Krievijas un ES karogi. Foto no arhīva

Zaudētie miljoni: cik Latvijai izmaksājis sankciju karš ar Krieviju

282
(atjaunots 15:23 10.03.2016)
Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents un Eiropas Komisijas padomnieks tirdzniecības jautājumos Henriks Danusēvičs pastāstīja Sputnik, kādas sekas bijušas sankciju karam Latvijā.

RIGA, 10. marts — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Pērnā gada nogalē Latvijas ĀM nodeva Briselē "slepenus dokumentus", kas liecina: 2015. gadā valsts zaudējusi vairāk nekā miljardu eiro. Līdzīgu informāciju "par miljarda zaudējumu" minējis arī Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Andrejs Mamikins. Taču ĀM preses dienests oficiāli paziņoja Sputnik, ka šī informācija paredzēta tikai "iekšējai lietošanai".

Dati vēl tiek precizēti, ņemot vērā informāciju par to, cik valsts ir zaudējusi tranzīta mazināšanās rezultātā ES valstīs. Korekcijas ieviesīs arī aprēķini par to, kādas summas saņemtas no ES iekšējā tirgus un ražotāju atbalstam, kādi līdzekļi gada laikā ir apgūti un cik – "karājas gaisā".

Agrāk Latvija oficiāli vērtēja, ka sankciju karā zaudēti 200 miljoni eiro. Šī summa bija minēta pagājušā gada decembrī ĀM sagatavotajā ziņojumā "Par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos".

Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošā informācija apliecina, ka 2015. gadā eksports no Latvijas uz Krieviju sastādīja 830 miljonus eiro. Salīdzinājumā ar 2014. gadu tas ir samazinājies par 25%, bet salīdzinājumā ar 2013. gadu – par 29%.

Pērnā gada nogalē LR Zemkopības ministrija ziņoja, ka vairāk nekā 60 miljonus Latvija var zaudēt partikas produktu eksporta krituma rezultātā, zaudējumi 30 miljonu apmērā gaidāmi zivrūpniecības nozarē, neskaitot, piemēram, no Skandināvijas valstīm ievesto jūras produktu tranzīta apjomu samazināšanos Latvijā.
Par to, kādas sekas Latvijā radījis sankciju karš, Sputnik pastāstīja Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents un Eiropas Komisijas padomnieks tirdzniecības jautājumos Henriks Danusēvičs.

Operācija "Piekrāpt ES"

"No ražotāju, tirgotāju un patērētāju viedokļa sankciju kara rezultāti būs dažādi. Patērētāji pat zināmā mērā ir ieguvēji, — stāsta Henriks Danusēvičs. – Sankciju un energoresursu cenu krišanās rezultātā kaimiņvalstu valūtas vērtība ir kritusies: Krievijas rublis ir krities, tāpat kā baltkrievu valūta. Tāpēc preces no austrumiem pie mums bija lētākas. Latvijā pat pieauga no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas ievesto sankcionēto preču daļa.

Uz jautājumu par to, cik spēcīgu triecienu sankciju rezultātā saņēmuši vietējie ražotāji, nez vai saņemsim precīzu atbildi. Protams, ja uzņēmums ir strādājis tikai Krievijas tirgū un pēc sankciju ieviešanas nav pratis pārorientēties, atbilde ir acīmredzama.

Taču ir arī tādi ražotāji, kas pašlaik sekmīgi strādā kaimiņvalstīs, un viņu produkcija tur ir ļoti pieprasīta, ja vien nav iekļauta sankciju sarakstos.
Piemēram, Baltkrievijā (Muitas savienības dalībvalsts, tāpat kā Krievija) ir audzis mūsu fabrikas "Laima"produkcijas pieprasījums.

Problēmas rodas, ja uzņēmums strādājis sadarbībā ar kompānijām, kas iekļautas sankciju sarakstos. Piemēram, kad ES ieviesa sankcijas pret atsevišķiem Balkrievijas uzņēmumiem un pilsoņiem, grūtības sākās arī mūsu ražotājiem, kas piegādāja produkciju, piemēram, lielajam tirdzniecības tīklam "Prostor". Tās īpašnieks bija Jurijs Čižs, Lukašenko tuvs cilvēks. Tīkls pārgāja cita cilvēka rokās, un mēs varējām turpināt darbu ar "Prostor".

