Zemessardze. Foto no arhīva

Militārie eksperti: valsts aizsardzības koncepcija nedrīkst biedēt

188
Sputnik lūdza militāros ekspertus izvērtēt Latvijas nacionālās aizsardzības koncepciju, it īpaši jautājumos, kas skar zemessardzi.

RIGA, 7. marts  — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Latvijas jaunā aizsardzības koncepcija. Pašlaik tas ir tikai projekts, kam vēl pusgadu nāksies klaiņot pa varasvīru kabinetiem.

Projekts tiks izskatīts Aizsardzības ministrijā un Iekšlietu ministrijā. Domājams, ministrijas izdarīs savus grozījumus, un Aizsardzības koncepcija atgriezīsies Saeimas Aizsardzības komisijā. Tikai pēc tam dokumentu izskatīs Saeima. Tas, domājams, notiks tikai oktobrī.

Latvijas Aizsardzības koncepcija tiek atjaunota reizi četros gados – katrs Saeimas sasaukums to pieņem divus gadus pēc vēlēšanām, līdz 1. oktobrim.

Aizsardzības koncepcijas projekts latviešu valodā ir publicēts šeit >>>

Sputnik lūdza militārajiem ekspertiem izvērtēt dokumentu, it īpaši sadaļu, kurā pieminēta zemessardze.

"Koncepcijas, ko varētu apspriest, vēl nav, un būtu pāragri izdarīt secinājumus par to, vai tā ir laba vai slikta, – savu viedokli pauda Saeimas deputāts no partijas "Saskaņa", agrakais robežsardzes priekšnieks un iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons. – Taču jau tagad ir skaidrs, ka šeit ir daudz mazāk "ūdens". Atšķirībā no iepriekšējās koncepcijas, šī ir konkrētāka."

"Svarīgākās lietas šis projekts nemaina: Latvijas aizsardzības pamatā ir kolektīvā drošība, — pastāstīja nacionāla bloka deputāts brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš. – Tas nozīmē, ka Latvijas debesis aizsargā lidotāji no NATO valstīm."
Viņš pauda uzskatu, ka jaunā aizsardzības koncepcija ņems vērā mūsdienu izaicinājumus, piemēram, notikumus Ukrainā un pat BBC skandalozajā filmā atainoto nemieru scenāriju.

Izdomāti ienaidnieki un reālas briesmas

"Esmu visai skeptiski noskaņots pret šo projektu, — šaubās Jānis Ādamsons. – Lai izstrādātu dzīvotspējīgu koncepciju, nepieciešama pašreizējās situācijas – gan iekšējo, gan ārējo faktoru analīze. Ļoti šaubos par to, ka tāda analīze tiks veikta. Pēdējo 10 gadu laikā iespējamais pretinieks ir noteikts ar politisko risinājumu palīdzību. Varasvīri nebūt nevēlas veikt Latvijai un tās iedzīvotājiem draudošo risku analīzi."

"Šodien reāls apdraudējums mūsu drošībai ir liels, sabiedrība to redz, tāpēc gribētos cerēt, ka uzmanību tam veltīs arī jaunais dokuments," — izteica cerību Kārlis Krēsliņš.

Viņš norādīja, ka draudus rada patvēruma meklētāju parādīšanās, jo to starpā valstī var iekļūt kārtības pārkāpēji. "Es uzskatu, ka tas ir nopients iemesls reāli vērtēt notikumus Sīrijā un citos karstajos punktos," – vērtēja politiķis.

Rusofobi ir nobeiguši zemessardzi

Patreizējā projektā īpaša loma veltīta zemessardzei. Jānis Ādamsons pastāstīja, kāda, pēc viņa domām, ir zemessardzes loma Latvijas aizsardzībā.

"Šodien zemessargi nav īsti zemessargi, — viņš norādīja. – Godīgi sakot, es nevaru pateikt, kā viņus saukt. No vienas puses, tā ir mūsu Nacionāla gvarde, lielākā militārā struktūra Latvijā. No otras puses, šīs vienības vieta nacionālās aizsardzības struktūrā nav noteikta. Jautājumu par to, kas būtu jādara zemessargiem, ikviens politiķis traktē, kā vien vēlas."

