Aizbraukt uz visiem laikiem nevar atgriezties. Foto no arhīva

Aizbraukt uz visiem laikiem nevar atgriezties

616
(atjaunots 12:50 10.04.2016)
No Latvijas aizbraukušo viesstrādnieku motivācija ir dažāda. Sputnik mēģināja noskaidrot, kas īsti mudina cilvēkus meklēt pārmaiņas. Kāpēc cilvēki paliek dzimtenē vai dodas meklēt laimi ārzemēs?

RĪGA, 11. marts — Sputnik. Dramatiskā jaunatnes emigrācija uz ārvalstīm nonākusi pie lūzuma punkta. Prombraucēju skaits samazinās. Ne jau tāpēc, ka dzīve dzimtenē ir uzlabojusies, bet gan tāpēc, ka mainījušies mūsu viesstrādnieku dzīves apstākļi ārzemēs. Aizbraukšanas un atgriešanās iemeslus skaidrojis Vladimirs Dorofejevs.

Kāpēc sarūk Latvijas iedzīvotāju skaits

Nesen kļuvusi manāma iepriecinoša tendence – samazinās prombraucēju skaits, aug atgriezušos viesstrādnieku rindas. Tiesa, starpība joprojām ir liela un negatīva. Vēl joprojām aizbraucēju skaits krietni vien pārsniedz atgriezušos valsts iedzīvotāju skaitu. 2015. gadā valsti pameta aptuveni par 8 tūkstošiem cilvēku vairāk nekā atgriezās, taču Ekonomikas ministrija cer, ka turpmāk starpība mazināsies.

"Migrācija ir tieši saistīta ar ekonomikas stāvokli. Kad ekonomikā ir recesija, algas un pabalsti samazinās, emigrantu skaits uzreiz palielinās. Tiklīdz situācija stabilizējas, cilvēki atgriežas," — skaidro Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Baranovs.

Jo sliktāk mums klājas, salīdzinot ar Eiropas kaimiņiem, jo sliktāka ir emigrācijas un imigrācijas attiecība. Mūsu IKP līmenis sastāda tikai 64% no ES vidējā līmeņa.

Starpība ar valstīm, kurp dodas valsts iedzīvotāji, ir vēl traģiskāka. Piemēram, Īrijā, kas ir ļoti populāra starp Latvijas viesstrādniekiem, minimālā alga pērn bijusi 1462 eiro, un šogad tā vēl mazliet paaugsies. Latvijā "minimums" sastāda 370 eiro (aptuveni 250 eiro "uz rokas").

"Ja mūsu vidējā alga vismaz tuvotos Eiropas "minimuma" līmenim, emigrācijas tendence ievērojami samazinātos. Pagaidām gan tie ir tikai plāni. Tiesa, 2010. gadā vidējā alga Latvijā bija 633 eiro, bet šodien – jau 818 eiro. Tiklīdz vērojama izaugsme, emigrācija samazinās," — piezīmējis Baranovs.

Viens nav karotājs

Dmitrijs Ļitovcevs pastāstīja Sputnik, ka Anglijā strādā kopš 2008. gada — iekārtojies darbā noliktavā un strādā šeit jau ilgus gadus.

"To dzīvi spēj izturēt tikai retais. Prasības darbā ir daudz stingrākas, kultūras dzīve sliktāka. Iedomājieties tikai: 12 stundu darba diena ar diviem pusstundu ilgiem pārtraukumiem. Un viss. Nekādu starpbrīžu, kā pie mums, nekādu sarunu pa telefonu, nekā. Ja esi ieradies darbā, strādā kā robots," — atceras Ļitovcevs.

Viņš stāsta, ka režīms Latvijā ir daudz cilvēcīgāks: var parunāties vai aiziet uz 15 minūtēm.

"Tomēr jāsalīdzina arī alga: Latvijā noliktavas darbinieks saņem 420 eiro mēnesī, Anglijā — 1200. Vācijā – pat 1400. Atšķirība ir jūtama?" — atzīmēja Ļitovcevs.

Viņš piebilda, ka gan te, gan tur ir ļoti grūti dzīvot vienam — ar vienu minimālo algu nepietiek, lai apmaksātu komunālos pakalpojumus, produktus un visu pārējo.

