Tirdzniecības centrs Zolitūdē pirms traģēdijas. Foto no arhīva

Zolitūde: Vientulība drupās

416
(atjaunots 09:30 02.03.2016)
Zolitūdes rajons Rīgā – pēdējais padomju dzīvojamo namu projekts Latvijā. Zolitūde parādījās īsu brīdi pirms PSRS iziršanas. Sputnik turpina zīmēt savu Rīgas karti, atdzīvinot to ar stāstiem par pilsētas pagātni un tagadni.

RĪGA, 2. mar — Sputnik, Viktors Petrovskis. 80. gadu beigās sākās perestroika. PSRS juka laukā. Šajā laikā pienāca kārta Vasilija ģimenei saņemt dzīvokli. Šo mirkli kara veterāns bija gaidījis vairāk nekā desmit gadus – lielā ģimene dzīvoja trīsistabu dzīvoklī Purvciemā. Astoņiem cilvēkiem ar to bija pamaz.

Modās šaubas par to, vai māju paspēs laikus nodot ekspluatācijā, taču celtnieki paspēja – nams tika uzcelts, bet PSRS sagruva.

Pirms desmit gadiem Vasilijs aizgājis viņsaulē, un tagad dzīvoklī mīt viņa dēls Viktors ar sievu.

"Tēvs ar mammu patiešām negribēja braukt prom no Purvciema. Viņi baidījās, ka jaunajā dzīvoklī būs garlaicīgi. Visu mūžu viņi bija dzīvojuši lielā ģimenē un ļoti uztraucās. Taču pēc tam viņiem iepatikās. Klusi, neviens netraucē. Pēdējos gadus viņi bija laimīgi – šo laiku viņi varēja veltīt viens otram," — stāsta Viktors.

Nereti vietējie Zolitūdi sauc par ciemu. Rajons atrodas Daugavas kreisajā krastā, pie Rīgas rietumu robežas, 15 kilometru attālumā no Jūrmalas. Masīvie daudzstāvu nami slejas līdzās privātajam sektoram – vienstāva, divstāvu un trīsstāvu mājām ar zemes gabaliem.

Rajona nosaukums cēlies no vārda franču valodā "Solitude" — vientulība.

Zolitūdes Internacionāle

Lielākā daļa rajona iedzīvotāju (saskaņā ar jaunākajiem tautas skaitīšanas datiem – aptuveni 19 tūkstoši cilvēku) ir krievvalodīgie – tā ir tipiska situācija Latvijas galvaspilsētas dzīvojamajos rajonos. Latvieši galvenokārt dzīvo tuvāk centram. Mikrorajoni tika celti speciālistu ģimenēm, kas padomju laikos brauca uz Rīgu no citām PSRS republikām.

Zolitūdē ir dzirdamas ne tikai krievu un latviešu valodas – sarunas šeit skan arī lietuviešu, arābu un angļu valodās. Rajons ir populārs Rīgā dzīvojošo ārzemnieku vidū. Šeit apmetas ārvalstu studenti, šeit dzīvokļus īrē lidotāji un stjuartes – Zolitūde atrodas vistuvāk Rīgas lidostai, un viņiem ir ērti nokļūt darbā.

"Reiz izvietoju internetā sludinājumu – gribēju pārdot veco gultu. Nākamajā dienā atskanēja zvans. Vīrietis jautāja, kad varot atbraukt pakaļ gultai. Es nobrīnījos: viņš runāja krieviski, taču ar dīvainu akcentu. Latvieši tā nerunā. Izrādījās – lietuvietis, pilots, kurš apmeties Rīgā. Pašlaik iekārto dzīvokli šeit, Zolitūdē. Stāstīja, ka tādu, kā viņš, šeit esot daudz," – stāsta Viktorija. Viņa pati Zolitūdē dzīvo gandrīz kopš dzimšanas.

Tuvā lidosta dāvā priekšrocības, taču arī savi trūkumi tai ir. No vienas puses, ceļš ar mašīnu līdz lidostai aizņem desmit minūtes, no otras – daudziem nepatīk periodiski dzirdamais lidmašīnas dzinēju troksnis. Viktorija gan stāsta, ka tagad šis trūkums gandrīz likvidēts.

"90. gadu sākumā bija daudz sliktāk, taču pēc tam, ja nekļūdos, ES ieviesa aviācijas dzinēju trokšņa līmeņa ierobežojumus. Dzīvokļos lielākoties uzstādītas stikla paketes ar labu skaņas izolāciju. Turklāt tas ir skaisti – patīkami skatīties, kā lidmašīnas piezemējas vai paceļas gaisā," — viņa skaidro.

