Bēgļu atbalsta gājiens Rīgā

"Jēzus arī bija migrants!": Rīgā noticis gājiens bēgļu atbalstam

170
(atjaunots 18:18 28.02.2016)
Akcijas dalībnieki norāda, ka viņi neizvirza prasības – viņi vēlas tikai atbalstīt bēgļus, atgādinot valdībai par nepieciešamību dāvāt drošību tiem, kam vajadzīga aizsardzība.

RĪGA, 28.feb — Sputnik, Jeļena Kirillova. Sestdien Rīgā notika gājiens bēgļu atbalstam. Aktīvisti, apmēram 40 cilvēki, bruņoti ar plakātiem "Jēzus arī bija migrants", "Es arī bēgtu!", "Mēs par cilvēcību", "Vienkārši esi cilvēks un viss", "Bēgļi arī ir cilvēki", izstaigāja Vecrīgas patukšās ieliņas. Akcija ieinteresēja tikai nelielu skaitu bēgļu uzņemšanas pretinieku, un sadursmes nenotika.

Pasākumu uzraudzīja policijas darbinieki, kuri norādītajā laikā sapulcējās Esplanādē. Iespējams, policistu pat bija vairāk vairāk nekā pašu aktīvistu. Pasākumu organizēja sabiedriskā grupa "Gribu palīdzēt bēgļiem" (ja godīgi, Facebook vietnē grupā ar šādu nosaukumu jau ir vairāk nekā 2500 dalībnieku).

Akcijas dalībnieki paziņojuši, ka ar šo gājienu grib atgādināt Eiropas valdībām nepieciešamību dāvāt drošas un legālas iespējas tiem, kam nepieciešama aizstāvība.

Участники шествия в поддержку беженцев в Риге
© Sputnik / Oksana Dzadan
Bēgļu atbalsta gājiens Rīgā.

Konfrontācija sākās jau pirms gājiena – daži pensionāri, kas uzstājās pret bēgļiem, sāka kritizēt plakātus, kas gulēja pie Jānim Rainim veltītā pieminekļa.

"Aizvāciet šīs drazas! Šeit ir svēta vieta!" — pieprasīja ņipra pensionāre, kas savu vārdu nosaukt atteicās.

Viņa nevēlējās paskaidrot savu nostāju jautājumā par bēgļiem, taču sašuta par valsts politiku un sauca pie atbildes prezidentu, premjerministru un citius varas pārstāvjus: "Kāpēc viņus te nav? Kāpēc viņi nav atnākuši atbalstīt mūs? Par savu zemi un savu tautu?! Vai viņi saprot, ka valstī notiek?"

Vecās dāmas prasībām pievienojās pazīstamais aktīvists Sigurds Graudiņš, kura seja bija izkrāsota ar maskēšanās krāsu. Viedoklī par to, ka valstī zog un valdībā "divas trešdaļas deputatu ir no VDK", viņi bija vienisprātis, un pārgāja pie patvēruma meklētāju apspriešanas.

Противники приема мигрантов выстроились в живую цепь у памятника Свободе
© Sputnik / Oksana Dzadan
Imigrantu uzņemšanas pretinieki izveidoja dzīvu ķēdi.

"Tā visa ir lielā politika. Bēgļi ir mēģinājums iznīcināt balto rasi Eiropā. Tas viss jau ir pierādīts un labi zināms! Aicinu: krievi un latvieši, mums ir jāapvienojas. Pietiek jau ar to "virtuves nacionālismu!" — sacīja Graudiņš.

"Padomāsim par to, kas no mums galu galā paliks pāri? Tā ir Latvija — mūsu zeme, mums nav kur iet. Esmu kategoriski pret bēgļiem. Katram jādzīvo savās mājās. Velns ar viņiem, ar tiem bēgļiem, taču viņiem seko konteineri ar ieročiem. Kāpēc man kamuflāžas krāsa uz sejas? Es esmu nostājies uz kara takas. Cirvi vēl izracis neesmu, bet, ja vajadzēs, ilgi gaidīt nenāksies!" — apliecināja aktīvists Sputnikam.

Gājienā par bēgļu tiesībām piedalījās arī publicists un bijušais Rīgas domes deputāts no partijas PCTVL ("Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā ") Aleksandrs Giļmans.

"Pirmkārt, man ir interesanti. Otrkārt, no dažādiem viedokļiem jūtu līdzi migrantiem, it īpaši humānu apsvērumu dēļ. Pievienojos tiem, kas uzsver, ka cilvēkiem jāpalīdz. Treškārt, esmu šeit tāpēc, ka man ir apsvērumi, kam pārējie pikētāji, visticamāk, nepiekritīs. Esmu kategorisks mononacionālas valsts pretinieks. Jo lielāks ir nelatviešu pieplūdums, jo mazāka būs latviešu daļa kopējā iedzīvotāju skaitā. Faktiski, palielināsies krievvalodīgo kopiena," — teica Giļmans.

Viņš uzsvēra, ka, pēc zinātnieku domām, migranti pievienosies krievvalodīgo kopienai: "Vienkārši sakot, viņi integrēsies nevis latviešu, bet gan krievu vidē."

