Eiro - dažāda nomināla banknotes un monētas. Foto no arhīva

Garantētās atlīdzības nav pieteikuši visi Trasta komercbankas klienti

89
(atjaunots 13:49 04.03.2016)
Eiropas Centrālā banka (ECB) anulējusi bankas licenci. FKTK konstatējusi, ka kredītiestādes biznesa modelis nav dzīvotspējīgs. Regulatora rīcībā esoša informācija liecina par to, ka banka ir pieļāvusi pārkāpumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) novēršanas jomā.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. Eiropas Centrālā banka (ECB) pēc Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ierosinājuma anulējusi AS "Trasta komercbanka". Valsts atlīdzinās ieguldījumus līdz 100 000 eiro apmērā, taču vairāku klientu ieguldījumi šo summu pārsniedz.

FKTK ziņo, ka banka ilgstoši pieļāvusi nopietnus pārkāpumus svarīgās darbības jomās. Komisija secinājusi, ka kredītiestādes darbības regulēšana nav iespējama un vērsusies ECB ar ierosinājumu anulēt tās licenci. FKTK uzskata, ka "Trasta komercbanka" nav sistēmiski svarīga banka un tās iziešana no tirgus neatstās būtisku negatīvu ietekmi uz Latvijas finanšu sektora stabilitāti.

"Trasta komercbanka" valdes priekšsēdētājs Gundars Grieze norāda, ka advokāti pēta iespēju apstrīdēt ECB lēmumu.

Valsts garantijas

Likums nosaka, ka jebkuras Latvijas bankas klientiem valsts atlīdzinās ieguldījumus par summu līdz 100 000 eiro, ja noguldījumu atgūšana no bankas nav iespējama. Saskaņā ar FKTK rīcībā esošo informāciju, šajā gadījumā 93%  "Trasta komercbankas" klientu saņems savus ieguldījumus pilnā apmērā.

Valsts garantētā atlīdzība viņiem tiks izmaksāta pēc iespējas īsākā laikā, sacīja FKTK sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Upleja.

Iespējams, jau šodien tiks pieņemts lēmums par to, ka noguldījumu atgūšana no bankas nav iespējama.

FKTK vadītājs Pēteris Putniņš intervijā Latvijas radio paziņojis, ka bankai ir 265 klienti, kuru ieguldījumu summa pārsniedz valsts garantēto minimālo summu. No tiem 59 ir Latvijas iedzīvotāji, kuru starpā ir 44 privātpersonas un 15 juridiskās personas. Starp 206 nerezidentiem 52 ir privātpersonas un 154 klienti ir juridiskās personas.
Putniņš pauda pārliecību par to, ka bankas likvidācijas procesā klientiem tiks atlīdzināta arī lielākā daļa ieguldījumu, kas pārsniedz valsts garantēto summu, ziņo aģentūra LETA.

Pacients drīzāk gan ir miris

Janvāra beigās FKTK aizliedza "Trasta komercbankai" veikt debeta operācijas klientiem par summu, kas pārsniedz 100 000 eiro vienam noguldītājam. Bankas lielākie akcionāri – Igors Buimisters un Ivans Fursins tika brīdināti par nespēju veikt Kredītiestāžu likumā noteiktos pienākumus.

Komisija ir secinājusi, ka bankas akcionāri ilgstoši nav varējuši palielināt tās kapitālu un kredītiestāde strādājusi ar zaudējumiem. Bankas biznesa modelis nav dzīvotspējīgs. "Trasta komercbankas" darbībā konstatēti trūkumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

"Trasta komercbanka" darbojas kopš 1989.gada. Tai ir pārstāvniecības Krievijā, Ukrainā, Kazahstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, kā arī filiāle Kiprā. Pērn trešā ceturkšņa beigās "Trasta komercbankas" aktīvi ieņēmuši 13. vietu Latvijā. Tās zaudējumi 2015. gadā sastādījuši 4,66 miljonus eiro.

89
Pēc temata
Liela daļa Latvijas iedzīvotāju iztiek ar 450 eiro mēnesī vai mazāk

Rīdzinieki plūst uz restorānu terasēm: aculiecinieki sašutuši un prasa paskaidrojumus

17
(atjaunots 17:28 10.05.2021)
Ne velti restoratori runāja par ažiotāžu, kāda vērojama galdiņu rezervēšanā: Twitter lietotājs publicēja fotogrāfiju, kurā iemūžināti masu prieki pie atklātās terases Vecrīgā.

RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Pēc Latvijas valdības lēmuma atļaut apmeklēt restorānu un kafejnīcu terases, restoratori ziņoja, ka galdiņi tiek rezervēti ļoti lielā apjomā. Jau piektdien, 7. maijā laimīgie rīdzinieki organizēja improvizētus tautas svētkus galvaspilsētas centrā, vēsta Mixnews.lv.

Vienlaikus pieaug Covid-19 infekcijas gadījumu skaitls, un nevar apgalvot, ka iedzīvotājus šī problēma neuztrauktu. Par to liecina lietotāja Naura sašutuma pilnais tvīts – viņš publicēja sociālajā tīklā fotogrāfiju no Vecrīgas, kur pie resotorāna terases sapulcējušies vairāk nekā 40 cilvēki.

Ilgi gaidītā iespēja apmeklēt restorānu spārnojusi, rīdzinieki pavisam piemirsuši sociālo distanci un citus ierobežojumus.

​"Vai pagātne atkārtosies?" viņš jautāja, atsaukdams atmiņā pērno koncertu Tērbatas ielā.