Bieži gadās tā, ka ES ievieš sankcijas pret kādu cilvēku un viņa uzņēmumiem, taču viņš ātri noformē biznesu uz kāda cita vārda. Mūsu uzņēmēji turpina strādāt ar šīm kompānijām līdz brīdim, kad ES papildinās "melnos sarakstus"…

Šobrīd nav apkopoti precīzi dati par to, kādus zaudējumus cietuši uzņēmēji, kas piegādājuši Krievijā produkciju no Eiropas, taču tie ir lieli, lai arī vairākiem uzņēmumiem izdevies pārorientēties un mainīt darbības shēmas.

Plašāk pavērušies vārti uz Ukrainu. Piemēram, ukraiņu tirdzniecības tīkls iepērk lielu partiju zivju no Norvēģijas, taču glabā to Latvijā, jo papildu izdevumu dēļ nav izdevīgi uzreiz ievest lielu daudzumu preču. Uzņēmums piegādā nelielas partijas zivju, un darījumu apkalpo uzņēmums no Latvijas.

Kad Krievija ieviesa kontrsankcijas, daudzi latviešu uzņēmumi, kas piegādāja zivis Krievijai, arī no Norvēģijas, orientējās uz Baltkrieviju. Viņi sūtīja zivis baltkrieviem, kuri tās pārstrādāja un pēc tam piegādāja Krievijai. Arī pašlaik tāda shēma ir iespējama, uzskata Danusēvičs.

Noslīkt piena upēs

2015. gada sākumā Latvijas Piensaimnieku savienība paziņoja, ka situācija nozarē ir katastrofiska, uzņēmumi, iespējams, tiks slēgti viens pēc otra Krievijas konstranciju, pārprodukcijas un iepirkuma cenu krišanās rezultātā. Kopumā piensaimniecība ir nopietni cietusi, — piebilst Henriks Danusēvičs.

Latvijā ir liels skaits uzņēmumu ar Krievijas kapitālu, sākot no restorāniem un beidzot ar ražotnēm. Lielus zaudējumus cietuši uzņēmumi, uz kuru produkciju attiecinātas sankcijas. Piemēram, pagājušā gada vidū "Rīgas piena kombināts" samazināja piena iepirkuma cenas, jo piena pārprodukcija bija acīmredzama. Fermeri pat salīdzināja cenas, un iznāca, ka piens ir lētāks nekā ūdens no artēziskās akas.

Lielais kombināts ir kompānijas Food Union daļa (tajā iekļauts arī "Valmieras piens"), ko līdz ar partneriem veidoja krievu kompānijas "Junimilka" dibinātājs Andrejs Bezhmeļņickis.  Pirms sankciju kara Food Union apmēram pusi savas produkcijas veda uz Krieviju. Tagad eksports ir krities gandrīz divkārt.

Galu galā "Rīgas piena kombinātam" izdevās pārorientēties. Pašlaik uzņēmums plāno atvērt rūpnīcu Baltkrievijā. Kaimiņvalstī ražoto produkciju būs iespējams pārdot Krievijā un visās Muitas savienības valstīs, — turpina Henriks Danusēvičs. – Tomēr piena (un kefīra) cenas Latvijā ir kritušās aptuveni par 30% — no 1 eiro par litru līdz 70 centriem.
Toties kombināta ražotie sieriņi ir kļuvuši dārgāki, gandrīz trīskārt pieaugusi dažādu uzņēmumu ražoto sieru cena. Situācija tirgū ir dažāda. Arī citi produkti ir kļuvuši dārgāki, piemēram, par 20% pieaugušas gaļas produktu un desu cenas.

Labi zināms, ka austrumu tirgus vienmēr ir bijis riskants, atgādina Danusēvičs. Jā, strādājot ar Krieviju, agrāk bija iespējams gan gūt fantastisku peļņu, gan vienā mirklī to pazaudēt – gan Krievijā, gan Baltkrievijā biznesā pārāk bieži iejaucas politika.

