Aizbraukt uz visiem laikiem nevar atgriezties. Foto no arhīva

Aizbraukt uz visiem laikiem nevar atgriezties

620
(atjaunots 12:50 10.04.2016)
No Latvijas aizbraukušo viesstrādnieku motivācija ir dažāda. Sputnik mēģināja noskaidrot, kas īsti mudina cilvēkus meklēt pārmaiņas. Kāpēc cilvēki paliek dzimtenē vai dodas meklēt laimi ārzemēs?

RĪGA, 11. marts — Sputnik. Dramatiskā jaunatnes emigrācija uz ārvalstīm nonākusi pie lūzuma punkta. Prombraucēju skaits samazinās. Ne jau tāpēc, ka dzīve dzimtenē ir uzlabojusies, bet gan tāpēc, ka mainījušies mūsu viesstrādnieku dzīves apstākļi ārzemēs. Aizbraukšanas un atgriešanās iemeslus skaidrojis Vladimirs Dorofejevs.

Kāpēc sarūk Latvijas iedzīvotāju skaits

Nesen kļuvusi manāma iepriecinoša tendence – samazinās prombraucēju skaits, aug atgriezušos viesstrādnieku rindas. Tiesa, starpība joprojām ir liela un negatīva. Vēl joprojām aizbraucēju skaits krietni vien pārsniedz atgriezušos valsts iedzīvotāju skaitu. 2015. gadā valsti pameta aptuveni par 8 tūkstošiem cilvēku vairāk nekā atgriezās, taču Ekonomikas ministrija cer, ka turpmāk starpība mazināsies.

"Migrācija ir tieši saistīta ar ekonomikas stāvokli. Kad ekonomikā ir recesija, algas un pabalsti samazinās, emigrantu skaits uzreiz palielinās. Tiklīdz situācija stabilizējas, cilvēki atgriežas," — skaidro Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Baranovs.

Jo sliktāk mums klājas, salīdzinot ar Eiropas kaimiņiem, jo sliktāka ir emigrācijas un imigrācijas attiecība. Mūsu IKP līmenis sastāda tikai 64% no ES vidējā līmeņa.

Starpība ar valstīm, kurp dodas valsts iedzīvotāji, ir vēl traģiskāka. Piemēram, Īrijā, kas ir ļoti populāra starp Latvijas viesstrādniekiem, minimālā alga pērn bijusi 1462 eiro, un šogad tā vēl mazliet paaugsies. Latvijā "minimums" sastāda 370 eiro (aptuveni 250 eiro "uz rokas").

"Ja mūsu vidējā alga vismaz tuvotos Eiropas "minimuma" līmenim, emigrācijas tendence ievērojami samazinātos. Pagaidām gan tie ir tikai plāni. Tiesa, 2010. gadā vidējā alga Latvijā bija 633 eiro, bet šodien – jau 818 eiro. Tiklīdz vērojama izaugsme, emigrācija samazinās," — piezīmējis Baranovs.

Viens nav karotājs

Dmitrijs Ļitovcevs pastāstīja Sputnik, ka Anglijā strādā kopš 2008. gada — iekārtojies darbā noliktavā un strādā šeit jau ilgus gadus.

"To dzīvi spēj izturēt tikai retais. Prasības darbā ir daudz stingrākas, kultūras dzīve sliktāka. Iedomājieties tikai: 12 stundu darba diena ar diviem pusstundu ilgiem pārtraukumiem. Un viss. Nekādu starpbrīžu, kā pie mums, nekādu sarunu pa telefonu, nekā. Ja esi ieradies darbā, strādā kā robots," — atceras Ļitovcevs.

Viņš stāsta, ka režīms Latvijā ir daudz cilvēcīgāks: var parunāties vai aiziet uz 15 minūtēm.

"Tomēr jāsalīdzina arī alga: Latvijā noliktavas darbinieks saņem 420 eiro mēnesī, Anglijā — 1200. Vācijā – pat 1400. Atšķirība ir jūtama?" — atzīmēja Ļitovcevs.

Viņš piebilda, ka gan te, gan tur ir ļoti grūti dzīvot vienam — ar vienu minimālo algu nepietiek, lai apmaksātu komunālos pakalpojumus, produktus un visu pārējo.

"Šeit tev vismaz kaimiņi palīdzēs, bet tur, ja tu esi viens, tu esi gluži kā kosmosā. Produkti ir lētāki, apģērbs arī, bet no kaimiņiem pat sniegu ziemā neizlūgsies. Imigrantiem tur nav pieņemts palīdzēt viens otram," — pastāstīja Dmitrijs.

Viņs piezīmē, ka angļi nodarbojas ar labdarību valsts līmenī, taču imigrantiem sadzīves līmenī nepalīdz.

