Pensionāri spēlē domino. Foto no arhīva

Pelēkā alga maza pensija: dzīvot bez uzkrājumiem

162
(atjaunots 11:34 25.02.2016)
Latvijas iedzīvotāju cerības uz alternatīviem ienākumiem pensijas vecumā ir visai nereālas. Gandrīz pusei valsts iedzīvotāju ienākumi nepārsniedz relatīvo nabadzības līmeni.

RĪGA, 25.feb — Sputnik. Cilvēki, kas pensijā aizgājuši dažu pēdējo gadu laikā un līdz šim saņēmuši algu "aploksnē", atzīst, ka viņu ienākumi ir strauji kritušies, liecina SEB bankas pētījumi "Pensometrs".

Salīdzinot ar laiku pirms aiziešanas pensijā, ienākumi ir samazinājušies vidēji par 52%.

SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Dr. Arnis Sauka uzskata: cilvēkiem, kas saņem "pelēko" algu, vecumdienās pensija ir pavisam niecīga.

"Savukārt pensionāri, kuri maksājuši nodokļus pilnā apmērā, saņem pensiju vidēji 80% apmērā no iepriekšējās algas. Nemazinoties ēnu ekonomikai, neveidojoties ilgtermiņa uzkrājumiem pietiekamā apmērā un novecojot sabiedrībai, nākotnē ievērojami palielināsies spiediens uz valsts budžetu," — viņš piebilda.

Pie tam tikai 33% aptaujāto pensionāru uzskata, ka ir labi sagatavojušies savai pensijai no finansiālā viedokļa. 59% vecāka gadagājuma cilvēku nožēlo, ka nav veidojuši papildu uzkrājumus, kad bijusi iespēja. Kaimiņvalstīs līdzīgu viedokli pauž krietni vien mazāk pensionāru – 39% igauņu un 32% lietuviešu.

Eksperti norāda, ka paradums krāt vairāk raksturīgs Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem.

"Latvijā tikai 18% iedzīvotāju šobrīd veido uzkrājumus vecumdienām. Tas nozīmē, ka tiek piekopta "strausa" politika vai arī ir paļaušanās uz alternatīvām, kas nodrošinās papildu ienākumus pie pensijas – darba turpināšana pensijas gados, bērnu un radinieku atbalsts," — stāsta SEB Bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Iedzīvotāji, kuriem nav uzkrājumu, visvairāk ir pakļauti nabadzības riskam, secina pētnieki.

Aptaujas rezultāti liecina, ka 43% strādājošo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 55 gadiem ir pakļauti nabadzības riskam – viņu ienākumi ir zem relatīvā nabadzības sliekšņa, kas sastāda 60% no vidējās algas valstī. 28% strādājošo atrodas vidējā riska zonā: viņu ienākumi nedaudz pārsniedz relatīvo nabadzības slieksni. Tikai 29% strādājošo risks ir minimāls – viņu ienākumi pensijas gados var pārsniegt 80% no vidējās algas valstī.

2015. gadā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ziņojumā tika norādīts, ka 48,5% strādājošo valsts iedzīvotāju darba alga pēc nodokļu nomaksas nepārsniedz 450 eiro mēnesī.

 

162
Pēc temata
Ko Latvijā iespējams nopirkt par minimālo pensiju
Rubļi pret eiro: cik maksā pensija Latvijā un Krievijā
Liela daļa Latvijas iedzīvotāju iztiek ar 450 eiro mēnesī vai mazāk