Krievijas vietā Jaunzēlande

Kad Krievija ieviesa kontrsankcijas un aizliedza zivju produktu importu no Latvijas, sākās tracis šprotu ražotāju pulkā. Lielākā daļa produktu taču tika eksportēti uz kaimiņvalsti. Vieni uzņēmumi uz Krieviju sūtīja 35% produkcijas, citi – pat līdz 80%. Pienāca informācija par "Rīgas pagalmiņu" slēgšanu Maskavā, kur arī tika tirgotas latviešu šprotes. Rūpnīcas sāka meklēt citus produkcijas noieta tirgus, un lielākā daļa ražotāju ātri pameta Krieviju.

Te aizliegums attiecībā uz šprotēm tika ieviests, te – atcelts, un tikai retais uzņēmums izturēja tādu spriedzi. Dīvaini, taču galu galā iznāca tā, ka šprotes ir vienīgais zivju produkts, uz ko sankcijas nav attiecinātas. Šo informāciju apstiprināja arī Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

"Pastāstiet Krievijas iedzīvotājiem, ka mūsu šprotes var ēst!" — piebilda ministrs.

"Sankciju karā šprotu ražotāji ir cietuši vismazāk, jo viņu produkcija ir pieprasīta pat Izraēlā, Ķīnā un Amerikas valstīs, — skaidro Henriks Danusēvičs. – Preces, kas agrāk tika eksportētas uz Krieviju, uzņēmumi nosūtīja uz citām valstīm un vienojās savā starpā ar apjomiem nekonkurēt, lai "nenosistu" cenas. Vairāku kategoriju preču eksports uz Eiropas valstīm  pat ir pieaudzis."

"Vieta Eiropas tirgū mūsu uzņēmumiem atradīsies. Polijā ir noteiktu Krievijas nepieņemto preču pārprodukcija. Būtu muļķīgi vest uz turieni mūsu ābolus, toties poļi labi pērk zivju un gaļas konservus, makaronus, čipsus, parfimēriju un bērnu apģērbus. Eiropā ir labs noiets mūsu "eko" un "bio" produkcijai, lai arī tā ir dārgāka nekā parastie produkti.

Eksports notiek pat uz Ukrainu, neskatoties uz bēdīgo ekonomisko situāciju valstī. "Dzintars" tur atver kosmētisko līdzekļu firmas veikalus. Arī mūsu alus Ukrainā ir pieprasīts.
Latvijas uzņēmumiem nākas aktīvāk apgūt jaunus tirgus. Atbalstu šajā ziņā sniedz arī mūsu asociācija – Kazahstānā, Moldāvijā, Horvātijā, Gruzijā un pat Austrālijā un Jaunzēlandē.

282
Pēc temata
Igors Jurgens: nenodalu kontrsankciju sekas krievu un latviešu ciestajos zaudējumos
Kučinskis: neskatoties uz zaudējumiem, sankcijas pret Krieviju jāsaglabā
Viņķele

Daugavpils netiek galā: Viņķele piedāvās jaunus ierobežojumus

9
(atjaunots 17:01 24.11.2020)
Šodien valdība apspriedīs papildu ierobežojumu ieviešanu reģionos, kurus Covid-19 ir skāris visvairāk.

RĪGA, 24. novembris – Sputnik. Veselības ministrija šodien piedāvās ieviest papildu ierobežojumus reģionos, kur saslimstība ir virs valsts vidējā rādītāja, paziņoja Latvijas Radio 4 raidījuma "Doma laukums" ēterā Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele.

Tostarp novados, kur izplatības līmenis ir augstāks, nekā vidēji valstī (konkrēti skaitļi vēl tiks apspriesti), piedāvās ieviest papildu pasākumus: tie var skart gan attālinātu mācību ieviešanu 5.-6. klašu skolēniem, gan papildu aizliegumu publiskiem un privātiem pasākumiem, gan pasažieru skaitu sabiedriskajā transportā, gan sporta pasākumus.

