Vakariņas kafejnīcā Rīgā. Foto no arhīva

Ciemos uz Rīgu: labs tūrists - dāsns tūrists

85
(atjaunots 10:47 09.03.2016)
Pareizam pilsētas viesim ir jānopērk visi plauktos sakārtotie suvenīri, jāpasūta ekskursijas un jāapmeklē muzejus, restorānus un kafejnīcas, vai arī jādodas uz tirgu. Vārdu sakot, jātērē pēc iespējas vairāk.

RĪGA, 9. marts — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Labs tūrists — dāsns tūrists. Labam tūristam ir jāpapildina valsts IKP un jādod bagātīga dzeramnauda. Tūrisma biznesa pamatā ir sīkumi.

"Labākais pircējs ir krievu tūrists, — pārliecināta suvenīru pārdevēja Veronika. — Tagad viņiem naudas ir mazāk nekā agrāk, tomēr ienākumus viņi nodrošina."

Vidējā krievu tūristu pirkuma summa— 70 eiro. Vācieši un skandināvi vidēji tērē aptuveni 40 eiro, ķīnieši — 20-30 eiro, bet angļi gandrīz nekad neiepērkas dārgāk kā par 5-10 eiro.

Angļus interesē porcelāna figūriņas, taču parasti viņi tās nepērk, stāsta sieviete. Vāciešiem patīk izstrādājumi no dzintara, koka un porcelāna, kā arī vietējo keramikas meistaru darbi. Krievu interešu spektrs ir visplašākais. Viņus interesē viss — no ledusskapja magnētiem līdz juvelierizstrādājumiem.

"Skandināvi arī ļoti labi klienti, — stāsta Veronika. — Vidējā pirkuma summa ir gandrīz divreiz mazāka, taču viņu interese iesilda sirdi. Visvairāk viņiem patīk mūsu nacionālie simboli un elku pielūdzēju laiku suvenīri, piemēram, Nameja gredzens, Lielvārdes jostas un citas etniskās rotaslietas. Viņu senā kultūra ir līdzīga mūsējai, un nacionālie raksti bieži sakrīt. Uz mūsu pagātnes lieciniekiem viņi skatās kā uz savējiem un priecājas kā bērni, kas atraduši gabaliņu savas kultūras svešā valstī".

Tūristi. Smagie un vieglie

"Paši sarežģītākie klienti ir ķīnieši, — nopūšas Veronika. — Kamēr izvēlēsies, visu dvēseli kājām gaisā apgriezīs un vēl atlaidi prasīs. Pērk keramiku, porcelānu, lina drēbes. Daudzi pērk mazās glāzītēs. Biežāk nekā citi interesējas par mūsu nacionālajām lellēm."

Ielas suvenīru būdas saimniece, kas nevēlējās nosaukt savu vārdu, negribēja neko īpašu stāstīt par viesiem no dažādām valstīm.

"Visi pērk vienu un to pašu, — viņa stāsta. — Labs tūrists nopirks suvenīrus un vienā paņēmienā samaksās 100 eiro. Agrāk krievu tūristi nodrošināja ienākumus, taču tagad viņu skaits ir ievērojami krities. Vai jau būt, ka vienkārši nenāk iepirkties, jo naudas nav, taču, ja nu tomēr pienāk, tad sapirksies suvenīrus vismaz par 70 eiro. Krīzes dēļ četru gadu laikā mani ienākumi ir divreiz kritušies. Citi taču tik daudz nepērk! Šodien tikai viens ķīnietis pienāca un nopirka zeķes ar nacionālajiem rakstiem par 5 eiro, vēl atlaidi paprasīja. Bet man par vietu jāmaksā 35 eiro un vēl darbiniekiem jāsamaksā."

Laima — tā ir laime!

Latvijā vairāki uzņēmumi nodarbojas ar šokolādes ražošanu. Vislabāk pazīstams  tomēr ir Laimas zīmols, kam ir gan plašākais sortiments, gan dārgākās konfektes.

