Aizbraukt uz visiem laikiem nevar atgriezties. Foto no arhīva

Aizbraukt uz visiem laikiem nevar atgriezties

616
(atjaunots 12:50 10.04.2016)
No Latvijas aizbraukušo viesstrādnieku motivācija ir dažāda. Sputnik mēģināja noskaidrot, kas īsti mudina cilvēkus meklēt pārmaiņas. Kāpēc cilvēki paliek dzimtenē vai dodas meklēt laimi ārzemēs?

RĪGA, 11. marts — Sputnik. Dramatiskā jaunatnes emigrācija uz ārvalstīm nonākusi pie lūzuma punkta. Prombraucēju skaits samazinās. Ne jau tāpēc, ka dzīve dzimtenē ir uzlabojusies, bet gan tāpēc, ka mainījušies mūsu viesstrādnieku dzīves apstākļi ārzemēs. Aizbraukšanas un atgriešanās iemeslus skaidrojis Vladimirs Dorofejevs.

Kāpēc sarūk Latvijas iedzīvotāju skaits

Nesen kļuvusi manāma iepriecinoša tendence – samazinās prombraucēju skaits, aug atgriezušos viesstrādnieku rindas. Tiesa, starpība joprojām ir liela un negatīva. Vēl joprojām aizbraucēju skaits krietni vien pārsniedz atgriezušos valsts iedzīvotāju skaitu. 2015. gadā valsti pameta aptuveni par 8 tūkstošiem cilvēku vairāk nekā atgriezās, taču Ekonomikas ministrija cer, ka turpmāk starpība mazināsies.

"Migrācija ir tieši saistīta ar ekonomikas stāvokli. Kad ekonomikā ir recesija, algas un pabalsti samazinās, emigrantu skaits uzreiz palielinās. Tiklīdz situācija stabilizējas, cilvēki atgriežas," — skaidro Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Baranovs.

Jo sliktāk mums klājas, salīdzinot ar Eiropas kaimiņiem, jo sliktāka ir emigrācijas un imigrācijas attiecība. Mūsu IKP līmenis sastāda tikai 64% no ES vidējā līmeņa.

Starpība ar valstīm, kurp dodas valsts iedzīvotāji, ir vēl traģiskāka. Piemēram, Īrijā, kas ir ļoti populāra starp Latvijas viesstrādniekiem, minimālā alga pērn bijusi 1462 eiro, un šogad tā vēl mazliet paaugsies. Latvijā "minimums" sastāda 370 eiro (aptuveni 250 eiro "uz rokas").

"Ja mūsu vidējā alga vismaz tuvotos Eiropas "minimuma" līmenim, emigrācijas tendence ievērojami samazinātos. Pagaidām gan tie ir tikai plāni. Tiesa, 2010. gadā vidējā alga Latvijā bija 633 eiro, bet šodien – jau 818 eiro. Tiklīdz vērojama izaugsme, emigrācija samazinās," — piezīmējis Baranovs.

Viens nav karotājs

Dmitrijs Ļitovcevs pastāstīja Sputnik, ka Anglijā strādā kopš 2008. gada — iekārtojies darbā noliktavā un strādā šeit jau ilgus gadus.

"To dzīvi spēj izturēt tikai retais. Prasības darbā ir daudz stingrākas, kultūras dzīve sliktāka. Iedomājieties tikai: 12 stundu darba diena ar diviem pusstundu ilgiem pārtraukumiem. Un viss. Nekādu starpbrīžu, kā pie mums, nekādu sarunu pa telefonu, nekā. Ja esi ieradies darbā, strādā kā robots," — atceras Ļitovcevs.

Viņš stāsta, ka režīms Latvijā ir daudz cilvēcīgāks: var parunāties vai aiziet uz 15 minūtēm.

"Tomēr jāsalīdzina arī alga: Latvijā noliktavas darbinieks saņem 420 eiro mēnesī, Anglijā — 1200. Vācijā – pat 1400. Atšķirība ir jūtama?" — atzīmēja Ļitovcevs.

Viņš piebilda, ka gan te, gan tur ir ļoti grūti dzīvot vienam — ar vienu minimālo algu nepietiek, lai apmaksātu komunālos pakalpojumus, produktus un visu pārējo.

