Заседание Сейма

Likums par citādi domājošajiem apdraud pat sportistus un fermerus

332
(atjaunots 20:41 10.03.2016)
Pagājušajā nedēļā Latvijas Saeima steidzami pieņēma likuma grozījumus, kas paredz kriminālatbildību par pretvalstiskām darbībām. Lielākā daļa plašsaziņas līdzekļu grozījumus nosauca par stingru cenzūru, kas ieviesta ar mērķi pretoties "Krievijas propagandai".

RĪGA, 9. marts — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Pagaidām Krimināllikuma grozījumi ir apstiprināti tikai pirmajā lasījumā. Kad mediji skaļi ierunājās par cenzūru, deputāti un viņu konsultantu armija apsolīja šo to mainīt. Taču, visticamākais, jau aprīlī grozījumi tiks pieņemti galīgajā otrajā lasījumā.

Kas iekļūs Latvijas ienaidnieku sarakstā

Atbilstoši jaunajiem likuma grozījumiem reālu cietumsodu varēs piespriest, piemēram, sabiedrisko organizāciju locekļiem, kas strādā ar tautiešiem Latvijā: palīdz viņiem, organizē humanitāros un izglītojošos pasākumus, piemēram grāmatu prezentācijas un gleznu izstādes.

Ar "krievu jauniešiem"nevarēs strādāt arī sabiedriskās vai sporta organizācijas, piemēram, organizēt vasaras nometnes, jo viņu darbības, iespējams, tiks uzskatītas par provokatīvām.

Viens no grozījumu iniciatoriem, Saeimas kādreizējā spīkere Solvita Āboltiņa ("Vienotība", Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja) skaidri paziņoja: bērni brauc uz vasaras nometnēm Krievijā, tur viņus apstrādā ar propagandu, un atgriežas pavisam citi cilvēki

80. pantu ("Apvienošanās organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latvijas Republiku vērstu darbību", 1. punkts "Par vairāk nekā divu personu apvienošanos organizētā grupā nolūkā vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību vai suverenitāti, graut teritoriālo vienotību, gāzt valsts varu vai grozīt valsts iekārtu") varas iestādes var droši izmantot, piemēram, pat pret fermeriem.

Ja zemnieki ieradīsies pie Saeimas ēkas un sāks pie ieejas liet uz ielas pienu, protestējot pret sankciju karu, viņu rīcību varēs vērtēt kā mēģinājumu gāzt valsts varu par labu Krievijai: sak, mūsu slaucējas no ES valstīm, kas ieviesušas sankcijas pret kaimiņvalsti, "lej pienu uz ienaidnieka dzirnavām". Par tādām kaitnieciskām darbībām var nopelnīt pat 5 gadus cietumā.

Visiem kameru nepietiks

Paši politiķi atzīst, ka līdz galam nav izstrādāts 81. pants — "Pret Latvijas Republiku vērsts aicinājums". Tā punktus var traktēt plaši jo plaši: "Par publisku aicinājumu vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību vai suverenitāti vai graut teritoriālo vienotību, gāzt valsts varu vai grozīt valsts iekārtu vai par šādu aicinājumu saturoša materiāla izplatīšanu."

Vai iesēdinās vēsturnieku, ja viņš 1940.-41. gadu notikumu analīzē atļausies apšaubīt tolaik Latvijā notikušā oficiālo traktējumu? Vai žurnālists tiks iebāzts cietumā, ja mediji par latviešu Waffen SS leģionu rakstīs, ka tam bijis nacistisks raksturs? Vai apcietinās sabiedrisko darbinieku, kurš aizstāv krievu skolas? Varbūt tikai nosūtīs uz spaidu darbiem, piespriedīs soda naudu vai organizēs probāciju (tas ir, uzraudzību) uz laiku līdz trim gadiem?

Nacionālās drošības komisijas loceklis Ringolds Balodis ("No sirds – Latvijai"), kurš atbalsta grozījumus, paziņoja Sputnik, ka mediji pārlieku sabiezinot krāsas:
"Es nedomāju, ka grozījumi skar vārda brīvību, — viņš norādīja. – Vai jūs patiešām ticat tam, ka tagad Latvijā uz ielām arestēs katru otro cilvēku, kurš uzdrošinājies apšaubīt kādus oficiālos postulātus? Jūs taču redzat, cik vājš ir aparāts Latvijā? Viņi to fiziski nevarēs izdarīt."

Kas tas ir – "kaitējums drošības interesēm"

Saeimas deputāts, Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja vietnieks Boriss Cilēvičs ("Saskaņa") pauda viedokli par to, ka grozījumu atbilstība Latvijas konstitucionālajām brīvībām un starptautiskajām saistībām ir apšaubāma. It īpaši tas attiecas uz vārda brīvības ierobežojumiem.