"Tagad neviens īpaši vērienīgi neiepērkas, — pastāstīja firmas veikala simpātiskā pārdevēja. — Krievi visbiežāk pērk konfektes Prozit ar alkoholu, vācieši —konfekšu kastes ar Rīgas ainavām, ķīnieši —rūgtās šokolādes plāksnītes, bet lietuviešiem iegaršojušās mūsu karameles "Lāse" skārda bundžās."

Pasaki man, kā tu dzer, un es pateikšu, kas tu esi

Firmas veikalā "Latvijas Balzams" tūristus pazīst vienā rāvienā. Ārzemnieki pērk vairāk.

"Vislabākie pircēji ir krievu tūristi, — stāsta pārdevēja Inga. — Pērk daudz, kā suvenīrus. Jā, viņi dzer pamatīgi. Piemēram, vācietis, lai iepazītos ar vietējo nefiltrēto alu, paņems vienu pudeli, bet krievu tūrists paņems sešas dažādas šķirnes."

Kad krievi nāk pirkt suvenīrus, kasē tas ir sajūtams uzreiz, stāsta pārdevēji. Vācietis nopērk vienu 0,3 l pudeli, krievs – piecas pudeles pa 0,7 l.

Pērk gan upeņu, gan  klasisko balzamu. Citi dzērieni nav tik pazīstami, tos gandrīz neviens ārzemnieks nepērk. Mūsu ķimeņu liķieri jau 15 gadus Lielbritānijas karaliene Elizabete pasūta tieši no rūpnīcas. Vai jums šķiet, ka angļi to pērk?  Viņi pat neko nav dzirdējuši par to!

Ķīnieši ir vissliktākie pircēji. Ja arī kaut ko nopērk, tad tikai vismazākās suvenīru pudeles."

Nacionālās virtuves izvēles īpatnības

"Kas visvairāk pasūta?— pārjautā "Pie senā Dzintara ceļa" bārmenis. — Visvairāk pērk angļi vecpuišu ballītēs: tie neskopojas ne par ēdieniem, ne par dzērieniem. Dzērieniem tērē pat vairāk. Sanāk līdz 40 eiro par cilvēku.

Angļi, kas ceļo pāros, ir daudz pieticīgāki — parasti pāris pasūta ne vairāk kā viens cilvēks vecpuišu ballītē. Vairāk dzer, nekā ēd. Izvēlas gaļas ēdienus. Zivis gandrīz nepasūta."

"Man vislabāk patīk krievi vai vācieši, — stāsta bārmenis. — Vācieši labi zina, kādiem jābūt zivju ēdieniem, krievi ar cieņu izturas pret mūsu nacionālo virtuvi, dzer balzamu un mūsu vietējo kalvadosa analogu – ābolu dubultās destilācijas šmakauciņu. Krievi dzer vairāk nekā vācieši, taču rēķinu summas iznāk vienādas — apmēram 50-60 eiro no pāra."

"Ķīnieši prasa pusporciju un vienmēr pieprasa atlaidi, — viņš turpina. — Viņi izvēlas ēdienus, orientējoties tikai pēc saviem ceļvežiem. Pasūtījumi vienmēr ir vienādi — pelēkie zirņi un cūkas ribiņas. No visa plašā zivju ēdienu sortimenta pieprasa tikai līni un nav ar mieru nomēģināt neko citu. Labi, ka vismaz līnis ir nonācis ceļvežos. Ķīniešiem rēķins reti sastāda 15-30 eiro, taču viņi pieprasa izrādīt cieņu."

Mazas porcijas, lielas atlaides… tomēr labāk ir, ja klientu ir daudz un viņi ir dažādi, nekā dāsni, taču reti viesi, uzskata Rīgas tūrisma pasaulē.

Kurš pasaulē ir dāsnākais?
© Sputnik / Ekaterina Starova


85
Latvijas ārstu biedrības bijušais vadītājs Pēteris Apinis, foto no arhīva

Apinis: ar mūsu algām visi jaunie Latvijas ārsti drīz būs Lielbritānijā

22
(atjaunots 12:49 28.05.2020)
Diezin vai Latvija sameklēs naudu veselības aprūpei, ņemot vērā valdības pašreizējos soļus izejai no krīzes, paziņoja Latvijas ārstu biedrības bijušais vadītājs Pēteris Apinis.