"Šeit tev vismaz kaimiņi palīdzēs, bet tur, ja tu esi viens, tu esi gluži kā kosmosā. Produkti ir lētāki, apģērbs arī, bet no kaimiņiem pat sniegu ziemā neizlūgsies. Imigrantiem tur nav pieņemts palīdzēt viens otram," — pastāstīja Dmitrijs.

Viņs piezīmē, ka angļi nodarbojas ar labdarību valsts līmenī, taču imigrantiem sadzīves līmenī nepalīdz.

"Grūtības rada ne tikai tas, ka tev trūkst līdzekļu iztikai. Tur, pat ja strādā viens, vari izdzīvot ar minimālo algu, un vēl apmēram 300 eiro mēnesī paliks pašam. Tagad jaunajiem emigrantiem dažus pabalstus vairs nemaksās, tomēr neliels pluss būs. Taču tur tu nevienam neesi vajadzīgs. Ja nomirsi, to uzreiz nepamanīs," — uzsver Ļitovcevs.

Cita lieta esot, ja brauc pāris. Abi strādā un atbalsta viens otru. Izdevumi ir tādi paši, taču pat ar minimālo algu pēc visu izdevumu nomaksas paliks apmēram tūkstoš eiro. Ko ar to summu darīt — atlikt vai iztērēt, to katra ģimene nolemj pati.

Labāk mazāk, toties dzimtenē

Sergejs Kļaviņš vairākkārt devies uz Angliju, atgriezies Latvijā un atkal aizbraucis uz Angliju. Pēc skolas iestājies maksas augstskolā, apprecējies, grezni nosvinējis kāzas. Rīgā stabilu, labi apmaksātu darbu atrast nav izdevies, tāpēc devies strādāt uz Anglijas noliktavām, lai nomaksātu parādus.

Anglijā nācās daudz strādāt, un viņa laulība izjuka. Atgriezās dzimtenē bez parādiem, bez sievas, taču ar summu kabatā un alimentu saistību. Šeit atradis jaunu līgavu, bet ar darbu nav paveicies.

Kad viss nopelnītais bija iztērēts, sāka braukt uz dažādām valstīm un strādāt dažādos celtniecības objektos. Starp ceļojumiem nodrošinājis remonta pakalpojumus. Šeit jādzīvo ar zaudējumiem, bet komfortabli, tur var pelnīt vairāk, taču dzīve prieku nesagādā.

"Ja te mana alga būtu vismaz 800 eiro, varētu atmest visam ar roku un doties mājās. Man ir ģimene, un es gribu, lai bērni augtu šeit. Braukt ciemos pie vecmāmiņas – tas ir daudz labāk, nekā runāt pa Skype. Šeit iedzert alu ar draugiem ir daudz omulīgāk nekā tur," — teica Sergejs.

Viņš uzskata, ka dzimtenes siltums ir laba lieta, tikai ne tad, ja tu liedz sev jebkādu prieciņu.

"Ja naudas būs mazāk, braukšu atkal prom," — piebilda Kļaviņš.

Pensijas labāk pelnīt Eiropā.

616
Pēc temata
Ardievu, Latvija: iedzīvotāji joprojām pamet valsti
Ilgais ceļš kāpās – ar ko tas viss sākās
Zvejas kuģis, foto no arhīva

Baltijas jūras aizsardzībai: mencu tralerus sagriezīs metāllūžņos

5
(atjaunots 19:50 23.11.2020)
Eiropas Komisija kompensēs Latvijas zvejniekiem mencu zvejošanas aizliegumu Baltijas jūras ūdeņos, taču no daļas kuģu nāksies atbrīvoties.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēc mencu zvejošanas aizliegšanas Latvijas piekrastes ūdeņos Eiropas Parlaments apstiprinājis atbalsta pasākumus zvejniecības nozares pārstāvjiem, vēsta Press.lv.

Šī gada oktobrī ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu nozveju Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Pašlaik Latvijas Zemkopības ministrijā precizē nepieciešamā finansējuma apmēru tā apstiprināšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejā, paziņoja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Pēc viņas sacītā, Zivsaimniecības konsultatīvā padome vienojās par finansējumu aptuveni 3 miljonu eiro apmērā.

Zvejniekiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar mencu zveju, atļauts likvidēt kuģus un saņemt kompensāciju. Ja zvejnieki, kuri strādāja uz šiem kuģiem, atradīs darbu citā nozarē, kompensācija vienalga tiks izmaksāta.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apgalvo, ka uz šādām kompensācijām varētu pretendēt 12 Latvijas kuģi.

