Starptautiskā lidosta Rīga. Foto no arhīva

Ardievu, Latvija: iedzīvotāji joprojām pamet valsti

407
(atjaunots 17:56 09.03.2016)
Gadu no gada mazinās uz ārvalstīm aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju skaits, taču rādītāji joprojām nav iepriecinoši.

RĪGA, 9. marts — Sputnik. Pēdējā laikā no Latvijas aizbrauc krietni mazāk iedzīvotāju, pastāstījis Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Baranovs.

Intervijā Latvijas radio Baranovs paziņojis, ka pērn no valsts aizbraukuši aptuveni astoņi tūkstoši cilvēku. Šis rādītājs ir daudz mazāks salīdzinājumā ar 2009.-2010. gadu, kad no Latvijas projām devās līdz 40 tūkstoši cilvēku.

Tiesa, arī pagājušajā gadā no valsts izbraukuši par 7900 cilvēkiem vairāk, nekā atbraukuši, stāstījis departamenta direktors.

"Neskatoties uz to, ka aizbraukušo skaits ir mērāms tūkstošos, ir arī pozitīvas tendences, proti, palielinās to cilvēku skaits, kas vēlas atgriezties Latvijā. Piemēram, portāla latvija.lv sadaļu par atgriešanos dzimtenē apmeklējuši teju 24 000 cilvēku," stāstījis Ekonomikas ministrijas pārstāvis Baranovs.

Pēc viņa domām, izstrādātais reemigrācijas plāns palīdz cilvēkiem, kuri nolēmuši atgriezties, taču tas nerisinot citas svarīgas problēmas.

Precīzu skaitļu nav

Pēdējo 14 gadu laikā Latviju pametuši 238 tūkstoši cilvēku, liecina Ekonomikas ministrijas apkopotie dati. Lielākais emigrācijas vilnis bijis vērojams 2009. gadā, kad no valsts aizbraukuši 125 tūkstoši iedzīvotāju. Pašlaik tendence ir mazinājusies, tomēr lielākā daļa emigrantu, šķiet, pat nedomā braukt atpakaļ.

Latvijas universitātes profesors Mihails Hazans, kurš bieži publicē datus par emigrāciju, pieļāva, ka patiesie skaitļi varētu būt vēl satriecošāki. Iespējams, tie netiek publiskoti tīšām. Viņš uzskata, ka nekāds reemigrācijas plāns nepiespiedīs aizbraukušos valsts iedzīvotājus atgriezties. Pētnieks pauda viedokli, ka cilvēki nesteidz atgriezties Latvijā, jo dzimtenē viņi ir sociāli neaizsargāti.

Jāpiebilst, ka puse emigrantu neko nav dzirdējusi par reemigrācijas plānu. Trešā daļa aizbraukušo ir pārliecināti – viņi nekad neatgriezīsies Latvijā.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis ("Nacionālā apvienība") uzskata, ka mājās vajadzētu braukt perspektīviem cilvēkiem, savas valsts patriotiem nevis potenciālajiem bezdarbniekiem.

"Protams, ka būtu bezjēdzīgi apmaksāt biļetes repatriantiem, kuriem pēc tam Latvijā būtu jādzīvo bez darba un no pabalstiem. Ir jāsaprot, ko darīt ar no jauna topošo Repatriācijas likumu, lai tas veicinātu gudru, uzņēmīgu un patriotisku cilvēku atgriešanos Latvijā,"pauž I.Latkovskis.

Kas ilgojas pēc mājām

Varasvīri pašlaik strādā pie jaunā Repatriācijas likuma, jo pašreizējie normatīvie akti paredz materiālo pabalstu un citas privilēģijas tikai tiem, kas no Latvijas aizbraukuši līdz 1990. gadam. Tomēr Latvijas iedzīvotāju skaits ir ievērojami samazinājies jau pēc 1990. gada. Tolaik Latvijā dzīvojuši vairāk nekā 2 miljoni 600 tūkstoši cilvēku, taču līdz šim iedzīvotāju skaits ir nemainīgi krities. Pašlaik valsts iedzīvotāju skaits nesniedz pat divus miljonus.

Vairākās valstīs veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka par atgriešanos Latvijā gandrīz nedomā pensijas vecuma cilvēki un tie, kas ieguvuši augstāko izglītību – viņi skaidro, ka ārzemēs saskata plašākas iespējas realizēties savā profesijā. Lielākoties atgriezties Latvijā plāno cilvēki ar zemāku izglītības līmeni un tie, kas emigrējuši pēc 2011. gada. Atgriezties vēlas arī no mazām pilsētiņām aizbraukušie. No Rīgas un lielām pilsētām aizbraukuši arī daudzi, kam latviešu valoda nav dzimtā.

Pētījums liecina, ka pēc pieciem ārvalstīs pavadītiem gadiem cilvēkiem ir daudz grūtāk atgriezties dzimtenē. Viņiem ir izveidojies noteikts dzīves veids, zudusi saikne ar Latviju. Šiem cilvēkiem atbalsts būs ļoti nepieciešams. Atgriezties Latvijā cilvēki nevēlas zemās potenciālās algas dēļ. Viņi kritiski vērtē arī sociālās palīdzības sistēmu un pauž šaubas par profesionālās izaugsmes iespējām.

407
  Gaisa desanta spēku diena

Latvijas robežsargs apsveicis draugus Desanta dienā. Tagad viņu gaida Ētikas komisija

2
(atjaunots 17:51 07.08.2020)
Valsts robežsardzes darbinieks sociālajos tīklos apsveicis draugus Gaisa desanta spēku dienā. Tagad Ētikas komisija izmeklēs, vai viņš tādējādi nav kaitējis robežsargu reputācijai.