Naura jautājums piesaistīja uzmanību – uz to reaģēja Saeimas deputāts Krišjānis Feldmanis un Rīgas domes deputāte Linda Ozola. Politiķi lūdza policijas skaidrojumus.

Pie tam Feldmanis atgādināja, ka par ierobežojumu pārkāpumiem paredzēti naudas sodi.

"Cik man zināms, sodus 2k€ FP un 5k€ JP neviens nav atcēlis. Beidzot ir jāsāk runāt par ierobežojumu kontroles trūkumu. Skaidrs, ka tikai apzinīgās sabiedrības daļas ierobežošana nedod nekādu efektu. To pierādīja infekcijas rādītāju stagnācija augstā līmenī pēdējās nedēļās," viņš rakstīja.

​Kafejnīcu un restorānu terases lemts atvērt no 7. maija, taču pie tam saglabājas virkne epidemioloģisko ierobežojumu, kas jāievēro, apmeklējot tās.

​Pirmkārt, ierobežots terašu darba laiks – no 6.00 līdz 21.00. Otrkārt, pie viena galdiņa var sēdēt ne vairāk kā desmit cilvēki no divām mājsaimniecībām, tostarp – ne vairāk kā četri pieaugušie. Treškārt, stakrp galdiņiem jābūt starpsienai vai vismaz 2 metru attālumam. Personālam un apmeklētājiem jāvalkā maskas.

Tomēr, spriežot pēc pūļa pie Pulvertorņa un Jēkaba kazarmām Vecrīgā, rīdzinieki visus noteikumus ir aizmirsuši.

17
Tagi:
sociālie tīkli, ierobežojumi, valdība
Pēc temata
Cilvēki sāk pirkt traktorus: piegādes dienesti strādā dienām un naktīm
"Normālā" valstī Kariņš būtu demisionējis: politologs par Saeimas un MK domstarpībām
Kā strādās restorānu terases Latvijā un kā būs ar alkohola tirdzniecību
Eksperts: cilvēki pandēmijas laikā sakrājuši daudz naudas un būs gatavi to tērēt
Jānis Lemežis

Pie latviešu dziedātāja pēc uzstāšanās Krimā ķersies Latvijas VDD

16
(atjaunots 17:20 10.05.2021)
Latvijas Valsts drošības dienests izmantos dziedātāju Jāni Lemežu, kurš uzstājās Krimā ar dziesmu latviešu valodā, lai parādītu, ka nevajag braukāt uz Krievijas pussalu.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Latviešu dziedātāja Jāņa Lemeža uzstāšanos starptautiskajā mūzikas festivālā "Ceļš uz Jaltu" Krimā pamanīja arī Latvijas Valsts drošības dienests (VDD), vēsta Mixnews.lv.

Atgādināsim, ka Lemežis nodziedāja "Balādi par karavīru", ko pats pārtulkojis latviski, un pat iekaroja festivāla sudraba balvu – ar savu priekšnesumu viņš ierindojās otrajā vietā.

Дорога на Ялту: музыканты из 15 стран исполнят военные песни на родных языках
Пресс-служба музыкального фестиваля "Дорога на Ялту"

Tagad VDD vērtēs "incidentu" savas kompetences ietvaros. Latviešu valodas popularizācija pasaulē, acīmredzot, netiks ņemta vērā.

Vēl vairāk, izmantojot Lemeža piemēru, VDD, spriežot pēc visa, gatavojas parādīt, ka uz Krievijas Krimu braukāt nevajag, jo Latvija neuzskata to par Krievijas teritoriju.

Specdienests aicināja Latvijas iedzīvotājus neapmeklēt Krimu un aptvert, ka par ES sankciju pārkāpumu paredzēta kriminālatbildība.

Jāpiebilst, ka kara dziesmas festivālu Jaltā, kas aizritēja no 29. aprīļa līdz 1. maijam, apmeklēja rekordliels dalībnieku skaits no visas pasaules. Konkurss saņēma vairāk nekā 300 pieteikumus no 51 valsts. Pusfinālā izgāja izpildītāji no 15 valstīm.

Krima un Krievija

Atgādināsim, ka Krima atgriezās Krievijas teritorijā pēc referenduma 2014. gadā. Tautas balsojumā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju atbalstīja iestāsanos Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Saskaņā ar ES direktīvu, no 2014. gada ES juridiskajām personām aizliegts pārdot ES rezidentiem ceļojumus uz Krimu. Par tādiem pārkāpumiem seko brīdinājums vai pat naudas sods – tas atkarīgs no vietējo likumu stingrības.

Latvijas Ārlietu ministrija aicina atturēties no braucieniem uz Krimu, norādot uz saspringro situāciju drošības jomā Krimas pussalā, ko uzskata par nelikumīgi anektētu Ukrainas teritoriju, kā arī uz to, ka šajos apstākļos ceļotāji var nesaņemt konsulāro palīdzību.

Tomēr ārvalstu delegāti daudzkārt apciemojuši Krimu. Viņi nonākuši pie viena secinājuma – Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu uz tautas likumīgas gribas izpausmes pamata. Krimiešu izvēle referendumā – pievienoties Krievijai – saistīta ar reģiona iedzīvotāju interesēm.

16
Tagi:
Drošības dienests, latvieši, Krima, Krievija
Pēc temata
Igaunijas Puškina biedrības locekļi devušies braucienā pa Krimu
Krimā ieradusies delegācija no ASV
Latvija ieradusies Krimā: Sevastopolē atklāts pirmais latviešu restorāns