Даугавпилс

Latgales ekonomiskā zona: mirāža vai glābiņš

308
(atjaunots 14:21 28.02.2016)
Latgales ekonomiskās zonas izveides mērķis – glābt reģionu no sabrukuma un izmiršanas. Šurp aicina uzņēmējus no Krievijas, kas vēlas iziet Eiropas tirgū.

RĪGA, 27. feb — Sputnik, Marina Petrova. Apkārtējās vides un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto likumu par Latgales ekonomisko zonu Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja 18. februārī.

Gaidāmi vēl divi lasījumi, darbs komisijās un citi politiskie pasākumi. Nu, bet pēc tam – plašas attīstības perspektīvas, ārvalstu investīcijas, darba vietas, ekonomikas uzplauksme. Vietējo pašvaldību vadība uzskata, ka atdzīvosies viss reģions.

Referenduma rezultāti

"Pēc mūsu domām, vietējiem iedzīvotājiem nepieciešama iespēja strādāt tepat, tāpēc arī radās doma izveidot speciālo ekonomisko zonu.
Protams, daudz vieglāk to būtu panākt Rīgas pievārtē, kur atrodas visi loģistikas centri. Tomēr mēs ceram, ka, pateicoties šim likumprojektam, potenciālie investori mūsu reģionā sāks aktīvu darbu. Iespējams, tas liks pamatus arī dažiem veiksmes stāstiem atsevišķās pašvaldībās," – intervijā Sputnik stāsta Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele.

Viņa norāda, ka jau 2012. gadā sākti centieni uzlabot ekonomisko situāciju.

"Latgales pašvaldības centās uzlabot infrastruktūru reģionā: 2012 gadā tika apstiprināta Latgales attīstības programma, kas deva iespējas uzlabot ceļus, skolas un bērnudārzus. Nākamais solis ir speciālās ekonomiskās zonas izveide," – turpina pašvaldības vadītāja.

Atgādināsim, ka tieši 2012. gadā notika tā saucamais "valodu" referendums – 273 tūkstoši cilvēku nobalsoja par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Šo iniciatīvu īpaši atbalstīja Latgalē (78 tūkstoši cilvēku, balsu skaita ziņā reģions atpalika tikai no Rīgas).

Toreiz eksperti izteica pieņēmumu par to, ka šāda "pretvalstiska" skatījuma iemesls ir saistīts ar slikto ekonomisko situāciju reģionā. Rezultātā parādījās Latgales attīstības programma.

Visnabadzīgākais reģions

No ekonomisko parametru viedokļa Latgale atpaliek no visiem pārējiem Latvijas reģioniem.

"Ienākumi uz vienu reģiona iedzīvotāju ir trīsreiz mazāki nekā galvaspilsētā, šeit ir augstākais bezdarba līmenis. Ik gadus Latgales iedzīvotāju skaits sarūk par 5000 cilvēku. Cilvēki brauc prom, un, protams, algas šajā reģionā ir ļoti mazas," – Sputnik stāsta bijušais satiksmes ministrs, Saeimas deputāts no Latgales Anrijs Matīss.

Viņš stāsta, ka Latvijā jau ir izveidotas vairākas speciālās ekonomiskās zonas: trīs ostās (Rīga, Ventspils un Liepāja), kā arī Rēzeknē.

Taču Latgales ekonomiskā zona būs īpaši vērienīga – tā aizņems 5% reģiona kopējās platības, un šajā zonā veidosies gan privātie, gan pašvaldību iecirkņi.
"Industriālajos centros uzņēmēji saņems nodokļu atvieglojumus – viņiem pienāksies nekustamā īpašuma nodokļa un uzņēmuma peļņas nodokļa atlaides. Nenāksies maksāt akcīzes nodokli, ja preces tiks izmantotas zonas teritorijā (degviela). Šādi centri veidosies ne tikai vienā pilsētā (kā pašlaik Rēzeknē), bet gan visā Latgalē: vietās, kur uzņēmēji saskata perspektīvu, kur ir darbaspēks un resursi, piemēram, mežs," – stāsta politiķis.

