Starptautiskā lidosta Rīga. Foto no arhīva

Tranzīts: ik gadus Latvija zaudē 20 tūkstošus darbspējīgo iedzīvotāju

295
(atjaunots 11:58 12.03.2016)
Iedzīvotāju emigrācija var novest pie katastrofas Latvijas ekonomikā. Ilggadējā cīņa par emigrantiem ir izgāzusies: darba vietu skaits aug, algas aug, taču potenciālo darbinieku skaits nepieaug. Drīzāk jau otrādi.

RĪGA, 12. marts — Sputnik, Marina Petrova. Nu jau vairākus gadus gan politiķi, gan ierēdņi mēģina risināt demogrāfisko problēmu un ataicināt mājās emigrantus. Izrādās, līdz šim viņi ir strādājuši "gaisā", it īpaši Ekonomikas ministrija. Jau 2008. gadā EM ziņoja valdībai, ka izveidojusies problēma. Tolaik sākās krīze, un valstij nācās risināt daudz lielākas grūtības. Repatriācijas jautājums no jauna parādījās 2012. gadā, kad Ekonomikas ministrija izstrādāja konkrētu plānu, kas ļautu aicināt emigrantus atgriezties dzimtenē.

Aizbraukt uz visiem laikiem nevar atgriezties. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Никольский
Plānā bija aprakstīti astoņi darbības virzieni: informēt emigrantus par iespējām atgriezties, par vakantajām vietām dzimtenē, nodrošināt iespēju kārtot visas darīšanas ar valsts pārvaldi tiešsaistē (faktiski – e-pakalpojumu ieviešana un attīstīšana valsts sektorā), palīdzība latviešu valodas apgūšanā, mācību procesa integrācija un pat finansiālā palīdzība repatriantiem.

Plāna informatīvo daļu nodrošina portāls latvija.lv, kurā publicēta sadaļa "Atgriešanās Latvijā". Šeit sniegta gandrīz visa informācija, kas varētu ieinteresēt potenciālos repatriantus.

Patiesībā izrādījās, ka plāns gandrīz nedarbojas, — pie šāda secinājuma nonākuši Saeimas komisijas deputāti, nesen uzklausot atskaiti par tā realizāciju.
Ekonomikas ministrijas pārstāvis Oļegs Baranovs uzskata, ka portāla Latvija.lv darbs ir pietiekami efektīvs: tas informē par darba iespējām. "Mēs esam atvēruši īpašu sadaļu, un to caurskata liels skaits cilvēku," – ierēdnis norādījis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē.

Izrādījies, ka pašai repatriācijas sistēmai ir vajadzīgs materiālais atbalsts. Šis pasākums paredzēts tiem, kas aizbraukuši vairāk nekā pirms 10 gadiem. Līdzekļi nav sameklēti – pašlaik ar atbalstu var rēķināties tikai tie, kas aizbraukuši pirms 2009. gada. Līdzekļu trūkuma dēļ nav izdevies izveidot arī "vienas pieturas aģentūru" – vietu, kur cilvēki varētu uzdot jautājumus.

Dzīve pēc plāna

Vārdu sakot, plāna realizāciju deputāti nopēluši, arī tāpēc, ka Ekonomikas ministrija nav varējusi uzrādīt reālus rezultātus (repatriantu skaitu).

Tomēr demogrāfs Ilmārs Mežs uzskata, ka ierēdņiem jāpateicas jau par to vien, ka viņi ir ķērušies pie šīs problēmas. Pašam plānam jau no sākuma nav bijis nekādu cerību.

"Būtu naivi domāt, ka tas atrisinās visas mūsu sabiedrības problēmas, piemēram, trīskārt palielinās minimālo algu. Plāns paredzēts tiem, kas jau ir pieņēmuši lēmumu – viņi vēlas atgriezties Latvijā, taču var saskarties šeit ar dažām problēmām. Piemēram, skolā bērniem, kas piecus gadus dzīvojuši citā valstī, jau pieklibo latviešu valoda. Rakstība, literatūra, vēsture – šajos priekšmetos zināšanas būs nepilnīgas," – viņš paskaidroja Sputnik.

Repatriācijas pētījuma līdzautore Inese Šūpule stāsta, ka potenciālie mājās braucēji par valdības plāniem gandrīz nav informēti.