"Grūtības rada ne tikai tas, ka tev trūkst līdzekļu iztikai. Tur, pat ja strādā viens, vari izdzīvot ar minimālo algu, un vēl apmēram 300 eiro mēnesī paliks pašam. Tagad jaunajiem emigrantiem dažus pabalstus vairs nemaksās, tomēr neliels pluss būs. Taču tur tu nevienam neesi vajadzīgs. Ja nomirsi, to uzreiz nepamanīs," — uzsver Ļitovcevs.

Cita lieta esot, ja brauc pāris. Abi strādā un atbalsta viens otru. Izdevumi ir tādi paši, taču pat ar minimālo algu pēc visu izdevumu nomaksas paliks apmēram tūkstoš eiro. Ko ar to summu darīt — atlikt vai iztērēt, to katra ģimene nolemj pati.

Labāk mazāk, toties dzimtenē

Sergejs Kļaviņš vairākkārt devies uz Angliju, atgriezies Latvijā un atkal aizbraucis uz Angliju. Pēc skolas iestājies maksas augstskolā, apprecējies, grezni nosvinējis kāzas. Rīgā stabilu, labi apmaksātu darbu atrast nav izdevies, tāpēc devies strādāt uz Anglijas noliktavām, lai nomaksātu parādus.

Anglijā nācās daudz strādāt, un viņa laulība izjuka. Atgriezās dzimtenē bez parādiem, bez sievas, taču ar summu kabatā un alimentu saistību. Šeit atradis jaunu līgavu, bet ar darbu nav paveicies.

Kad viss nopelnītais bija iztērēts, sāka braukt uz dažādām valstīm un strādāt dažādos celtniecības objektos. Starp ceļojumiem nodrošinājis remonta pakalpojumus. Šeit jādzīvo ar zaudējumiem, bet komfortabli, tur var pelnīt vairāk, taču dzīve prieku nesagādā.

"Ja te mana alga būtu vismaz 800 eiro, varētu atmest visam ar roku un doties mājās. Man ir ģimene, un es gribu, lai bērni augtu šeit. Braukt ciemos pie vecmāmiņas – tas ir daudz labāk, nekā runāt pa Skype. Šeit iedzert alu ar draugiem ir daudz omulīgāk nekā tur," — teica Sergejs.

Viņš uzskata, ka dzimtenes siltums ir laba lieta, tikai ne tad, ja tu liedz sev jebkādu prieciņu.

"Ja naudas būs mazāk, braukšu atkal prom," — piebilda Kļaviņš.

Pensijas labāk pelnīt Eiropā.

620
Pēc temata
Ardievu, Latvija: iedzīvotāji joprojām pamet valsti
Ilgais ceļš kāpās – ar ko tas viss sākās
Televizors un tālvadības pulti, foto no arhīva

"Dāvana" krievu skatītājiem: no TV ētera padzen pēdējo vietējo kanālu krievu valodā

16
(atjaunots 07:42 27.02.2021)
Līdz septembrim no LTV7 pilnībā pazudīs saturs krievu valodā. To apstiprināja NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Ceturtdien, 25. februārī Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija nolēma apspriest situāciju ar elektroniskajiem medijiem mazākumtautību auditorijai. Varētu domāt, ka pēc vairāku desmitu krievu valodā strādājošo televīzijas kanālu slēgšanas Latvijas sabiedriskajai apraidei strauji paveicies. Tomēr tik vienkārši nemaz nav, stāsta ВВ.lv.

Stratēģisks uzdevums

Jaunievedumi paredz – līdz septembrim saturs krievu valodā no LTV7 pilnībā pazudīs. To apstiprināja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. Paliks tikai radio un internets. Un to pat ar zināmu lepnumu dēvē par jauno "multivides platformu".

Tikšanās bija īpaši aktuāla, ņemot vērā topošo multivides platformu. To sēdes sākumā paziņoja komisijas vadītājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība"). Lai sabiedrība būtu saliedēta, kā viņš izteicās, uzaicināta visa NEPLP vadība un virkne citu ierēdņu. LTV programmu direktore Rita Ruduša paziņoja, ka norādītās platformas koncepcija top jau kopš 2016. gada, tas esot "liela stratēģiska uzdevuma elements".

Viņa pastāstīja, ka darbs rit gluži kā visā Eiropā – priekšroka tiek dota digitālajai televīzijai. Diemžēl, viņa atzina, cilvēki aizvien retās skatās tradicionālo televīziju – no 2017. gada "biežo skatītāju" daļa sarukusi no 36% līdz 19%.

