Sieviete baro baložus. Foto no arhīva

Rubļi pret eiro: cik maksā pensija Latvijā un Krievijā

4302
(atjaunots 14:23 28.02.2016)
Krievijas valsts izmaksāto vecuma pensiju Latvijā saņem aptuveni 15 000 cilvēku, karavīra izdienas pensija tiek izmaksāta vēl aptuveni 13 000 cilvēku. Sputnik noskaidroja, kā krīze un sarukušais rubļa kurss ietekmējuši pensionāru dzīves līmeni.

RĪGA, 24. feb — Sputnik. Pirmskrīzes laikos pirmspensijas vecuma aprindās Latvijā "modē nāca" Krievijas pilsonība. Šī tendence skāra pat etniskos latviešus. Tagad situācija ir mainījusies – daži jaunie Krievijas pilsoņi vēlas atgūt Latvijas pilsonību. Vladimirs Dorofejevs centās noskaidrot, kas slēpjas aiz šīm jaunajām vēsmām.

"Gadu nasta liek sevi manīt, taču līdz pensijai vēl tālu? Apnicis gaidīt palīdzību no valsts? Veselība vairs nav tāda kā jaunībā? Nav darba, taču rēķinus nākas maksāt ik mēnesi? Pensijas vecums arvien aug, bet pensijas apmērs sarūk."

Satraucošos jautājumus pavisam nesen saviem lasītājiem uzdeva bezmaksas avīzes, ko pastnieki meta visās pastkastītēs. "Mēs zinām risinājumu! Latvijas iedzīvotājiem ir lieliska iespēja saņemt Krievijas Federācijas pilsonību!" – dzīvespriecīgi piedāvāja sludinājums. Patiešām, Krievijā pensijas vecums ir mazāks, stāžā tiek ņemts vērā dienests padomju armijā. Taču Krievijas pensija tiek izmaksāta rubļos, kas salīdzinājumā ar eiro nav īpaši stabila valūta. Taču pirms sankciju kara par to neviens īpaši nedomāja.

"Man ir 62 gadi. Nu jau kādus trīspadsmit gadus vienīgais darbs, ko man piedāvā, ir sarga vieta ar algu konvertā, — Sputnik stāsta Krievijas pensionārs Anatolijs Čislovs. – Līdz Latvijas pensijai vēl nodzīvojis neesmu, un ar katru gadu pensijas vecums aizvien attālinās. Pirms diviem gadiem es nolēmu lūgt Krievijas pilsonību un līdz ar to arī pensiju. Summa nav liela, jo darba stāžā tika ierēķināti tikai PSRS laikā nostrādātie gadi. Veselus divdesmit piecus gadus neierēķināja, taču arī tā ir labāk, nekā pavisam neko nesaņemt."

Kā atteikties no Latvijas pilsonības >>>

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē Sputnik uzzināja, ka ik gadus desmitiem cilvēku atsakās no Latvijas pilsonības, lai saņemtu Krievijas pasi. Pēdējo trīs gadu statistika liecina, ka lielākais šādu iesniegumu skaits tika saņemts 2014. gadā, vēlāk skaitļi tikai kritās: 2013. gadā no Latvijas pilsonības atteicās 220 cilvēki, no tiem 109 cilvēki saņēma Krievijas pilsonību. 2015. gadā no Latvijas pilsonības atteicās 179 cilvēki, un 98 cilvēki kļuva par Krievijas pilsoņiem.

Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs demonstrē citus datus: pagājušā gada laikā Krievijas pilsonību ir pieņēmuši 1500 Latvijas iedzīvotāji, 2014. gadā – 2500. Uz Krievijas pilsonību lielākoties pretendē pirmspensijas vecuma cilvēki.

"Gribu piezīmēt, ka mēs nevienu neaicinām pieņemt Krievijas pilsonību, — preses konferencē stāstīja Vešņakovs. – Taču, ja cilvēkiem tāda vēlme ir radusies, lielākoties mēs neatsakām. Pašlaik, ņemot vērā rubļa kursa svārstības, gribētāju skaits ir krities, tomēr cilvēki nāk vēl joprojām."

Vēstnieks stāsta, ka noteiktas kategorijas pensionāriem izmaksātās pensijas nav mainījušās. Tie ir militārie pensionāri. Viņi saņem pensiju ES valūtā, kas fiksēta aizpagājušā gada līmenī. Viņiem maksā Aizsardzības ministrija, kam izstrādāti savi noteikumi. Krievija atbalsta arī Lielā Tēvijas kara veterānus. Latvijā to ir vairs tikai 3 000. "Diemžēl šis atbalsts tiek izsniegts rubļos, un kursa svārstību dēļ summa ir mazāka," – paskaidro Vešņakovs.

