Рабочее место в Сейме

Pēc hibrīdkara noteikumiem: Latvijā parādīsies pants "par Dzimtenes nodevību"

399
(atjaunots 20:34 08.03.2016)
Saeima divos lasījumos ir nobalsojusi par likumu, kas ļaus "iesēdināt" par jebkādu viedokli, kas atšķiras no oficiālā, un valdības kritiku. Varasvīri nav paskaidrojuši, kas tiks uzskatīts par "darbībām, vērstām pret Latvijas Republiku".

RĪGA, 8. marts — Sputnik, Vadims Koroļovs. Pagājušajā nedēļā Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā. Tie "paredz būtiski pārskatīt un mūsdienu situācijai pielāgot tiesisko regulējumu", tas ir, paredz kriminālatbildību par pretvalstisku darbību "hibrīdkara un informācijas kara" formātā, ziņo portāls rus.lsm.lv, atsaucoties uz parlamenta preses dienestu.

Likumprojekts gandrīz slēgtā režīmā ir izskatīts divās Saeimas komisijās — Nacionālās drošības komisijā un  Juridiskajā komisijā. Pēc tam deputāti to bez īpašas kavēšanās ar balsu vairākumu apstiprināja.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ("Vienotība") ir norādījusi, ka Krimināllikuma panti, kas paredz atbildību par darbību, kas vērsta pret valsts neatkarību, tās teritoriālo vienotību, konstitucionālo iekārtu un likumīgo varu, nav mainījušies jau kopš 1999. gada.

Viņa noslēpumaini paskaidroja, ka Latvijai ir jāreaģē uz jaunajiem apdraudējumiem, jo situācija pasaulē un Eiropā ir būtiski mainījusies.

Varasvīri nav mēģinājuši paskaidrot, kas turpmāk tiks uzskatīts par "provokatīvām darbībām", "hibrīdkaru un informatīvo karu", "slēptām, pret valsts interesēm vērstām darbībām". Tomēr pants paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.

Sputnik Latvija mēģināja noskaidrot šos jautājumus ar ekspertu palīdzību un vērsās pie politiķiem, tiesībsargiem un juristiem.

Politiķu giljotīna

Agrākais Rīgas domes un Saeimas deputāts Modris Lujāns bija pēdējais politiskais ieslodzītais Latvijas PSR laikos. 1988. gadā viņš izgāja ielās ar plakātu "Lāsts tautu slepkavām". Viņš vērsās pret PSKP CK eliti, un Pēc mēnesi un astoņas dienas ilga ieslodzījuma pēdējais latviešu disidents iznāca brīvībā: tiesa attaisnoja cīnītāju pret režīmu.

"Diemžēl pašreizējā valsts pārņem ļaunākās padomju varas iezīmes. Ar represiju palīdzību tā cenšas noslēpt patiesību. Āboltiņa ceļ giljotīnu, taču tā apdraudēs pašus politiķus – arī viņi var tikt apsūdzēti saskaņā ar pašu pieņemtajiem pantiem," – ir pārliecināts Modris Lujāns.

Viņš ir sašutis arī par tiesas spriedumu Maksima Koptelova lietā. Atgādināsim, ka Koptelovs tika sodīts ar brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem par petīcijas publikāciju portālā avaaz.org, kurā ierosina Latviju pievienot Krievijai. Petīcijas tekstā norādīts, ka tas ir joks.

"Krimināla atbildība iestājas gadījumā, ja ir nodoms, darbības un rezultāts. Puisim bija nodoms un darbības, taču ne rezultāts. Paraksts ir viedokļa paušana. Pēc būtības tā ir socioloģiska aptauja. Sēdināt cietumā par viedokļa paušanu – tas ir īsts vājprāts!" – uzskata Modris Lujāns.

Cerība uz Briseli

Līdzīgu viedokli pauž arī žurnālists, portāla ves.lv galvenais redaktors Konstantīns Gaivoronskis.

"Ja grozījumi tiks apstiprināti, Koptelovs cietumā nejutīsies vientuļš. Protams, pret šo situāciju attieksme ir negatīva.

