valdības plāniem gandrīz nav informēti.

"Aptaujāto vidū ļoti maz bija par šo plānu labi informētu cilvēku. Daudz lielāks bija to skaits, kas kaut ko ir dzirdējuši par plānu, taču nezina, kas tajā teikts. Protams, emigrantu rīcībā esošā informācija ir nepilnīga," – viņa atzinās intervijā Sputnik.

Vajadzīgi ir vieni, vēlas pavisam citi

Sociologi ir konstatējuši, ka atgriezties vēlas tikai retais. Inese Šūpule norāda, ka potenciālo repatriantu skaits varētu sastādīt apmēram 16%, lai gan pēdējo desmit gadu laikā valsti pametuši aptuveni 300 tūkstoši cilvēku.

"Bijām pārsteigti, uzzinot, ka visbiežāk Latvijā plāno atgriezties jaunieši, kuri uz ārvalstīm devušies studēt. No etniskā sastāva viedokļa Latvijā atgriezties vairāk vēlas latvieši, nevis citu tautību pārstāvji.

Agriezties dzimtenē vairāk vēlas vīrieši, jo sieviešu vidū ir liels jaukto laulību skaits. Vismazāk Latvijā vēlas atgriezties cilvēki ar augstāko izglītību un pensionāri," – viņa stāstīja Sputnik.

Personāla atlases kompānijas "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš uzsvēra, ka Latvijas ekonomikai ļoti nepieciešami ir tieši cilvēki ar augstāko izglītību – kvalificēti speciālisti.

"Jau pašlaik darba tirgū trūkst darbinieku tādās pieprasītās profesijās, kā, piemēram, tirdzniecības pārstāvji. Tiem seko IT speciālisti. Šī pozīcija ir vissarežģītākā, jo pieprasījumu ir vairāk nekā kandidātu.

Šajā sfērā uzņēmumi bieži domā par darbinieku importu no citām valstīm – no Baltijas vai Eiropas valstīm. Gadās, ka darbiniekus importē no Ukrainas. Zemas kvalifikācijas darbinieku vidū visvairāk pieprasīti ir pavāri, tālbraucēji, šuvējas, pārdevēji. Šajās profesijās vērojama liela kadru rotācija," – viņš pastāstīja Sputnik.

Eksperts ir pārliecināts: darba spēka trūkums ir dramatisks. Darba vietu skaits aug, algas aug, taču potenciālo darbinieku rindas tikai sarūk.

"Ik gadus Latvija zaudē aptuveni 20 tūkstošus darbspējīgo iedzīvotāju, un darba tirgū cilvēku ir maz. Piemēram, 80. gados dzimušo skaits divreiz pārsniedz 90. gadu rādītājus. Darba devējiem ir grūti atrast kvalificētus speciālistus," — turpina Brodiņš.

Darbs ir, algas – nav

Savukārt Ilmārs Mežs uzskata, ka problēma ir pārspīlēta: dažās valstīs iedzīvotāju ir vēl mazāk, taču dzīvo viņi labāk nekā Latvijā.

"Nav nozīmes tam, kāds būs iedzīvotāju skaits Latvijā: viens, pusotra vai divi miljoni. Nozīme ir iedzīvotāju struktūrai, it īpaši vecuma struktūrai. Ja ģimenēs vidēji ir 1-1,5 bērni, nav vērts gaidīt izcilu nākotni – pakāpeniski iedzīvotāju skaits kritīsies," – spriež speciālists.

"Pagaidām mums vēl ir bezdarba rezerve, kas sastāda 9%. Darba roku trūkst tikai dažās nozarēs, piemēram, celtniecībā un datortehnoloģiju jomā. Trūkst inženieru, kas celtu mājas, ceļus un dažādu infrastruktūru."

Taču arī viņš atzīst, ka pēc pieciem vai desmit gadiem varētu sākties īstas grūtības. Lai tā nenotiktu, politiķi ir nolēmuši pilnveidot reemigrācijas plānu, iesaistīt pētniekus un mēģināt ataicināt mājās vismaz tos 16%, kas vēlas atgriezties.

