Даугавпилс

Latgales ekonomiskā zona: mirāža vai glābiņš

309
(atjaunots 14:21 28.02.2016)
Latgales ekonomiskās zonas izveides mērķis – glābt reģionu no sabrukuma un izmiršanas. Šurp aicina uzņēmējus no Krievijas, kas vēlas iziet Eiropas tirgū.

RĪGA, 27. feb — Sputnik, Marina Petrova. Apkārtējās vides un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto likumu par Latgales ekonomisko zonu Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja 18. februārī.

Gaidāmi vēl divi lasījumi, darbs komisijās un citi politiskie pasākumi. Nu, bet pēc tam – plašas attīstības perspektīvas, ārvalstu investīcijas, darba vietas, ekonomikas uzplauksme. Vietējo pašvaldību vadība uzskata, ka atdzīvosies viss reģions.

Referenduma rezultāti

"Pēc mūsu domām, vietējiem iedzīvotājiem nepieciešama iespēja strādāt tepat, tāpēc arī radās doma izveidot speciālo ekonomisko zonu.
Protams, daudz vieglāk to būtu panākt Rīgas pievārtē, kur atrodas visi loģistikas centri. Tomēr mēs ceram, ka, pateicoties šim likumprojektam, potenciālie investori mūsu reģionā sāks aktīvu darbu. Iespējams, tas liks pamatus arī dažiem veiksmes stāstiem atsevišķās pašvaldībās," – intervijā Sputnik stāsta Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele.

Viņa norāda, ka jau 2012. gadā sākti centieni uzlabot ekonomisko situāciju.

"Latgales pašvaldības centās uzlabot infrastruktūru reģionā: 2012 gadā tika apstiprināta Latgales attīstības programma, kas deva iespējas uzlabot ceļus, skolas un bērnudārzus. Nākamais solis ir speciālās ekonomiskās zonas izveide," – turpina pašvaldības vadītāja.

Atgādināsim, ka tieši 2012. gadā notika tā saucamais "valodu" referendums – 273 tūkstoši cilvēku nobalsoja par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Šo iniciatīvu īpaši atbalstīja Latgalē (78 tūkstoši cilvēku, balsu skaita ziņā reģions atpalika tikai no Rīgas).

Toreiz eksperti izteica pieņēmumu par to, ka šāda "pretvalstiska" skatījuma iemesls ir saistīts ar slikto ekonomisko situāciju reģionā. Rezultātā parādījās Latgales attīstības programma.

Visnabadzīgākais reģions

No ekonomisko parametru viedokļa Latgale atpaliek no visiem pārējiem Latvijas reģioniem.

"Ienākumi uz vienu reģiona iedzīvotāju ir trīsreiz mazāki nekā galvaspilsētā, šeit ir augstākais bezdarba līmenis. Ik gadus Latgales iedzīvotāju skaits sarūk par 5000 cilvēku. Cilvēki brauc prom, un, protams, algas šajā reģionā ir ļoti mazas," – Sputnik stāsta bijušais satiksmes ministrs, Saeimas deputāts no Latgales Anrijs Matīss.

Viņš stāsta, ka Latvijā jau ir izveidotas vairākas speciālās ekonomiskās zonas: trīs ostās (Rīga, Ventspils un Liepāja), kā arī Rēzeknē.

Taču Latgales ekonomiskā zona būs īpaši vērienīga – tā aizņems 5% reģiona kopējās platības, un šajā zonā veidosies gan privātie, gan pašvaldību iecirkņi.
"Industriālajos centros uzņēmēji saņems nodokļu atvieglojumus – viņiem pienāksies nekustamā īpašuma nodokļa un uzņēmuma peļņas nodokļa atlaides. Nenāksies maksāt akcīzes nodokli, ja preces tiks izmantotas zonas teritorijā (degviela). Šādi centri veidosies ne tikai vienā pilsētā (kā pašlaik Rēzeknē), bet gan visā Latgalē: vietās, kur uzņēmēji saskata perspektīvu, kur ir darbaspēks un resursi, piemēram, mežs," – stāsta politiķis.