RĪGA, 7. augusts - Sputnik. Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Aizgāršas robežapsardzības nodaļas galvenais inspektors Aleksandrs Rubļovs apsveicis savus draugus Gaisa desanta spēku dienā ar publikāciju savā personīgajā lapā Facebook. Tagad  viņam par to nāksies samaksāt, vēsta Pietiek.com.

2. augustā inspektors publicēja savā lapā fotogrāfiju – desantnieki ierindā ar uzrakstu "Neviens, izņemot mūs!" Publikāciju pavadīja vārdi "Apsveicu svētkos!".

Par inspektora apsveikumu bija sašutuši daži Facebook apmeklētāji, pēc tam pie darba ķērās Ētikas komisija.

"Aleksandra Rubļova Facebook profilā nebija minēta viņa darbavieta, - raksta Pietiek. - Taču ieraksti nepārprotami apliecināja, ka sveicējs specifiskai PSRS iedzīvotāju daļai nozīmīgajā dienā ir tieši robežsardzes inspektors. Kā rāda A.Rubļova amatpersonas deklarācija, PSRS tradīciju cienītājs pērn Latvijas Valsts robežsardzē algā saņēmis 17 095 eiro un vēl arī 487 eiro lielu pabalstu.

Valsts robežsardze paskaidroja: "Konkrētajā gadījumā Valsts robežsardzes amatpersona ir pārkāpusi Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra ieteikumu Nr. 1 "Valsts pārvaldes vērtības un ētikas pamatprincipi" 13. punkta "Ārpus amata vai darba pienākumu pildīšanas nodarbinātais rīkojas tā, lai nemazinātu valsts pārvaldes reputāciju un uzticēšanos tai" un Valsts robežsardzes 2020. gada 9. marta iekšējo noteikumu Nr. 4 "Valsts robežsardzes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi un darbinieka ētikas kodekss" 12.2. punkta "cienīt un nekaitēt Valsts robežsardzes reputācijai" prasības. Ņemot vērā minēto, Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Aizgāršas robežapsardzības nodaļas galvenā inspektora rīcība tiks vērtēta Valsts robežsardzes ētikas komisijā."

2
Tagi:
Robežsardze
Pēc temata
Kupoli debesīs: Kubaņas desantnieki nodeva sveicienus ASV un Ukrainas mācībām
"Kas cits, ja ne mēs": Krievija formē jaunu gaisa desanta pulku Krimā
Rota, kas aizgāja debesīs. Nemirstīgie Pleskavas desantnieki
Kviešu ražas vākšana, foto no arhīva

"Labība sagūlusi veldrē": zemnieki stāsta par kviešu ražu

4
(atjaunots 13:40 07.08.2020)
Zemnieki Latvijā cerēja, ka šogad gaidāma laba kviešu raža, tomēr atzīst, ka cerības nav īsti attaisnojušās.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Ražas novākšanas sezona rit pilnā sparā. Zemnieki atzīmē, ka brīžiem darbu pārtraukušas tikai lietavas. Tomēr daudzi atzīst, ka cerējuši uz daudz labāku ražu, vēsta Rus.lsm.lv.

Auces novada zemnieku saimniecības "Druvas" saimnieks Vidmants Krapauskis stāsta, ka ražas kulšanas darbi jau rit aktīvi. Saimniecībā kopumā sējumi ir 600 hektāru platībā. Aizvadītajā nedēļā jau novākts rapsis un daļa ziemas kviešu.

Krapauskis piezīmēja, ka cerējis uz lielāku ražu. No rapša sējumiem 106 hehtāru platībā 16 hektārus iznīcinājusi krusa. Rezultātā rapša raža iznāca 2,6 tonnas uz hektāru, bet varēja būt 3,5 tonnas.

Zemnieks uzsvēra, ka tas ir nopietns zaudējums. Tagad saimniecība gaida apdrošināšanas kompensāciju.

Radušās problēmas arī ar kviešiem – graudi ir ļoti sīki. Pagaidām paspējuši novākt 36 hektārus ziemas kviešu - ap piecām tonnas uz hektāru.

Talsu novada saimniecība "Rīgmaļi", kur kopējā sējumu platība ir ap 1000 hektāru, vēl tikai sāk novākt rapšus un kviešus. Graudkopis Māris Bērziņš stāstīja, ka pirmajās trīs dienās nokulti 25% lauku.

Bērziņš atzīmēja, ka sākumā šķitis: šī gada raža būs laba, tomēr lietavas ir darījušas savu - vietām ir veldre, arī jūnija sausums ir atstājis savu iespaidu. Katastrofa, viņaprāt, nav notikusi, tomēr cerības nav attaisnojušās.

Atgādināsim, ka, neskatoties uz ekspertu prognozēm, kuri draudēja, ka Latvija varētu palikt bez ražas kaprīzo laikapstākļu dēļ, šogad valsts pardevusi gandrīz par 70% vairāk augļu nekā šajā periodā pērn.

Lielāko daļu ābolu Latvija pārdevusi Igaunijai – 64% no visa ābolu eksporta apjoma. Arī lielākā daļa bumbieru – 65% kopējā eksporta apjoma – nonākuši Igaunijā.

Pie tam 36% no ābolu eksporta Latvija pārdevusi Lietuvai, tāpat kā 14% no kopējā bumbieru apjoma.

4
Tagi:
lauksaimniecība, Latvija
Pēc temata
Speciālists: ja svelme saglabāsies, Latvija var palikt bez ražas
Kartupeļi dārgi, toties ir savi tomāti: kā veidojas pārtikas cenas Baltijas valstīs
Zemnieku Saeima: lai politiķi paši brauc pie mums vākt ogas
Visu eksportā: Latvija nopelnījusi gandrīz 15 miljonus eiro uz augļu tirdzniecības rēķina