Starptautiskā lidosta Rīga. Foto no arhīva

Ardievu, Latvija: iedzīvotāji joprojām pamet valsti

407
(atjaunots 17:56 09.03.2016)
Gadu no gada mazinās uz ārvalstīm aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju skaits, taču rādītāji joprojām nav iepriecinoši.

RĪGA, 9. marts — Sputnik. Pēdējā laikā no Latvijas aizbrauc krietni mazāk iedzīvotāju, pastāstījis Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Baranovs.

Intervijā Latvijas radio Baranovs paziņojis, ka pērn no valsts aizbraukuši aptuveni astoņi tūkstoši cilvēku. Šis rādītājs ir daudz mazāks salīdzinājumā ar 2009.-2010. gadu, kad no Latvijas projām devās līdz 40 tūkstoši cilvēku.

Tiesa, arī pagājušajā gadā no valsts izbraukuši par 7900 cilvēkiem vairāk, nekā atbraukuši, stāstījis departamenta direktors.

"Neskatoties uz to, ka aizbraukušo skaits ir mērāms tūkstošos, ir arī pozitīvas tendences, proti, palielinās to cilvēku skaits, kas vēlas atgriezties Latvijā. Piemēram, portāla latvija.lv sadaļu par atgriešanos dzimtenē apmeklējuši teju 24 000 cilvēku," stāstījis Ekonomikas ministrijas pārstāvis Baranovs.

Pēc viņa domām, izstrādātais reemigrācijas plāns palīdz cilvēkiem, kuri nolēmuši atgriezties, taču tas nerisinot citas svarīgas problēmas.

Precīzu skaitļu nav

Pēdējo 14 gadu laikā Latviju pametuši 238 tūkstoši cilvēku, liecina Ekonomikas ministrijas apkopotie dati. Lielākais emigrācijas vilnis bijis vērojams 2009. gadā, kad no valsts aizbraukuši 125 tūkstoši iedzīvotāju. Pašlaik tendence ir mazinājusies, tomēr lielākā daļa emigrantu, šķiet, pat nedomā braukt atpakaļ.

Latvijas universitātes profesors Mihails Hazans, kurš bieži publicē datus par emigrāciju, pieļāva, ka patiesie skaitļi varētu būt vēl satriecošāki. Iespējams, tie netiek publiskoti tīšām. Viņš uzskata, ka nekāds reemigrācijas plāns nepiespiedīs aizbraukušos valsts iedzīvotājus atgriezties. Pētnieks pauda viedokli, ka cilvēki nesteidz atgriezties Latvijā, jo dzimtenē viņi ir sociāli neaizsargāti.

Jāpiebilst, ka puse emigrantu neko nav dzirdējusi par reemigrācijas plānu. Trešā daļa aizbraukušo ir pārliecināti – viņi nekad neatgriezīsies Latvijā.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis ("Nacionālā apvienība") uzskata, ka mājās vajadzētu braukt perspektīviem cilvēkiem, savas valsts patriotiem nevis potenciālajiem bezdarbniekiem.

"Protams, ka būtu bezjēdzīgi apmaksāt biļetes repatriantiem, kuriem pēc tam Latvijā būtu jādzīvo bez darba un no pabalstiem. Ir jāsaprot, ko darīt ar no jauna topošo Repatriācijas likumu, lai tas veicinātu gudru, uzņēmīgu un patriotisku cilvēku atgriešanos Latvijā,"pauž I.Latkovskis.

Kas ilgojas pēc mājām

Varasvīri pašlaik strādā pie jaunā Repatriācijas likuma, jo pašreizējie normatīvie akti paredz materiālo pabalstu un citas privilēģijas tikai tiem, kas no Latvijas aizbraukuši līdz 1990. gadam. Tomēr Latvijas iedzīvotāju skaits ir ievērojami samazinājies jau pēc 1990. gada. Tolaik Latvijā dzīvojuši vairāk nekā 2 miljoni 600 tūkstoši cilvēku, taču līdz šim iedzīvotāju skaits ir nemainīgi krities. Pašlaik valsts iedzīvotāju skaits nesniedz pat divus miljonus.

Vairākās valstīs veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka par atgriešanos Latvijā gandrīz nedomā pensijas vecuma cilvēki un tie, kas ieguvuši augstāko izglītību – viņi skaidro, ka ārzemēs saskata plašākas iespējas realizēties savā profesijā. Lielākoties atgriezties Latvijā plāno cilvēki ar zemāku izglītības līmeni un tie, kas emigrējuši pēc 2011. gada. Atgriezties vēlas arī no mazām pilsētiņām aizbraukušie. No Rīgas un lielām pilsētām aizbraukuši arī daudzi, kam latviešu valoda nav dzimtā.

Pētījums liecina, ka pēc pieciem ārvalstīs pavadītiem gadiem cilvēkiem ir daudz grūtāk atgriezties dzimtenē. Viņiem ir izveidojies noteikts dzīves veids, zudusi saikne ar Latviju. Šiem cilvēkiem atbalsts būs ļoti nepieciešams. Atgriezties Latvijā cilvēki nevēlas zemās potenciālās algas dēļ. Viņi kritiski vērtē arī sociālās palīdzības sistēmu un pauž šaubas par profesionālās izaugsmes iespējām.