No viņas dzīvokļa logiem devītajā stāvā lidosta redzama kā uz delnas.

"Reiz, kad Rīgu apmeklēja ASV prezidents Džordžs Bušs, pilsētā sākās īsta histērija. Aizliedza pieiet pie logiem, draudēja, ka snaiperi var nodomāt, ka esat terorists, un sākt šaut. Bet es mierīgi skatījos uz prezidenta lidmašīnu no saviem logiem," – smejas Viktorija.

Neviens nedomāja, ka gaidāma nelaime

Stepans uz Zolitūdi pārvācās no Iļģuciema apmēram pirms septiņiem gadiem. Viņam patika rajona izvietojums un reputācija.

"Zolitūde ir pašā Rīgas malā, taču netālu no centra. Turklāt tā ir ļoti mierīga un droša vieta. Nesen mūsu ģimenē piedzima meita, un šis jautājums bija ļoti svarīgs," – viņš stāsta.

Patiešām, Zolitūde tiek uzskatīta par vienu no mierīgākajiem Rīgas mikrorajoniem. Taču traģēdija uz visiem laikiem ir nomelnojusi tā tēlu.

2013. gada 21. novembrī informācija par rajonu izplatījās visā pasaulē. Sagrūstot jumtam tirdzniecības centrā Maxima, gāja bojā 54 cilvēki, vēl 39 guva ievainojumus. Trīs diennaktis plašsaziņas līdzekļi visā pasaulē stāstīja par glābšanas darbu gaitu. Šī katastrofa ir kļuvusi par briesmīgāko traģēdiju neatkarīgās Latvijas vēsturē. Plašsaziņas līdzekļos tā tika dēvēta par "Zolitūdes traģēdiju".

No Vitālija dzīvokļa loga paveras vieta, kur agrāk atradās šis tirdzniecības centrs.

"Sākumā pat nesapratu, kas noticis. Izdzirdēju dārdus un cilvēku kliedzienus un piegāju pie loga. Tad arī ieraudzīju caurumu Maxima jumtā. Šķita, ka tā nav realitāte, it kā es skatītos televizoru. Prāts atteicās saprast notikušo," – viņš atceras.

Vitālijs stāsta, ka pat kādu brīdi stāvējis kā sastindzis, pēc tam sakopojis domas un piezvanījis ātrajai palīdzībai.

"Mediķi paziņoja, ka informāciju jau ir saņēmuši. Apģērbos un izgāju uz ielas. Glābēju vēl nebija, un cilvēkus no gruvešiem ārā vilka tie, kas bija ēkas iekšienē, taču nebija cietuši, kad sagruva jumts. Aina bija baismīga un sirreālistiska,"- viņš atceras.

Traģēdijas vietā sākuši pulcēties vietējie iedzīvotāji. Neviens nav zinājis, cik cilvēki atrodas zem gruvešiem. Sākumā runāja, ka cietušo varētu būt simtiem.

Dzīve turpinās

Šī traģēdija apvienoja visu Latviju. Trīs dienas, kamēr ritēja glābšanas darbi, uz Zolitūdi brauca cilvēki no visas valsts – veda siltu apģērbu, pārtiku, nāca ar ziediem un svecēm. "Zolitūdes traģēdija" apvienoja sašķelto Latvijas sabiedrību.
Tā turpinājās vairākas nedēļas. Atkāpās nacionālie jautājumi un politiskās nesaskaņas. Šķita, ka sabiedrība ir pārvērtusies.

Taču nekādi "brīnumi" nenotika. Drīz vien viss atgriezās vecajā gultnē. Vispirms katastrofu aizmirsa politiķi, pēc tam – mediji. Tās vietā stājās citi notikumi.

Traģēdijas vietā Rīgas dome uzstādīja pagaidu memoriālu, ko tuvāko gadu laikā nomainīs cits, pastāvīgais. Kopumā "Zolitūdes traģēdija" jau ir kļuvusi par vēsturi, ko tagad atceras tikai laiku pa laikam.

Tāpat kā agrāk, Zolitūdē ir klusi un mierīgi, un īpaši jūtīgi cilvēki šajā mierā uztver skumjas vientulības notis. Nevienam no Rīgas mikrorajoniem nav nācies izciest to, ko pārcietusi Zolitūde. Patiešām, rajona nosaukums atbilst tā raksturam.

