Elektrības apakšstacija. Foto no arhīva

EK: Latvija ir atkarīga no enerģijas resursu importa

52
(atjaunots 17:14 29.02.2016)
Neskatoties uz jaunajiem elektroenerģijas pārraides sistēmu pieslēgumiem starp Baltijas valstīm, Poliju un Zviedriju, Latvija vēl joprojām ir apdraudēta enerģijas piegādes jautājumos. Šī informācija iekļauta Eiropas Komisijas ikgadējā ziņojumā.

RĪGA, 29. feb — Sputnik. Latvija ir pakļauta energoapgādes riskiem, jo ir atkarīga no ārvalstu piegādātājiem, ziņo Eiropas Komisija (EK) ikgadējā ziņojumā par Latviju.
Baltijas valstu elektroapgādes sistēmu pieslēgums pie Eiropas elektroenerģijas tirgus ir manāmi pieaudzis, taču Latvijas atkarība no naftas produktu un dabasgāzes importa pārsniedz vidējo rādītāju Eiropas Savienībā, teikts ES ziņojumā.

Īpaši svarīgs ir dabasgāzes imports – līdz šim Latvija to pērk tikai no Krievijas. Energoproduktu tirdzniecības deficīts Latvijā sastāda 5,2% IKP, vidēji ES – 2%, tāpēc Latvijas ekonomiku lielā mērā ietekmē enerģijas cenu svārstības, teikts ziņojumā.

Saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju, EK norāda, ka enerģijas avotu sadales jomā Latvijā būtiska vieta piešķirta atjaunojamajiem energoresursiem, taču Latvija joprojām lielā mērā ir atkarīga no fosilā kurināmā.

Baltijas valstu elektrosistēmas ir sinhronizētas vienotā tīklā ar Krieviju un Baltkrieviju. Tiek izmantoti ārējie piegādātāji. Latvijas un Igaunijas savienojumu jauda nav pietiekama, lai nodrošinātu Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus sekmīgu darbību.

Pagājušā gada sākumā Baltijas valstis vienojās līdz 2025.gadam pāriet no esošajām sistēmām uz sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīklu. Tiks palielināta Igaunijas un Latvijas savienojumu jauda vairākos secīgos posmos – līdz 2020., 2022. un 2023.gadam.

Nesen tika pabeigti elektroenerģijas sistēmu savienojumi "Eastlink2", "NordBalt" un "LitPol Link" starp trijām Baltijas valstīm, Somiju, Zviedriju un Poliju.

52
Daugavpils Reģionālā slimnīca, foto no arhīva

Situācija ir nomācoša: Latvijas ārstiem nemaksā par darbu ar Covid-19

1
(atjaunots 07:58 24.10.2020)
Nepietiekamā finansējuma dēļ Latvijas mediķiem nav pietiekamas motivācijas strādāt valsts slimnīcās.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Mediķu noslodze Covid-19 dēļ ir palielinājusies un ir acīmredzama, taču valsts neparūpējās par pienācīgu atalgojumu par papildu slodzi, paziņoja LTV raidījuma "Rīta Panorāma" intervijā Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.

Ceturtdien veselības ministre Ilze Viņķele pastāstīja, ka Latvijas slimnīcās atrodas lielākais Covid-19 pacientu skaits kopš pavasara. Taču ārstu ienākumos tas nekādā veidā nav atspoguļojies.

"Ja runājam par piemaksām pirmā Covid-19 viļņa periodā, tad, salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, mēs esam bēdīgā situācijā. Lietuvā bija un arī tagad ir gandrīz dubults atalgojums ārstiem, kuri nodarbojas ar Covid pacientu ārstēšanu. Igaunijā tās ir vienreizējas izmaksas 1500 eiro apmērā," sacīja Kalējs.

Kalējs atzīmēja, ka nepietiekamā finansējuma dēļ, mediķiem nepietiek motivācijas strādāt slimnīcās. Pie tam, no Eiropas valstīm – visbiežāk no Itālijas un Spānija – regulāri tiek saņemti pieprasījumi pēc medicīnas nozares darbiniekiem, un viņiem piedāvā atalgojumu krietni augstāku, nekā Latvijā.

Viņš norādīja, ka šobrīd slimnīcas izmanto pusi savas jaudas Covid-19 ārstēšanas jautājumos, taču, piemēram, Daugavpilī resurss ir praktiski izsmelts.

Komentējot Covid-19 testēšanas kārtības izmaiņas – kad prioritāti tiks atdota cilvēkiem ar ārsta nosūtījumu, Kalējs pateica, ka šīs pārmaiņas palielinās plūsmu pie speciālistiem, kas paaugstinās pašu ārstu inficēšanās risku.

1
Tagi:
ārsti, koronavīruss
Pēc temata
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Covid-19 pasliktinājis sirds slimnieku stāvokli Latvijā
"Vai nav citas slimības?": Covid dēļ pacients ar insultu nonācis slimnīcā pēc divām dienām
Latvijas iedzīvotāji baidās iet pie ģimenes ārstiem Covid-19 uzliesmojuma dēļ
 Fotoradars

Meteostacijas uz Latvijas autoceļiem pārvērsīs radaros: orģinālajiem nav naudas

10
(atjaunots 18:18 23.10.2020)
Satiksmes ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras pilda fotoradaru funkcijas, iesaistot autoceļu meteostacijas.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Satiksmes ministrijas jaunā koncepcija paredz ceļu satiksmes dalībnieku kontroles un uzraudzības uzlabošanu ar jau esošās infrastruktūras starpniecību. Fotoradaru vietā piedāvāts izmantot meteostacijas uz Latvijas autoceļiem, pa priekšu uzstādot speciālu programmnodrošinājumu, vēsta Press.lv.

Koncepcija tika izskatīta 22. oktobrī Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē.

Ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras veic fotoradaru funkciju: izmēra ātrumu, pārbauda tehniskās apskates vai OCTA polises esamību pēc auto numurzīmes un tā tālāk. Turklāt, kā atzīmēja Satiksmes ministrijā, šim nolūkam netiek plānots attīstīt fotoradaru tīklu, bet gan iesaistīt meteostacijas, kuras ir uzstādītas uz Latvijas autoceļiem. Meteostacijas jau ir aprīkotas ar videokamerām, pēc ierēdņu ieceres, tās tikai ir jānodrošina ar speciālu programmnodrošinājumu, kurš, būtībā, pārvērsīs tās jau esošo fotoradaru analogos.

"Parasto" radaru iekārtošanai naudas šobrīd nepietiek, atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Pērn stacionārie fotoradari piereģistrēja 302 638 pārkāpumus, kas ir par 28 691 pārkāpumu vairāk, nekā pirms gada. Tostarp pērn fotoradari piefiksēja vairāk nekā 3000 automobiļu bez OCTA, šogad, saskaņā ar septembrī apkopotajiem datiem, jau ir 1061. 2019. gadā radari atklāja pusotru tūkstoti mašīnu bez tehniskās apskates, šogad – 673.

10
Tagi:
fotoradari, radari, ceļi
Pēc temata
CSDD: tuvākajā laikā darbu atsāks viens no "ražīgākajiem" fotoradariem
Latvijai nav naudas "gudrajiem" fotoradariem: projekts ir slēgts
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari