Starptautiskā lidosta Rīga. Foto no arhīva

Ardievu, Latvija: iedzīvotāji joprojām pamet valsti

406
(atjaunots 17:56 09.03.2016)
Gadu no gada mazinās uz ārvalstīm aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju skaits, taču rādītāji joprojām nav iepriecinoši.

RĪGA, 9. marts — Sputnik. Pēdējā laikā no Latvijas aizbrauc krietni mazāk iedzīvotāju, pastāstījis Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Baranovs.

Intervijā Latvijas radio Baranovs paziņojis, ka pērn no valsts aizbraukuši aptuveni astoņi tūkstoši cilvēku. Šis rādītājs ir daudz mazāks salīdzinājumā ar 2009.-2010. gadu, kad no Latvijas projām devās līdz 40 tūkstoši cilvēku.

Tiesa, arī pagājušajā gadā no valsts izbraukuši par 7900 cilvēkiem vairāk, nekā atbraukuši, stāstījis departamenta direktors.

"Neskatoties uz to, ka aizbraukušo skaits ir mērāms tūkstošos, ir arī pozitīvas tendences, proti, palielinās to cilvēku skaits, kas vēlas atgriezties Latvijā. Piemēram, portāla latvija.lv sadaļu par atgriešanos dzimtenē apmeklējuši teju 24 000 cilvēku," stāstījis Ekonomikas ministrijas pārstāvis Baranovs.

Pēc viņa domām, izstrādātais reemigrācijas plāns palīdz cilvēkiem, kuri nolēmuši atgriezties, taču tas nerisinot citas svarīgas problēmas.

Precīzu skaitļu nav

Pēdējo 14 gadu laikā Latviju pametuši 238 tūkstoši cilvēku, liecina Ekonomikas ministrijas apkopotie dati. Lielākais emigrācijas vilnis bijis vērojams 2009. gadā, kad no valsts aizbraukuši 125 tūkstoši iedzīvotāju. Pašlaik tendence ir mazinājusies, tomēr lielākā daļa emigrantu, šķiet, pat nedomā braukt atpakaļ.

Latvijas universitātes profesors Mihails Hazans, kurš bieži publicē datus par emigrāciju, pieļāva, ka patiesie skaitļi varētu būt vēl satriecošāki. Iespējams, tie netiek publiskoti tīšām. Viņš uzskata, ka nekāds reemigrācijas plāns nepiespiedīs aizbraukušos valsts iedzīvotājus atgriezties. Pētnieks pauda viedokli, ka cilvēki nesteidz atgriezties Latvijā, jo dzimtenē viņi ir sociāli neaizsargāti.

Jāpiebilst, ka puse emigrantu neko nav dzirdējusi par reemigrācijas plānu. Trešā daļa aizbraukušo ir pārliecināti – viņi nekad neatgriezīsies Latvijā.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis ("Nacionālā apvienība") uzskata, ka mājās vajadzētu braukt perspektīviem cilvēkiem, savas valsts patriotiem nevis potenciālajiem bezdarbniekiem.

"Protams, ka būtu bezjēdzīgi apmaksāt biļetes repatriantiem, kuriem pēc tam Latvijā būtu jādzīvo bez darba un no pabalstiem. Ir jāsaprot, ko darīt ar no jauna topošo Repatriācijas likumu, lai tas veicinātu gudru, uzņēmīgu un patriotisku cilvēku atgriešanos Latvijā,"pauž I.Latkovskis.

Kas ilgojas pēc mājām

Varasvīri pašlaik strādā pie jaunā Repatriācijas likuma, jo pašreizējie normatīvie akti paredz materiālo pabalstu un citas privilēģijas tikai tiem, kas no Latvijas aizbraukuši līdz 1990. gadam. Tomēr Latvijas iedzīvotāju skaits ir ievērojami samazinājies jau pēc 1990. gada. Tolaik Latvijā dzīvojuši vairāk nekā 2 miljoni 600 tūkstoši cilvēku, taču līdz šim iedzīvotāju skaits ir nemainīgi krities. Pašlaik valsts iedzīvotāju skaits nesniedz pat divus miljonus.

Vairākās valstīs veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka par atgriešanos Latvijā gandrīz nedomā pensijas vecuma cilvēki un tie, kas ieguvuši augstāko izglītību – viņi skaidro, ka ārzemēs saskata plašākas iespējas realizēties savā profesijā. Lielākoties atgriezties Latvijā plāno cilvēki ar zemāku izglītības līmeni un tie, kas emigrējuši pēc 2011. gada. Atgriezties vēlas arī no mazām pilsētiņām aizbraukušie. No Rīgas un lielām pilsētām aizbraukuši arī daudzi, kam latviešu valoda nav dzimtā.

Pētījums liecina, ka pēc pieciem ārvalstīs pavadītiem gadiem cilvēkiem ir daudz grūtāk atgriezties dzimtenē. Viņiem ir izveidojies noteikts dzīves veids, zudusi saikne ar Latviju. Šiem cilvēkiem atbalsts būs ļoti nepieciešams. Atgriezties Latvijā cilvēki nevēlas zemās potenciālās algas dēļ. Viņi kritiski vērtē arī sociālās palīdzības sistēmu un pauž šaubas par profesionālās izaugsmes iespējām.