Brodiņš skaidro, ka viņi jau sen aktīvi meklē iespējas iekārtoties dzimtenē. "Arvien vairāk pieteikumu saņemam no kandidātiem, kas dzīvo ārvalstīs, piemēram, Lielbritānijā. Taču viņi acumirklī atsakās no darba, tiklīdz noskaidrojas, kāda alga viņus gaida. Tā ir vismaz divreiz zemāka par to, ko latvieši saņem ārzemēs," – stāsta uzņēmējs.

Zemi nodokļi pret augstām algām

Visi piekrīt tam, ka vispirms ir jāuzlabo ekonomika un jāpaceļ algas. Visi saprot, ka tuvākajā laikā krasas pārmaiņas šajā sfērā nav gaidāmas, ja nu vienīgi ES rietumos situācija pēkšņi pasliktināsies. Taču alternatīvas ir.

"Ko valsts var reāli darīt? Piedāvāt izdevīgākas nodokļu likmes tiem, kas vēlas atgriezties. Taču šāds piedāvājums var radīt to cilvēku sašutumu, kas dzīvo šeit un maksā nodokļus," – spriež Aivis Brodiņš.

Vēl viens variants – papildu kompensācijas un nodokļu atlaides kompānijām, kas pieņem darbā repatriantus.

Savukārt Inese Šūpule uzskata, ka valsts varētu finansēt dažus repatriantus tieši: "Pastāv vēl viena svarīga problēma – mājokļi. Tie, kas pametuši laukus, vēlas atgriezties lielpilsētās, piemēram, Rīgā, Daugavpilī vai Jelgavā. Viņiem ir sarežģīti atrast mājokli par normālu naudu. Tas ir vēl viens jautājumus, kura risināšanu varētu veicināt valsts."

Tiesa, eksperti uzskata, ka ir arī pozitīvas tendences. Pirmkārt, pēdējo gadu laikā prombraucēju straume pamazām apsīkst. Ekonomikas ministrijas aplēses liecina, ka salīdzinājumā ar krīzes gadiem tā ir piecreiz mazāka. Šo tendenci apstiprina arī privāto uzņēmumu pētījumi.

Eiropas Komisijas aprēķini norāda, ka līdz 2030. gadam darbspējīgo iedzīvotāju skaits var sarukt par 20%, taču arī šajā jautājumā pētnieki mierina: cilvēki ne vienmēr maina dzīves vietu naudas dēļ, un daudzus uz dzimteni vilina ģimene, draugi, dzimtā valoda un pat daba. Nostalģija tomēr esot neprognozējama lieta, un repatriantu skaits galu galā varot izrādīties pat lielāks.

Jau XX gadsimta sākumā klasiķis teica: "Zārks jau nevar palikt tukšā." Ilmārs Mežs norāda: "Pēdējo gadu laikā Latvijā ierodas liels skaits emigrantu no Krievijas – gandrīz divi tūkstoši gadā. Tas ir pozitīvs iedzīvotāju pieplūdums. Katrs otrais imigrants ierodas no Krievijas, pārējie – no Aizkaukāza valstīm."

295
Pēc temata
Ardievu, Latvija: iedzīvotāji joprojām pamet valsti
Aizbraukt uz visiem laikiem nevar atgriezties
Liela daļa Latvijas iedzīvotāju iztiek ar 450 eiro mēnesī vai mazāk
Policijas darbinieks, foto no arhīva

Kāpēc Latvijas Valsts policijas darbinieki izdara pašnāvību

24
(atjaunots 14:17 20.09.2020)
Pēdējo divu gadu laikā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki izdarīja pašnāvību: starp šo nāves iemesliem tiek saukti sociālekonomiskie apstākļi.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. 2019. un 2020. gadā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki brīvprātīgi aizgājuši no dzīves, izdarot pašnāvību, vēsta Mixnews.lv.

Valsts policijā komentēja šīs nāves, norādot iemeslus, kuri noveda pie traģēdijām.

Saskaņā ar Valsts policijas datiem, par pašnāvību iemesliem viņu darbinieku rindās kļuva problēmas privātajā dzīvē un sociālekonomiskie apstākļi.

Taču Valsts policijā atzīmēja, ka darbiniekiem katru dienu ir pieejami dažādi psiholoģiskā atbalsta veidi, tādi kā konsultācijas, psiholoģiskā atbalsta nodarbības un dalība rehabilitācijas programmās.