Sākumā zemessardzes funkcijas bija saprotamas, — paskaidroja Krēsliņš. – Tagad zemessardze veido Nacionālo bruņoto spēku elementu un uzņemas sarežģītas funkcijas, piemēram, piedalās starptautiskajos militārajos manevros.

"Tas ir ļoti labi, ka puiši tiek sagatavoti, taču kur lai viņi ņem brīvu laiku? – viņš bija neizpratnē. – Pēc darba brīvdienās viņš nevis brauc makšķerēt, bet atsauc atmiņā savas karošanas prasmes. Zemessargi nevar visu laiku veltīt treniņiem, — viņi strādā citās jomās."

"Jaunās aizsardzības koncepcijas projektā pieminēta zemessardzes nostiprināšana, taču patiesībā struktūrai ir vajadzīga reanimācija, — atzīmēja Ādamsons. – 90. gados mūsu bruņoto spēku un zemessardzes kvalitate un efektivitāte bija krietni lielāka. Runa nav tikai par kareivju un virsnieku sagatavotību, runa ir par politisko vadību. Jo izteiktāki ir mūsu aizsardzības ministru nacionālistiski radikālie uzskati, jo lielāks ienaidnieks ir Krievija, un jo vājāka mūsu armija."

Ādamsons pieminēja Ģirtu Valdi Kristovski un Arti Pabriku, kuri ministra posteni ieņēma laikā, kad valstī nebija problēmu ar budžetu.

"Viņi abi biedēja ar iedomātiem draudiem no austrumiem, taču nevis attīstīja bruņotos spēkus un gādāja jaunu bruņojumi, bet gan uz ministrijas rēķina cēla sporta zāles un dažādus sporta kompleksus. Jo skaļāki bija kliedzieni par Krievijas draudiem, jo straujāk mazinājās zemessardzes rīcībā esošais apbruņojums un kritās viņu nozīme aizsardzības sistemā," – viņš pavēstīja.

Vai zemessardze spēj pārvarēt mūsdienu grūtības?

"1995. gadā es, būdams iekšlietu ministra postenī, parakstīju vienošanos ar zemessardzi par sadarbību ar policiju, — Ādamsons pastāstīja. – Dokumentā bija precīzi norādīti, kādi ir zemessardzes uzdevumi un kā tie jāpilda. Īpaši precīzi tika norādīts, ka zemessardze ir pakļauta policijai. Ja atceraties, tas bija noziedzības uzplaukuma laiks. Kopā ar zemessardzi mēs šo problēmu atrisinājām."

"Zemessardze var būt ļoti efektīva, — piezīmēja Kārlis Krēsliņš. – Dažkārt profesionāļiem ir vajadzīga palīdzība, piemēram, plūdu vai meža ugunsgrēka gadījumā. Protams, ar noteikumu, ka zemessargus vadīs teicami apmācīti komandieri. Manuprāt, miera laikā zemessardze var sniegt palīdzību policijai, ugunsgrēkiem, robežsargiem. Taču šajā jautājumā neiztikt bez deklarācijas par vienošanos. Koncepcijai ir jābūt precīzai: ir jānorāda uzdevumi, atbildīgie par apmācību un tā tālāk. Tādos jautājumos tukša pļāpāšana ir lieka."

"Kad Rīgā bija nekārtības, — viņš atcerējā, — zemessargi bija gatavi palīdzēt policijai, taču tas viņiem  netika atļauts. Lieta tāda, ka pašreizējie likumi nosaka: zemessardze ir iekļauta NBS sastāvā, un NBS ir aizliegts izmantot pret valsts pilsoņiem. Neviens viņus nav mācījis, kā strādāt ar iedzīvotājiem, kas ir pieļaujams, kas – ne. Tas var slikti beigties, ja neapmācīti cilvēki tiek izvesti pret līdzpilsoņu pūli."

"Par to jau 20 gadus es runāju no dažādām tribīnēm: mūsu mazajai valstij nav vajadzīgas divas militāra rakstura ministrijas, — uzsvēra Ādamsons. – Tas ir dārgi un neefektīvi. Mums ir vajadzīga viena nacionālās drošības ministrija, kam būtu pakļauta gan armija, gan policisti."

"Iespējams, vienotas ministrijas izveide būtu pārāk krass solis, — pauda Krēsliņš. – Manuprāt, ideja ir saprātīga, un mēs varētu iet šajā virzienā. Piemēram, varētu izveidot vienotu augstskolu karavīriem, robežsargiem un policistiem. Mūsu mazajā valstī ar vienu spēka struktūru augstskolu būtu pilnīgi pietiekami."