RĪGA, 28. maijs – Sputnik. Latvija ir veselības aprūpes personāla "donors" citām Eiropas Savienības valstīm, konstatēja Saeimas deputāte, bijusī veselības ministre Anda Čakša. Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis pastāstīja, ka Lielbritānija pašlaik aktīvi atlasa medicīnas personālu, tostarp arī Latvijā. Pēc veselības ministres Ilzes Viņķeles domām, no mediķu prombraukšanas palīdzēs izvairīties skaidrs algu palielināšanas un nozares finansēšanas plāns.

Mediķi aizsargtērpos, foto no arhīva
© Sputnik / Илья Питалев

Latvijas valdība nepiešķir pienācīgu nozīmi veselības aprūpes finansēšana, mediķu atalgojuma starpība Latvijā un Rietumeiropas valstīs liek jaunajiem ārstiem pārdomāt darba iespējas ārzemēs, sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja Latvijas ārstu biedrības bijušais vadītājs, žurnāla "Latvijas ārsts" galvenais redaktors Pēteris Apinis.

"Eiropas plaukstošās valstis – Lielbritānija, Francija, Vācija – kopā ar ekonomiku tagad paceļ arī veselības aprūpi. Latvijas valdība neaptver, cik tas ir nepieciešams. Mūsu valdība neredz, ka arī veselības aprūpe maksā nodokļus un nes ienākumus budžetam," paziņoja Apinis.

Viņš uzsvēra, ka, saskaņā ar visām prognozēm, tieši Lielbritānija būtiski palielina mediķu, it īpaši šauru speciālistu, piemēram, anesteziologu, reanimatologu, radiologu algas.

"Starpība ar Latvijas algām būs tik liela, ka jaunie ārsti ar angļu valodas zināšanām valstī neaizkavēsies. Mediķu algas Rietumeiropā un Latvijā vienmēr ir atšķīrušās, taču, ja starpība kļūs būtiska, jaunais ārsts nespēs atturēties no aizbraukšanas," brīdināja Apinis.

Viņš atgādināja, ka Rietumeiropa jau agrākajos gados ieguldījusi veselības aprūpē daudz vairāk nekā Latvija. "Ņemot vērā valdības pēdējās darbības izejai no ekonomiskās krīzes, neticu, ka atradīsies nauda medicīnai," piebilda Apinis.

Saskaņā ar Health Care Index 2020 reitinga datiem, pēc veselības aprūpes efektivitātes Latvija ieņem 21. vietu 33 Eiropas valstu vidū.

22
Tagi:
Latvija, medicīna, mediķi, veselība
Pēc temata
Urbanovičs kritizē Pabriku: kam atņemt naudu militārā budžeta labad
Ārsti un skolotāji pieprasa algas paaugstinājumu
Ministru kabinets apstiprinājis mediķu algu modeli
Latvijas iedzīvotāji nosaukuši galveno veselības aprūpes problēmu valstī – tā nav nauda
Daugavpils pusaudzes, foto no arhīva

Lēmums pieņemts: NVA ļaus skolēniem piepelnīties vasarā

6
(atjaunots 12:19 28.05.2020)
Lēmums organizēt vasaras nodarbinātības programmu skolēniem ir saistīts ar Covid-19 izplatības samazināšanos un valdības plānu nepagarināt ārkārtējās situācijas režīmu pēc 9. jūnija.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) šovasar organizēs vasaras nodarbinātības programmu skolēniem, stāsta Press.lv, atsaucoties uz Labklājības ministrijas padomnieku komunikācijas jautājumos Jāni Zariņu.

Plānots, ka programma ilgs divus mēnešus – no 1. jūlija līdz 31. augustam.