416
Temats:
Rīga no iekšpuses: neformāls ceļvedis (22)
Pasažieri lidostā Rīga

Latvija ievieš elektronisko anketēšanu visiem ieceļotājiem: jāpaspēj 24 stundu laikā

1
(atjaunots 21:01 18.09.2020)
Tuvāko nedēļu laikā Latvijā sāks darboties mājaslapa, kur absolūti visiem valstī ieceļojošajiem būs jāaizpilda anketa.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Septembra beigās vai oktobra sākumā Latvijā darbību uzsāks portāls, kurā visiem valstī ieceļojošajiem būs jāaizpilda speciāla anketa. Šī prasība skars arī ieceļotājus ar privāto transportu, kā arī tālbraucējus un tos, kuri šķērso Latviju tranzītā, vēsta Latvijas Radio 4.

Pašlaik anketu ar nesen apmeklēto valstu un (virknē gadījumu) ar 14 dienu pašizolācijas vietas adreses norādīšanu starptautisko reisu pasažieri aizpilda papīra formātā.

Portāls ar anketu latviešu, krievu un angļu valodās uzsāks darbu pēc dažām nedēļām. Līdz ar elektroniskās anketas parādīšanos paredzēts, ka tā būs jāaizpilda ne vien starptautisko reisu pasažieriem, bet absolūti visiem ieceļotājiem – gan Latvijas pilsoņiem, gan ārzemniekiem. Tas būs jāizdara 24 stundas pirms robežas šķērsošanas, paziņoja IeM Informācijas centra pārstāvis Jānis Dreimanis.

Jaunā sistēma automātiski sadalīs saņemto informāciju starp Valsts policijas un Valsts robežsardzes struktūrvienībām.

"Ņemot vērā, ka turpmāk šī anketa būs jāaizpilda visiem, kas šķērso mūsu valsts robežu, rodas jautājums, kā mēs spēsim pilnvērtīgi pārliecināties, ka neviens nešķērso mūsu robežu, neaizpildot šo anketu. Šeit uzreiz ir jāsaka, ka mēs pārejam pie ļoti plašas kontroles. Dēļ kā paša fakta kontrole, ka Latvijā iebraucošais ir aizpildījis anketu, iespējams, kļūs nedaudz vājāka. Bet, protams, tiks rīkoti arī citi kontroles un uzraudzības pasākumi, lai tie cilvēki, kuriem paredzēta pašizolācija, to ievērotu," piebilda Dreimanis.

1
Tagi:
Latvija, robeža, koronavīruss
Pēc temata
Viņķele aicina atturēties no braucieniem uz Lietuvu un Igauniju
Igaunija pacels pieļaujamo Covid-19 saslimstības līmeni Lietuvai un Somijai
Mīlestība nav tūrisms: Latvijā aicina aizsargāt neprecētu pāru tiesības pandēmijas laikā
Banku ēkas Rīgas centrā, foto no arhīva

"Zaļais koridors" baltkrievu kompānijām sadusmoja Latvijas uzņēmēju

35
(atjaunots 23:39 17.09.2020)
Uzņēmējs, kurš pēc savas pieredzes ir izjutis visu Latvijas banku sistēmas darbības absurdumu, ir neapmierināts ar "speciālo pieņemšanu" baltkrievu kompānijām.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Baltkrievu kompānijām, kuras grasās pārcelt savu darbību uz Latviju, apsolīja "zaļo koridoru" – tikmēr Latvijā jau strādājošiem uzņēmumiem nākas saskarties ar absurdām banku prasībām.

"Zaļā koridora" izveidošana ārzemju kompānijām sadusmojusi vienu no Latvijas uzņēmējiem, kuram pašam "palaimējies" saskarties ar bankas iestāžu represīvajām metodēm. Viņš ir pārliecināts, ka sākumā vajadzētu normalizēt attieksmi pret esošajiem Latvijas nodokļu maksātājiem, un pēc tam domāt par biznesa piesaistīšanu no citām valstīm.

"Vakar @ltvpanorama klausījos, ka 12 jaunie BLR uzņēmumi, kuri pārcels savu darbību uz Latviju, gada laikā samaksās nodokļos 250 000 EUR un tiem būšot "zaļais koridoris" Latvijas bankās," raksta Twitter uzņēmējs Mārtiņš Lauva.