"Aptaujāto vidū ļoti maz bija par šo plānu labi informētu cilvēku. Daudz lielāks bija to skaits, kas kaut ko ir dzirdējuši par plānu, taču nezina, kas tajā teikts. Protams, emigrantu rīcībā esošā informācija ir nepilnīga," – viņa atzinās intervijā Sputnik.

Vajadzīgi ir vieni, vēlas pavisam citi

Sociologi ir konstatējuši, ka atgriezties vēlas tikai retais. Inese Šūpule norāda, ka potenciālo repatriantu skaits varētu sastādīt apmēram 16%, lai gan pēdējo desmit gadu laikā valsti pametuši aptuveni 300 tūkstoši cilvēku.

"Bijām pārsteigti, uzzinot, ka visbiežāk Latvijā plāno atgriezties jaunieši, kuri uz ārvalstīm devušies studēt. No etniskā sastāva viedokļa Latvijā atgriezties vairāk vēlas latvieši, nevis citu tautību pārstāvji.

Agriezties dzimtenē vairāk vēlas vīrieši, jo sieviešu vidū ir liels jaukto laulību skaits. Vismazāk Latvijā vēlas atgriezties cilvēki ar augstāko izglītību un pensionāri," – viņa stāstīja Sputnik.

Personāla atlases kompānijas "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš uzsvēra, ka Latvijas ekonomikai ļoti nepieciešami ir tieši cilvēki ar augstāko izglītību – kvalificēti speciālisti.

"Jau pašlaik darba tirgū trūkst darbinieku tādās pieprasītās profesijās, kā, piemēram, tirdzniecības pārstāvji. Tiem seko IT speciālisti. Šī pozīcija ir vissarežģītākā, jo pieprasījumu ir vairāk nekā kandidātu.

Šajā sfērā uzņēmumi bieži domā par darbinieku importu no citām valstīm – no Baltijas vai Eiropas valstīm. Gadās, ka darbiniekus importē no Ukrainas. Zemas kvalifikācijas darbinieku vidū visvairāk pieprasīti ir pavāri, tālbraucēji, šuvējas, pārdevēji. Šajās profesijās vērojama liela kadru rotācija," – viņš pastāstīja Sputnik.

Eksperts ir pārliecināts: darba spēka trūkums ir dramatisks. Darba vietu skaits aug, algas aug, taču potenciālo darbinieku rindas tikai sarūk.

"Ik gadus Latvija zaudē aptuveni 20 tūkstošus darbspējīgo iedzīvotāju, un darba tirgū cilvēku ir maz. Piemēram, 80. gados dzimušo skaits divreiz pārsniedz 90. gadu rādītājus. Darba devējiem ir grūti atrast kvalificētus speciālistus," — turpina Brodiņš.

Darbs ir, algas – nav

Savukārt Ilmārs Mežs uzskata, ka problēma ir pārspīlēta: dažās valstīs iedzīvotāju ir vēl mazāk, taču dzīvo viņi labāk nekā Latvijā.

"Nav nozīmes tam, kāds būs iedzīvotāju skaits Latvijā: viens, pusotra vai divi miljoni. Nozīme ir iedzīvotāju struktūrai, it īpaši vecuma struktūrai. Ja ģimenēs vidēji ir 1-1,5 bērni, nav vērts gaidīt izcilu nākotni – pakāpeniski iedzīvotāju skaits kritīsies," – spriež speciālists.

"Pagaidām mums vēl ir bezdarba rezerve, kas sastāda 9%. Darba roku trūkst tikai dažās nozarēs, piemēram, celtniecībā un datortehnoloģiju jomā. Trūkst inženieru, kas celtu mājas, ceļus un dažādu infrastruktūru."

Taču arī viņš atzīst, ka pēc pieciem vai desmit gadiem varētu sākties īstas grūtības. Lai tā nenotiktu, politiķi ir nolēmuši pilnveidot reemigrācijas plānu, iesaistīt pētniekus un mēģināt ataicināt mājās vismaz tos 16%, kas vēlas atgriezties.