Es gribētu, lai tiesisko normu pielietojums vārda brīvības jautājumos Krievijā tuvotos šim aspektam Latvijā un Eiropā, taču pie mums viss ir otrādi – tiesisko normu pielietojums Latvijā tuvojas Krievijas paraugiem, turklāt vēl tādiem, ko kritizē paši latviešu liberāļi. Dīvaini, ka neviens no viņiem vēl nav nosodījis grozījumus, ko gatavojas pieņemt Saeima. Šis fakts rada bažas."

"Faktiski konverģence ir ļoti nepatīkama: no vienas puses mēs kritizējam Krieviju par cilvēktiesību pārkāpumiem, no otras – darām visu, lai līdzinātos Krievijai," – uzsvēra Gaivoronskis.

Diskusija par grozījumu pieņemšanu nenotika, un sabiedrība jaunumus uzzinājusi tikai pēc grozījumu pieņemšanas, atzīmēja žurnālists.

"Tagad neviens nevar būt drošs par to, ka jaunās normas netiks pielietotas vārda brīvības ierobežošanai. Prātā nāk paralēle ar pantu par pretpadomju propagandu un aģitāciju. Ņemot vērā spriedumu Koptelova lietā, grozījumi paver "plašas nākotnes perspektīvas"," – viņš piebilda.

Gaivoronskis uzskata, ka atliek tikai cerēt uz Briseli, kas "liks aprauties, tāpat kā iejaucās situācijā Polijā, kad šajā valstī tika pieņemti likumi, kas skāra Konstitucionālo tiesu un sabiedrisko televīziju."

Vārda brīvībai mēdz būt robežas

Cits viedoklis izveidojies Saeimas deputātam no partijas "Vienotība", Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas loceklim Aleksejam Loskutovam.

"Grozījumi ataino ģeopolitiskās situācijas izmaiņas, kā rezultātā mainījušies priekšstati par iespējamām naidīgām darbībām, ieskaitot hibrīdkaru. Vārda brīvība nekad nav neierobežota. Valstis paredz sodu par apmelojumiem, apvainojumiem, par kūdīšanu, par darbībām, kas vērstas uz nacionālā naida kurināšanu, par aicinājumiem uz karu," – viņš norādīja.

"Tādā pašā mērā pamatots ir arī aizliegums kūdīt uz darbībām, kas vērstas pret mūsu valsts suverenitāti. Gribu īpaši uzsvērt to, ka atbildība paredzēta nevis par idejām un pārdomām, bet gan par aicinājumiem," – paskaidroja deputāts.
Politiķis sola, ka neviens nedomā izrēķināties ar citādi domājošajiem un politiskajiem oponentiem.

"Neredzu iemeslus neuzticēties tiesu sistēmai. Pat gadījumā, ja kāds vēlēsies izmantot šīs normas politisku mērķu sasniegšanas labad, cilvēka rīcību tiesa izskatīs pēc būtības, nevis pēc prasības iesniedzēja vēlēšanās," – ir pārliecināts politiķis.

Jautājumā par "Koptelova lietu" Aleksejs Loskutovs uzskata, ka aicinājums iekļaut Latviju Krievijas teritorijā tomēr ir bijis, taču tiesai bija jāņem vērā, ka agrāk viņš nav saukts pie kriminālatbildības un nav veicis citas prettiesiskas darbības, tāpēc sods, pēc viņa domām, ir pārāk bargs.

Aleksejs Loskutovs uzskata, ka Koptelovu vajadzēja notiesāt, taču atbrīvot no soda vai piemērot mazāko soda mēru.

Ja nav skaidrības, nav arī panta

Tiesisku vērtējumu grozījumiem Krimināllikumā Sputnik lūdza sniegt arī bijušajai Krievijas Federācijas Konstitucionālās tiesas tiesnesei (1991. – 2002.) Tamārai Morščakovai.

"Katrā valstī ir konstitūcijā norādīti starptautiskie tiesiskie principi, kuru darbība tiek nodrošināta ar krimināli tiesisko liegumu starpniecību, tātad, ieviešot jaunus iemeslus saukšanai pie kriminālatbildības par darbībām, kas likumā tiek uzskatītas par noziedzīgiem nodarijumiem.