Neviens necer, ka jaunā ekonomiskā zona darīs brīnumus, taču visi saprot: ja nekas netiks darīts, nekas arī nemainīsies, un galu galā var gadīties tā, ka nebūs neviena, kam attīstīt reģionu, tāpat kā nebūs neviena, kam tas būtu vajadzīgs.

"Pašlaik lielākā nozīme ir darba vietām, uzņēmējdarbībai un darbam ar jaunatni – ir jāpanāk, lai jaunieši nebrauktu prom no reģiona. Ja tiks izveidotas jaunas darba vietas, pirmkārt, iespējams, atgriezīsies tie, kas pametuši valsti. Otrkārt, jaunieši, kas pašlaik mācās, varēs palikt reģionā," – cer Alīna Gendele.

Latgalē ir divas augstskolas – Rēzeknē un Daugavpilī. Ir arī celtniecības tehnikums un dzelzceļnieku tehnikums, viņa stāsta.

Būs darbs – rokas atradīsies

Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs ir pārliecināts: ja tiks izveidota vēl viena speciālā ekonomiskā zona un tās teritorijā radīsies jauni uzņēmumi, arī darba rokas šiem uzņēmumiem atradīsies. Viņš norāda, ka to spilgti apliecina Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona.

Latgales ekonomiskās zonas izveidē tika izmantots Rēzeknes SEZ piemērs. Tas ir Rēzeknes novada un pilsētas pašvaldību kopējais pasākums.
Šeit uzņēmēji saņem ievērojamus atvieglojumus: peļņas nodoklis sastāda 3% (pārējā valsts teritorijā – 15%), uzņēmumiem nav jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis.
Liela nozīme ir arī attiecībām, kādas pašvaldībām izveidojušās ar investoriem: pašvaldības var piešķirt zemes gabalu vai izveidot rūpniecības infrastruktūru, piesaistot ES struktūrfondus.

"Pati zona tika izveidota 1996. gadā, taču tikai pašlaik ir vērojama izaugsme. Ir parādījusies cerība, ka situācija Latgalē uzlabosies. Pēdējo trīs gadu gadu laikā uzņēmumu skaits speciālajā ekonomiskajā zonā ir pieaudzis trīs reizes, pašlaik šeit strādā gandrīz 20 uzņēmumi," – stāsta Rēzeknes mērs.

Viņš uzskata, ka tuvāko trīs gadu laikā šeit izveidosies apmēram 500 darba vietas.

Cerība uz kaimiņiem

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis uzskata, ka Latgales  speciālā ekonomiskā zona piesaistīs arī ārvalstu kapitālu – no citām Baltijas valstīm, Krievijas, Baltkrievijas un Eiropas.

"Latvijai ļoti nepieciešamas tiešas investīcijas ar augstu pievienoto vērtību, kas būtu vērstas uz nākotnes ekonomiku. Pašlaik esam lielā mērā atkarīgi no Eiropas fondiem – tas ir slikts un īslaicīgs problēmas risinājums," – viņš stāsta Sputnik.

Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā tiks attīstīta rūpniecība. Piemēram, Rēzeknē vērojama kokapstrādes un metālapstrādes uzplauksme. Aleksandrs Bartaševičs norāda, ka rūpniecības izaugsme sekmēs arī pakalpojumu sfēras attīstību. Daudzsološa ir arī tūrisma nozare: vietējo pašvaldību vadītāji saskata iespējas veidot kultūras objektus un SPA centrus.

Uz jautājumu par to, no kurienes varētu nākt investīcijas, Aleksandrs Bartaševičs norāda, ka vispirms jāpievēršas tuvākajiem kaimiņiem.

"Pamatā strādājam ar investoriem no Krievijas, jo pašlaik bizness Krievijā vēršas plašumā. Tiem, kas meklē izeju uz Eiropas tirgu, būtu ērti iekārtoties Rēzeknē. Pirmkārt, šeit ir ļoti labvēlīgi apstākļi. Otrkārt, šeit jau ir Eiropas tirgus," – stāsta Rēzeknes mērs.