"Ja runājam par lielajām pilsētām, Daugavpils netiek galā," sacīja Viņķele.

Viņa uzsvēra: ja visi atbildīgi ievērotu ierobežojumus, nebūtu nepieciešams ieviest papildu pasākumus, taču šobrīd pacientu skaits slimnīcās pieaug pārāk ātri. Ja neievieš ierobežojumus, drīzumā nāksies ierobežot plānveida medicīnisko palīdzību.

"Slimnīcās, kur tiek veidotas jaunas Covid-19 gultasvietas, tas daļēji tiek darīts uz ambulatorās palīdzības vai dienas stacionāru rēķina… Tiek vērtēts, kur šie plānveida procedūru samazināšana vai atlikšana rada mazāku efektu pacientu potenciālajai veselībai," pastāstīja ministre.

Viņa uzsvēra, ka radikālus pasākumus, kas saistīti ar plānveida medicīnisko palīdzību, centīsies neieviest pēc iespējas ilgāk.

Viņķele piebilda, ka jaunākās klases ir salīdzinoši "epidemioloģiski drošās", galvenie slimības izplatības ceļi ir darbavietās. Lai gan iedzīvotāju pārvietošanās samazinājumu – piemēram, vecāku pārvietošanos, kuri ved bērnus uz skolu, – varētu atbalstīt.

"Mēs pieturamie pie domas, ka, ja skata bērnudārzus un klases no 1. līdz 4., epidemioloģiskie "bonusi" nepārsniedz tās iespējamās problēmas, kuras ir saistītas ar jaunāko klašu specifiku. Un ja viņi izlaidīs 2-3 nedēļas, tas būs liels caurums viņu zināšanās. Un šis risks ir nopietnāks, nekā potenciālais ieguvums," uzskata politiķe.

Šos piedāvājumus šodien apspriedīs valdība un Krīzes vadības padome.

9
Tagi:
koronavīruss, Daugavpils, Ilze Viņķele
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Sarkanais karogs": ārste pastāstīja, kādus simptomus ignorējuši ar Covid-19 mirušie
Diennakts laikā Latvijā atklāti 376 jauni Covid-19 gadījumi
Pētījums: otrais Covid-19 vilnis negatīvi ietekmējis iedzīvotāju kaitīgos ieradumus
Domino efekts: pacienti ar Covid-19 aizveda no Ogres uz Daugavpili
Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs ar budžeta projektu 2021. gadam

"Parādiet partiju, kura solīja šādus nodokļus": Saeima apstiprina budžetu

16
(atjaunots 16:53 24.11.2020)
Kā notiek 2021. gada budžeta izskatīšana, kādus lēmumus deputāti apstiprinājuši pirmajā dienā un uz cik ilgu laiku šis process var ievilkties.

RĪGA, 24. novembris – Sputnik. Pirmdien, 23. novembrī, Saeima sāka 2021. gada budžeta izskatīšanu noslēdzošajā lasījumā. Deputātiem ir jāapstiprina ne vien nākamā gada budžets un budžeta rāmjus tuvākajiem 3 gadiem, bet arī 28 ar to saistītus likumprojektus. Izskatīšana notiks vairākās plenārsēdēs līdz nedēļas beigām, bet, varbūt, arī ilgāk, vēsta lsm.lv.

Kā jau ne reizi vien atzīmējis Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars, budžeta projekta pamatā ir valdības redzējums par valsts izdevumiem un ienākumiem. Iepriekš komisija apsprieda visus projekta grozījumus sešu dienu garumā, savukārt pašā plenārsēdē uzstājās praktiski tikai opozīcijas deputāti. Viņu piedāvājumi atbalstu nesaņēma.

Tostarp, izskanēja aicinājumi valdības partijām skaidri atskaitīties par priekšvēlēšanu solījumu izpildi.