Pašlaik pensijas vecums Latvijā gan vīriešiem, gan sievietēm sastāda 62 gadus un 9 mēnešus. Ik gadus tas palielinās par 3 mēnešiem. Pensijas vecums sievietēm Krievijā – 55 gadi, vīriešiem – 60. Pašlaik dzirdamas diskusijas par pensijas vecuma palielināšanos, taču Krievijā tās ir tikai sarunas, bet Latvijā – jau gatavi plāni. Ikviens pirmspensijas vecuma cilvēks pats var parēķināt, kad viņš varēs pretendēt uz Latvijas pensiju.

Noskaidrojiet vecumu, kādā jūs Latvijā varēsiet doties pensijā>>>

"Pirms gada paliku bez darba, un nu jau veselu gadu neko nevaru atrast, — stāsta kādreizējā valūtas kasiere Tatjana Avotiņa. – Gada laikā veselība ir pasliktinājusies, un liela nozīme ir jebkādiem ienākumiem. Nopietni domāju par iespēju saņemt Krievijas pilsonību, taču par šādu soli neizšķīros. Man ļoti svarīga ir veselības aprūpe, un pakalpojumi, ko Latvijas pilsoņi šeit saņem bez maksas, Krievijas pilsoņiem maksā bargu naudu. Bez tam pensija, kurā nav ierēķināti 25 darba gadi, ir pamaza."

Sputnik aptaujāto Krievijas pensionāru vidējā pensija Latvijā ir 80-150 eiro. Vidējā Latvijas pilsoņu pensija  sastāda 250-300 eiro. Tiesa, Krievijas pilsoņi var saņemt arī Latvijas pensiju. Tā tiek aprēķināta, ja Krievijas pilsonis ir Latvijā strādājis vismaz 15 gadus un par viņu maksāti sociālie nodokļi. Taču daudzi ir strādājuši par konverta algām, tāpēc ne visiem ir tiesības uz Latvijas pensiju.

Kā aprēķināt Latvijas pensiju >>>

Kā aprēķināt Krievijas pensiju >>>

"Gribēju kļūt par Krievijas pilsoni, taču, godīgi sakot, nobijos, — atzīstas kādreizējā grāmatvede Olga Lapteva. – Dzīvoju Latvijā, un attiecības mūsu valstu starpā par ideālām nosaukt nevar. Ja nu pēkšņi vienā jaukā dienā visiem Krievijas pilsoņiem teiks "čemodāns-stacija-Krievija"? Dažās latviešu avīzēs tas ir bieži lasāms piedziedājums. Latvijas ĀM gan pagaidām neko tamlīdzīgu nenorāda, taču sajūta ir neomulīga. Pašlaik saņemu pirmstermiņa Latvijas pensiju – iznāk tikai nedaudz vairāk par 100 eiro. Gaidu 63. dzimšanas dienu, tad saņemšu Latvijas pensiju pilnā apmērā. Sanāks apmēram 140 eiro."

Jau divus gadus – kopš Ukrainas krīzes un sankciju kara daudzi Krievijas pensionāri Latvijā savā kabatā jūt rubļa kursa svārstības: dažam pensija samazinājusies par astoto daļu, taču ir arī tādi, kas saņem uz pusi mazāk.

"Esmu Aeroflotes pensionārs. Divdesmit gadi aizvadīti civilajā aviācijā, — stāsta Aleksandrs Karatjans. – Pie mums viens gads tiek rēķināts kā divi, un, aizejot pensijā, domāju, ka kapeikas skaitīt nenāksies. Taču iznāca citādi. Vispirms biju Latvijas pensionārs. Pensija bija maza – 240 eiro. Pirms sešiem gadiem saņēmu Krievijas pilsonību un sāku saņemt Krievijas pensiju – 20 tūkstošus rubļu. Saskaņā ar 2014. gada kursu iznāca apmēram 390 eiro. Starpība bija jūtama. Taču pēc tam sākās notikumi Ukrainā, sankcijas… pašlaik, pārrēķinot vietējā naudā, saņemu 160 eiro. Ziniet, acumirklī izjutu vispasaules finansiālo krīzi."