Brodiņš skaidro, ka viņi jau sen aktīvi meklē iespējas iekārtoties dzimtenē. "Arvien vairāk pieteikumu saņemam no kandidātiem, kas dzīvo ārvalstīs, piemēram, Lielbritānijā. Taču viņi acumirklī atsakās no darba, tiklīdz noskaidrojas, kāda alga viņus gaida. Tā ir vismaz divreiz zemāka par to, ko latvieši saņem ārzemēs," – stāsta uzņēmējs.

Zemi nodokļi pret augstām algām

Visi piekrīt tam, ka vispirms ir jāuzlabo ekonomika un jāpaceļ algas. Visi saprot, ka tuvākajā laikā krasas pārmaiņas šajā sfērā nav gaidāmas, ja nu vienīgi ES rietumos situācija pēkšņi pasliktināsies. Taču alternatīvas ir.

"Ko valsts var reāli darīt? Piedāvāt izdevīgākas nodokļu likmes tiem, kas vēlas atgriezties. Taču šāds piedāvājums var radīt to cilvēku sašutumu, kas dzīvo šeit un maksā nodokļus," – spriež Aivis Brodiņš.

Vēl viens variants – papildu kompensācijas un nodokļu atlaides kompānijām, kas pieņem darbā repatriantus.

Savukārt Inese Šūpule uzskata, ka valsts varētu finansēt dažus repatriantus tieši: "Pastāv vēl viena svarīga problēma – mājokļi. Tie, kas pametuši laukus, vēlas atgriezties lielpilsētās, piemēram, Rīgā, Daugavpilī vai Jelgavā. Viņiem ir sarežģīti atrast mājokli par normālu naudu. Tas ir vēl viens jautājumus, kura risināšanu varētu veicināt valsts."

Tiesa, eksperti uzskata, ka ir arī pozitīvas tendences. Pirmkārt, pēdējo gadu laikā prombraucēju straume pamazām apsīkst. Ekonomikas ministrijas aplēses liecina, ka salīdzinājumā ar krīzes gadiem tā ir piecreiz mazāka. Šo tendenci apstiprina arī privāto uzņēmumu pētījumi.

Eiropas Komisijas aprēķini norāda, ka līdz 2030. gadam darbspējīgo iedzīvotāju skaits var sarukt par 20%, taču arī šajā jautājumā pētnieki mierina: cilvēki ne vienmēr maina dzīves vietu naudas dēļ, un daudzus uz dzimteni vilina ģimene, draugi, dzimtā valoda un pat daba. Nostalģija tomēr esot neprognozējama lieta, un repatriantu skaits galu galā varot izrādīties pat lielāks.

Jau XX gadsimta sākumā klasiķis teica: "Zārks jau nevar palikt tukšā." Ilmārs Mežs norāda: "Pēdējo gadu laikā Latvijā ierodas liels skaits emigrantu no Krievijas – gandrīz divi tūkstoši gadā. Tas ir pozitīvs iedzīvotāju pieplūdums. Katrs otrais imigrants ierodas no Krievijas, pārējie – no Aizkaukāza valstīm."

295
Pēc temata
Ardievu, Latvija: iedzīvotāji joprojām pamet valsti
Aizbraukt uz visiem laikiem nevar atgriezties
Liela daļa Latvijas iedzīvotāju iztiek ar 450 eiro mēnesī vai mazāk
Covid-19

Valstī fiksēti 211 jauni Covid-19 gadījumi, divi slimnieki miruši

3
(atjaunots 17:52 25.10.2020)
Pēdējās diennakts laikā valstī miruši divi pacienti ar koronavīrusa infekcijas diagnozi. Covid-19 upuri piederēja pie 75-85 gadu vecuma grupas.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Slimību kontroles un profilakses centra dati liecina, ka aizvadītajā diennaktī veikti 4 458 izmeklējumi, fiksēti 211 jauni koronavīrusa infekcijas gadījumi.

Pēdējo 24 stundu laikā miruši divi pacienti 75-85 gadu vecuma grupā ar diagnosticētu Covid-19 infekciju.

Apstiprinošo koronavīrusa testu proporcija sastādījusi 4,7%.

​Kopā pandēmijas laikā Latvijā reģistrēti 4678 slimības gadījumi, 1357 cilvēki izveseļojušies.