"Parādiet kaut vienu politisko partiju, kas savās vēlēšanu programmās solīja šādas nodokļu izmaiņas. Priekšvēlēšanu diskusijās neviens tādas nesolīja, bet šobrīd tas tiek virzīts. Tāpēc uzskatām, ka gan šai, gan nākamajām valdībām vajadzētu iedot pārskatāmu atskaiti, kas izdarīts no priekšvēlēšanu solījumiem, kolēģi. No šāda priekšlikuma nav ko baidīties!" uzskata ZZS deputāts Viktors Valainis.

Izskatot grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, deputāti noraidīja opozīcijas ierosinājumu iesaldēt valsts augstākās vadības algas nākamgad. Iepriekš pie Saeimas vērsās Prezidenta kanceleja ar aicinājumu 2021. gadā nepiemērot Egila Levita algai ikgadējo indeksāciju.

Tāpat Saeima atbalstīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieku vidējās algas palielināšanu par 21% nākamajā gadā, par 28% – 2022. gadā un par 37% – 2023. gadā.

Čeku loterijas likumu papildināja ar iespēju reģistrēt apmaksātus Internetā iegādāto preču un pakalpojumu rēķinus. Līdz šim piedalīties drīkstēja tikai čeki, kvītis un biļetes. Tāpat iedzīvotāju aktivitāti stimulēs ar nozaru čeku atrakcijām – nozarēs, kur ir augsts ēnu ekonomikas risks.

Opozīcija piedāvāja paredzēt Izglītības likumā sociālo atbalstu speciālās, pirmsskolas un sporta izglītības pedagogiem ar vismaz 25 gadu darba stāžu, ja viņi zaudē darbu skolu tīkla optimizācijas dēļ. Opozīcijas deputāti apgalvoja, ka šis ierosinājums neprasa daudz naudas, taču vairākums grozījumus noraidīja.

Pēc ilgām debatēm vēl uz gadu atlika piedāvājumu no nākamā gada līdzfinansēt bērnu izglītību privātskolās no pašvaldību līdzekļiem. Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis atzīmēja, ka šāda pieeja pastiprinās sabiedrības segregāciju.

Apstiprināti grozījumi Invaliditātes likumā, saskaņā ar kuriem, no nākamā gada jūlija paplašinās asistentu pakalpojumi bērniem ar invaliditāti. Bērniem, kuriem ir nepieciešama īpaša aprūpe, plānots nodrošināt to par valsts līdzekļiem. Runa ir par aptuveni 600 bērniem, kuri izjūt pārvietošanās grūtības, un aptuveni 1000 bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Tāpat vienkāršos šo pakalpojumu administrēšanu – katram to saņēmējam noteiks stundu skaitu, kuru viņš varēs izmantot pēc saviem uzskatiem. Asistentiem vairs nenāksies detalizēti atskaitīties par pakalpojumu sniegšanu, tā vietā asistents un pakalpojumu saņēmējs reizi mēnesī parakstīs pieņemšanas-nodošanas aktu. Tāpat asistenti saņems algas pielikumu.

Starp piedāvājumiem, kurus vairākums neatbalstīja, izrādījās arī Jūlijas Stepaņenko grozījumi par pusgada pārejas periodu nodokļu reformai. Deputāte tos pamatoja ar to, ka pretējā gadījumā pārmaiņas notiks pārāk strauji.

IQOS produkcija, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

"Cilvēki labākajā gadījumā tikai budžeta debatēs, bet sliktākajā gadījumā no elektroniskās deklarēšanās sistēmas paziņojumiem uzzina, ka viņiem būs dramatiski jāpārkārto sava dzīve. Līdz 1. janvārim palicis mazāk nekā pusotrs mēnesis. Manuprāt, nav normāla situācija, ka šādas nodokļu izmaiņas tiek dzītas tādā nenormālā tempā.

Priekšlikums ir: vismaz iedodiet cilvēkiem laiku pusgadu sagatavoties, lai viņi vispār saprot, kādi nodokļi viņiem ir jāmaksā. Pažēlojiet arī grāmatvežus, kuriem šobrīd droši vien vispār nekādi Ziemassvētki un Jaunais gads nav prātā," paziņoja Stepaņenko.

Piedāvājumu vienalga noraidīja.