Kas apdraud Latviju?

"Atšķirībā no tiem, kas sagrāva mūsu armiju, es esmu pilnīgi pārliecināts: kara Latvijas teritorijā nebūs, — paziņoja Ādamsons. – Nebūs tanku no austrumiem, no kuriem baidās puse valsts. Nav tā, ka valstij nebūtu vajadzīgi bruņotie spēki, taču, gatavojoties karam ar Krieviju, mēs tikai novēršamies  no reālajiem draudiem."

Viņš uzskatīja galvenos apdraudējumus: starptautiskais terorisms, kibernoziegumi, energoapgādes drošība un ekoloģiskās katastrofas, piemēram, meža ugunsgrēki un globālās sasilšanas efekts. "Kopš pagājuša gadsimta šie draudi nav mainījušies, un zemessardze spēj palīdzēt Latvijai tās pārvarēt," – vērtēja eksperts.

"Šie draudi cilvēkus tā nebiedē kā krievu tanki, taču tie ir ļoti nopietni, — savu viedokli pauda Krēsliņš. Holandes Aizsardzības ministrija plūdu risku globālas sasilšanas rezultātā uzskata par svarīgāko. Arī Latvijā plūdi mēdz gadīties. Vai tad patiešām zemessardze nevar būvēt dambjus?" – viņš jautāja.

10 gadu laikā NATO valstīs kiberuzbrukumi ir nodarījuši  zaudējumus triljona dolāru vērtībā. "Latvijā ir lielisks internets, taču NATO drošības centrs ir iekārtots Igaunijā, nevis pie mums," – atgādināja Ādamsons.
"Par ko liecina fakts, ka izdevām ASV hakeri Čalovski? Mēs atzināmies, ka esam bezspēcīgi un nekompetenti kibernoziegumu izmeklēšanas jomā," – viņš piebilda.

"Mūsu valsts drošību apdraud dažādi faktori, — secināja Ādamsons. – Gribētos ticēt, ka jaunā aizsardzības koncepcija ņems vērā šos riskus, nevis biedēs Latvijas pilsoņus ar mītiem."

188
Pēc temata
NATO samitā Baltijas valstis strādās vienotā frontē
Eksperts: NATO un KF pretrunas pārkāpj saprāta robežas
Eksperts: NATO pie robežām draudus nerada, viņi neko nepanāks
Maskava militārajā plānošanā ņems vērā NATO rīcību Austrumeiropā
Dārzeņi. Foto no arhīva

Kur lai liek dārzeņus: Latvijas zemnieki baidās no tālmācībām

1
(atjaunots 18:59 04.08.2020)
Latvijas zemnieki nezin, vai spēs šoruden un šoziem piegādāt produktus skolām, ja tās atkal pāries pie tālmācībām.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas skolu pāriešanas varbūtība pie tālmācībām šoruden biedē ne tikai skolēnu vecākus, bet arī zemniekus, vēsta Latgales reģionālā televīzija.

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto plānu, pēc kura skolās un citās mācību iestādēs sāksies jaunais mācību gads. Tas ietver sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības, tostarp – pilnu pāreju pie tālmācībām.

Pēdējais variants var radīt būtiskus zaudējumus Latvijas zemniekiem, kuri piegādā izglītības iestādēm dārzeņus. Tā jau notika šī gada pavasarī – martā gandrīz pilnībā izzuda piegādes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kā dēļ kopējais nozares kritums sasniedza 70-90%.

Rūtai Ķipurei ir sava zemnieku saimniecība – "Lukstiņmājas" Rēzeknes novadā. Šī sezona ir izdevusies laba – gan lietus, gan saule, tādēļ raža solās būt laba. Viņas ģimene strādā uz aptuveni 100 hektāriem, audzē dārzeņus un graudaugus.

"Skaisti sīpoli, laba burkānu raža, visā kopumā labi. Raža būs, galvenais, kur to pārdot," pateica Ķipure.

Viņai ir līgums par dārzeņu piegādi ar skolām Rēzeknē, Līvānos, Varakļānos un Ludzā. Taču šopavasar, ārkārtējās situācijas režīmā, dārzeņi palika noliktavā.