406
Meitene uz gājēju pārejas

Neregulējamās gājēju pārejas modernizēs: Rīgas dome uzsākusi darbus

6
(atjaunots 10:54 25.05.2020)
Gājēju un velosipēdistu drošībai neregulējamās gājēju pārejas aprīkos ar norobežojošajiem elementiem; kur jau ir uzsākti labiekārtošanas darbi.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Ceļu satiksmes un gājēju un velosipēdistu drošības uzlabošanai Rīgas domes Satiksmes departaments izstrādājis plānu, kā padarīt drošākas neregulējamās gājēju pārejas, raksta jauns.lv.

Drīzumā gājēju pārejas aprīkos ar norobežojošajiem elementiem, savukārt braucamās daļas atsevišķās vietās tika sašaurinātas, lai maksimāli samazinātu bīstamību gājējiem.

Labiekārtošanas darbi jau ir uzsākti Mārupes, Kalnciema, Dzelzavas, Braslas, Bāriņu un Bebru ielā, kā arī Kurzemes prospektā.

Lai gājējiem un velosipēdistiem būtu vieglāk nokļūt no Vanšu tilta centrā, uzsākta neregulējamās gājēju pārejas izveidošana Citadeles ielā pie Krišjāņa Valdemāra ielas.

Neskaitot to, turpinās apmaļu nolīdzināšanas darbi, lai padarītu ērtāku pārvietošanos cilvēkiem ar kustību traucējumiem, mātēm ar bērnu ratiem un velosipēdistiem.

6
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Videonovērošana Bolderājā jau ir devusi rezultātus
Totāla kontrole: varasiestādes vēlas uzstādīt videonovērošanas sistēmas ielās
Balsošana Latvijas Saeimā

Valsts apvērsuma mēģinājums Latvijā? Neatkarīgie deputāti sit trauksmes zvanu

21
(atjaunots 10:47 25.05.2020)
Latvijas parlaments sasaucis ārkārtas sēdi un plāno izskatīt īpaši svarīgu reformu ar "e-Saeima" platformas palīdzību: neatkarīgajiem deputātiem radušās aizdomas par valsts apvērsuma mēģinājumu.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Saeimas deputāte Linda Liepiņa pastāstīja, ka otrdien, 26. maijā, ieplānota Saeimas ārkārtas sēde, vēsta Mixnews.lv.

Tajā deputāti plāno skatīt galīgajā lasījumā likumprojektu par administratīvi teritoriālo reformu. Un nekas dižs tajā nav, taču sēdi plānots rīkot ar jaunās "elektroniskās Saeimas", jeb "e-Saeima" platformas palīdzību. Un neatkarīgajiem deputātiem šī perspektīva izraisījumi ārkārtīgi lielu neapmierinātību.

Vienos vārtos, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov

Liepiņa paskaidroja, ka šai sistēmai ir daudz trūkumu. Tā nav sertificēta un to neparedz Satversme un apšauba to, ka balsojums būs drošs.

Liepiņa atzīmēja, ka "e-Saeimu" var izmantot tikai ārkārtējas nepieciešamības, asas krīzes gadījumā. Savukārt pašvaldību reforma nav šī steidzamā problēma, kas prasītu steidzamu risinājumu.

Neatkarīgie deputāti uzskata, ka vispār nepiedalīsies sēdēs, kuras tiek rīkotas ar "e-Saeima" platformas starpniecību.

Iepriekš ziņots, ka Saeimas Publisko izdevumu komisija iepriekš apsprieda jauna tehniska risinājuma iegādi attālinātam parlamenta darbam - "e-Saeima".

Ārkārtējās situācijas apstākļos Saeimas sēdes daļēji notiek attālinātā režīmā – deputātu frakcijas atrodas dažādās ēkās un Saeimas zālēs. Šādā režīmā darbs notiek ne tik efektīvi: balsu saskaitīšana prasa daudz laika, kā arī gadās dažāda veida tehniskas kļūdas.

Lai uzlabotu darbu, tika uzsākts jauna tehniska risinājuma iepirkums, kurš būtībā ļaus pilnvērtīgi pārcelt Saeimas darbu virtuālajā vidē.

Ārkārtējās situācijas dēļ iepirkuma procedūras netika izpildītas, tā vietā Saeimas administrācija izpētīja tirgu un starp četriem pretendentiem izvēlējās kompāniju SIA "Pirmais", kas tika nodibināta pagājušā gada rudenī. Tā pieder Kirilam Solovjovam, savukārt tās darbu veicēji ir Ilmāra Poikāna, plašāk pazīstama kā hakera Neo, un Pētera Jurčenko formas. Saskaņā ar viņu piedāvājumu, jaunās "e-Saeimas" sistēmas ieviešana un uzturēšana izmaksās 60 tūkstošus eiro.

21
Tagi:
saeima, novadu reforma, Latvija
Pēc temata
Lauksaimnieki izveda traktorus Strenču ielās: tuvojas novadu reforma
"Latgali nevar pārdalīt. Nošķelt kā Berlīni": arī austrumos protestē pret novadu reformu
Zemnieki pret novadu reformu: 400 traktori bloķē autoceļus visā Latvijā
Mierīgie iedzīvotāji un buldozeri: kā zemnieki protestēja pret novadu reformu