Pirmdien deputāti izskatīja aptuveni trešdaļu budžeta pavadošo likumprojektu, līdz pašam budžetam viņi vēl nav tikuši, tādēļ priekšā būs vēl daudz sēžu.

Plānots, ka Latvijas konsolidētā budžeta ienākumi nākamgad sastādīs 9,58 miljardus eiro, savukārt izdevumi – 10,76 miljardus eiro. Ienākumi, salīdzinājumā ar šo gadu, samazināsies par 328 miljoniem eiro, savukārt izdevumi pieaugs par 744 miljoniem eiro. Deficīts sasniegs 3,9%.

16
Tagi:
budžets, Saeima
Pēc temata
FM bremzē pensijas pielikumu tiem, kuri aizgājuši pelnītā atpūtā pēc 2012. gada
Lai nebūtu jānogriež algas: Rīga meklē iespējas ietaupīt 20 miljonus eiro
Demokrātija iznīcina Eiropu. Vai Eiropa paspēs iznīcināt demokrātiju?
Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem

Kāpēc Rietumus neapmierina situācijas noregulēšana Kalnu Karabahā

0
(atjaunots 17:27 24.11.2020)
Patreizējās Karabahas situācijas noregulēšana izrādījusies unikāla ar to, ka Rietumus no tās nogrieza vienlaikus visas iesaistītās puses.

Francijas ārlietu ministrs padalījās humanitārās misijas detaļās, kuru viņa valsts organizēja palīdzībai Kalnu Karabahas iedzīvotājiem. Runa ir par ķirurgu misijas un medicīniski ķirurģiskā aprīkojuma nosūtīšanu uz reģionu, raksta RIA Novosti materiālā Irina Alksnis.

Savukārt ASV vispār iztika ar 5 miljonu dolāru piešķiršanu Sarkanā Krusta Starptautiskajai komitejai un citām nevalstiskām organizācijām, kuras sniedz palīdzību nesenā konflikta saasinājuma dēļ cietušajiem cilvēkiem.

Acīmredzams Parīzes un Vašingtonas entuziasma trūkums saistībā ar Karabahas konflikta noregulēšanu – gan retorikā, gan rīcībā – apstiprina Sergeja Lavrova sacītā patiesīgumu, kurš pieminēja viņu "aizskartās pašcieņas" demonstrāciju.

To pašu sacīja arī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, kurš ironiski atzīmēja, ka ASV un Francija "lai arī novēloti, taču arī izteica savu pozitīvo attieksmi" pret panākto vienošanos.

Un, tradicionāli, pavisam neizvēlējas vārdus situācijas aprakstīšanai Ankara. Turcijas prezidenta preses sekretārs paziņoja, ka Rietumi NATO un ES personā 30 gadu laikā izrādījās joprojām nespējīgi izvirzīt "konkrētus un reālistiskus piedāvājumus" Karabahas konflikta atrisināšanai, kamēr Krievija un Turcija spēja "panākt savstarpēju sapratni".

Par to, ka vienošanās par Kalna Karabahu izrādījās sāpīgs zaudējums Rietumiem – sevišķi, ASV un Francijai, kuras kopā ar Krieviju ir šī konflikta mierīga noregulēšanas ceļu meklēšanas EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētājas, – sāka rakstīt uzreiz.

Ja tic The National Interest žurnālistiem, šoreiz Rietumiem pagadījās nogulēt vispār visu. Tiem kļuva par negaidītu notikumu gan karadarbību atjaunošanās, gan parakstītā vienošanās, kurš paredzēja Krievijas miernešu ievešanu reģionā. Izdevums uzvēla vainu par notikušo Amerikas izlūkdienestiem, kuri, saskaņā ar tā rīcībā esošo informāciju, pat nespēja iegūt informāciju par Putina un Erdogana pārrunām. Savukārt par rezultātu kļuva jūtams ASV pozīciju kritums reģionā.

Taču dzīvē situācija ir vēl sliktāka, jo pozīcija "izlūkdienesti slikti pastrādāja" ļauj piesegt daudz vērienīgāku ASV izgāšanās raksturu visā šajā stāstā.