"Šeit tev vismaz kaimiņi palīdzēs, bet tur, ja tu esi viens, tu esi gluži kā kosmosā. Produkti ir lētāki, apģērbs arī, bet no kaimiņiem pat sniegu ziemā neizlūgsies. Imigrantiem tur nav pieņemts palīdzēt viens otram," — pastāstīja Dmitrijs.

Viņs piezīmē, ka angļi nodarbojas ar labdarību valsts līmenī, taču imigrantiem sadzīves līmenī nepalīdz.

"Grūtības rada ne tikai tas, ka tev trūkst līdzekļu iztikai. Tur, pat ja strādā viens, vari izdzīvot ar minimālo algu, un vēl apmēram 300 eiro mēnesī paliks pašam. Tagad jaunajiem emigrantiem dažus pabalstus vairs nemaksās, tomēr neliels pluss būs. Taču tur tu nevienam neesi vajadzīgs. Ja nomirsi, to uzreiz nepamanīs," — uzsver Ļitovcevs.

Cita lieta esot, ja brauc pāris. Abi strādā un atbalsta viens otru. Izdevumi ir tādi paši, taču pat ar minimālo algu pēc visu izdevumu nomaksas paliks apmēram tūkstoš eiro. Ko ar to summu darīt — atlikt vai iztērēt, to katra ģimene nolemj pati.

Labāk mazāk, toties dzimtenē

Sergejs Kļaviņš vairākkārt devies uz Angliju, atgriezies Latvijā un atkal aizbraucis uz Angliju. Pēc skolas iestājies maksas augstskolā, apprecējies, grezni nosvinējis kāzas. Rīgā stabilu, labi apmaksātu darbu atrast nav izdevies, tāpēc devies strādāt uz Anglijas noliktavām, lai nomaksātu parādus.

Anglijā nācās daudz strādāt, un viņa laulība izjuka. Atgriezās dzimtenē bez parādiem, bez sievas, taču ar summu kabatā un alimentu saistību. Šeit atradis jaunu līgavu, bet ar darbu nav paveicies.

Kad viss nopelnītais bija iztērēts, sāka braukt uz dažādām valstīm un strādāt dažādos celtniecības objektos. Starp ceļojumiem nodrošinājis remonta pakalpojumus. Šeit jādzīvo ar zaudējumiem, bet komfortabli, tur var pelnīt vairāk, taču dzīve prieku nesagādā.

"Ja te mana alga būtu vismaz 800 eiro, varētu atmest visam ar roku un doties mājās. Man ir ģimene, un es gribu, lai bērni augtu šeit. Braukt ciemos pie vecmāmiņas – tas ir daudz labāk, nekā runāt pa Skype. Šeit iedzert alu ar draugiem ir daudz omulīgāk nekā tur," — teica Sergejs.

Viņš uzskata, ka dzimtenes siltums ir laba lieta, tikai ne tad, ja tu liedz sev jebkādu prieciņu.

"Ja naudas būs mazāk, braukšu atkal prom," — piebilda Kļaviņš.

Pensijas labāk pelnīt Eiropā.

616
Pēc temata
Ardievu, Latvija: iedzīvotāji joprojām pamet valsti
Ilgais ceļš kāpās – ar ko tas viss sākās
Garnizona kapi Rīgā, foto no arhīva

Krievijas vēstniecība uzsākusi tiešsaistes stafeti par godu Rīgas atbrīvošanas dienai

8
(atjaunots 13:09 25.09.2020)
Krievijas vēstniecība aicina publicēt fotogrāfijas vai video ierakstus par ziedu nolikšanu padomju karavīru brāļu kapos Latvijas teritorijā. Starp tiešsaistes stafetes dalībniekiem tiks izlozētas vērtīgas balvas.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. 13. oktobra, Rīgas atbrīvošanas dienas no vācu fašistiskajiem iebrucējiem priekšvakarā Krievijas vēstniecība Latvijā aizsākusi tiešsaistes stafeti "Mēs atceramies". Ielūgums piedalīties akcijā publicēts diplomātiskās misijas lapā Instagram.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Посольство России в Латвии 🇷🇺 (@rusemb.latvia)

Akcijas dalībnieki aicināti publicēt savās lapās fotogrāfijas vai video ierakstus, kuros redzams, kā viņi noliek ziedus pie memoriāla kādos padomju karavīru brāļu kapos Latvijas teritorijā. Publikācija jāpapildina ar tēmturiem #мы_помним #жителиЛатвиипомнят.

