Starptautiskā lidosta Rīga. Foto no arhīva

Mūžīgais sasalums rakstura īpašība

75
(atjaunots 09:53 25.02.2016)
Jeļena Goroškova tagad dzīvo Spānijā un pēta Eiropas ziemeļu un dienvidu iedzīvotāju temperamentu atšķirības. Emigrantes atzīšanās: "Tik sen nedzīvoju Latvijā, ka vienmēr, ierodoties šeit, pārņem sajūta, it kā šeit es būtu nevietā."

Četrdesmitgadīgie Latvijas iedzīvotāji nevar ciest mobilo operatoru Bite. Zināmā mērā tas ir saprotams – no translitā rakstītajām īsziņām patiešām dveš gadus divdesmit sena pagātne. Taču daudzi mana vecuma cilvēki iebilst pret ko citu – dīvaini, taču Bite savus klientus uzrunā "tu" un izceļas ar neiedomājamu familiaritāti.

Pa ceļam no lidostas Bites ofiss bija pirmā vieta, kur apstājos, un es tikai vēlāk noskaidroju, ka cēlajai donnai neklājas sarunāties ar mārketinga 2.0 adeptiem, pēc kuru domām, ar klientu ir jāsarunājas kā ar sev līdzīgu, nevis jāizturas kā kārtīgi izskolotiem mājziņiem.

Es tik sen nedzīvoju Latvijā, ka vienmēr, ierodoties šeit, pārņem sajūta, it kā šeit es būtu nevietā.

Es nesaprotu, kad un kā vajadzētu sasveicināties (pareizā atbilde: ar svešiniekiem – nekad, ar paziņām – ar galvas mājienu vai vēsu sveicienu, bet smaidi, apskāvieni un bučas uz vaiga ir jāatstāj tikai tuvākajiem draugiem un radiniekiem).

Apraujos katru reizi, kad ienāk prātā pačalot ar pārdevējiem veikalā vai citiem pasažieriem autobusā. Es atkārtoju pie sevis: "Ļena, sveicināties nevajag!", ja nākas paiet garām apsargam bankā.

Tāpec Bites konsultanta dzīvespriecīgais tonis un joki, noformējot vietējo SIM karti, dāvāja cerību: iespējams, kaut dažkārt var uzlauzt Latvijas mūžīgo sasalumu ar frāzi "labs ir", atbildot uz klienta lūgumu, lai arī tā skan tikai darbā, korporatīvā stila ietvaros.

Otra nianse, kas iekrīt acīs Latvijā iebraukušam ārvalstniekam, ko nemoka valodas barjera, — sociāli legalizētas tiesības kaunināt svešus cilvēkus, ja viņi neseko kādiem noteiktā teritorijā noteiktiem nerakstītajiem likumiem.

It kā jau serviss, taču tikai ar servisa sniedzēja noteikumiem. Tevi var norāt maršruta taksometra vadītājs (par taviem paša eirīšiem!), kasieris supermārketā un pat ziedu pārdevēja: nemēģini aizvērt durvis, neliec somu uz lentes, nelūdz iesaiņot dāvanu tam neparedzētā papīrā!

Nekādas vēlēšanās iztapt klientam. Tas ir tik dīvaini, ka pat sašutums par zemo servisa līmeni izgaist, paliek tikai smiekli. Gribot negribot prātā nāk mulsinošais Zadornova skečs, kurā viņš apraksta dialogu ar olu pārdevēju Rīgas Centrāltirgū.

Uz jautājumu par to, vai olas ir svaigas, lepnā lauciniece ar sniegbaltu salveti pārsedza leti, kurā bija papilnam olu, un izaicinoši noskaldīja: "Man olu nav!". Kopš tā laika divdesmit gadi ir pagājuši, taču olu kā nav, tā nav. Toties lepnums plūst pāri malām.

Mans vīrs ir dzimis saulainajā Andalūzijā. Pirmo reizi apciemojis Latviju, viņš smējās, vēderu turēdams, par daudzajām paražām, ar ko nācās saskarties.
Tukšā bankā Latvijas iedzīvotājs ne soli nespers pāri svītrai un gaidīs, līdz iedegsies viņa numurs. Četrgadīgs puišelis klusiņām sēdēs uz krēsla, kur viņu nosēdinājuši, un gaidīs pieņemšanu pie ārsta.

