Likums par raganu medībām: kāds sods pienāksies par varas kritiku

Likums par raganu medībām: kāds sods pienāksies par varas kritiku

557
(atjaunots 16:34 10.03.2016)
Ne juristiem, ne opozīcijas deputātiem nav saprotams, pret ko īsti vērsts jaunais likumprojekts par pretošanos informācijas karam. Viņi norāda uz līdzībām ar 1937. gadu un brīdina par vārda brīvības ierobežojumiem.

RĪGA, 8. marts — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Latvijā  atskanējusi kārtējā informācijas kara zalve. Saeima pirmajā un otrajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Krimināllikumā, kas maina "tiesisko regulējumu saskaņā ar mūsdienu situāciju", tas ir, ievieš kriminālatbildību par darbībām, kas vērstas pret valsti hibrīdkara un informatīvā kara formātā."

Rakstu šo materiālu un domāju – iesēdinās vai tomēr ne. Likumprojekta autore Solvita Āboltiņa ("Vienotība") uz telefona zvaniem neatbild. Viņas partijas biedri atsakās sniegt komentārus, norādot, ka tas ir partijas kopējais lēmums. Rodas iespaids, ka karš jau ir sācies.

Labi gan, likums vēl nav pieņemts – pašlaik tas ir tikai izskatīts pirmajā un otrajā lasījumā. Tiesa, pie tā strādā ātri – projekta pēdējais lasījums paredzēts 7. aprīlī.

Bažas rada pats termins "informatīvais karš", ko regulāri izmanto latviešu plašsaziņas līdzekļu pārstāvji un vēsturnieki, kad runa ir, piemēram, par 16. marta vērtējumu. Ja norādīsi, ka latviešu Waffen SS leģionāri ir fašistu armijas vienība, kas karojusi Krievijas teritorijā, tevi tūlīt apsūdzēs par informatīvo karu un mēģinās iesēdināt.

Ja salīdzināsim pašu likumprojektu un padomju Latvijas Kriminālkodeksa 59. pantu "par Dzimtenes nodevību", ieraudzīsim, ka tie ir ļoti līdzīgi.

"Man šķiet, latviešu aprindas ir nokļuvušas propagandas lamatās," – savu viedokli pauda publicists un tiesībsargs Aleksandrs Giļmans, kura bērnība aizritējusi trimdā Sibīrijā. – Viņiem stāsta par mītisko hibrīdkaru, kura laikā nav nemaz tik ļoti jācenšas ievērot cilvēku tiesības."

"Es saskatu paralēles ar 1937. gada tēzi par "klašu cīņas pastiprināšanu sociālisma sekmīgas celtniecības gaitā", kas izraisija nebijušu represiju vilni un miljoniem nevainīgu cilvēku bojāeju," – piebilda tiesībsargs.

Preventīvs trieciens vai aizsardzība no kritikas?

Latvijas universitātes sociālo zinātņu fakultātes dekāns profesors Juris Rozenvalds likumprojektu dēvē par "preventīvām valdības darbībām".

"Mūsu sabiedrība ir sašķelta etniskajās grupās, un valsts krievu tautības iedzīvotājus būtiski ietekmē informācija no Krievijas, tātad informatīvā kara apstākļos šī grupa ir potenciāli ievainojama," – viņš norādīja.

Tiesa, nav nemaz tik vienkārši atšķirt "informatīvās zalves" no vēstures subjektīvas izpratnes: "Tuvojas 16. marts, kad mūsu valstis un pat abas kopienas Latvijā no jauna ierasti sašķelsies šī notikuma vērtējumā. Nezinu, vai to var uzskatīt par informatīvā kara faktoru. To lai vērtē Drošības policijas speciālisti."

Radušies jauni ģeopolitiskie sarežgījumi, un tiem ir jāpievērš uzmanība, piezīmē Valērijs Agešins, Saeimas Juridiskās komisijas loceklis no opozīcijas partijas "Saskaņa": "Piemēram, bēgļu jautājums noteikti ir ģeopolitiskais izaicinajums, kas ieradies mūsu valstī."

Kriminālprojekta grozījumi "Saskaņu" neapmierina.