Apkārtējās vides un reģionālās attīstības ministrija jau ir izveidojusi aptuveno pašvaldību sarakstu, kurās varētu veidoties SEZ. Noteikta arī aptuvenā Latgales SEZ platība – tā nevar pārsniegt 5% Latgales reģiona teritorijas, tātad 727,45 kvadrātkilometrus.

Atgādināsim, ka tieši Latgales teritoriju izraudzījās BBC filmas "Trešais pasaules karš: komandpunktā" veidotāji – Latgale kļuva par strīdus ābolu Rietumu un Austrumu konfliktā. Filmas scenārijā simulēts NATO un Krievijas konflikts: nekārtības un separātisma izpausmes reģionā izvēršas karā, kurā iesaistītās puses liek lietā kodolieročus.
Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis, komentējot britu kompānijas filmu, izteicās, ka Latgali apdraud augstais bezdarba līmenis, nevis iebrukums no Krievijas puses.

309
Pēc temata
Daugavpils mēru uztrauc bezdarbs, nevis "zaļie cilvēciņi"
Rēzeknes mērs: ne velti BBC izraudzījušies filmas darbības vietu Latgalē
Bergmanis neļauj darīt pāri Latgalei
Likums par Latgales speciālo ekonomisko zonu – Saeimas pirmajā lasījumā
Garnizona kapi Rīgā, foto no arhīva

Krievijas vēstniecība uzsākusi tiešsaistes stafeti par godu Rīgas atbrīvošanas dienai

14
(atjaunots 13:09 25.09.2020)
Krievijas vēstniecība aicina publicēt fotogrāfijas vai video ierakstus par ziedu nolikšanu padomju karavīru brāļu kapos Latvijas teritorijā. Starp tiešsaistes stafetes dalībniekiem tiks izlozētas vērtīgas balvas.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. 13. oktobra, Rīgas atbrīvošanas dienas no vācu fašistiskajiem iebrucējiem priekšvakarā Krievijas vēstniecība Latvijā aizsākusi tiešsaistes stafeti "Mēs atceramies". Ielūgums piedalīties akcijā publicēts diplomātiskās misijas lapā Instagram.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Посольство России в Латвии 🇷🇺 (@rusemb.latvia)

Akcijas dalībnieki aicināti publicēt savās lapās fotogrāfijas vai video ierakstus, kuros redzams, kā viņi noliek ziedus pie memoriāla kādos padomju karavīru brāļu kapos Latvijas teritorijā. Publikācija jāpapildina ar tēmturiem #мы_помним #жителиЛатвиипомнят.

Pēc akcijas tiks izlozētas vērtīgas balvas. Izloze tiks parādīta tiešajā ēterā vēstniecības lapā Instagram. Katrai publikācijai tiks piešķirts kārtas numurs, uzvarētājs tiks izraudzīts ar nejaušu ciparu ģeneratora palīdzību.

Akcijai tiek pieņemtas publikācijas, kas nākušas klajā no 2020. gada 23. septembra līdz 15. oktobrim.

14
Tagi:
Latvija, Krievijas vēstniecība
Pēc temata
Latvijas aizsardzības ministram ieteica noskaidrot pie kareivjiem, kā atbrīvoja Rīgu
KF Aizsardzības ministrija publiskojusi arhīvu dokumentus par Rīgas atbrīvošanu
Zaharova atbildēja uz Latvijas ĀM vārdiem attiecībā uz salūtu par godu Rīgas atbrīvošanai
NA saskatījusi visatļautību un draudus svētkos par godu Rīgas atbrīvošanai no nacistiem
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības protesta akcija, foto no arhīva

Direktori sūdzas par skolotāju trūkumu, IZM nesaskata brīvas vietas

12
(atjaunots 20:54 24.09.2020)
Direktori ir spiesti skraidīt pa augstskolām un pierunāt studentus sākt darbu skolās, taču, ņemot vērā algu līmeni un arodam raksturīgo stresu, jaunu kadru pieplūdums nav sagaidāms. Kā iznācis, ka, saskaņā ar IZM datiem, Latvijā nav nevienas vakantas pedagoga likmes?

