Patriotiska dzīve: skolēnus gaida armijā

Patriotiska dzīve: skolēnus gaida armijā

225
(atjaunots 20:34 08.03.2016)
Valsts jaunās aizsardzības koncepcijas projekts paredz katra Latvijas pilsoņa, arī skolēnu līdzdalību valsts aizsardzībā.

RĪGA, 8 marts — Sputnik. Jaunā valsts aizsardzības koncepcija ir veidota LR Aizsardzības ministrijā sadarbibā ar Latvijas Ārpolitikas institūtu. Tuvāko mēnešo laikā ar dokumentu iepazīsies visu ministriju (pat Zepmkopības un Kultūras ministrijas) pārstāvji un pēc tam nodos to saskaņošanai Saeimā.

Pasīvi pretoties Krievijai

Pērnā gada decembrī Rīgā notika liela topošajai koncepcijai veltīta konference, kurā piedalījās dažādu ministriju valsts sekretāri, augstas NBS amatpersonas un citi politiķi.

Konferences noslēguma dokumentā parādījās frāze: "Tādējādi, ņemot vērā Krievijas iekšpolitisko notikumu dinamiku, pieaugošo militāro klātbūtni NATO pierobežā un demonstrēto vēlmi izmantot militāro spēku politisku mērķu sasniegšanai, šīs koncepcijas darbības laikā draudi Latvijas drošībai pieaug."

Draudi no Krievijas puses dokumentā ir pieminēti 20 reizes sakarā ar "izmaiņām esošajā starptautiskajā kārtībā". Līdz ar to varam secināt, ka, pēc Latvijas varasvīru domām, to maina…

Koncepcijas projektā īpaši uzsvērts darbs ar zemessardzes un jaunsardzes nodaļām. Dokumentā pieminēta nepieciešamība iesaistīt valsts aizsardzībā rezervistus, kas agrāk dienējuši LR armijā, un pat civiliedzīvotājus.

Kara gadījumā ļoti svarīga ir katra pilsoņa iesaistīšanās aizsardzībā – "aktīva vai pasīva pretošanās agresoram". NBS virsnieki (viņi vēlējās palikt anonīmi) pastāstīja, ka, lasot koncepciju, ilgi domājuši par šo "pasīvo pretošanos". Kas tā tāda ir? Nīgra ņurdēšana virtuvē?

Rezervisti uz sava rēķina

Savulaik zemessardzes nodaļas veidojās no ierindas brīvprātīgajiem. Tikai vēlāk struktūra tika iekļauta NBS. Līdz pat šim laikam valstī ir manāms līdzsvara trūkums: armijā dien nedaudz vairāk kā 5000 cilvēki, toties Zemessardzē – aptuveni 8000 (ieskaitot rezervistus, kuri jau labu laiku nav turējuši rokās neko bīstamāku kā dakšiņu).

Pagājušā gada rudenī, pirmo reizi sešu gadu laikā NBS nolēma sapulcēt visus rezervistus un organizēt mācības. Pirms mācībām LR aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (šo posteni viņš ieņēma 2015. gada jūnijā, agrāk viņš bija Latvijas Spēkavīru asociācijas biedrs) paziņoja, ka mācībām jau pieteikušies aptuveni 300 rezervisti, pat negaidot pavēstes. Pēc tam sākās skandāli.

Lielākā daļa rezervistu (pat tie, kas pieteicās iepriekš) pēdējā mirklī nolēma atteikties. Daudziem neizdevās vienoties ar darba devējiem par iespēju pāris nedēļas "uzspēlēt kariņu". Dažiem rezervistiem piedāvāja iespēju ņemt atvaļinājumu uz sava rēķina. Galu galā norādītajā laikā un vietā ieradās aptuveni 50 cilvēki.

Daudzi no tiem, kam tika izsūtītas pavēstes, jau labu laiku strādā Anglijā, Īrijā, Zviedrijā vai Norvēģijā. Daudzi jau sasnieguši iesaukšanas vecuma robežu. Ne visi spēj iziet obligātās ārstu apskates: dzer, pīpē, sēž uz dīvana pie televizora vai datora.