Pensionārs vairāk cer uz to, ka rubļa kurss celsies, nevis uz to, ka izdosies atrast normālu darbu. Par iespējām no jauna mainīt pilsonību gan nedomā – Aleksandrs tic Krievijai un ir pārliecināts, ka krīze nebūs mūžīga.

Tiesa, daudzi netic gaišajai Krievijas nākotnei un nav gatavi pagaidīt.

"Jau trīskārt esmu nolādējis savu nepacietību, — sūdzas Krievijas pensionārs, latvietis Pēteris Kupča. – Savulaik pieprasīju Krievijas pilsonību, lai paspētu pensiju saņemt, pirms zārkā jāliekas. Nesen sasniedzu Latvijā paredzēto pensijas vecumu un tagad gribu atkal kļūt par Latvijas pilsoni. Latvijas pensija tomēr ir lielāka."

"Aizgāju uz PMLP, un tur man saka: "Godātais Krievijas pilsoni! Mēs jums piešķīrām uzturēšanās atļauju. Pagaidām tas ir viss! Ja nu esat atteicies no Latvijas pilsonības, atpakaļ mēs jūs pieņemsim tikai pēc uzturēšanās atļaujas termiņa beigām, tātad pēc trim gadiem, ja labi uzvedīsieties. Tad piešķirsim jums tiesības naturalizēties, tas ir, nokārtot valodas un Latvijas vēstures eksāmenus. Ja parādīsiet labas zināšanas, saņemsiet pilsonību. Es viņiem saku: paklau, es taču esmu savējais, latvietis! Bet man atbild, ka noteikumi visiem esot vienādi. Tu tagad neesi nekāds latvietis. Kad nokārtosi eksāmenus, būsi atkal latvietis," – stāsta Kupča.

Kā no jauna saņemt Latvijas pilsonību>>>

Pašlaik Krievijas vecuma pensiju Latvijā saņem aptuveni 15 000 cilvēku, vēl 13 000 piešķirta Krievijas militārā pensija. Daļu naudas cilvēki saņem no Krievijas pensiju fonda, daļu – ar vietējās valsts aģentūras VSAA starpniecību. VSAA preses sekretāre Iveta Daine pastāstīja Sputnik, ka pērnā gada decembrī VSAA izmaksājusi Krievijas vecuma pensijas 9026 cilvēkiem – par diviem tūkstošiem vairāk nekā jūlijā. Vidējā VSAA izmaksātā Krievijas pensija sastāda — 115,43 eiro. Jāpiebilst, ka vidējais Latvijas pensijas apmērs sastāda 292,76 eiro.

4302
Pēc temata
Pelēkā alga – maza pensija: kā dzīvot bez uzkrājumiem
Liela daļa Latvijas iedzīvotāju iztiek ar 450 eiro mēnesī vai mazāk
Ko Latvijā iespējams nopirkt par minimālo pensiju
Kravu vilciens, foto no arhīva

Viņiem nospļauties par tranzītu, te vēl ir kas pārdodams: Lindermans par lielo kļūdu

27
(atjaunots 18:16 29.11.2020)
Latvijas transporta nozares vadības asarainā vēstule diezin vai aizkustinās Krieviju un atdos Latvijai tranzītu? Kāpēc?

RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Par to, kāpēc tranzīts no Krievijas Latvijā vairs neatgriezīsies, kā arī citiem jautājumiem savā iknedēļas notikumu apskatā runāja publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins.

Kāpēc tranzīts neatgriezīsies Latvijā

Latvijas Satiksmes ministrija ielūkojusies bezdibenī, kur iegāzies tranzīts, saķērusi galvu un nosūtījusi vēstuli Krievijas Transporta ministrijai ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjomu lejupslīdi Latvijā.

Izrādās, Latvijas transporta nozares vadība joprojām ar cerību skatās uz Krievijas pusi. Tāpēc Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Latvijas un Krievijas transporta grupas līdzpriekšsēdētājs Uldis Reimanis nosūtījis vēstuli savam kolēģim Krievijā Jurijam Petrovam, valsts transporta ministra vietniekam.

"Daudzu gadu garumā Latvijas un Krievijas dzelzceļu auglīgā sadarbība parādīja labu sinerģiju transporta nozarē. Latvijas ostas un termināli sevi pieteica kā uzticami un stabili partneri Krievijas Federācijas kravu pārvadātājiem," norādīts vēstulē, kuras autors atgādina: laiks aktivizēt šo auglīgo sadarbību.