407
Grāmatas, foto no arhīva

Latvieši drīz dzīvos desas labad: rakstniece par kultūras bēdīgo stāvokli

2
(atjaunots 22:49 19.10.2020)
Kultūras cilvēki turpinās radīt, taču kvalitāte var pāraugt kvantitātē, un dažs labs vispār pametīs profesiju, uzskata rakstniece Kristīne Ulberga.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Rakstniece Kristīne Ulberga publicējusi portālā Pietiek vēstuli kultūras ministram, kurā lūdza nepalielināt nodokļus kultūras darbiniekiem un pastāstīja par bēdīgo situāciju, kādā daudzi no viņiem jau nonākuši. Pati Ulberga bija spiesta sameklēt apkopējas darbu, lai savilktu galus kopā.

Ar savu piemēru rakstniece atklāja, cik maz pelna radošo profesiju pārstāvji Latvijā.

"Tātad, ja gada laikā es uzrakstu vienu grāmatu (kas nav maz), es saņemu no VKKF stipendiju grāmatas rakstīšanai - aptuveni 3000 eiro. Kad grāmata ir gatava, tad samaksa ir atkarīga no izdevēja, bet – aptuveni 1000 - 2000 eiro. Ja es saņemtu vairāk par 430 eiro mēnesī, man acumirklī jāmaksā 138 eiro un tas nav vienīgais nodoklis..." stāsta Ulberga.

Rakstniece stāsta, ka viņai ir divi bērni, un visu šo laiku viņa ir turējusies, tomēr "lielā" iznāk tikai reizi, divas gadā. Lai saņemtu kaut nelielu, bet regulāru ienākumu, viņa atradusi apkopējas un sētnieces darbu Ventspils novadā.

"Diemžēl rakstīšana bija jāmet pie malas (tiesa gan, vairākas savas pēdējās grāmatas nodaļas es uzrakstīju teju ar gumijas cimdiem rokās starp podu tīrīšanu un lapu grābšanu). Domāju, ka apkopējas darbs un ministra darbs ir vienlīdz grūti, izsmeļoši. Iedomājieties, ka jums vakarā pēc darba vēl būtu jāraksta grāmata, lai jūsu bērniem būtu ne tikai pajumte, bet arī pārtika? Laikam Jūs nespētu. Es arī nespēju," raksta Ulberga.

Vēstulē viņa pieminēja arī savu kolēģi – rakstnieci Andru Manfeldi, kura gadā "štancē" vismaz divas grāmatas.

"Pagaidām viņas štancēšana nav zaudējusi kvalitāti, bet mūsu sarunās viņa teic, ka ilgi tā vairs neizturēs, ies strādāt pastā par operatori vai pārdevēju. Kad piedzims un izaugs nākošā Manfelde, nav zināms," spriež Ulberga.

Viņa norāda, ka radošo profesiju pārstāvju spēki nav bezgalīgi, un vienā brīdī viss var mainīties – kultūras cilvēki nepārstās radīt, taču kvalitāte var pāriet kvantitātē, bet kāds vispār pametīs profesiju.

"Cik zinu, metālam var sākties nogurums. Tas sarūsē un vairs nenotur tam uzlikto svaru. Cilvēks arī ir tāds metāls. Tikai atšķirībā no dzelzs gabala cilvēks var pacelt cepuri un doties dzīvot citur – novākt šampinjonus un aizmirst par kultūru, ko viņa zemē tautieši ielika skrūvspīlēs un garāmejot pievilka ciešāk.

Varbūt lielā, dārgā bibliotēka reiz kļūs par pārtikas noliktavu, jo varētu būt, ka cilvēki mūsu zemē nākotnē pārtiks tikai no desām," apliecināja Ulberga.

Līdz 2021. gada 1. jūlija Latvijā autoratlīdzību saņēmējiem saglabāsies tagadējā nodokļu sistēma. Pēc šī datuma un līdz gada beigām sāksies pakāpeniska pāreja pie jaunās pārejas. Šajā periodā honorāru saņēmēji varēs izvēlēties nodokļu apmaksas veidu.

Pirmais variants – izmantot pašnodarbinātās personas nodokļu režīmu.

Otrais variants līdzinās pirmajam, tikai tajā tiek izmantots kopējais nodokļu režīms.

Trešais variants paredz, ka honorāra saņēmējs nereģistrējas kā saimnieciskās darbības subjekts. Šajā gadījumā viņa darbam – izmaksas vietā – tiek pielietota 25% likme nodoklim no apgrozījuma līdz 25 tūkst. eiro gadā. Ja apgrozījums pārsniedz 25 tūkstošus eiro, nodokļu likme palielinās līdz 40%. 80% šī nodokļa sastādīs sociālais nodoklis, pārējos 20% - ienākumu nodoklis.

14. oktobrī vairāk nekā simt cilvēki pulcējās pie Saeimas ēkas, pēc tam – Doma laukumā zibakcijai – tā viņi pauda savu neapmierinātību ar ieplānotajām nodokļu pārmaiņām tiem, kas saņem autora honorāru.