Armija sākas skolā

Vārdu sakot, koncepcijas autoru priekšstati par rezervistiem ir pārāk varavīkšņaini. Varbūt nākamā paaudze ir veselīgāka un patriotiskāka? Jaunsardzē darbojas 7 365 bērni un pusaudži. Sputnik tikās ar Jaunsargu centra direktoru Druvi Kleinu.

"Dokumentā minēts jaunsargu rekrutēšanas darbs. Taču mēs ar rekrutēšanu nenodarbojamies. Jaunsargi ir skolēni, daudzi jaunsargi mācās tikai 5. klasē! Mēs dodam viņiem iespēju interesanti un lietderīgi pavadīt brīvo laiku, organizējam dažādus treniņus, piemēram, pārgājienu laikā, — stāsta  Kleins. – Ja kādam no viņiem tas ir iepaticis, viņš no 12. klases var izvēlēties speciālu programmu, kas orientēta ar apmācību turpināšanu un pievērš uzmanību militārajam dienestam."

Koncepcijā pieminēta arī patriotisma audzināšana. NBS komandieris Raimonds Graube ASV tikās ar senatoru Džonu Makkeinu un vienojās par finansiālo atbalstu. Šim senatoram ir tikai viens ienaidnieks Nr.1 – tas, kurš robežojas ar Latviju.

Tagad patriotisms tiks iepotēts no bērnības, un jaunsargi, sākot iepazīties ar dienestu armijā, tūlīt uzzinās, ka ienaidnieks ir Krievija. Daudziem, pat tiem, kas strādā Aizsardzības ministrijā, to ļoti negribētos. Arī Druvis Kleins uzskata:
"Galvenais – pēc iespējas attālināties no politiskā jautājuma! Protams, mums ir jāpastāsta par Latvijas karogu, par vēsturiskajiem notikumiem (piemēram, par to, kas ir 18. novembris – Neatkarības diena, 11. novembris – Lāčplēša diena).

Taču mēs nekādā gadījumā necenšamies ieaudzināt jaunsargiem patriotismu, pamatojoties uz naida jūtām pret Krieviju!

Dažās apdzīvotajās vietās Latgalē un Vidzemē skolās mācās arī krievu bērni. Arī viņi kopā ar latviešiem un citu tautību pārstāvjiem ir iestājušies jaunsardzē, kur nav nekādu etnisko nesaskaņu un valda draudzība."

"Jautājumu par koncepciju ir daudz, — piebilst Kleins. – Piemēram, tajā teikts, ka Jaunsardzes mērķis līdz 2024. gadam ir iesaistīt 10% skolu jauniešu. Kā tas iespējams? Jaunsardze taču nav militārais dienests. Tie ir skolēni. Viņi atnāk uz pāris nodarbībām un aiziet, ja viņiem pie mums nepatīk. Jā, mēs varam lielam skaitam jauniešu dāvāt iespēju izmēģināt spēkus jaunsardzē. Ja kāda pašvaldība palūgs, lai mūsu instruktori ierastos noteiktās skolās, mēs, protams, atbrauksim."

Latvijas NBS bruņotā tehnika
© Sputnik / Ekaterina Starova
Latvijas NBS bruņotā tehnika

 

225
Pēc temata
Eksperts: omulīgajās Baltijas pilsētiņās zūd NATO kareivju disciplīna
Eksperts: NATO un KF pretrunas pārkāpj saprāta robežas
Medvedevs par sadarbību ar NATO: jāmeklē kompromisi
Arbatovs: NATO valstis baidās no Krievijas bruņotajiem spēkiem
Nauda, foto no arhīva

Bezdarbniekiem Latvijā izmaksājuši jau aptuveni 130 tūkstošus eiro

3
(atjaunots 13:01 31.05.2020)
Latvijā jau vairāk nekā 900 cilvēku saņem no valsts krīzes bezdarba pabalstus 180 eiro apmērā mēnesī.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Latvijā 903 cilvēki jau saņēmuši bezdarba pabalstus. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, kopējā izmaksātās naudas summa sastāda 129 251 eiro, vēsta Bb.lv.

Ēdiens bezmaksas virtuvē Rīgā
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Pabalsti 180 apmērā mēnesī ārkārtējās situācijas laikā, kas tika ieviesta Latvijā ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību, pienākas cilvēkiem, kuriem iepriekš piešķirtā bezdarba pabalsta termiņš beidzies 12. martā vai vēlāk, un viņi nav atraduši darbu.