"Likums ir miglains un robežojas ar vārda brīvības parkāpumu. Mēs ceram, ka grozījumi tiks papildināti un precizēti, it īpaši daļā, kurā runa ir par  "palīdzību ārvalstij pret Latvijas Republikas drošības interesēm vērstā darbībā," – norādīja Agešins.

"Likuma grozījumu anotācija ir apjomīga (12 lappuses), un tajā ir milzums neskaidrību. Pašreizējā redakcijā valsts augstāko amatpersonu pamatotu kritiku un diskreditāciju iespējams nodēvēt par "kaitniecību". Turklāt likuma grozījumos tiek pieminēts "hibrīdkarš". Nekur Latvijas likumdošanā nav sniegta hibrīdkara definīcija, tātad nav arī saprotams, pret ko konkrēti vērsts likums," – secināja deputāts.

Sods par neizdarītiem noziegumiem

"Nav gandrīz neviena sprieduma, kas būtu pieņemts saskaņā ar pašlaik labotajiem pantiem. Šie panti nestrādā. Kāpēc tad tos vajadzētu padarīt stingrākus?— savu sašutumu pauda publicists Giļmans.

"Šis likumprojekts ir īsts izaicinājums tiesībsargiem un visam demokrātiski domājošajām iedzīvotāju aprindām. Ja sabiedrība pierādīs, ka cilvēka tiesības ir absolūta vērtība, neatkarīga no jebkādiem ārējiem apstākļiem, un nepieļaus likuma pieņemšanu, varam cerēt, ka saglabāsies valsts demokrātiskā iekārta," – viņš piezīmēja.

Atlicis vairs tikai mēnesis: 7. aprīlī notiks likuma pēdējais lasījums, un pēc tam sāksies raganu medības, viņš brīdina.

"Līdz trešajam likumprojekta lasījumam mūsu partija sagatavos piecus labojumus. Ar to palīdzību centīsimies mazināt neprecizitātes un aizsargāt vārda brīvību, — pastāstīja Valērijs Agešins. – No mūsu viedokļa ikviens cilvēks drīkst izteikt pamatotu kritiku. Īsta kaitniecība būtu amatpersonu aizsardzība no pamatotas kritikas."

557
Temats:
Atbilstoši hibrīdkara likumiem (45)
Pēc temata
Militārie eksperti: valsts aizsardzības koncepcija nedrīkst biedēt
Jaunā aizsardzības koncepcija: iekarot Latviju nebūs iespējams
Skolas tāfele, foto no arhīva

Skolnieka tēvs kļuva par skolotāju: Rīgas skolā ar grūtībām atrada matemātikas skolotāju

1
(atjaunots 21:25 18.09.2020)
Divpadsmit skolas Rīgā joprojām meklē matemātikas skolotājus, viena no tām palīgā nācās saukt kāda skolēna tēvu.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Sakarā ar matemātikas skolotāju trūkumu Rīgas 40. vidusskolas sestās klases skolēniem nenotika neviena mācību stunda šajā priekšmetā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Informātikas stunda skolā, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кряжев

Tiesa, pagaidu risinājums ir atrasts – matemātiku pasniegs kāda skolēna tēvs. Atbilstoša izglītība viņam ir, mācību stundas atsākās jau piektdien.

Skolas direktore Jeļena Vediščeva paskaidroja, ka pedagogu trūkums nav tikai šīs skolas problēma. Rīgā 12 skolas joprojām meklē matemātikas skolotājus, tikpat daudz skolu meklē mūzikas, datorzinību pasniedzējus un citus pedagogus.

"Citi meklē privāto skolotāju, citi matemātikas pulciņu apmeklē. Bet ikvienam ir tiesības uz izglītību, to Satversme nosaka, un bez maksas. Par to nav jācīnās!" uzskata skolēna māte Vita Ozera.

Pedagogu trūkums skolās vērojams jau ilgus gadus. Statistika rāda, ka lielākais kadru trūkums vērojams starp latviešu valodas un svešvalodu, kā arī matemātikas pasniedzējiem. Slodze tiek sadalīta starp esošajiem skolotājiem, kuri rezultātā ir spiesti strādāt daudz vairāk. Īpaši aktuāla šī problēma ir lielpilsētās.