Šo prasību būtība ir sekojoša: līdz brīdim, kamēr likumā nav pietiekami skaidri, pilnīgi un precīzi norādīts, kas tiek atzīts par noziedzīgu darbību, nav aprakstītas noziedzīgas darbības pazīmes, krimināla atbildība nevar iestāties," – paskaidroja bijusī tiesnese.

Juriste piebilda, ka krimināli tiesiskajam aizliegumam ir jābūt saprotamam, tam ir jānorāda uz darbībām, ko darīt aizliegts, tātad tā, lai cilvēkam, kurš lasa likumu, būtu iespēja pamatoti izprast savu nodarījumu negatīvās sekas.

"Cilvēkam ir jāsaprot, ko tieši viņš nedrīkst darīt. Nepieciešamība precīzi un skaidri formulēt tiesiskās normas, nosakot kriminālatbildības pamatojumu, ne vienu reizi vien ir uzsvērta Krievijas Konstitucionālās tiesas lēmumos, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos, kas izmanto Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, interpretē to un uz šī dokumenta pamata pieņem lēmumu par to, vai ir pārkāptas noziedzīgas darbības nosakošā likuma prasības," – secināja Tamāra Morščakova.

Jāsaka gan, ka Krimināllikuma grozījumos nav ne skaidrības, ne precizitātes – grozījumi Krimināllikumā tiek izdarīti pārāk sasteigti, bez sabiedriskās diskusijas. Tāpēc arī rodas bažas par vārda brīvību un tiesībām teikt, ko domā, – vai tik nenāksies sēdēt policijas iecirknī un pēc tam arī cietumā – gluži kā Modrim Lujānam.

399
Temats:
Atbilstoši hibrīdkara likumiem (45)
Pēc temata
EP deputāts: spriedums Koptelovam apdraud vārda brīvību
Latvijas Nepilsoņu kongress: spriedums Koptelovam ir absurds un cietsirdīgs
Maksims Koptelovs: joks, nevis aicinājums gāzt varu
LU

Latvijas augstskolas pārgājušas pie attālinātām studijām

10
(atjaunots 16:48 26.10.2020)
Praktiskās nodarbības Latvijas augstskolu stundentiem joprojām notiks klātienē, tomēr lekcijas būs organizētas attālināti.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. No šīsdienas līdz 15. novembrim mācību process augstākajās mācibu iestādēs būs daļēji attālināts, vēsta Tvnet.

Šo lēmumu valdība pieņēma aizvadītās nedēļas nogalē, jo nesenie Covid-19 izplatības gadījumi valstī cita starpā saistīti ar augstskolu studentiem.

Grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai pieņemti ar mērķi ierobežot studentu pulcēšanos.

Mācību process augstskolās būs daļēji attālināts – lekcijas notiks attālināti, bet iemaņu iegūšanai nozīmīgas praktiskās nodarbības ļauts organizēt klātienē, ievērojot stingrus drošības pasākumus.

Attālinātās mācības sākušās arī skolu vecākajās klasēs, tomēr skolēniem nodrošināta iespēja tām sagatavoties.

Slimību profilakses un kontroles dati liecina, ka augstākais Covid-19 izplatības līmenis konstatēts mācību iestādēs un bērnu kolektīvos, otro vietu ieņem saslimušo ģimenes locekļi un kontaktpersonas.

10
Tagi:
augstākā izglītība, izglītība, koronavīruss
Pēc temata
Šuplinska aicina skolas atgriezties pie tālmācībām
Skolotāji aizvien biežāk slimo ar Covid-19
Latvijas skolotāji pieprasa valsts kompensācijas par izdevumiem attālinātajam darbam
Liepājas skolas nelabprāt pāriet pie tālmācībām
Banku karte

Interneta pirkumu epidēmija: ko iedzīvotāji visbiežāk pērk tīmeklī

9
(atjaunots 16:47 26.10.2020)
Pēc stingro ierobežojumu periodā, kad pirkumi internetā bija piespiedu pasākumus, iedzīvotājiem tomēr saglabājies ieradums visu iegādāties tīmeklī, liecina bankas Citadele dati.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Dati, kas apkopoti par pirkumiem internetā 2020. gadā, liecina, ka iepirkšanās tīmeklī ir sasniegusi kolosālus apmērus, tomēr mainījies pirkumu sortiments, atzīmēja banka "Citadele".