Pēc akcijas tiks izlozētas vērtīgas balvas. Izloze tiks parādīta tiešajā ēterā vēstniecības lapā Instagram. Katrai publikācijai tiks piešķirts kārtas numurs, uzvarētājs tiks izraudzīts ar nejaušu ciparu ģeneratora palīdzību.

Akcijai tiek pieņemtas publikācijas, kas nākušas klajā no 2020. gada 23. septembra līdz 15. oktobrim.

8
Tagi:
Latvija, Krievijas vēstniecība
Pēc temata
Latvijas aizsardzības ministram ieteica noskaidrot pie kareivjiem, kā atbrīvoja Rīgu
KF Aizsardzības ministrija publiskojusi arhīvu dokumentus par Rīgas atbrīvošanu
Zaharova atbildēja uz Latvijas ĀM vārdiem attiecībā uz salūtu par godu Rīgas atbrīvošanai
NA saskatījusi visatļautību un draudus svētkos par godu Rīgas atbrīvošanai no nacistiem
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības protesta akcija, foto no arhīva

Direktori sūdzas par skolotāju trūkumu, IZM nesaskata brīvas vietas

10
(atjaunots 20:54 24.09.2020)
Direktori ir spiesti skraidīt pa augstskolām un pierunāt studentus sākt darbu skolās, taču, ņemot vērā algu līmeni un arodam raksturīgo stresu, jaunu kadru pieplūdums nav sagaidāms. Kā iznācis, ka, saskaņā ar IZM datiem, Latvijā nav nevienas vakantas pedagoga likmes?

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Līdz ar jaunā mācību gada sākumu skolās no jauna ir aktuāla pedagogu trūkuma problēma, un jauno kadru pieplūdums nav sagaidāms, vēsta Latvijas radio 4.

Rīgas domes deputāte, Rīgas 80. vidusskolas direktore Anna Vladova konstatēja, ka tīmeklī atrodami simtiem darba piedāvājumu dažādu priekšmetu skolotājiem visā Latvijā. Piemēram, vietnē visidarbi.lv ir 300 sludinājumu. Lielākā daļa – 155 vietas – ir Rīgā, taču arī reģionos to skaits nav mazs. Tikai pēdējās nedēļas laikā vien parādījušies 228 sludinājumi.

Tātad valda absolūta katastrofa ar pedagogiem, trūkst cilvēku, stāsta Vladova.

Viņa atklāja, ka pavisam nesen aprunājusies ar citiem direktoriem, kuri tāpat "gaudo" par skolotāju trūkumu, turklāt viņi nekur nav atrodami. Visi skraida pa universitātēm, pa bioloģijas, dabaszinātņu fakultātēm, aicinām studentus darbā, stāstīja direktore.

Iepriekš viņa aicināja izglītības ministri Ilgu Šuplinsku atkāpties no amata, jo politiķe nepilda pedagogiem dotos solījumus, nerisina nozares problēmas.

Rīgas 40. vidusskolas vadība bija spiesta matemātikas skolotāja vietā pieņemt darbā kāda skolēna tēvu – viņam ir profesionāla matemātiķa izglītība. Skolas direktore Jeļena Vediščeva atzina, ka jaunais pedagogs varējis aizpildīt tikai tās nodarbības, kas ļauj viņam strādāt pamata darba vietā, tomēr viņa atbalsts ir ļoti nozīmīgs, jo viņš atslogojis citus skolotājus.

Vediščeva norādīja, ka pedagogu kolektīvs nav nokomplektēts daudzās skolās un, acīmredzot, stāvoklis tikai pasliktināsies.

"Šī situācija brieda jau sen. Pie tam, ja netiks veikti pasākumi vietvaru un valsts līmenī, situācija tikai pasliktināsies, un, principā, pienāks brīdis, kad patiešām nebūs skolotāju," apliecināja Vediščeva.

Brīvu vietu nav

Toties Izglītības ministrija atzīmē: saskaņā ar pašvaldību datiem, septembra vidū neesot bijis nevienas brīvas skolotāja vietas.