Karabahas konflikta noregulēšana, neraugoties uz salīdzinoši lokālu konflikta raksturu, iezīmē principiāli jaunu izmaiņu posmu, kuras piedzīvo globālā politiskā sistēma. Šī nebija pirmā reize, kad Savienotās Valstis un Eiropa izrādījās nevajadzīgi un nevēlami partneri vienlaikus visām iesaistītajām pusēm.

Miernešu spēki
© Sputnik / Максим Блинов

Svarīgākais rietumu hegemonijas marķieris pēdējo 30 gadu laikā bija to visuresamība un visaptverošais pieprasījums. Jebkurā situācija, jebkurā konfliktā – pat lielā mērā iekšpolitiskos konfliktos visdažādākās valstīs – vienmēr atradās spēki, kuri apelēja uz Rietumiem, vērsās pie tiem pēc atbalsta, rēķinājās ar palīdzību un nereti saņēma to vienā vai otrā veidā.

Kā uzskatāmāko paraugu šādai pieejai var atsaukt atmiņā epizodi Krimā 2014. gada pavasarī, kad Ukrainas karavīri centās "ieņemt" Krievijas militāro objektu ar kliedzieniem "Amerika ir ar mums". Tas, protams, izskatās smieklīgi, bet tai pat laikā ļoti precīzi atspoguļo ievērojama cilvēku skaita, tai skaitā augstāko amatpersonu, domu gājienu uz visas planētas – no Baltkrievijas līdz Venecuēlai, no Sīrijas līdz Honkongai.

Turklāt šādu lietu kārtību Rietumi mērķtiecīgi atbalsta, kuri, protams, ir ieinteresēti turpināt būt "patiesība pēdējā instancē" un paturēt, ja ne kontrolpaketi, tad vismaz veto tiesības katrā pasaules problēmā un konfliktā. Tas, jāsaka, ir viens no to ģeopolitiskās dominēšanas pamatakmeņiem.

Patreizējās Karabahas situācijas noregulēšana izrādījusies unikāla ar to, ka Rietumus no tās nogrieza vienlaikus visas iesaistītās puses. Tas vēl vairāk iespaido, jo pārrunu process noteikti nebija vienkāršs, kas atspoguļojās arī iesaistīto galvaspilsētu oficiālajos paziņojumos, kuri brīžiem savstarpēji bijā ļoti asi.

Taču tā vietā, lai pēc pasaulē ierastās tradīcijas iesaistītu ASV vai Eiropu savas pozīcijas pastiprināšanai, visi draudzīgi pieturējās pie pārliecības "paši savā starpā tiksim skaidrībā".

Un patiešām tika skaidrībā – jau post factum informējot Rietumus kopā ar pārējo pasauli par panākto un pat jau uzsākto vienošanu īstenošanas faktu.

Tādējādi tika nodarīts nopietns trieciens vēl vienam ASV ietekmes stūrakmenim un pretenzijām uz īpašo statusu pasaules sistēmā. Un prakse rāda, ka pēc pirmā mēģinājuma – turklāt tik veiksmīga – obligāti sekos citi.

Nav nekā pārsteidzoša tajā, ka amerikāņi izvēlas norakstīt notikušo uz nejaušu savu izlūkdienestu izgāšanos. Tas ir vienkāršāk un ērtāk, nekā apzināties un vēl jo vairāk publiski atzīt, ka patiesībā konflikta noregulēšana Kalnu Karabahā nozīmē kārtējo tektonisko nobīdi pasaules politiskajā sistēmā, kura pakāpeniski atņem Savienotajām Valstīm un kopumā Rietumiem ekskluzīvo statusu tajā.

0
Tagi:
Kalnu Karabaha, Rietumi
Temats:
Spriedze Karabahā
Pēc temata
Karabaha: Krievijas mierneši atmīnējuši Lačinas koridoru
Turcijas mierneši Karabahā: būt vai nebūt
No kara Karabahā varēja izvairīties: atklāta saruna ar Vladimiru Putinu
Karabaha pēc kara: degošas mājas, pamests bruņojums un mierneši