Ruduša apliecināja, ka LTV veic nopietnu darbu – tā ir nopietna žurnālistika, vizualizācija. Viņa informēja, ka LTV orientējas uz ekonomiski aktīvo auditoriju, 20-55 gadu vevuma grupu. Fokusā ir pilsētnieki ar augstāko izglītību, kam raksturīga lojalitāte un uzticība, kuri ieinteresēti Latvijas sociāli ekonomiskajos un politiskajos procesos.

Sabiedriskās televīzijas pārstāve novērtēja, ka patlaban Zaķusalā un Doma laukumā tapusī produkcija interesē 392 tūkstošus Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju. Ruduša norādīja, ka auguši tematiskie raidījumi, personiski izcelts sporta žurnālists Vladimirs Ivanovs.

Digitālais modelis paredz "ļoti minimālu personālu". Cita starpā to apkalpo kameras-roboti. Patlaban mediju kanālos vajadzīgi "universālie karavīri", kas prot visu. 2021. gada septembrī sola panākt principiāli jaunu kvalitāti. Tiek iepirktas iekārtas un aparatūra. Rezultātā teorētiski vajadzētu izdoties "daudzveidīgai un spilgtai" apraidei.

Mihails Joffe
© Sputnik / Александр Натрускин

Tagad ir vakuums

Taču tas plānots nelatviešiem paredzētai apraidei, atzina NEPLP vadītājs. Padomes locekle Ieva Kalderauska norādīja, ka minētajā kategorijā var iekļaut aptuveni 37% Latvijas iedzīvotāju – vairāk nekā 715 tūkstošus cilvēku.

Pavisam drīz ne viņi, ne arī citi skatītāji neieraudzīs republikāniskajā kanālā LTV7 pārraides krievu valodā.

NEPLP šajā jautājumā ir mazliet neskaidra pozīcija: lai arī LTV7 ir salīdzināmi augsta atpazīstamība un piekļuva, pērn LTV nesasniedza virkni nosprausto sabiedriskā labuma mērķu, kas vēlreiz apliecina, ka vajadzīgas pārmaiņas.

Tomēr Āboliņš vēlreiz uzsvēra, ka līdz septembrim no LTV7 pilnībā pazudīs saturs krievu valodā. Paliks tikai radio un internets.

Savā prezentācijā Kalderauska apsolīja nodrošināt mazākumtautību pārstāvniecību. Vienlaikus Saeimas komisijas sēdē neviens no šīs kategorijas nebija aicināts piedalīties.

16
Tagi:
NEPLP, krievu valoda, televīzijas kanāli
Pēc temata
"Sāksim badoties": REN TV atbildēja uz translācijas pārtraukšanu Latvijā
Grib, lai sāk domāt latviski: politiķis par krievu telekanālu atslēgšanu
Latvija uz gadu aizliegusi RTR retranslāciju valsts teritorijā
Latvijā aizliegta vēl 16 Krievijas telekanālu retranslācija

Koncepcija mainījusies: valdība pārdomājusi un veikalus neatvērs

34
(atjaunots 07:59 26.02.2021)
Veikali ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, kam bija plānots ļaut pārdot visu savu sortimentu, tomēr neatsāks darbu 1. martā.

RĪGA, 26. februāris — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas valdība atlikusi lēmumu par veikalu iespējamu atvēršanu no 1. marta. Pagaidām tirdzniecības paplašināšana atlikta par nedēļu.

Ministru kabineta sēdē otrdien pieņemts konceptuāls lēmums par to, ka no 1. marta ar paaugstinātiem drošības padākumiem varēs strādāt visi veikali, kuru platība nepārsniedz 300 kvadrātmetrus, un tiem būs ļauts pārdot visu savas produkcijas sortimentu.

Tomēr nākamo divu dienu laikā parādījās korekcijas. Vispirms mediķi (ar veselības ministru priekšgalā) pauda bažas par iespējamu trešo koronavīrusa vilni, pēc tam prezidents piezīmēja: ja pieņemto atvieglojumu rezultātā infekcijas gadījumu skaits atkal pieaugs, ministriem nāksies uzņemties politisku atbildību.

Galu galā ceturtdienas sēdē tika nolemts: tagad nav piemērotākais laiks drošības pasākumu liberalizācijai un veikalu atvēršanai. Šādu viedokli pauda gan premjerministrs Krišjānis Kariņš, gan veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs piedāvāja operatīvās pārvaldes valdības grupai sagatavot kritērijus, kuru ievērošanas gadījumā veikali gūs iespēju strādāt. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens valdības sēdē visai emocionāli konstatēja, ka valdība ar tādiem soļiem raida nepareizus signālus medijiem un sabiedrībai. Turklāt, iekšlietu ministrs atzīmēja, atverot mazos veikalus, cilvēki mazākos pulkos dotos pēc pirkumiem uz lielveikaliem (kam patlaban ļauts strādāt), samazinātos rindas, kurās cilvēki dažkārt neievēro paredzēto distanci.