IZM pārstāve Baiba Baškele skaidroja, ka iespējams runāt par vakantām stundām – šobrīd neesot nevienas pilnas vakances nevienā novadā, nevienā skolā.

Pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga paskaidroja, ka šāda aina veidojas tāpēc, ka daudzas skolas mēģina saviem spēkiem risināt pedagogu trūkuma problēmu, sadalot slodzi starp pārējiem skolotājiem, kas spiesti daudz strādāt papildus, jo nav iespējams nosaukt precīzu vakanto vietu skaitu. Pie tam pārslodzes rezultātā daudzi saskaras ar profesionālo "izdegšanu", bet IZM nevēlas diskutēt par šo problēmu.

Vanaga paskaidroja, ka tagad, aktīvu mācību laikā, neviens vairs skaļi nekliedz par vakancēm, jo saprot: ja informācija parādīsies skolas vai pašvaldības tīmekļa vietnē, iespējams, ieradīsies tie, kas to visu kontrolē, būs pārbaudes un tā tālāk.

IZM mēģina daļēji atrisināt problēmu, pārkvalificējot pasniedzējus ar nelielu slodzi. Piemēram, pērn tā izdevies aizpildīt gandrīz 160 vakances.

Tomēr jaunos kadrus gaidīt nav vērts – studenti nevēlas strādāt skolās un saņemt 790 eiro. Jeļena Vediščeva apgalvoja, ka jaunieši ļoti labi saprot, - tādu naudu var nopelnīt arī bez stresa un birokrātiskiem šķēršļiem, kas pavada pedagogu darbu. Pie tam Rīgā pasniedzējs no citas pilsētas par tādu naudu pat nespēs noīrēt normālu mājokli.

Inga Vanaga ir pārliecināta: pedagogu trūkuma problēmu vairs neizdosies risināt skolu vai pašvaldību līmenī, kas piedāvā bonusus jaunajiem pedagogiem.

LIZDA vadītāja konstatēja, ka problēma jārisina nacionālajā līmenī: jāpārskata likmes veidošanas metodes, darba apmaksa un profesionālais atbalsts.

10
Tagi:
pedagogi, skola, IZM
Pēc temata
Algas nelielas, zems prestižs: Latvijas skolās trūkst vairāki simti skolotāju
Pedagogs: skolotājam Latvijā ir nepieciešama pienācīga alga, nevis nebeidzamas reformas
Šuplinska: datori Latvijas skolās nonāks tikai oktobra beigās
Atgriežamies pie mācībām: psiholoģe sniedza padomus skolēnu vecākiem
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans, foto no arhīva

"Aptrakušajiem liberāļiem" nepiedeva viņu "morālo imperiālismu"

5
(atjaunots 13:09 25.09.2020)
Rietumi ir zaudējuši savu pievilcību. Savos uzbrukumos liberāļi pievēršas lietām, kam mūsu acīs ir lielākā nozīme, politiskās kārtības pamatnostādnēm, pie kādas mēs tiecamies, galvenajām vērtībām, tādām kā nācija, ģimene un reliģiskā tradīcija.

Doktrīna par to, ka "demokrātija var būt tikai liberāla", mums tika uzspiesta. Liberālā demokrātija var atnest haosu un krahu, lielāku ļaunumu nekā labumu – tas ir viens no iemesliem, kuru dēļ mēs vēlamies Donalda Trampa kārtējo uzvaru," portālā RIA Novosti citēja Pjotrs Akopovs.

Kas to teicis? Kam pieticis pārdrošības vienlaikus uzstāties gan pret liberālo demokrātiju, gan par Trampu? Pazīstamais vispasaules liberālisma ienaidnieks Putins, kurš visus indē ar "Novičok" un grauj Rietumus no iekšienes? Fanātiskie irāņu ajatollas-teroristi un šausmīgie ķīniešu komunisti, kuri visu pasauli aplipinājuši ar savu vīrusu, šeit nederēs – viņi negribētu publiski just līdzi Trampam. Tiesa, piemēram, tādam apgalvojumam piekristu gan Pekinā, gan Teherānā:

Eiropas Savienības valstu samits Briselē
© Sputnik / Алексей Витвицкий

"Pasaules elites un nacionālās pretestības cīņa vēl nav galā... Eiropas valstu pilsoņi drīz aptvers, ka mūsdienu Eiropas institūti nekalpo viņiem, bet gan Džordža Sorosa un viņam līdzīgo interesēm. (..) Mērķi, ko nospraudis Sorosa vispasaules tīkls, ar viņa neierobežotajiem finansiālajiem un cilvēku resursiem, ir skaidri: etniski sajauktu atklātu sabiedrību veidošana ar migrācijas paātrināšanas metodēm, nacionālā lēmumu pieņemšanas procesa demontāža un nodošana globālajai elitei."