Dienu iepriekš Latvijā miruši četri Covid-19 slimnieki. Viens no mirušajiem piederēja pir 45-50 gadu vecuma grupas, trīs slimnieki – pie 80-90 gadu vecuma grupas.

Stingrāki pasākumi

Atgādināsim, ka valdība pieņēmusi stingrākus ierobežojošos pasākumus epidēmijas rezultātā.

No 24. oktobra aizsargmaskas jānēsā visās sabiedriskajās vietās (ieskaitot kultūras iestādes un zāles, kur cilvēki sēž viņiem paredzētās vietās), arī pašvaldību un valsts iestādēs, kas sniedz pakalpojumus. Izņēmums pieļats tikai baseiniem, pirtīm un akvaparkiem, kur maskas nav iespējams nēsāt fiziski. Joprojām maskas var nenēsāt bērni līdz 13 gadu vecumam.

Sabiedriskās ēdināšanas vietās maskas obligāti jānēsā personālam, taču ne apmeklētājiem. Tāpat maskas nav obligātas mācību iestādēs.

Ierobežots privāto pasākumu (dzimšanas dienas, ballītes utt.) dalībnieku skaits – no 26. oktobra ļauts pulcēties kompānijām līdz 10 cilvēkiem. Ja pasākums notiek zem atklātas debess, dalībnieku skaits nevar pārsniegt 100 cilvēkus. Sabiedriskajās telpās atļauts uzturēties ne vairāk kā 300 cilvēkiem vienlaikus.

Valdība ierobežojusi arī baznīcu maksimālo aizpildījumu (50% no kopējā atļautā skaita), vienam apmeklētājam atvēlēti trīs kvadrātmetri.

3
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Latvieši, karš ir sācies!": sociālie tīkli par infekcijas jauno antirekordu Latvijā
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19
Četras jaunas nāves un 259 inficētie: Latvijā plosās Covid-19
Jaunie cilvēki ar koferiem. Foto no arhīva

Spriedums Latvijai un tās nodokļu maksātājiem. Ko stāstīja latviešu mediji

32
(atjaunots 11:24 25.10.2020)
Kas cits apmaksās Rail Baltica tukšos ātrvilcienus, ja ne latviešu nodokļu maksātājs? Rodas iespaids, ka gaidāmās Rail Baltica ātrvilcieni Latvijas iedzīvotājiem ir kā stikla krelles iedzimtajiem.

Nesen AS "RB Rail" Sistēmu un ekspluatācijas departamenta vadītājs Žans Marks Bedmārs sniedza interviju. Portāls Puaro raksta, ka labākajā gadījumā to var uzskatīt par meliem, bet sliktākajā gadījumā – par idiotismu.

Lielas pilsētas, tukši vilcieni...

Žans Marks Bedmārs izteicās: "Sagaidāmais pasažieru vilcienu grafiks – viens ātrvilciens stundā katrā virzienā. Paredzēti arī reģionālie vilcieni, kas trasi izmantos tādā pašā intensitātē, reizi stundā, un kursēs ar ātrumu 200 km/h."

Pieņemsim, vilciens kursēs dienas intervālā – 10 stundas diennaktī. Tādā diapazonā vilcieni kursē Centrāleiropā, un ir pamatoti domāt, ka Žana kungs savā intervijā aizmirsa pieminēt tieši šo skaitli.

Tagad iedomāsimies, kā starptautisks vilciens izskatās uz ātrgaitas dzelzceļa līnijas attīstītajā Eiropā. Piemēram, Polijā tie ir Siemens EuroSprinter (ES 64) klases vilcieni ar sešiem vagoniem, katrs ar 60 sēdvietām vienā vagonā vai 360 pasažieri visā vilcienā. Vācijā ir vilcieni ar 8 un 10 vagoniem, tomēr autors uzskata, ka tik milzīgi vilcieni pa Baltijas sliedēm nebrauks bieži.

Tagad iedomāsimies, cik daudz pasažieru dienā jāpārvadā ar RB vilcieniem, kas izbrauc no Rīgas, piemēram, uz Viļņu, lai Bedmara tēze par  nebūtu nepamatota. Viens vilciens stundā – 10 vilcieni dienā ar 360 pasažieru katrā – 3600 pasažieru dienā. 365 dienas gadā. 1 314 000 pasažieru gadā, un tas ir tikai uz Viļņu.