"Tie, kas mencas iegūs piezvejā, arī turpmāk tās varēs realizēt – pārdot, taču jāņem vērā, ka nozvejoto mencu apjoms nedrīkst pārsniegt citas nozvejotās zivis. Eiropas Komisijas nosacījums – piezvejas mencu apjoms nav lielāks par 20%," atzīmēja Riekstiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka kuģu likvidācija nav piespiedu lieta – tā vietā zvejnieki drīkst pārorientēties uz citu zivju nozveju, piemēram, reņģes, ķilavas, laši u.c.

"Mencu zveja iepriekš vienmēr bija mūsu biznesa pamatā. Taču pēdējos piecos gados tā kļuva arvien sarežģītāka. Pat zinātnieki īsti nespēj izskaidrot, kāpēc mencu ir mazāk un kāpēc tās ir nelielas. Par maza izmēra mencām nepiedāvā ekonomiski izdevīgu vairumtirdzniecības cenu. Mūsu Baltikas tipa zvejas traleris "Briedis" būs viens no tiem, ko likvidēs. Mēs pilnībā sagriežam savu aktīvu, kas ir diezgan emocionāli, ņemot vērā to ilgo laiku, kurā zvejojām mencas. Tāpēc jau ir tā kompensācija.

Droši vien kuģus sagriezīs nākamajā gadā. Kompensācija ir pareizi jāiegulda, lai uzņēmums nākotnē varētu attīstīties. Mums jau ir vairākas iestrādes, kas ļauj turpināt darbību, piemēram, ir uzbūvēts zivju apstrādes cehs, esam kļuvuši par zivju uzpircējiem," pastāstīja Liepājā reģistrētā uzņēmuma "Ervils" valdes loceklis Aigars Laugalis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kuģis pacentīsies saglabāt zvejas licenci un mencu nozvejas kvotas gadījumam, ja pēc dažiem gadiem situācija šajā jomā mainīsies.

5
Tagi:
Latvija, zvejniecība, Baltijas jūra, menca
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Paciente ar gripas simptomiem, foto no arhīva

Latvijā pagaidām nav sākusies gripas epidēmija

4
(atjaunots 18:32 23.11.2020)
Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi palīdz arī pret gripas izplatību – Latvijā ir mazāk saslimušo, nekā parasti šajā laikā.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pagājušajā nedēļā Latvijā ir reģistrēti vien divi gripas gadījumi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Paziņojumi par diviem gripas gadījumiem vecuma grupās līdz 14 gadiem un no 15 līdz 64 gadiem saņemti no ģimenes ārstiem no Jūrmalas. Medicīnas iestāžu stacionāri par gripas gadījumiem aizvadītajā nedēļā nav ziņojuši.

Pacientu skaits, kuri vērsās pēc ambulatorās medicīniskās palīdzības sakarā ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām, pagājušajā nedēļā arī bija mazāks, nekā parasti ap šo laiku. Vidēji tika reģistrēti 895,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kas ne īpaši pārsniedz pirmās novembra nedēļas rezultātus, kad tika reģistrēti 882,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Kopš gripas sezonas sākuma, kas skaitās nedēļa no 28. septembra līdz 4. oktobrim, netika reģistrēts neviens gripas pacienta nāves gadījums.

Šī gada septembrī eirokomisāre veselības aprūpes lietās Stella Kirjakidu brīdināja par "dubultās pandēmijas" – gripas un Covid-19 – bīstamību.

Eiropas gripas sezona sākas oktobrī un pieņemas spēkā novembra vidū-decembra sākumā. Sezonālās gripas epidēmijas laikā slimo no 4 līdz 50 miljoniem cilvēku katru gadu, gadā no gripas mirst līdz 70 tūkstošiem eiropiešu, sevišķi sirmgalvji un riska grupās esošie.

Paredzēts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi – maskas, roku mazgāšana un sociālā distance – var palīdzēt samazināt arī gripas epidēmijas apmēru.

4
Tagi:
SPKC, Latvija, gripa
Pēc temata
Gripas vakcīna Latvijā iepirkta pēc desmit gadus veciem noteikumiem
Eiropai var nepietikt vakcīnu pret gripu
Ārsts pastāstīja, kā atšķirt gripu no koronavīrusa
Ārsts: rudenī vērosim gripas un koronavīrusa mijiedarbību