Aleksandrs Ļivčaks
© Photo Из личного архива Александра Ливчака

Situāciju pasliktina arī tas, ka jaunie kadri ne labprāt nāk strādāt izglītībā, jo alga nav liela, savukārt profesijas prestižs pieaug lēni. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) datiem, Latvijas skolotāju vidējais vecums ir 48 gadi, savukārt vairāk nekā puse skolotāju (51%) ir vecāki par 50 gadiem. Tas nozīmē, ka nākamajā desmitgadē nāksies atjaunot aptuveni pusi skolotāju sastāva.

Pērn Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija izstrādāja jaunu pedagogu piesaistes programmu skolās. Paredzēts, ka skolotāja profesiju vien viena gada laikā varēs apgūt tie, kam jau ir kāda cita augstākā izglītība.

1
Tagi:
skola, skolotāji, Latvija
Pēc temata
Algas nelielas, zems prestižs: Latvijas skolās trūkst vairāki simti skolotāju
Publicēts kārtējais Latvijas skolu reitings
Fizika un matemātika joprojām "pieklibo": kā Latvijas skolēni nokārtojuši eksāmenus
Ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav ātrgaitas interneta
Pasažieri lidostā Rīga

Latvija ievieš elektronisko anketēšanu visiem ieceļotājiem: jāpaspēj 24 stundu laikā

5
(atjaunots 21:01 18.09.2020)
Tuvāko nedēļu laikā Latvijā sāks darboties mājaslapa, kur absolūti visiem valstī ieceļojošajiem būs jāaizpilda anketa.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Septembra beigās vai oktobra sākumā Latvijā darbību uzsāks portāls, kurā visiem valstī ieceļojošajiem būs jāaizpilda speciāla anketa. Šī prasība skars arī ieceļotājus ar privāto transportu, kā arī tālbraucējus un tos, kuri šķērso Latviju tranzītā, vēsta Latvijas Radio 4.

Pašlaik anketu ar nesen apmeklēto valstu un (virknē gadījumu) ar 14 dienu pašizolācijas vietas adreses norādīšanu starptautisko reisu pasažieri aizpilda papīra formātā.

Portāls ar anketu latviešu, krievu un angļu valodās uzsāks darbu pēc dažām nedēļām. Līdz ar elektroniskās anketas parādīšanos paredzēts, ka tā būs jāaizpilda ne vien starptautisko reisu pasažieriem, bet absolūti visiem ieceļotājiem – gan Latvijas pilsoņiem, gan ārzemniekiem. Tas būs jāizdara 24 stundas pirms robežas šķērsošanas, paziņoja IeM Informācijas centra pārstāvis Jānis Dreimanis.

Jaunā sistēma automātiski sadalīs saņemto informāciju starp Valsts policijas un Valsts robežsardzes struktūrvienībām.

"Ņemot vērā, ka turpmāk šī anketa būs jāaizpilda visiem, kas šķērso mūsu valsts robežu, rodas jautājums, kā mēs spēsim pilnvērtīgi pārliecināties, ka neviens nešķērso mūsu robežu, neaizpildot šo anketu. Šeit uzreiz ir jāsaka, ka mēs pārejam pie ļoti plašas kontroles. Dēļ kā paša fakta kontrole, ka Latvijā iebraucošais ir aizpildījis anketu, iespējams, kļūs nedaudz vājāka. Bet, protams, tiks rīkoti arī citi kontroles un uzraudzības pasākumi, lai tie cilvēki, kuriem paredzēta pašizolācija, to ievērotu," piebilda Dreimanis.

5
Tagi:
Latvija, robeža, koronavīruss
Pēc temata
Viņķele aicina atturēties no braucieniem uz Lietuvu un Igauniju
Igaunija pacels pieļaujamo Covid-19 saslimstības līmeni Lietuvai un Somijai
Mīlestība nav tūrisms: Latvijā aicina aizsargāt neprecētu pāru tiesības pandēmijas laikā