Salīdzinājumam – viena starptautiskā autobusa Rīga – Viļņa ietilpība ir aptuveni 60 pasažieri. Lai pārvadātu 3600 pasažierus ar autobusiem, mums vajadzēs 60 autobusus. Ja mēs izmantosim to pašu braukšanas diapazonu – 10 stundas dienā, tad, lai dienā pārvadātu 3600 pasažierus, autobusam no Rīgas uz Viļņu jāizbrauc ik pēc 10 minūtēm. Tomēr patiesībā tagad katru dienu no Rīgas uz Viļņu atiet tikai 5 autobusi – ne vairāk kā 300 pasažieru.

Pat, ja mēs iedomājamies, ka visi 300 ikdienas autobusu pasažieri pārsēdīsies uz RB vilcieniem, tad vilcienos joprojām paliks brīvas 3300 vietas. Nav pilnīgi skaidrs, kā Bedmāra kungs plāno aizpildīt šīs 3300 vietas. Atliek vien cerēt, ka viņš negrasās par nodokļu maksātāju naudu katru stundu no Rīgas sūtīt gandrīz pilnīgi tukšus vilcienus?

Melis vai idiots?

Nu labi, pieļāva autors, iespējams, vēl aptuveni 300 pasažieri dienā virzienā Rīga – Viļņa uz RB vilcieniem pārsēdīsies no lidmašīnām. Varbūt vēl kādi 300 pasažieri uz RB vilcieniem pārsēdīsies  no  automašīnām.

Taču, pat iedomājoties, ka 1000 cilvēki ik dienas gribēs no autobusiem, automašīnām un lidmašīnām pārsēsties vilcienos, tik un tā 2600 vietas paliks tukšas. Tie ir 43 tukši vagoni vai 7 tukši vilcieni. Katru dienu. Kā Bedmars plāno aizpildīt šo vakuumu?

Autors atzinās, ka papūlējies pārbaudīt, cik reizes dienā kursē vilciens Varšava – Berlīne. Tas kursē tikai piecas reizes dienā. Un tas ir vilciens, kas savieno valsti, kur dzīvo 37 miljoni cilvēku, ar otru valsti, kur dzīvo 83 miljoni

Toties vilciens, kas savienos valstis, kuru iedzīvotāju skaits ir mazāks par sešiem miljoniem, kursēs desmit reizes dienā?

No visa iepriekšminētā autors izdarīja bēdīgu secinājumu – Bedmars ir melis vai idiots. Bet, lai kā arī būtu, jau šodien ir acīmredzams, ka Rail Baltica noteikti ir vēl viena pretendente uz nākamā Latvijas "veiksmes stāsta" statusu.

32
Tagi:
Rail Baltica, Latvija
Pēc temata
Latvieši – uz Berlīni, tanki – uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu
Rail Baltica: kā mirst NATO un Eiropas Savienības iemīļotais projekts
Ekonomists: klājas plāni, ja valdība nolēmusi nosaukt Rail Baltica patieso mērķi

Arktikā fiksēts temperatūras pieaugums, kāds nav redzēts pēdējos 3000 gadus

0
(atjaunots 17:56 25.10.2020)
Zemāko temperatūru zinātnieki fiksējuši intervālā starp 1400. un 1600. gadu mūsu ērā – šo laiku vēsturnieki dēvē par mazo ledus laikmetu. Augstākie rādītāji konstatēti pēdējo desmit gadu laikā.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Zinātnieki no ASV un Kanādas fiksējuši klimata pārmaiņu vēsturi, pētot dibennogulumus arktiskajā ezerā Kanādā, vēsta RIA Novosti. Izrādījies, ka pēdējo trīs gadu tūkstošu laikā Ziemeļatlantijā nav bijis tik silts kā pašlaik. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences".

Klimatologi no Masačūsetsas universitātes un Kvebekas universitātes izpētījuši nogulumus Sautsoututas ezera dibenā Kanādas Arktikā.

Šajā ezerā ideāli saglabājušies "gadu slāņi". Tie satur titāna minerālus, kas atbrīvojušies kalnu iežu gadsimtiem ilgajā erozijā. Izmērot titāna koncentrāciju slāņos, zinātnieki noteikuši ikgadējās relatīvās temperatūras un atmosfēras spiediena pārmaiņas reģionā.