Kopumā šo pabalstu izmaksāšanai no valsts budžeta tika piešķirti 30,25 miljoni eiro. Cilvēkiem, kuri zaudēja darbu laikā no 2020. gada 12. marta, programma būs spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim. Nauda tiek izmaksāta četru mēnešu garumā.

Iepriekš minimālā pabalsta summa sastādīja 130 eiro. Taču 24. aprīlī Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus, kuri paredzēja izmaksas palielinājumu līdz 180 eiro.

Tāpat grozījumos tika norādīts, ka darbinieki, kuri aizgāja no darba paši, sāks saņemt pabalstu dienā, kad Nodarbinātības valsts aģentūra saņems iesniegumu šī pabalsta piešķiršanai.

Iepriekš tiem, kas no darba aizgājuši paši, pabalstu nācās gaidīt divus mēnešus pēc tam, kad viņiem piešķīra bezdarbnieka statusu.

Opozīcijas deputāti maija beigās veica mēģinājumu izvirzīt Saeimā priekšlikumu par pabalsta piešķiršanu visiem, kas pēc tā vērsās krīzes laikā, kuru izraisījusi koronavīrusa pandēmija.

Taču ar balsu vairākumu šī iniciatīva tika noraidīta.

3
Tagi:
pabalsts, bezdarbs, Latvija
Pēc temata
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Reirs: Latvija pirmo reizi palīdz saviem iedzīvotājiem krīzes situācijā
"Kas tas par robežlielumu": Jansons izkritizēja pabalstu izmaksas apmēru un kritērijus
No nākamā gada samazināsies bezdarbnieku pabalsti
Jūrmala, foto no arhīva

Visi uz Jūrmalu: Latvijas kūrorts iekļuvis labāko atpūtas vietu desmitniekā pēc pandēmijas

7
(atjaunots 12:54 31.05.2020)
Saraksta sastādīšanai Eiropas organizācija European Best Destination izmantoja veselu virkni kritēriju.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Eiropas Komisijas organizācija European Best Destination paziņoja sarakstu, kurš sastāv no desmit Eiropas pludmalēm, kur pēc Covid-19 pandēmijas beigām atpūsties būs visdrošāk, raksta Tvnet.lv.

Tiek ziņots, ka šajā sarakstā iekļuva Jūrmala, kā arī Lietuvas Nida.

Saraksts tika sastādīts atbilstoši veselai virknei kritēriju. To skaita pludmales izmērs, lai tajā būtu iespējams ievērot drošu distanci, kā arī Covid-19 izplatība valstī un reģionā.

Ne mazāk svarīgi kritēriju saraksta sastādīšanai bija: privāto villu, tūristu apartamentu, mazu un vidēja izmēra viesnīcu esamība, kuras ir gatavas uzņemties atbildību par savu klientu veselību, pastāvīgi rīkot dezinfekciju savā teritorijā un numuros.

Neskaitot to, visām tūristu izmitināšanas vietām ir jāatrodas slimnīcu tuvumā, kur ir pietiekams skaits brīvu gultasvietu. Gultasvietu skaitam ir jāpārsniedz to vidējais skaits Eiropā.

Visi šie kritēriji, pēc saraksta sastādītāju domām, padara izvēlētās pludmales par drošām un ieteicamām tūristiem no visas pasaules.

Pirmajā vietā izrādījās Grieķija ar Prevezas pludmali, otrajā Komportas pludmale Portugālē, savukārt trešajā vietā Helas pussala Polijā.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Rīgas Tūrisma attīstības birojs šovasar grasās iztērēt 780 tūkstošus eiro tūristu piesaistīšanas plāna īstenošanai Latvijas galvaspilsētā.

Zināms, ka galvenie virzieni, uz kuriem tiks likts uzsvars reklāmas kampaņās, būs Lietuva, Igaunija un Skandināvijas valstis.

7
Tagi:
Jūrmala
Pēc temata
Jūra nopostījusi daļu Bolderājas pludmales
Slīkstošs cilvēks klusē: kā nepieļaut traģēdiju pludmalē
Cilvēki velk maskas un atgriežas pie ierastās dzīves: Eiropa samazina ierobežojumus
Eksperts: pēc pandēmijas cilvēki baidīsies plānot ceļojumus iepriekš