Tolaik es vēl nesapratu, kāpēc noteikumu ievērošana viņam šķiet tik amizanta, un man pat kļuva neērti, kad vīrs taujāja: nu, kas tad notiks, ja pārkāpšu pāri līnijai, vai paspēlēšos ar bērnu uzgaidāmajā telpā?

Tagad, desmit gadus vēlāk es pati smejos, redzot šīs brīvprātīgās spīles, kurās sevi iežmiedz Latvijas iedzīvotāji.

Es sarunājos ar taksistiem un atceros, cik sašutusi bija mana draudzene no Rīgas, kad taksists mēģināja ar viņu parunāties ceļāļ no lidostas Spānijā. Viņa lamādamās atcerējas dzimteni, kur taksometra vadītājs pasažierim vispirms saka "Labdien", pēc tam "Uz redzēšanos!", un ar to visa saruna ir galā.

Rīgas ielās uzsmaidu garāmgājējiem un it nemaz nepārdzīvoju, ja viņi man neatsmaida. Tomēr mani pārpilda prieks, kad pienāk laiks atgriezties Spānijā – manas mājas ir tur, kur neviens, pat ne pasta darbinieks vai kontrolieris autobusā nekad nerās cilvēku par kļūmi.

Cilvēki ir svarīgāki nekā paražas, svarīgāki nekā lietas, svarīgāki nekā noteikumi. Es ļoti ceru, ka reiz atbraukšu uz Latviju un ieraudzīšu, ka tā ir pārvērtusies par milzīgu Bites filiāli: visi izturas draudzīgi, saka viens otram: "Tas nekas!”, pat ja pēkšņi līgumā kāds parakstījies nepareizajā vietā.

75
Covid-19 antivielu testi, foto no arhīva

Covid-19 testēšanu neveiks noteiktu profesiju pārstāvjiem

10
(atjaunots 15:52 30.11.2020)
Tomēr Veselības ministrijā atzīmēja, ka, ja situācija ar koronavīrusu valstī mainīsies, testēšanas algoritms var tikt pārskatīts.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Latvijas Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne paziņoja, ka dotajā posmā netiek plānots paplašināt Covid-19 testēšanu, iekļaujot testēšanas algoritmā cilvēkus, kuri strādā noteiktās profesijās, kā tas notika pavasarī, raksta Press.lv.

Uz jautājumu, vai netiek plānots prioritāri testēt noteiktas cilvēku grupas, ja tas būs nepieciešams drošai profesionālo pienākumu izpildei, Veselības ministrijas pārstāve atbildēja, ka pagaidām šādu plānu nav, bet, ja situācija mainīsies, testēšanas algoritms var tikt pārskatīts.

Veselības ministrija uzskata, ka esošais algoritms garantē mērķtiecīgu valsts apmaksātu testēšanu – tā ir pieejama visiem ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ja rodas saslimšanas simptomi vai epidemioloģiskie rādītāji. Turklāt Slimību profilakses un kontroles centrs lemj, kādos gadījumos ir pamats plašākai testēšanai uzņēmumos, skolās un citās iestādēs.

Tāpat testēšana tiek nodrošināta medicīnas iestādēs un sociālās aprūpes centros, kur ir daudz riska grupu.

Veselības ministrijā atzīmēja, ka pašlaik testēšanas punktos visā Latvijā rindu nav, un jebkurš cilvēks, iepriekš pierakstoties, var operatīvi nodot testu tajā pašā vai nākamajā dienā un tikpat operatīvi saņemt rezultātus.

10
Tagi:
Latvija, koronavīruss, Veselības ministrija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Ļaužu pūļi TC un ballītes Rīgas centrā? Latvijā mazinājies jaunu Covid-19 gadījumu skaits
Ārsts parādīja, ko Covid-19 pacienti redz pēdējos brīžos pirms nāves
Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu
Jaunas šausmas: ASV cilvēkiem, kuri pārslimojuši Covid-19, sāk izkrist zobi
P. Stradiņa slimnīca, foto no arhīva

Ar pneimoniju mājās: slimnīcās beidzas gultasvietas pacientiem

15
(atjaunots 15:02 30.11.2020)
P. Stradiņa slimnīca vairs nevar uzņemt visus pacientus ar pneimoniju – dažiem nāksies ārstēties ambulatori.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Vieglākos plaušu iekaisuma gadījumos tagad nākas ārstēties mājās – slimnīcās nav vietu, vēsta LTV.