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Līdz ar jaunā mācību gada sākumu skolās no jauna ir aktuāla pedagogu trūkuma problēma, un jauno kadru pieplūdums nav sagaidāms, vēsta Latvijas radio 4.

Rīgas domes deputāte, Rīgas 80. vidusskolas direktore Anna Vladova konstatēja, ka tīmeklī atrodami simtiem darba piedāvājumu dažādu priekšmetu skolotājiem visā Latvijā. Piemēram, vietnē visidarbi.lv ir 300 sludinājumu. Lielākā daļa – 155 vietas – ir Rīgā, taču arī reģionos to skaits nav mazs. Tikai pēdējās nedēļas laikā vien parādījušies 228 sludinājumi.

Tātad valda absolūta katastrofa ar pedagogiem, trūkst cilvēku, stāsta Vladova.

Viņa atklāja, ka pavisam nesen aprunājusies ar citiem direktoriem, kuri tāpat "gaudo" par skolotāju trūkumu, turklāt viņi nekur nav atrodami. Visi skraida pa universitātēm, pa bioloģijas, dabaszinātņu fakultātēm, aicinām studentus darbā, stāstīja direktore.

Iepriekš viņa aicināja izglītības ministri Ilgu Šuplinsku atkāpties no amata, jo politiķe nepilda pedagogiem dotos solījumus, nerisina nozares problēmas.

Rīgas 40. vidusskolas vadība bija spiesta matemātikas skolotāja vietā pieņemt darbā kāda skolēna tēvu – viņam ir profesionāla matemātiķa izglītība. Skolas direktore Jeļena Vediščeva atzina, ka jaunais pedagogs varējis aizpildīt tikai tās nodarbības, kas ļauj viņam strādāt pamata darba vietā, tomēr viņa atbalsts ir ļoti nozīmīgs, jo viņš atslogojis citus skolotājus.

Vediščeva norādīja, ka pedagogu kolektīvs nav nokomplektēts daudzās skolās un, acīmredzot, stāvoklis tikai pasliktināsies.

"Šī situācija brieda jau sen. Pie tam, ja netiks veikti pasākumi vietvaru un valsts līmenī, situācija tikai pasliktināsies, un, principā, pienāks brīdis, kad patiešām nebūs skolotāju," apliecināja Vediščeva.

Brīvu vietu nav

Toties Izglītības ministrija atzīmē: saskaņā ar pašvaldību datiem, septembra vidū neesot bijis nevienas brīvas skolotāja vietas.

IZM pārstāve Baiba Baškele skaidroja, ka iespējams runāt par vakantām stundām – šobrīd neesot nevienas pilnas vakances nevienā novadā, nevienā skolā.

Pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga paskaidroja, ka šāda aina veidojas tāpēc, ka daudzas skolas mēģina saviem spēkiem risināt pedagogu trūkuma problēmu, sadalot slodzi starp pārējiem skolotājiem, kas spiesti daudz strādāt papildus, jo nav iespējams nosaukt precīzu vakanto vietu skaitu. Pie tam pārslodzes rezultātā daudzi saskaras ar profesionālo "izdegšanu", bet IZM nevēlas diskutēt par šo problēmu.

Vanaga paskaidroja, ka tagad, aktīvu mācību laikā, neviens vairs skaļi nekliedz par vakancēm, jo saprot: ja informācija parādīsies skolas vai pašvaldības tīmekļa vietnē, iespējams, ieradīsies tie, kas to visu kontrolē, būs pārbaudes un tā tālāk.

IZM mēģina daļēji atrisināt problēmu, pārkvalificējot pasniedzējus ar nelielu slodzi. Piemēram, pērn tā izdevies aizpildīt gandrīz 160 vakances.

Tomēr jaunos kadrus gaidīt nav vērts – studenti nevēlas strādāt skolās un saņemt 790 eiro. Jeļena Vediščeva apgalvoja, ka jaunieši ļoti labi saprot, - tādu naudu var nopelnīt arī bez stresa un birokrātiskiem šķēršļiem, kas pavada pedagogu darbu. Pie tam Rīgā pasniedzējs no citas pilsētas par tādu naudu pat nespēs noīrēt normālu mājokli.