Karantīnas laikā Latvijā bija populāri gandrīz visu iegādāties attālināti, internetā. Agrāko pieprasījumu, piemēram, naktsmītņu un aviobiļešu rezervāciju nomainīja parasti ikdienas sadzīves pirkumu.

Par stabilu nišu kafejnīcām un restorāniem kļuva ēdienu piegāde mājās. Septembrī ēdienu piegādes pasūtījumu skaits pārsniedza pavasarī sasniegtos rādītājus, vēsta Press.lv.

Bankas "Citadele" speciālisti atzīmēja, ka pavasarī pāreja pie interneta pirkumiem bija piespiedu lieta, ņemot vērā ārkārtejo situāciju valstī, bet tagad šī tendence saglabājusies ērtību un komforta labad. Pircēji ir pieraduši, ka iespējams droši iegādāties pārtiku, apģērbu, sadzīves iekārtas, neapmeklējot veikalu.

Uzņēmēji ir uztvēruši šīs tendences un tagad plašak piedāvā visu informāciju elektroniskā formātā, kā arī paplašinājuši iespējas iegādāties preces un pakalpojumus internetā.

Bankas "Citadele" karšu un norēķinu operāciju nodaļas vadītājs Andris Lazdiņš norādīja, ka uzņēmēji sākuši plašāk interesēties par e-komerciju. Domājot par konkurenci ar starptautiskajiem interneta veikaliem, firmas Latvijā sākušas būtiski mainīt biznesa formātu, kļūst pieejamākas un ērtākas Latvijas iedzīvotājiem.

Jāpiebilst, ka šī gada pavasarī aviobiļešu iegāde Latvijā sarukusi 20 reizes, vairākkārt mazinājusies mitekļu rezervēšana. Naktsmītņu pieprasījuma nelielo lejupslīdi sekmēja iekšzemes tūrisma saglabāšanās, kā arī braucieni uz kaimiņvalstīm.

9
Tagi:
internets
Pēc temata
Latvijā atļauts pasūtīt zāles ar piegādi uz mājām: kā tas darbojas
Meklēja darbu, bet pazaudēja naudu: Interneta krāpnieki atkal uzbrūk
Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi
Piegāde kaut vai pusnaktī: kā Covid-19 izmainījis pārtikas pasūtīšanu tiešsaistē Latvijā
MiG-23

Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23

0
(atjaunots 17:00 26.10.2020)
Lidotājs pastāstīja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Amerikāņu pilots Pols Vudforts pastāstīja par slepenām mācību cīņām ar padomju iznīcinātājiem MiG-23 aukstā kara laikā, vēsta RIA Novosti.

Lidotājs atklāja, ka pagājušā gadsimta 60. gados ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) mācību treniņu nolūkiem iepirkusi un nomājusi citās valstīs vairākus padomju iznīcinātājus, ko vēlāk apvienoja atsevišķā eskadriļā.

Vudforts atzīmēja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

"Ja jums ir raķete, labāk to palaist uzreiz, jo pēc sekundes tas palielinās ātrumu un aizies no trāpījuma zonas, un man šķiet, tā bija galvenā mācība," Vudforta stāstu citēja Popular Mechanics.

Pilots uzsvēra, ka padomju iznīcinātājs spēja lidot forsāžas režīmā aptuveni 20 minūtes un šis laiks bija "saspringtākais treniņu posms". 

0
Tagi:
iznīcinātājs, ASV
Pēc temata
Kāpēc ASV satrauc Krievijas iznīcinātāja Su-57 "uzlabojumi"
"Rietumi nespēs atkārtot": kāds būs Krievijas jaunais pārtvērējs
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
"Viegli nogāzties": kara lidotājs paskaidroja, kāds risks slēpjas lielā augstumā