Neviens necer, ka jaunā ekonomiskā zona darīs brīnumus, taču visi saprot: ja nekas netiks darīts, nekas arī nemainīsies, un galu galā var gadīties tā, ka nebūs neviena, kam attīstīt reģionu, tāpat kā nebūs neviena, kam tas būtu vajadzīgs.

"Pašlaik lielākā nozīme ir darba vietām, uzņēmējdarbībai un darbam ar jaunatni – ir jāpanāk, lai jaunieši nebrauktu prom no reģiona. Ja tiks izveidotas jaunas darba vietas, pirmkārt, iespējams, atgriezīsies tie, kas pametuši valsti. Otrkārt, jaunieši, kas pašlaik mācās, varēs palikt reģionā," – cer Alīna Gendele.

Latgalē ir divas augstskolas – Rēzeknē un Daugavpilī. Ir arī celtniecības tehnikums un dzelzceļnieku tehnikums, viņa stāsta.

Būs darbs – rokas atradīsies

Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs ir pārliecināts: ja tiks izveidota vēl viena speciālā ekonomiskā zona un tās teritorijā radīsies jauni uzņēmumi, arī darba rokas šiem uzņēmumiem atradīsies. Viņš norāda, ka to spilgti apliecina Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona.

Latgales ekonomiskās zonas izveidē tika izmantots Rēzeknes SEZ piemērs. Tas ir Rēzeknes novada un pilsētas pašvaldību kopējais pasākums.
Šeit uzņēmēji saņem ievērojamus atvieglojumus: peļņas nodoklis sastāda 3% (pārējā valsts teritorijā – 15%), uzņēmumiem nav jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis.
Liela nozīme ir arī attiecībām, kādas pašvaldībām izveidojušās ar investoriem: pašvaldības var piešķirt zemes gabalu vai izveidot rūpniecības infrastruktūru, piesaistot ES struktūrfondus.

"Pati zona tika izveidota 1996. gadā, taču tikai pašlaik ir vērojama izaugsme. Ir parādījusies cerība, ka situācija Latgalē uzlabosies. Pēdējo trīs gadu gadu laikā uzņēmumu skaits speciālajā ekonomiskajā zonā ir pieaudzis trīs reizes, pašlaik šeit strādā gandrīz 20 uzņēmumi," – stāsta Rēzeknes mērs.

Viņš uzskata, ka tuvāko trīs gadu laikā šeit izveidosies apmēram 500 darba vietas.

Cerība uz kaimiņiem

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis uzskata, ka Latgales  speciālā ekonomiskā zona piesaistīs arī ārvalstu kapitālu – no citām Baltijas valstīm, Krievijas, Baltkrievijas un Eiropas.

"Latvijai ļoti nepieciešamas tiešas investīcijas ar augstu pievienoto vērtību, kas būtu vērstas uz nākotnes ekonomiku. Pašlaik esam lielā mērā atkarīgi no Eiropas fondiem – tas ir slikts un īslaicīgs problēmas risinājums," – viņš stāsta Sputnik.

Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā tiks attīstīta rūpniecība. Piemēram, Rēzeknē vērojama kokapstrādes un metālapstrādes uzplauksme. Aleksandrs Bartaševičs norāda, ka rūpniecības izaugsme sekmēs arī pakalpojumu sfēras attīstību. Daudzsološa ir arī tūrisma nozare: vietējo pašvaldību vadītāji saskata iespējas veidot kultūras objektus un SPA centrus.

Uz jautājumu par to, no kurienes varētu nākt investīcijas, Aleksandrs Bartaševičs norāda, ka vispirms jāpievēršas tuvākajiem kaimiņiem.

"Pamatā strādājam ar investoriem no Krievijas, jo pašlaik bizness Krievijā vēršas plašumā. Tiem, kas meklē izeju uz Eiropas tirgu, būtu ērti iekārtoties Rēzeknē. Pirmkārt, šeit ir ļoti labvēlīgi apstākļi. Otrkārt, šeit jau ir Eiropas tirgus," – stāsta Rēzeknes mērs.