​​"​Tikmēr vienam no manis vadītajiem uzņēmumam, kurš pagājušajā gadā nodokļos Latvijā samaksāja ~400 000 EUR, banka nelaiž cauri maksājumu uz Eiropas LIELĀKĀ attiecīgas produkcijas ražotāja kontu par jau uz Rīgas ostu ceļā esošu kuģi, prasot pierādīt, ka tas nav FIKTĪVS darījums...

Kuģa dokumenti (bill of lading), kas ir absolūts standarts starptautiskajā tirdzniecībā, kur ir fiksēts kravas apjoms, kravas apraksts, uzkraušanas laiks utt. nebija pietiekami, vajadzēja vēl iesniegt līgumus, rēķinus, klientu sarakstus, noliktavu līgumus utt.," sūrojas biznesmenis.

Pēc Lauvas sacītā, var tikai un vienīgi sveikt šādas rūpes par topošajiem nodokļu maksātājiem no Baltkrievijas un "zaļā koridora" ieviešanu bankās, taču šobrīd problēmas vēl pastāv vietējām kompānijām.

"Bet varbūt iesākumā vajadzētu normalizēt banku attieksmi pret jau esošajiem Latvijas nodokļu maksātājiem, lai tās vismaz neiznīcina reāli strādājošus uzņēmumus," raksta Lauva.

"Manā gadījumā, ja maksājums nebūtu izgājis cauri, soda nauda par kuģa dīkstāvi Rīgas ostā būtu aptuveni 10'000eur dienā. Un nu jau vairākus gadus šādas pilnīgi absurdas, banku radītas situācijas ir jebkura Latvijas uzņēmēja ikdiena," piebilst uzņēmējs.

Komentētāji gandrīz vienbalsīgi atbalstīja autora sašutumu un pat operatīvi aprēķināja, ka izdevīgums no Baltkrievijas kompāniju pārvākšanās Latvijas budžetam pagaidām izskatās visnotaļ pieticīgi, jo algas daudzološajā nozarē sastādīs vien 550 eiro pirms nodokļu samaksas.

"Ja matemātika mani neviļ, tad tas sanāk 1736 EUR nodokļos mēnesī? Vai arī katrs no viņiem samaksās 250 tūkstošus gadā? Arī nav nekādi dižie celmlauži gan," apšauba viesstrādnieku veiksmīgumu Arvīds Rasa.

​​"​Pēc tā sižeta veicu nelielus aprēķinus: ja 500 darbinieki gadā "algu nodokļos" (IIN?) samaksā 250 tūkstošus, man sanāk, ka viens cilvēks katru mēnesi samaksā 42 €... šāda summa ir pie 550 eiro bruto algas," sniedz aptuvenos skaitļus Dzintars Hmieļevskis.

​Citus sociālo tīklu lietotājus pārsteidza tas, kura tad banka atvērs kontus ārzemju kompānijām.

"Tad Latvijas valdība var komandēt privātas Zviedru bankas? Mums pašiem taču savu vairs nav," retoriski vaicā Ineta Butāne.

​​"​"Zaļā koridora" pieminēšana liek domāt, ka valdībai tomēr ir ietekme uz bankām. Vai arī tā ir tukša runāšana," piekrīt lietotājs ar segvārdu Chiulju Pussala.

​​"​Nu ja, nu ja! Ja atvērs koridori, piemēram baltkrievu Sababa Labs LLC, kas ir interneta kazino un spēļu biznesā, tad Znotiņai un VID būs, ko darīt. Welkommen," prognozē nodokļu problēmas kāds ar lietotājvārdu Dzintars.

​Atgādināsim, ka, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, lēmumu pārcelt savu biznesu uz Latviju pieņēmušas 12 Baltkrievijas kompānijas. Šīs kompānijas pārstāv informācijas, kumunikācijas un citu tehnoloģiju nozares, tostarp ar "zaļo" enerģiju saistīto tehnoloģiju nozares.

Dažas no tām tiek kvalificētas kā jaunas kompānijas atbilstoši Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumam. Firmas plāno pārcelt uz Latviju aptuveni 470 savu esošo darbinieku, galvenokārt valdes priekšsēdētājus un galvenos speciālistus.

35
Tagi:
sociālie tīkli, Uzņēmēji, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
Gandrīz 500 baltkrievu IT kompāniju darbinieku pārvāksies uz Latviju
Latvijas Ekonomikas ministrija vēlas izveidot "zaļo koridoru" baltkrievu investoriem
Tādi kadri mums ir vajadzīgi: Latvija pacīnīsies par baltkrievu speciālistiem
Rinkēvičs pastāstīja, cik vīzu Latvija ir izsniegusi baltkrievu opozicionāriem