Okeāna virsmas temperatūra Atlantijas ziemeļos ir pakļauta cikliskām pārmaiņām. Ar šo klimatisko parādību, kas pazīstama kā Atlantijas multidekāžu svārstība (AMS), saistīta virkne klimatisko parādību Ziemeļamerikā – sausums un vētras. Pie tam līdz šim zinātniekiem nebija izdevies noskaidrot AMS ciklu precīzu ilgumu, jo instrumentālie novērojumi sākušies tikai pirms 160 gadiem, bet viens cikls ilgst vismaz 60 gadus.

Kad Atlantijas ziemeļos valda zema temperatūra, lielākajā daļā Kanādas Arktikas un Grenlandē vērojams zems atmosfēras spiediens un otrādi. Zemas temperatūras apstākļos sniegs kūst lēnāk, titāna koncentrācija nogulumos ir augstāka, savukārt zemāks titāna saturs norāda uz augstāku temperatūru.

"Analizējot šos stabilos sakarus, mums izdevās saprast, kā mainījusies Atlantijas okeāna virsmas temperatūra pēdējo 2,9 tūkstošu gadu laikā – patlaban tie ir pilnīgākie dati," Masačūsetskas universitātes informācijā presei citēts pirmais raksta autors Fransuā Lapuants (Francois Lapointe) no Klimatisko sistēmu pētījumu centra.

"Mūsu pētījums ļaus klimatologiem labāk izprast mehānismus, uz kā balstās ilgtermiņa pārmaiņas Atlantijas okeānā," piezīmēja otrs autors Pjērs Frankuss (Pierre Francus) no Kvebekas universitātes Nacionālā zinātniski pētnieciskā institūta INRS.

Zemāko temperatūru zinātnieki fiksējuši intervālā starp 1400. un 1600. gadu mūsu ērā – šo laiku vēsturnieki dēvē par mazo ledus laikmetu. Augstākie rādītāji konstatēti pēdējo desmit gadu laikā.

Pētnieki vēsta, ka viņu iegūtie rezultāti atbilst citiem neatkarīgajiem datiem, kas saņemti Atlantijas okeāna dibennogulumus Atlantijas okeānā Islandes rajonā un pie Venecuēlas krastiem, tātad izraudzītais temperatūras vērtējuma kritērijs ir drošs.

Patlaban sasilšana Arktikā notiek divas trīs reizes ātrāk nekā citos planētas rajonos. Autori uzskata, ka tas varētu būt saistīts ar AMS siltās fāzes temperatūras korelāciju ar kopējo globālā temperatūras pieauguma tendenci.

"Pēdējos gados vasarā šajā reģionā pārsvarā vērojams augsts atmosfēras spiediens – skaidras debesis un temperatūra līdz 20 grādiem pēc Celsija skalas saglabājas vairākas dienas, pat nedēļas pēc kārtas. Tas neatgriezeniski ietekmējis sniega segu, ledājus un mūžīgo sasalumu," atzīmēja Lapuants.

Pētījuma dati rāda, ka Atlantijas okeāna virsējie slāņi kļuvuši anomāli silti aptuveni no 1995. gada. 2019. gadā ledus sega Grenlandē zaudējusi vairāk nekā 500 miljardus tonnu masas – tas ir rekordaugsts rādītājs, saistīts ar neredzēti stabilo augsto atmosfēras spiedienu.

Autori uzskata: ja tuvāko 1-2 gadu laikā AMS nepāries vēsajā fāzē, nākamvasar gaidāma vēl intensīvāka ledus kušana Kanādas Arktikā un Grenlandē. Tas savukārt draud ar tālāku Pasaules okeāna līmeņa celšānos un citām no ekoloģijas viedokļa nepatīkamām sekām.

0
Tagi:
klimata pārmaiņas, zinātnieki, Arktika
Pēc temata
Nāvējoši atradumi. Zinātnieki atklājuši seno ledāju noslēpumus
Cilvēce atsviedīs Zemi trīs miljonus gadu tālā pagātnē, uzskata zinātnieki
Zinātnieki fiksējuši neparasti karstu punktu Antarktīdā