Inga Vanaga ir pārliecināta: pedagogu trūkuma problēmu vairs neizdosies risināt skolu vai pašvaldību līmenī, kas piedāvā bonusus jaunajiem pedagogiem.

LIZDA vadītāja konstatēja, ka problēma jārisina nacionālajā līmenī: jāpārskata likmes veidošanas metodes, darba apmaksa un profesionālais atbalsts.

12
Tagi:
pedagogi, skola, IZM
Pēc temata
Algas nelielas, zems prestižs: Latvijas skolās trūkst vairāki simti skolotāju
Pedagogs: skolotājam Latvijā ir nepieciešama pienācīga alga, nevis nebeidzamas reformas
Šuplinska: datori Latvijas skolās nonāks tikai oktobra beigās
Atgriežamies pie mācībām: psiholoģe sniedza padomus skolēnu vecākiem
Profesors, ķīmisko zinātņu doktors Leonīds Rinks

"Novičok" izstrādātājs salīdzināja efektivitāti ar kodolbumbu

0
(atjaunots 13:01 25.09.2020)
Izstrādātāju uzdevums bija panākt, lai ķīmiskais ierocis būtu maksimāli efektīvs kaujas laukā, taču ar īsu dzīves ciklu – lai tā kaitīgo ietekmi neizjustu uzbrūkošās padomju armijas vienības.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Indīgā kaujas viela "Novičok" efektivitātes ziņā salīdzināma ar tāda paša apjoma vai svara kodolbumbu, intervijā RIA Novosti pastāstīja vielas izstrādātājs Leonīds Rinks.

"Taču tas ("Novičok" – red.) bija daudz lētāka, un, to pielietojot, visa pretinieka materiālā daļa paliktu neskarta. Visas ēkas, visa tehnika. Atliktu to tikai nomazgāt un varētu pielietot saviem mērķiem," paskaidroja zinātnieks.

Izstrādātāju uzdevums bija panākt, lai ķīmiskais ierocis būtu maksimāli efektīvs kaujas laukā, taču ar īsu dzīves ciklu – lai tā kaitīgo ietekmi neizjustu uzbrūkošās padomju armijas vienības.

Aģentūras sarunbiedrs pastāstīja, ka karaspēks varēja ieiet teritorijā pēc "Novičok" pielietošanas, šķērsot to un "nodarboties ar nākamajiem uzdevumiem".

Iepriekš Rinks pastāstīja: pēc tam, kad uz ASV aizbraukušais Vils Mirzajanovs publicēja grāmatu, kurā aprakstīja "Novičok", to varēja izgatavot jebkura ķīmiskā laboratorija pasaulē.

Vācijas valdība apgalvo, ka Aleksejs Navaļnijs, kurš 20. augustā tika steidzami hospitalizēts no lidmašīnas Omskā, bet pēc tam nogādāts klīnikā "Charite" Berlīnē, saindēts ar vielu no grupas "Novičok". Tomēr Vācija atsakās publicēt veikto ekspertīžu rezultātus.

Pie tam zināms, ka Vācijas izlūkdienestam BND kopš 90. gadiem bija piekļuve "Novičok". Vielu pētīja arī aptuveni 20 rietumvalstis, taču Krievija jau 1992. gadā pārtrauca darbus ķīmisko ieroču jomā, savukārt 2017. gadā iznīcināja visas tamlīdzīgu vielu rezerves OPCW uzraudzībā.

0
Tagi:
Novičok
Pēc temata
"Novičok" izstrādātājs komentēja Mirzajanova atvainošanos Navaļnijam
"Novičok" izstrādātājs vērtē "saindētas" pudeles parādīšanos Navaļnija lietā
Vācijā paziņoja, ka Navaļnijs esot saindēts ar "Novičok" indi
Laboratorija Lielbritānijā nav identificējusi "Novičok" izcelsmi