Te bija runa par globālajiem procesiem. Tagad par nākamo paaudžu audzināšanu:

"Skolām ir jāaizsargā ģimenes ideāli un vērtības, kā arī jāpatur nepilngadīgie tālāk no dzimumu ideoloģijas un varavīkšņainās propagandas. Liberāļi te labākajā gadījumā saskata viduslaiku cienīgu tumsonību, sliktākajā – klerikālismu ar fašismu."

Kurš tad īsti ir tas drosminieks? Tas ir vienas Eiropas valsts premjerministrs – Viktors Orbans. Jau desmit gadus no vietas viņš vada Ungāriju (bet pirms tam, gadsimtu mijā, četrus gadus vadīja valdību), un Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par dumpinieku un gandrīz īstu diktatoru. Taču tas, ko viņš teicis savā rakstā, ko pirmdien publicēja Magyar Nemzet, ir varen spēcīgi. Orbans uzstājas ne tikai kā nacionālas valsts aizstāvis un "aptrakušo liberāļu" atmaskotājs vispasaules mērogā, bet arī kā kristīgi demokrātiskā novirziena līderis Eiropā, pat visos Rietumos. Viņš izsakās precīzi, atklāti – tā, kā Eiropas līderi nav atļāvušies jau ilgu laiku:

"Vienīgā iespēja kristīgajai demokrātijai ir sākt atklātu intelektuālu un politisku cīņu. Izbeigt izlikties un uzvesties kā idiotam, kurš neredz, nesaprot, kas notiek. (..) Aizstāvēties un formulēt četras nostādnes, kas var mainīt visu Eiropas politiku: mūsu galvenie nacionālie un kristīgie principi nav liberāli; tie radušies pirms liberālisma; tie ir pretstatā liberālismam; šodien liberālisms tos sagrauj."

Orbans konsekventi aizstāv ungāru nacionālo identitāti (tautu, kas Eiropā ienāca pēdējā), arī viņu katolicismu, tomēr šajā gadījumā vēršas ne tikai pie tautiešiem, bet arī citiem eiropiešiem. Protams, vispirms – pie agrākajiem biedriem sociālistiskajā nometnē (jāpiebilst, ka Orbans pielīdzina komunismu un liberālisms kā ungāriem svešas ideoloģijas):

"Rietumi ir zaudējuši savu pievilcību Centrāleiropas acīs, un tas, kā mēs iekārtojam savu dzīvi, viņiem nepatīk. Tuvākajos gados mums ir jāsaglabā Eiropas vienotība, pie tam atzīstot, ka pašreizējai vēsturiskajai tendencei nav nekādu izredžu mainīties. Viņi nevar uzspiest mums savu gribu, un mēs nevaram nobīdīt viņus no viņu tagadējā intelektuālā un politiskā ceļa. (..) Centrāleiropas valstis ir izvēlējušās citu nākotni, brīvu no imigrācijas un migrācijas. (..) Pat, ja Brisele vēlas doties pretējā virzienā: īstenot līdz absurdam novestos klimatiskos mērķus; sociālo Eiropu, kopēju nodokļu sistēmu, multikulturālu sabiedrību."

Tātad runa ir par divām Eiropām, kam kaut kādā veidā jāsaglabājas vienas Eiropas Savienības ietvaros. nav nekādu izredžu pārtaisīt austrumeiropiešus par vienotās Eiropas iedzīvotājiem, kas "savus senčus aizmirsuši", tomēr saglabājas izredzes uz konservatīvu, pareizāk sakot, pat nacionāli tradicionālistisku revanšu Rietumeiropā. Tātad vietējo marinu lepēnu uzvara visās Vecās Eiropas galvenajās valstīs – patiesībā nozīmē valdošās nacionālās elites radikālu atjaunošanos. Skaidrs, ka atlantistu veidotās paneiropas elites (tā nav nekāda "Briseles birokrātija", bet gan politiskie kadri, kas vispirms tiek rekrutēti no nacionālo valstu līmeņa līdz Eiropas līmenim, bet pēc tam nosūtīti atpakaļ uz viņu valstīm) visādi centīsies kavēt antiliberālo apvērsumu. Pie tam pretošanos "tautu dumpjiem" organizēs un koordinēs globālistiskās struktūras, tas pats kolektīvais Soross, ko asi kritizē Ungārijas premjerministrs.