2
Tagi:
kultūra, nabadzība, ekonomika, Latvija
Pēc temata
Valdība atbalstīs kultūras organizācijas ar naudu
Latvija tērē kultūrai visvairāk ES valstu vidū
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku
Ministrs aprēķināja, ka Latvijai kultūras mērķiem ir nepieciešami 32 miljoni eiro
Mediķiem veltītā statuja pie Mākslas muzeja Rīgā, foto no arhīva

Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu

8
(atjaunots 14:18 19.10.2020)
Mediķiem vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts, arī no iedzīvotāju puses, kā arī valstī noteikto ierobežojumu ievērošana.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Mediķi Latvijā jau vairāk nekā pusgadu strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule intervijā Latvijas Radio.

Viņa atzīmēja, ka pavasarī, sākoties pirmajam Covid-19 vilnim, mediķi juta sabiedrības atbalstu – cilvēki aicināja viens otru palikt mājās, organizēja dažādas akcijas.

Cipule konstatēja, ka tagad vērojams pretējais – attieksme ir pavisam citāda, lai arī pašiem mediķiem ir daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku.

Viņa atzina, ka mediķu noskaņojumu pasliktina fakts, ka nav zināms, cik ilgi turpināsies situācija ar Covid-19 un ko tā nesīs. NMPD, stacionāros, pieņemšanas nodaļās un laboratorijās darba apstākļi ir sarežģītāki, mediķi ir spiesti izmantot nopietnākus aizsardzības līdzekļus.

"Mums pašlaik ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums par to, lai mēs varētu tā labi turpināt," teica Cipule.

Viņa norādīja, ka labākais atbalsts mediķiem – nenoliegt ieviesto ierobežojumu efektivitāti un ievērot tos.

Nepieciešamība nēsāt maskas un ievērot citus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus patiešām ir sašķēlusi sabiedrību. Baltijas valstu līderi aicināja pilsoņus ievērot sociālo distanci, nēsāt maskas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt rokas un ievērot citas higiēnas normas, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis organizēja konkursu par labāko pašiņu maskā.

Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems atteicās nēsāt masku un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli demisionēt. Savukārt sporta pārstāvji pauda neizpratni par ierobežojumiem sporta nodarbībām.

8
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas
Piemiņas akcija Parīzē, foto no arhīva

Pēc skolotāja slepkavības Francijā izdos reliģisku karikatūru grāmatu

0
(atjaunots 22:59 19.10.2020)
Mediji vēsta, ka izlasē tiks apkopoti nozīmīgākie karikatūru žanra zīmējumi, kas iepriekš publicēti reģionālajā un nacionālajā presē.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Pēc skolotāja nežēlīgās slepkavības Parīzes apkaimē vairāku Francijas reģionu vadītāji ierosinājuši izdot politisko un reliģisko karikatūru izlasi, informēja Provansas, Alpu un Azūra krasta reģiona padomes priekšsēdētājs Reno Muzeljē, vēsta RIA Novosti.

Aģentūra France Press pastāstīja, ka izlasē tiks apkopoti nozīmīgākie karikatūru žanra zīmējumi, kas iepriekš publicēti reģionālajā un nacionālajā presē. Grāmatu plānots nodrošināt visu liceju audzēkņiem.

Eiropas Parlamenta loceklis un Provansas, Alpu un Azūra krasta reģiona padomes priekšsēdētājs Muzeljē atklāja, ka valsts izglītības ministrs Žans Mišels Blankers jau atbalstījis šo ierosinājumu.

Piektdien Konflānas-Sentonorīnas komūnā 18 gadus vecs vīrietis nocirtis galvu skolotājam. Mediji vēstīja, ka vēstures skolotājs 5. oktobrī nodarbībā apsprieda vārda brīvību un demonstrēja karikatūras par pravieti Muhamedu no žurnāla Charlie Hebdo.

Uzbrucēju, kurš, pēc Francijas prokuratūras antiterorisma nodaļas vadītāja Žana Fransuā Rikāra informācijas, ir čečenu izcelsmes jaunietis, saņēmis bēgļa statusu Francijā, nošāva policisti. Krimināllietas ietvaros aizturēti jau 11 cilvēki.

Francijas prezidents Emanuels Makrons nosauca notikušo par teroristisku aktu. Eiropas čečenu asambleja nosodīja skolotāja slepkavību, Čečenijas līderis Ramzans Kadirovs izteica līdzjūtību bojāgājušā tuviniekiem un piezīmēja, ka republika kategoriski iebilst pret terorismu jebkurās tā izpausmēs.

Nogalinātā pedagoga piemiņai Parīzes centrā un citās Francijas pilsētās notika akcijas. Manifestāciju dalībnieki izgāja akcijās ar lozungiem par vārda brīvību, republikāniskajām brīvībām un atbalstu pasniedzējiem. Trešdien notiks nacionālā atvadu ceremonija.

 

0
Tagi:
teroristi, islams, Francija
Pēc temata
Ramzans Kadirovs pauda viedokli par skolotāja slepkavību Francijā