Eiropas cilvēktiesību tiesas praksē šādas lietas ir bijušas, piemēram, pret Turciju un Bulgāriju. Tiesa norādīja, ka atļauts apspriest jebkuras idejas. Arī gadījumā, ja cilvēks pauž lielākajai daļai sabiedrības nepieņemamas idejas, viņa izteikumus sargā vārda brīvības principi.

Protams, vārda brīvību var ierobežot, tas pat ir nepieciešams gadījumos, ja atbilst sabiedrības likumīgajām interesēm. Piemēram, ir aizliegts kūdīt uz vardarbību un tiešiem likumpārkāpumiem. Pat gadījumā, ja runa ir par separātisku viedokli, ja cilvēks pauž šādas idejas un piedāvā likumīgi un konstitucionāli mainīt noteiktas teritorijas statusu, viņu par to sodīt nedrīkst.

Jaunie grozījumi nosaka, ka ierosinājumu pieņemt kādu likumu, mainīt likumdošanu, organizēt referendumu jau var interpretēt kā "aicinājumu". Latvijas tiesu praksē jau ir precedents: uz spēkā esošā likuma pamata brīvības atņemšana uz sešiem mēnešiem tika piespriesta Maksimam Koptelovam par petīciju "par Latvijas iekļaušanu Krievijas sastāvā". Viņš pats to nosaucis par joku, taču rezultātā saņēmis cietumsodu. Jaunie grozījumi tāda veida spriedumiem paver plašas iespējas.

Par 81. panta jauno redakciju "Par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai kaitīgā darbībā pret Latvijas Republikas drošības interesēm": ne pats likums, ne citas tiesiskās normas nenosaka, kas ir "kaitīga darbība pret drošības interesēm".

"Latvija grib nostiprināt tiesisko bāzi, lai aizsargātos no Krievijas propagandas. Taču paradoksāli ir tas, ka Latvijas likumdošana mainās virzienā, kādā dodas arī Krievijas tiesiskie akti – tieši par to jau mēs kritizējam kaimiņvalsti, piemēram, par vārda brīvības ierobežošanu," – uzsvēra Boriss Cilēvičs.

Paradoksāli: tikai viens opozīcijā esošās "Saskaņas" deputāts – Andrejs Klementjevs balsoja pret grozījumiem, pārējie atturējās. Domājams, grozījumi tiks pieņemti aprīļa sākumā. Darbā pie grozījumiem piedalījās liela komanda: Satversmes aizsardzības birojs, Drošības policija,  Militārās izlūkošanas un drošības dienests, Tieslietu ministrija, Ģenerālprokuratūra, pat Latvijas universitātes Jurisprudences fakultātes Kriminālistikas katedra un vēl aptuveni desmit dažādas struktūras. Neviens neslēpj, ka darbs veikts ar vienu vienīgu mērķi – "pretoties Krievijas draudiem".

332
Temats:
Atbilstoši hibrīdkara likumiem (45)
Pēc temata
Likums par raganu medībām: kāds sods pienāksies par varas kritiku
Pēc hibrīdkara noteikumiem: Latvijā parādīsies pants "par Dzimtenes nodevību"
Maksims Koptelovs: joks, nevis aicinājums gāzt varu
Latvijas Nepilsoņu kongress: spriedums Koptelovam ir absurds un cietsirdīgs
 Sandis Ģirģens

Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību

3
(atjaunots 08:21 21.09.2020)
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens atgādināja, ka zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavība ir jau trešais šāda veida noziegums Latvijā pēdējo dažu gadu laikā, tāpēc policisti pieliks visus spēkus, lai atklātu šo lietu.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Svētdien, 20. septembrī, kļuva zināms, ka zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks, kurš bija viens no farmakoloģiskās kompānijas "OlainFarm" padomes locekļiem, tika noslepkavots savās mājās naktī no sestdienas uz svētdienu.

Valsts policija paziņoja, ka sakarā ar šī nozieguma faktu tika ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu.

Autozaglis, foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов

Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pauda visdziļāko līdzjūtību nogalinātā radiniekiem un komentēja šo skaļo lietu.

Viņš paziņoja, ka policija strādājusi pastiprinātā režīmā visas nakts garumā, un tagad policistu uzmanība tiks vērsta uz šo lietu, lai pēc iespējas ātrāk atrastu advokāta slepkavas.

Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes.

Šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi, paziņoja Latvijas IeM vadītājs.

Tāpat Ģirģens uzsvēra, ka tagad, ekonomiskā kritiena laikā valsts līmenī, kad noziedzība pieaug, ir jāatrod veidi atbalstīt policiju un citas Latvijas iekšlietu iestādes. Šim nolūkam ir nepieciešams atrisināt darbinieku trūkuma problēmu un nostiprināt materiāltehnisko bāzi.