Patlaban valdība izskata Ekonomikas ministrijas ierosinājumu, kas paredz atļauju mazajiem veikaliem strādāt no 9. marta, nevis no mēneša sākuma. Prasības veikaliem nav mainītas – durvis varēs vērt veikali ar atsevišķu ieeju, kuru platība nepārsniedz 300 kvadrātmetrus.

Skaidrs, ka tamlīdzīga viedokļa maiņa Ministru kabinetā nedāvā stabilitātes sajūtu uzņēmējiem un nepalielina iedzīvotāju ticību valdības lēmumu loģikai un prognozējamībai.

34
Tagi:
ierobežojumi, valdība
Pēc temata
Apetīte aug Covid laikā. Latvijas valdības tēriņi pandēmijas laikā modina šaubas
Pensionāriem piešķirs 100 miljonus eiro, bet pabalstus saņems ne visi: kādi ir varianti
"Tur ir trakomāja": Paulu pārdomāja vakcinēt februārī
Pacientu šķirošana un policijas iejaukšanās: kas satrauc Latvijas iedzīvotājus
NATO

Amerikāņu ģenerālis uzskata, ka Krievija apdraud ASV pastāvēšanu

0
(atjaunots 08:46 27.02.2021)
Maskava izmanto netradiionālus instrumentus, piemēram, privātās militārās kompānijas, cenšoties iebiedēt, novājināt un sašķelt ASV un to sabiedrotos, uzskata amerikāņu ģenerālis.

RĪGA, 27. februāris – Sputnik. Krievija destabilizē situāciju visā pasaulē un apdraud Savienotās Valstis, kā arī vairākus to sabiedrotos.

Šādu viedokli paudis ASV Bruņoto spēku Eiropā komandieris, NATO apvienoto spēku Eiropā virspavēlnieks ģenerālis Tods Volterss, vēsta RIA Novosti.

Viņa uzrunā Gaisa kara asociācijas simpozija ietvaros, ko citēja Pentagons, atzīmēts, ka, neskatoties uz "vispārējo nosodījumu" un sankciju politiku, Krievijas "ļaundabīgās darbības" novērojamas Eiropā un vairākos citos pasaules reģionos.

Maskava izmanto netradicionālus instrumentus, piemēram, privātās militārās kompānijas, cenšoties iebiedēt, novājināt un sašķelt ASV un to sabiedrotos, turpināja Volterss.

Ģenerālis piebilda, ka vienlaikus Krievija cenšoties saglabāt savu padomju laika ietekmes sfēru un šiem nolūkiem pret virkni pēcpadomju valstu izmantojot spēku un piespiešanu.

Iepriekš radio Sputnik informēja: Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova salīdzināja  ar cirku ES iespējamās sankcijas Alekseja Navaļnija lietā.

ASV spēku Eiropā un NATO apvienoto spēku Eiropā virspavēlnieka ģenerāļa Toda Voltersa izteikumi par Krievijas draudiem ir rutīna, atkārtojas tas, kas izskanējis pēdējo gadu laikā dažādos līmeņos, - tā Voltersa izteikumus komentēja Krievijas Starptautisko lietu padomes direktors Ivans Timofejevs.

ASV un NATO cenšas dēmonizēt Krieviju, uzskata militārais eksperts.

"Viņi to atkārto jau ļoti sen, vismaz pēdējos septiņus gadus, iespējams, pat ilgāk. Tāpēc Volterss neko jaunu nav paziņojis – tas viss rakstīts daudzos NATO un ASV dokumentos. Varēja arī kaut ko oriģinālāku izdomāt. Tā ir rutīna, vienu un to pašu stāsta dažādos līmeņos. Kārtējais ģenerālis atkārtojis to, ko stāsta jau vairākus gadus," Timofejevs konstatēja sarunā ar RIA Novosti.

Voltersa izteikumi nekādi nav saistīti ar ES jaunajām sankcijām pret Maskavu.

"Vienkārši attiecības ir sliktas, tāpēc ideoloģija un sankcijas iet roku rokā, un valda iluzija, ka tās ir koordinētas lietas. Patiesībā tā nav. Nebūt ne vienmēr," atzīmēja KSLP direktors.

 

0
Tagi:
draudi, Krievija, ASV
Pēc temata
Krievijas ĀM: Savienoto Valstu manevri Melnajā jūrā apdraud mieru
Zaharova atbildēja uz NATO izteikumiem par draudiem no Krievijas puses
Krievijā komentēja ASV paniku par "vienotību ar NATO" un "graušanu"