Līderi pēc pašnāvību skaita

Atgādināsim, ka Eiropas Savienībā lielākais pašnāvību skaits uz vienu iedzīvotāju ir un paliek Baltijas valstīs.

2016. gadā ES pašnāvību izdarīja 48 700 cilvēki – tas ir 1% no visām nāvēm ES. Vidēji pēc savas gribas mirst 11 ES iedzīvotāji uz 100 tūkstošiem cilvēku. Aptuveni 8 no 10 pašnāvniekiem (77%) ir vīrieši.

2017. gadā lielākais pašnāvnieku skaits bija Lietuvā – 26 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Aiz tās sekoja Slovēnija (20), Latvija (18) un Igaunija (17). Statistika pēc reģioniem ļauj precizēt, ka vislielākais pašnāvību skaits ES ir Lietuvas centrālajā un austrumu daļā (28).

Viszemākais pašnāvību līmenis ir Kiprā (4), Grieķijā un Maltā (5).

Latvijā nav statistikas pēc reģioniem (mazo izmēru dēļ Eurostat neiedala Latviju un Igauniju statistikas reģionos), taču iepriekš psihiatrs Andris Saulītis pastāstīja, ka visvairāk pašnāvību Latvijā notiek Latgalē, jo tas ir nabadzīgs, depresīvs reģions ar sliktu klimatu. Tikmēr Rīgā, pēc viņa sacītā, situācija ir labāka, nekā Beļģijā un Dānijā.

Kur meklēt palīdzību?

Latvijas Veselības ministrija ziņoja, ka, lai gan pašnāvību skaits Latvijā samazinās, valsts joprojām ieņem otro vietu ES pēc pašnāvību skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Veselības ministrijas mājaslapā atrodama sadaļa ESparveselibu.lv, kur var apskatīt speciālistu rekomendācijas par to, kā atpazīt pašnāvnieciskas domas un kas jādara, lai novērstu nelaimi.

Tāpat ir pieejami krīzes un konsultāciju centra "Skalbes" telefoni – 67 222 922 un 27 722 292.

Turklāt ir resursu centrs pusaudžiem, ar kuru var sazināties pa tālruni 29 164 747. Var palīdzēt arī bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116 111.

Ārkārtas situācija var vērsties pie ātrās palīdzības pa tālruni 113.

24
Tagi:
policija, Latvija, pašnāvība
Pēc temata
Latvija – starp līderiem pašnāvību skaita ziņā: kā pazīt uz pašnāvību noskaņotu pusaudzi
NMPD: kopš gada sākuma 140 pusaudži mēģinājuši izbeigt dzīvi pašnāvībā
Latvija ir starp ES līderiem pēc pašnāvību skaita
Autozaglis, foto no arhīva

Rīgā auto zaglis nonāk videoierakstā, nevis policijas rokās

21
(atjaunots 12:34 20.09.2020)
Parādījies video, kurā automobiļu zaglis noņem lukturus automobilim, kas ir novietots pie kādas daudzīvokļu mājas Rīgā.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Aculieciniekam izdevies nofilmēt, kā auto zaglis steigšus noņem lukturus kādam automobilim Rīgā, vēsta Bb.lv.

Videoierakstā, kas tika publicēts BreakingLV Twitter lapā, auto zaglis centīgi un ātri noņem lukturus automobilim, kuram kauc signalizācija.

BreakingLV video komentārā norāda, ka parasti ļaunprāšiem izdodas noņemt lukturus mašīnai 10-12 sekunžu laikā, taču šeit vientuļais zaglis pavazājās nedaudz ilgāk.

​Tāpat tiek atzīmēts, ka precīza vieta un laiks, kad tika uzņemts šis video, nav zināmi.

Atgādināsim, ka auto zagļi Rīgā sākuši aktīvi parādīties līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu. Aprīlī savus automobiļus bez lukturiem un ar sasistiem stikliem atklāja transportlīdzekļu īpašnieki Imantā, Mežciemā, Purvciemā, Dreiliņos un Ziepniekkalnā.

Lietotāji publicēja Internetā mašīnu fotogrāfijas ar noņemtiem lukturiem un izteica savus piedāvājumu attiecībā uz veidiem, kā cīnīties ar ļaunprāšiem.