Apkārtējās vides un reģionālās attīstības ministrija jau ir izveidojusi aptuveno pašvaldību sarakstu, kurās varētu veidoties SEZ. Noteikta arī aptuvenā Latgales SEZ platība – tā nevar pārsniegt 5% Latgales reģiona teritorijas, tātad 727,45 kvadrātkilometrus.

Atgādināsim, ka tieši Latgales teritoriju izraudzījās BBC filmas "Trešais pasaules karš: komandpunktā" veidotāji – Latgale kļuva par strīdus ābolu Rietumu un Austrumu konfliktā. Filmas scenārijā simulēts NATO un Krievijas konflikts: nekārtības un separātisma izpausmes reģionā izvēršas karā, kurā iesaistītās puses liek lietā kodolieročus.
Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis, komentējot britu kompānijas filmu, izteicās, ka Latgali apdraud augstais bezdarba līmenis, nevis iebrukums no Krievijas puses.

308
Pēc temata
Daugavpils mēru uztrauc bezdarbs, nevis "zaļie cilvēciņi"
Rēzeknes mērs: ne velti BBC izraudzījušies filmas darbības vietu Latgalē
Bergmanis neļauj darīt pāri Latgalei
Likums par Latgales speciālo ekonomisko zonu – Saeimas pirmajā lasījumā

Covid-19 infekcijas gadījumu skaits Latvijā sasniedzis 1124

9
(atjaunots 16:49 05.07.2020)
Pēdējās diennakts laikā valstī fiksēts viens jauns koronavīrusa infekcijas gadījums. Slimnīcās Covid-19 pacientu skaits nav pieaudzis.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Slimību profilakses un kontroles centrs vēsta, ka pēdējo 24 stundu laikā Latvijā fiksēts viens jauns Covid-19 gadījums. Jau vairākas dienas inficēto skaits valstī pieaug tikai par vienu jaunu gadījumu.

​Diennakts laikā veikti 1042 Covid-19 testi. Kopš pandēmijas sākuma veikti 157 826 izmeklējumi. Kopā Latvijā fiksēti 1124 koronavīrusa infekcijas gadījumi, 1000 cilvēki sekmīgi izveseļojušies, 30 pacienti miruši.

​Slimnīcās ārstējas 5 pacienti ar Covid-19 diagnozi. Vienam no viņiem konstatēta smaga slimības gaita. Kopā no stacionāra izrakstīts 181 pacients.

9
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid
Latvijā atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums
Latvija paplašinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama karantīna
Latvijas NBS pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas robežu patrulēšanu
Vietējas zemenes, foto no arhīva

Sēž vagoniņos un uz Latviju braukt negrib: latvieši nomainījuši dzimteni pret zemenēm

22
(atjaunots 10:36 05.07.2020)
Latvija vaid un cieš darba roku trūkuma dēļ, bet latvieši dzīvo Anglijā vagoniņos kopā ar poļiem un atgriezties negrasās. "Zemnieku saeimas" valdes loceklis Mārtiņš Trons paskaidroja, kāpēc tā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Eksperts lauksaimniecības politikas jautājumos, biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons intervijā radio Baltkom pastāštīja, kāpēc ārvalstīs strādājošos latviešus neizdodas atbilināt dzimtenē.

Trons konstatēja, ka zemniekiem Latvijā trūkst darba roku, tomēr latvieši nesteidz darbā uz laukiem Latvijā. Viņi dod priekšroku dzīvei vagoniņos kopā ar poļiem un zemeņu vākšanai Lielbritānijā.

Pat dzīve sešatā vienā vagoniņā neliek latviešiem padomāt par atgriešanos dzimtenē – kamēr viņi strādā Anglijā, viņu kontos ieripo laba naudiņa

Trons pastāstīja, ka koronavīrusa pandēmija likusi cerēt: varbūt vismaz kāda daļa iedzīvotāju atgriezīsies no citām valstīm, tomēr atkal visu ir atrisinājis naudas jautājums.

Zemnieki Vācijā, Anglijā un Francijā atklāti atzīst, ka ārvalstu darbinieku palīdzību apmaksās dāsnāk nekā lauksaimnieki Latvijā, jo nevēlas redzēt, kā viņu pašu laukos sapūst zemenes.