Labklājības ministrija pieņēmusi šo lēmumu sakarā ar Covid-19 izplatības samazināšanos un valdības plānu nepagarināt ārkārtējās situācijas režīmu pēc 9. jūnija, paskaidroja labklājības ministre Ramona Petrlaviča. Lēmums pieņemts, ievērojot epidemiologu viedokli.

Līdz 3. jūnijam NVA aptaujās darba devējus, kuri jau iesnieguši pieteikumus skolēnu nodarbinātības programmai, lai noskaidrotu, kādi piedāvājumi vēl joprojām ir aktuāli. Līdz 8. jūnijam pretendentus novērtēs komisijas aģentūras filiālēs, bet līdz 18. jūnijam tiks pieņemti lēmumi.

Skolēni var reģistrēties programmai attālināti. No 10. jūnija sāksies reģistrācija Latgalē, no 11. jūnija – Vidzemē, no 12. jūnija – Rīgas reģionā, no 13. jūnija – Kurzemē un Zemgalē.

Par skolēnu iekārtošanu darbā uzņēmēji saņem dotāciju 50% apmērā no minimālās algas, par skolena-invalīda pieņemšanu darbā – minimālās algas apmērā.

6
Tagi:
bērni, NVA
Pēc temata
Labākais, kas ar mums noticis: uz ārzemēm adoptēto bērnu vēstule Labklājības ministrijai
Tā ir katastrofa: latviešu pusaudži kaunas no dzimtās valodas
Latvija – starp līderiem pašnāvību skaita ziņā: kā pazīt uz pašnāvību noskaņotu pusaudzi
Zviedru prettanku granātmetējs Carl Gustaf AB

Latvija un Igaunija iepērk jaunus granātmetējus Carl-Gustav M4

12
(atjaunots 15:05 28.05.2020)
Daļu vecā bruņojuma savu valstu armijās Igaunija un Latvija aizvietos ar zviedru granātmetējiem Carl-Gustav M4.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Latvija un Igaunija pasūtījušas granātmetējus Carl-Gustaf M4 Zviedrijas kompānijā Saab. Piegādes tiks veiktas laikā no 2021. līdz 2024. gadam, liecina informācija ražotāja vietnē.

Pasūtījumi veikti saskaņā ar 2019. gada jūnijā parakstīto vienošanos. Tā ļauj Zviedrijai, Latvijai un Igaunijai pasūtīt granātmetējus Carl-Gustaf M4 desmit gadu periodā.

"Jaunās paaudzes prettanku granātmetēji Carl-Gustaf M4 noteikti ir liels solis uz priekšu karavīriem, kuri mācījušies tos izmantot un strādājuši ar iepriekšējām versijām, M2. Īpaši tas attiecas uz pārvietošanos ar granātmetējiem," norādīja Igaunijas Aizsardzības pētījumu centra pārstāvis Ramils Lips.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas un Igaunijas kopīgais iepirkums nodrošinās vērā ņemamu līdzekļu ekonomiju un tas ir teicams kooperācijas piemērs.

Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks apgalvoja, ka prettanku granātmetēju kopīgais iepirkums ļaus palielināt operatīvo savietojamību un atvieglos mācības ar sabiedrotajiem.

"Jauno "Carl Gustaf" prettanku ieroču pasūtījums ir turpinājums jau pirms vairākiem gadiem iedibinātajai sadarbībai ar Skandināvijas partneriem. Šie ieroči atbilst Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, ir nodrošinājuši sekmīgu uzdevumu izpildi mācībās, kā arī paplašina mūsu ekipējuma savietojamību ar ģeogrāfiski tuvāko sabiedroto valstu arsenālu. Tādēļ lēmums modernizēt jau esošo ieroču klāstu ir likumsakarīgs," norādīja Artis Pabriks.

Jaunajiem ieročiem ir piemērota agrāko modifikāciju munīcija, tāpēc tās piegādes nav nepieciešamas.

12
Tagi:
Latvija, Igaunija, bruņojums
Pēc temata
Latvija un Igaunija iegādāsies granātmetēju munīciju par 22 miljoniem eiro
Latvija slepeni iegādājās prettanku ieroci Zviedrijā