Daži autovadītāji piedāvāja slēgt Latvijas un Lietuvas robežu, jo lietuviešu zagļi nebaidās aizdzīt dārgas mašīnas pat Skandināvijā, nerunājot jau par Latviju.

Vēl bija piedāvājums paņemt automobiļu lukturus un akumulatorus uz mājām.

21
Tagi:
zādzība, automašīnas, Rīga
Pēc temata
Noņem lukturus un izdauza stiklus: Rīgā aktivizējušies autozagļi
Autozaglis no Latvijas pārsteidzis Jeruzalemes policiju
Autovadītājus brīdina: nozagt automašīnu ir vieglāk nekā jebkad
Covid-19 antivielu testi, foto no arhīva

ANO galvenajā mītnē atklās fotoizstādi par Krievijas ārstu ciņu ar Covid-19

0
(atjaunots 15:56 20.09.2020)
Fotoizstāde, ko organizē Krievijas pastāvīgā pārstāvniecība ANO sadarbībā ar mediju grupu "Rossija segodņa", norisinās projekta "Lūdzu, elpojiet!" ietvaros.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. KF pastāvīgā pārstāvniecība ANO sadarbībā ar Starptautisko informācijas aģentūru "Rossija segodņa" atvēra pasaules organizācijas galvenajā mītnē fotoizstādi par Krievijas ārstu un brīvprātīgo cīņu ar Covid-19 pandēmiju. Par to, kā raksta RIA Novosti, paziņoja pastāvīgās pārstāvniecības preses sekretārs Fjodors Stržižovskis.

No 21. līdz 29. septembrim ANO galvenā biroja sienās notiks 75. ANO Ģenerālās Asamblejas sesijas augstā līmeņa nedēļa. Vēl saglabājošos ar koronavīrusa saistīto risku apstākļos pieņemts rīkot galveno gada politisko pasākumu hibrīdā formātā. Valstu līderu un ministru uzstāšanās tiks translētas Ģenerālās Asamblejas zālē videoierakstu formātā. Telpās tajā laikā būs pa vienam pārstāvim no katras valsts.

"No 18. septembra delegātiem no visām ANO dalībvalstīm, kuri piedalās ANO Ģenerālās Asamblejas "augstā līmeņa" nedēļā, ir iespēja apskatīt galvenajā ēkā fotoizstādi, kuru organizēja Krievijas pastāvīgā pārstāvniecība ANO sadarbībā ar Starptautisko informācijas aģentūru "Rossija segodņa". Tā notiek projekta "Lūdzu, elpojiet!" ietvaros un ir veltīta Krievijas ārstu un brīvprātīgo pūliņiem cīņā ar Covid-19," teic Stržižovskis.

Ekspozīcijā ir pārstāvēti Krievijas fotogrāfu labākie darbi, kas tika uzņemti pandēmijas periodā.

"Turklāt izstādē ir prezentēti foto materiāli un informācija par pasaulē pirmo vakcīnu pret koronavīrusu "Sputnik V", kas izstrādāta mūsu valstī," uzsvēra Stržižovskis.

"Neraugoties uz to, ka šogad klātienē 75. ANO ĢA sesijas atklāšanās piedalīsies tikai dalībvalstu pastāvīgo pārstāvniecību vadītāji, viņiem visiem būs iespēja novērtēt mūsu medicīnas sasniegumus un mūsu speciālistu pašaizliedzīgo darbu veselības aprūpes nozarē," piebilda viņš.

Ņujorka, kur atrodas ANO galvenais birojs, sākumā izrādījās koronavīrusa epidēmijas centrā ASV. Sliktākajās dienās Ņujorkas štatā diennakts laikā nomira vairāk nekā 700 cilvēku. Šādā epidemioloģiskajā situācijā kļuva skaidrs, ka ikgadējā ANO Ģenerālas Asamblejas augstā sesijas augstā līmeņa nedēļa nenotiks ierastajā formātā.

0
Tagi:
ārsti, Krievija, ANO
Pēc temata
Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Kāpēc Rietumi zaudē vakcīnu sacīkstēs: Krievija jau ir atmaskota
Mediji: ES atpaliek no ASV un Lielbritānijas Covid-19 vakcīnas sacensībās