Vērts atzīmēt, ka jurists Mārtiņš Krieķis, kurš paziņoja par Rebenoka nāvi, paziņoja, ka viņš bijis pie viņa ciemos, pēc kā vēlā naktī aizbrauca mājās, kur arī tika atrasts nogalināts. Un Krieķis uzskata, ka šī slepkavība nav saistīta ar aplaupīšanu.

Pēc Krieķa domām, šīs slepkavības pamats ir politisks, savukārt pasūtītāji ir saistīti ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK).

Atgādināsim, ka 2018. gada maijā Rīgā, netālu no Brāļu kapiem tika nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus. Šauts tika no autofurgona Volkswagen, kurš vēlāk tika atrasts sadedzināts netālu no nozieguma vietas. Tiek uzskatīts, ka slepkavas bija divi. IeM praktiski uzreiz paziņoja, ka slepkavība, visticamāk, ir veikta pēc pasūtījuma.

2019. gada jūlijā Latvijā, Mārupē, tika nogalināts advokāts, bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš.

3
Tagi:
slepkavība, Sandis Ģirģens
Pēc temata
Autozaglis no Latvijas pārsteidzis Jeruzalemes policiju
Noņem lukturus un izdauza stiklus: Rīgā aktivizējušies autozagļi
Policijas darbinieks, foto no arhīva

Kāpēc Latvijas Valsts policijas darbinieki izdara pašnāvību

33
(atjaunots 14:17 20.09.2020)
Pēdējo divu gadu laikā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki izdarīja pašnāvību: starp šo nāves iemesliem tiek saukti sociālekonomiskie apstākļi.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. 2019. un 2020. gadā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki brīvprātīgi aizgājuši no dzīves, izdarot pašnāvību, vēsta Mixnews.lv.

Valsts policijā komentēja šīs nāves, norādot iemeslus, kuri noveda pie traģēdijām.

Saskaņā ar Valsts policijas datiem, par pašnāvību iemesliem viņu darbinieku rindās kļuva problēmas privātajā dzīvē un sociālekonomiskie apstākļi.

Taču Valsts policijā atzīmēja, ka darbiniekiem katru dienu ir pieejami dažādi psiholoģiskā atbalsta veidi, tādi kā konsultācijas, psiholoģiskā atbalsta nodarbības un dalība rehabilitācijas programmās.

Līderi pēc pašnāvību skaita

Atgādināsim, ka Eiropas Savienībā lielākais pašnāvību skaits uz vienu iedzīvotāju ir un paliek Baltijas valstīs.

2016. gadā ES pašnāvību izdarīja 48 700 cilvēki – tas ir 1% no visām nāvēm ES. Vidēji pēc savas gribas mirst 11 ES iedzīvotāji uz 100 tūkstošiem cilvēku. Aptuveni 8 no 10 pašnāvniekiem (77%) ir vīrieši.

2017. gadā lielākais pašnāvnieku skaits bija Lietuvā – 26 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Aiz tās sekoja Slovēnija (20), Latvija (18) un Igaunija (17). Statistika pēc reģioniem ļauj precizēt, ka vislielākais pašnāvību skaits ES ir Lietuvas centrālajā un austrumu daļā (28).

Viszemākais pašnāvību līmenis ir Kiprā (4), Grieķijā un Maltā (5).

Latvijā nav statistikas pēc reģioniem (mazo izmēru dēļ Eurostat neiedala Latviju un Igauniju statistikas reģionos), taču iepriekš psihiatrs Andris Saulītis pastāstīja, ka visvairāk pašnāvību Latvijā notiek Latgalē, jo tas ir nabadzīgs, depresīvs reģions ar sliktu klimatu. Tikmēr Rīgā, pēc viņa sacītā, situācija ir labāka, nekā Beļģijā un Dānijā.

Kur meklēt palīdzību?

Latvijas Veselības ministrija ziņoja, ka, lai gan pašnāvību skaits Latvijā samazinās, valsts joprojām ieņem otro vietu ES pēc pašnāvību skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Veselības ministrijas mājaslapā atrodama sadaļa ESparveselibu.lv, kur var apskatīt speciālistu rekomendācijas par to, kā atpazīt pašnāvnieciskas domas un kas jādara, lai novērstu nelaimi.

Tāpat ir pieejami krīzes un konsultāciju centra "Skalbes" telefoni – 67 222 922 un 27 722 292.

Turklāt ir resursu centrs pusaudžiem, ar kuru var sazināties pa tālruni 29 164 747. Var palīdzēt arī bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116 111.

Ārkārtas situācija var vērsties pie ātrās palīdzības pa tālruni 113.

33
Tagi:
policija, Latvija, pašnāvība
Pēc temata
Latvija – starp līderiem pašnāvību skaita ziņā: kā pazīt uz pašnāvību noskaņotu pusaudzi
NMPD: kopš gada sākuma 140 pusaudži mēģinājuši izbeigt dzīvi pašnāvībā
Latvija ir starp ES līderiem pēc pašnāvību skaita