Vakar Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš savā uzrunā Latvijas iedzīvotājiem atzina, ka veselības sistēma valstī ir uz izdzīvošanas robežas, savukārt ieviestie drošības pasākumi nav atnesuši gaidīto efektu.

Pacientu skaits ar Covid-19, kuri nokļuvuši stacionāros, sasniedzis 510 cilvēkus. Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijas valsts sekretāre Diāna Mūrmane-Umbraško pastāstīja, ka šobrīd Covid-19 slimniekiem ir pieejamas 629 gultasvietas, savukārt akūtas nepieciešamības gadījumā to skaitu iespējams palielināt par 81. Tomēr var pienākt brīdis, kad veselības aprūpes sistēma nebūs spējīga palīdzēt visiem, kam ir nepieciešama medicīniskā palīdzība.

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Venspilī
© Sputnik / Sergey Melkonov

Mediķi uzsver: slimnieku jau ir tik daudz, ka visus uzņemt nav iespējams. Piemēram, Mārtiņš Purenkovs, P. Stradiņa slimnīcas interns atzīmēja, ka visnopietnākās komplikācijas, no kurām pacients var pat nomirt, – tā ir pneimonija un elpceļu mazspēja. Pacienti visbiežāk nokļūst slimnīcā šo iemeslu dēļ. Diemžēl slimnīca vairs nevar uzņemt visus pacientus ar pneimoniju, atzīmēja viņš. Medicīnas darbinieki cenšas sekot līdzi tam, vai pacients spēj turpināt ārstēties ambulatori – vai arī viņš ir jāievieto stacionārā.

Par to, ka tas var notikt, ārsti ir brīdinājuši jau vairākas reizes. Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs iepriekš skaidroja, ka ne tik svarīgas ir gultasvietas, bet gan personāla skaits, kurš netiek galā ar lielo pacientu skaitu. Neskaitot pārējo, liels daudzums mediķu šobrīd ir inficēto kontaktpersonas vai arī paši slimo ar Covid-19.

15
Tagi:
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, veselības aprūpes sistēma, Latvija
Pēc temata
"Slimnīcas ir pilnas ar inficētajiem": aizsardzības ministrs aicina rīkoties radikāli
VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas
Jāpalīdz mediķiem: kas traucē piesaistīt vairāk brīvprātīgo Latvijas slimnīcās
No slimnīcas mājup par 150 eiro: jauna problēma ar Covid-19 pacientiem
VAS Latvijas dzelzceļš

"Latvijas Dzelzceļš" izpārdod lokomotīves

0
(atjaunots 16:41 30.11.2020)
Izsolei tiks nodotas divas TEP70 sērijas dīzeļlokomotīves un sešas ČMEZ sērijas lokomotīves, kuru kopējā sākumcena ir 704 680 eiro.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. "Latvijas Dzelceļa" meitasuzņēmums "LDz cargo" pārdod izsolē astoņas dīzeļlokomotīves ar kopējo sākumcenu 704 680 eiro, tiek ziņots oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Kravas vagoni, foto no arhīva
© Sputnik / Alexander Vilf

Tiek atzīmēts, ka izsolei tiks nodotas divas TEP70 sērijas dīzeļlokomotīves ar sākumcenu 92 920 eiro un 93 560 eiro. Tāpat tiks piedāvātas sešas ČMEZ sērijas lokomotīves, kuru sākumcena sastāda 82 850 eiro, 83 250 eiro, 84 850 eiro, 86 550 eiro, 88 050 eiro un 92 650 eiro.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada peļņu 14,408 miljonu eiro apmērā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno kravu plūsmas daļu pa Latvijas dzelzceļiem veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

Kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku. Pašlaik ir atlaists jau ap tūkstoti cilvēku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

Ministru kabinets jūlijā atbalstīja "Latvijas Dzelzceļa" pamatkapitāla palielināšanu par 32 422 016 eiro, uzņēmuma izmaksu kompensāciju par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu 14 225 226 eiro apmērā un finanšu līdzsvara avansa maksājumu 13 011 000 eiro apmērā.

0
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā
"Latvijas Dzelzceļš" pārdod jau otro staciju