"Jautājumā par risku un mūsu valstī uzņemamo bēgļu skaitu es gribētu teikt, ka, manuprāt, mēs šos cilvēkus pat neieraudzīsim. Visi tie trūkumi, ko mietpilsoņi piedēvē imigrantiem, ir raksturīgi arī čigāniem. Man negribētos salīdzināt, taču Latvijā dzīvo 4 tūkstoši čigānu. Padomāsim, cik bieži mēs saskaramies ar risku, ko it kā radot čigāni? Trokšņaina uzvedība vai zīlēšana? Čigānus mēs praktiski neredzam! Tāpēc es domāju, ka bēgļus, kuru skaits nepārsniegs 10 tūkstošus, mēs vienkārši nemanīsim. Varbūt viņus ievēros tie, kuri dzīvo blakus viņu nometnei. Tas, ko šobrīd vērojam, ir vienkārši smieklīgi," — viņš teica.

Участники шествия в поддержку беженцев в Риге
© Sputnik / Oksana Dzadan
Gājiena dalībnieki bēgļu atbalstam Rīgā.

Kliedzienu "Vācieties uz mājām!" pavadīti, organizācijas pārstāvji "Gribu palīdzēt bēgļiem" sāka gājienu, kura laikā bez jebkādiem starpgadījumiem izgāja pa patukšajām Rīgas ielām gar Brīvības pieminekli, Saeimas un Ministru kabineta ēkām. Pasākums beidzās turpat, kur sākās – pie Raiņa pieminekļa.

Artis Tauriņš, viens no akcijas dalībniekiem, pastāstīja, ka gājiens organizēts ar mērķi parādīt, ka ne visi Latvijas iedzīvotāji uzstājās pret bēgļu uzņemšanu. Akcijas dalībnieki neizvirza nekādas prasības, viņi tikai izsaka atbalstu bēgļiem. Viņi neuzstājas par pilnīgi atvērtām robežām, taču uzskata, ka ir nepieciešamas bēgļu integrācijas un pieņemšanas procedūras, viņš paskaidroja.

Taču uz jautājumu, vai viņš pieņemtu pie sevis vismaz vienu bēgļi, Artis atbildēja izvairīgi: "Klasisks jautājums, taču nevietā. Viss ir atkarīgs no situācijas. Man ir nācies sadzīvot ar dažādiem cilvēkiem. Ja rastos nepieciešamība, iespējams, varētu pieņemt bēgļus pie sevis."

Interesanti, ka bēgļu atbalstam veltīto gājienu nejauši novēroja arī bēgļi no Donbasa.  Jaunos cilvēkus burtiski no apšaudes esot izglābis pilnīgi nepazīstams cilvēks. "Latviešu krievs", kā viņi dēvē savu glābēju, bez maksas viņus atvedis uz Rīgu un izmitinājis pie sevis.

Противники приема мигрантов выстроились в живую цепь у памятника Свободе
© Sputnik / Oksana Dzadan
Migrantu uzņemšanas pretinieki izveidoja dzīvu ķēdi pie Brīvības pieminekļa.

Sarunā ar Sputnik jaunieši kategoriski atteicās nosaukt savus vārdus, taču atzina, ka Rīgā uzturas jau gadu "kādā alternatīvā statusā".

"Bēgļu jautājumā mums attieksme ir sarežģīta – mēs paši esam bēgļi. Par juridisko statusu īpaši domājuši neesam. Mums ir atļāvuši šeit dzīvot – paldies. Ja tava ģimene tiek apšaudīta, ja tava māja tiek bombardēta, kas tu esi? Es uzskatu, — bēglis," — saka sarunbiedrs.

Viņš stāsta, ka Latvija ir brīnišķīga, zaļa valsts. Viņu uztrauc tikai viens: "Rodas sajūta, ka bēgļus šeit nemīl. Bažas rada arī spriedze starp krieviem un latviešiem."

"Ziniet, pie mums arī viss sākās tāpat, un tagad sekas ir briesmīgas. Vienkārši brīnāmies – kāpēc cilvēki vienkārši nevar mierīgi sadzīvot? Mūsu attieksme pret Krieviju un Krimu ir neitrāla: mūsuprāt, tā ir laba valsts, taču sveša. Mēs vienkārši gribam dzīvot bez kara,"— secināja garāmgājējs.

Atgādināsim, ka Eiropas obligāto kvotu sistēmas ietvaros Latvijai jāpieņem vairāk nekā 700 bēgļi, no tiem 531 cilvēks no Itālijas un Grieķijas. Šobrīd Latvijā faktiski ieradušies seši patvēruma meklētāji — ģimenes ar bērniem no Sīrijas un Eritrejas.

Gājieni bēgļu atbalstam jau norisinājušies vairākās Eiropas pilsētās. Februāra sākumā Latvijas galvaspilsētā vienlaikus ar citu Eiropas pilsētu protestu akcijām notika pikets pret bēgļu uzņemšanu.

170
Pēc temata
Kučinskis: Latvijai izdosies integrēt bēgļus sabiedrībā
Iedzīvotāji baidās no bēgļiem vairāk nekā no teroristu uzbrukumiem un kara
Latvija: aukstums un nabadzība pret bēgļiem
Der Standart: valodas jautājums Latvijā dzīvojošos sašķeļ, bēgļi - satuvina