Vladimira Putina un Donalda Trampa tikšanās Osakā 2019. gada 28. jūnijā
© Sputnik / Илья Питалев

Orbans jau sen nebaidās ne iebilst pret liberālo globālo projektu, ne atmaskot Sorosu – pazīstamāko Ungārijā dzimušo cilvēku pasaulē. Savukārt 90 gadus vecais miljardieris Orbanu dēvē par mafiozi un diktatoru, un visiem spēkiem palīdz opozīcijā strādājošajiem ungāru liberāļiem. Nacionālajā līmenī Orbans sekmīgi tiek ar viņiem galā tomēr ES un NATO līmenī viņam klājas smagi, tāpēc viņa acīs tik svarīgi bija, ka 2016. gadā uzvarēja Donalds Tramps, viņa idejiskais sabiedrotais cīņā ar visu liberālo globālismu (bet tagad – arī ar Sorosu personiski). Protams, Eiropas Savienība turpina spiedienu pret Budapeštu, bet tagad vismaz amerikāņu valdības struktūras necenšas pilnā sparā izgriezt rokas ungāriem.

Orbana vārdi par atbalstu Trampam ir pirmais tāda veida izteikums no Eiropas līdera puses. Tos pamanīja arī mediji Eiropā, tomēr, piemēram, Times necitēja visu frāzi pilnībā: "Visi liberāļi uzskata, ka katra valsts (..) ir jāpiespiež pieņemt liberālo pārvaldes formu. Savukārt kristīgie demokrāti noraida šo ārpolitikas formu, jo, pēc viņu domām, sabiedrības turas kopā un uztur mieru ar dažādiem paņēmieniem. Turklāt, - un to nesen pierādīja "arābu pavasaris" – liberālā demokrātija spēj radīt haosu un krahu, un nest lielāku ļaunumu nekā labumu.

Tas ir vēl viens iemesls, kura dēļ mēs jūtam līdzi Donaldam Trampam un vēlamies, lai viņš uzvarētu vēlreiz: mums pārlieku labi zināma ASV demokrātisko administrāciju ārpolitika, kuras pamatā ir morālais imperiālisms. Mēs esam to izgaršojuši, lai arī piespiedu kārtā. Mums tā nepatika, un vēl vienu porciju mēs negribam."

Ungārija patiešām demonstrē apbrīnojamu pretestību ārējam spiedienam. Tas nav tikai Orbana nopelns vien – viņu atbalsta lielākā daļa ungāru, kuri aptver, cik svarīgi ir saglabāt nacionālo identitāti. Taču tagad "morālais imperiālisms" tiek izmantots pret pašām Savienotajām Valstīm, un, protams, Orbans vēlas, lai Tramps noturētos pret krāsaino revolūciju, kas iedegas ASV. Ja viņš izturēs un uzvarēs, kristiešiem, konservatoriem, tradicionālistiem (tiem, ko varētu nosaukt par kristīgajiem demokrātiem, ja vien šo terminu nebūtu diskreditējuši tādi kā vācu KDS) būs daudz vieglāk pretoties gan liberālajai diktatūrai, gan morālajam imperiālismam. Tāpēc patiesi patstāvīgie eiropiešu politiķi vēl uzvaru Trampam, - tā sakot, "par mūsu un jūsu brīvību".

5
Tagi:
Tramps, ASV, Ungārija
Pēc temata
Simoņana: tikai muļķis ticēs Facebook "liberālismam"
Donalda Trampa karš un miers
Džonsons vēlas pierādīt Putinam "liberālisma vērtību" uz Brexit piemēra
Viena diena krievu liberāļa dzīvē. Aktuāls feļetons
Kremļa viltīgais plāns: sagraut Ameriku, lai glābtu Trampu