"Ļoti, ļoti daudz. Tonnās nemērījām (…), vienkārši izmetām, utilizējām, jo nevienam nevajadzēja. Pārāk zemas cenas," pastāstīja Ķipure.

Speciālisti iesaka nemest ārā dārzeņus, bet gan ziedot pansionātiem, dzīvnieku patversmēm, sadarboties ar sociālajiem dienestiem. Savukārt zemnieki saka, ka gadījumā, ja skolas būtu atvērušās, produkcija atkal būtu nepieciešama.

"Dzirdēju, ka skolas strādās ierastā režīmā, dotajā brīdī tā. Ir bailīgi, jo piegādes ir jāveic cauru gadu, bet viena lieta ir atvest uz skolu, un cita – saglabāt preci, tas ir grūti," saka Ķipure.

Vēl šī gada aprīlī Zemkopības ministrija izstrādāja atbalsta programmu 45,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 2,5 miljoni eiro ir paredzēti zemnieku saimniecībām, kuras nodrošina pārtikas produktus skolām un bērnudārziem.

1
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz
Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos
Egils Levits

Levits aicina izteikt neapmierinātību ar reformām vēlēšanās

5
(atjaunots 17:18 04.08.2020)
Prezidents piedāvā neapmierinātajiem ar administratīvi teritoriālo reformu balsot pašvaldību vēlēšanās.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji varēs izteikt neapmierinātību ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, paziņoja intervijā Latvijas Radio prezidents Egils Levits.

Šī gada jūnijā Latvijas Saeima steidzīgā kārtībā izskatīja ART likumu, saskaņā ar kuru Latvijā paliks tikai 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Pašvaldības un opozīcijas pārstāvji vairākkārt pauda neapmierinātību gan ar pašu likumprojektu, gan ar to, ka tas tiek pieņemts pandēmijas pīķī attālinātā režīmā.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Pie prezidenta atklātā vēstulē vērsās 46 Latvijas pašvaldību vadītāji, aicinot neizsludināt likumu. Pašvaldības paziņoja, ka uzskata dokumentu par nekvalitatīvu, nepietiekami argumentētu, savukārt pašu reformu – par nedemokrātisku.

Taču prezidents izsludināja likumu, tostarp tāpēc, ka deputāti iekļāva tekstā viņa piedāvāto punktu par kultūrvēsturiskās identitātes nostiprināšanu.

Atbildot uz jautājumu par to, vai šī reforma bija jāpieņem tieši šobrīd, Levits paziņoja, ka iesaistītajām pusēm bija iespēja izteikt savus argumentus, jo tam bijis pietiekami daudz laika.

Tai pat laikā prezidents atgādināja, ka Satversmes tiesā jau ir iesniegtas vairākas prasības saistībā ar ATR likumu: par savu nolūku šādi rīkoties iepriekš paziņoja Limbažu, Kandavas, Varakļānu un Ikšķiles novads.

Tāpat Levits uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji, kurus neapmierina ATR rezultāti, spēs izteikt savu neapmierinātību nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

"Par lēmumu būs jāatbild Saeimai un valdošajai koalīcijai. Ja izrādīsies, ka reforma nestrādā un negūs cilvēku atbalstu, tas atsauksies uz šīm partijām vēlēšanās. Tas ir demokrātisks process. Ir teiciens par to, ka kādu gultu klāsi, tādā gulēsi. Līdz ar to – kādu Saeimu ievēlēsim, ar tādu arī dzīvosim," sacīja prezidents.

(Atgādināsim, ka pašvaldību vēlēšanās vēlē nevis Saeimas, bet gan pilsētu un novadu pašvaldību deputātus).

Tāpat viņš uzsvēra, ka draudus demokrātijai Latvijā rada populisms, savukārt kritiskās domāšanas līmenis sabiedrībā ir visnotaļ zems, tādēļ valstij ir jāstrādā pie tās attīstības iedzīvotāju vidū.

5
Tagi:
Egils Levits, vēlēšanas
Pēc temata
Vēsturnieks: Latvija noliedz savu vēsturi, taču par to vaino Krieviju
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Latvija "atbrīvojusies no vēl viena padomju atavisma": Nacionālā apvienība triumfē
Latvijas ekonomikas būvi grauj nost: ar ko beigsies banku remonts