Iepriekš Latvijā populārā televīzijas šova "Saimnieks meklē sievu" dalībnieks Aivars, kurš strādāja vistu fermā Vācijā, pastāstīja, kāpēc nevēlas atgriezties Latvijā, lai arī skumst pēc mājām.

Viņš atzina: ja Latvijā piedāvātu tādu algu kā Vācijā, viņš ar prieku darītu arī smagāku darbu nekā tas, ko viņš tagad strādā ārzemēs.

Pie tam Aivars konstatēja, ka Vācijā viņam ir mājoklis un ir brīvais laiks, ko viņš var veltīt pats sev. Pārsvarā viņš strādā naktīs, bet dienā ar velosipēdu apbraukā apkaimi.

Bet tagad, kamēr latvieši apbrīno ainavu citās valstīs, Latvijā laukos pūst zemenes.

Latvijas augļkopju asociācijas biroja vadītāja Renāte Kajaka sūdzējās par novēloto atļauju fermeriem aicināt sezonas strādniekus no ārzemēm – lielākā daļa potenciālo strādnieku jau atraduši darbu citviet.

Šī iemesla dēļ liela daļa ogu ražas Latvijā patiešām var sapūt, nenokļuvusi veikalu plauktos.

22
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
TV šova dalībnieks: Latvijas laukos ir grūti dzīvot un strādāt
Iedzīvotāji negrib iet uz lauka, bet viesstrādniekus nelaidīs: ZM nepalīdzēja zemniekiem
Vietējās zemenes veikalos? Latgales zemnieki cer pārpludināt valsti ar ogām
SojuzТМА-19М

Parakstīti līgumi ar tūristiem, kuri 2021. gadā dosies kosmosā ar "Sojuz"

0
(atjaunots 10:58 05.07.2020)
2019. gada sākumā "Roskosmos" un "Space Adventures" parakstīja līgumu par divu kosmisko tūristu lidojumu uz Starptautisko kosmosa staciju.

RĪGA, 5. jūlijs - Sputnik. Noslēgti līgumi ar kosmiskajiem tūristiem, kuri 2021. gadā dosies uz Starptautisko kosmosa staciju ar Krievijas raķeti "Sojuz", vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz kompānijas "Space Adventures" pārstāvniecību Krievijā.

"Līgums parakstīts 2021. gadam ar diviem topošajiem ekipāžas locekļiem" teica kompānijas pārstāvis.

2019. gada jūnijā "Space Adventures" pārstāvniecība Krievijā informēja, ka atrasti kandidāti tūrisma lidojumam ar "Sojuz" 2021. gadā. Iepriekš, 2019. gada sākumā "Roskosmos" un Space Adventures parakstīja līgumu par divu kosmisko tūristu lidojumu uz Starptautisko kosmosa staciju. Tas būs pirmais lidojums, kurā ekipāžā būs divi tūristi un viens pieredzējis kosmonauts – kuģa komandieris. Lidojuma kandidātu vārdi tiks paziņoti gadu pirms likdojuma.

Amerikāņu kompānija "Space Adventures" ir vienīgais tūrisma operators, kas nodarbojas ar kosmiskajiem lidojumiem. No 2001. līdz 2009. gadam ar "Sojuz" saskaņā ar līgumiem ar "Space Adventures" stacijā nogādāti septiņi tūristi, tostarp – divas reizes SKS pabijis amerikānis Čārlzs Simoni. Par desmit diennaktis ilgu lidojumu paredzētā maksa gadu gaitā svārstījusies no 20 līdz 50 miljoniem dolāru. Oficiāli lidojuma cena netiek izpausta.

0
Tagi:
Starptautiskā kosmosa stacija, Sojuz, Roskosmos
Pēc temata
Pirmās minūtes pēc "Sojuz" ekipāžas nolaišanās uz Zemes parādīja videoierakstā
Kosmonauti paņēmuši līdzi uz SKS mandarīnus Jaungada svētkiem
Sadarbība turpināsies: Eiropa tomēr apgūs kosmosu ar Krievijas "Sojuz"
Zvaigžņu pilsētiņa pavadīja jauno SKS ekipāžu ar "arābu Gagarinu"