Ir vēl viena dīvaina nianse: vēstuli sankcionējusi Latvijas Ārlietu ministrija.

"Man šķiet, nekā dīvaina nav. Protams, Latvijas valdošās klases absolūtajam vairākumam nospļauties par tranzītu, viņi no tā labumu negūst. Latvijai ir cita likvīda prece – rusofobija. Un viņi šo spriedzi atbalsta, saņemot no tā no eirofondiem pietiekami daudz naudas, lai valdošā klase, visnotaļ plaša Latvijā, dzīvotu normāli. Protams, Latvijā ir arī cilvēki, kas pārdzīvo katastrofu – tā ir gan zināma daļa valdībā, gan ĀM, gan dzelzceļnieki. Galu gala bez tranzīta ne viņiem, ne Latvijas iedzīvotājiem dzīves nav," konstatēja Vladimirs Lindermans.

Tomēr, atzīmēja publicists, asarainām vēstulēm nekāda nozīmīga efekta nebūs, jo tranzīta lejupslīde Latvijā par 50% - tā nav Krievijas atriebība, tās ir valsts stratēģijas sekas.

"Tas, ka Krievija pārvirza tranzītu, ir stratēģija, un tās pamatā nav nodoms nobeigt Latviju vai Igauniju, bet gan fakts, ka šīs valstis ir NATO locekļi un tieši pakļautas ASV. Tāpēc ir sarežģīti un no Krievijas drošības viedokļa bīstami veidot ar tām stabilas attiecības. Nav izdevīgi parakstīt ilgtermiņa līgumus, veidot perspektīvas un attiecības. Kāpēc apgādāt šo tranzīta artēriju, ja tā iesprūdīs, tiklīdz kaut kas atgadīsies. Kāpēc tas būtu vajadzīgs Krievijai? Tātad šis Krievijas kurss uz Ustjlugu un tā tālāk nepārtrūks. Protams, Krievija var pagādāt Latvijai kaut kādu daļu tranzīta, taču tikai gadījumā, ja Latvijas valdība mainīs kursu. Tomēr diezin vai viņi nomainīs kursu," uzsvēra Lindermans.

Publicists atgādināja, ka Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs apliecinājis: Latvija veidos attiecības ar Krieviju pēc divu pieeju principa – principiālie jautājumi un tie, kuros iespējama zināma sadarbība. Te nav nekādas ķecerības, tā iekārtota jebkuras valsts politika: ir stratēģija, kurā nav kompromisu, un ir taktiskie lēmumi, ko var mainīt.

"Tomēr latviešu politikā ir principiālas pretrunas ar Krievijas politiku. Un Krievijas tranzīta novirzīšana uz savām ostām – tas ir stratēģijas elements, nevis tūlītēja tirdznieciska labuma jautājuma. Protams, vēstule no Latvijas ir uzrakstīta, tomēr diezin vai tā kaut ko dos," secināja Lindermans.

27
Tagi:
Latvija, tranzīts, Mihails Gubins, Vladimirs Lindermans
Pēc temata
Velti padzīti Krievijas miljardi un tranzīts: sabiedrotie izved stratēģiskos spēkus
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Skaistumkopšanas jomas pārstāvju protesta akcija pie Ministru kabineta, foto no arhīva

Ļaužu pūļi TC un ballītes Rīgas centrā? Latvijā mazinājies jaunu Covid-19 gadījumu skaits

20
(atjaunots 17:49 29.11.2020)
Sociālie tīkli ir pilni ar fotogrāfijām, kurās rīdzinieki drūzmējas Rīgas tirdzniecības centros un atpūšas ielu ballītēs, tikmēr Latvijā pēdējās diennakts laikā samazinājies jaunu Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits.

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Rīgas iedzīvotāji staigā pa tirdzniecības centriem un iet uz ballītēm, aizmirstot par sociālo distanci, taču šosvētdien Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika liecināja, ka pagaidām šī ballēšanās nav izraisījusi Covid-19 inficēšanās gadījumu skaita kāpumu.

Saskaņā ar Latvijas SPKC datiem, pēdējās diennakts laikā ir veikti 4037 koronavīrusa testi un atklāti 414 jauni inficēšanās gadījumi.

​Tiesa, pozitīvo testu daļa sastādīja 10,3%.

Četri pacienti ar Covid-19 diagnozi nomira. Viens no tiem bija vecuma grupā no 40 līdz 45 gadiem. Vēl viens pacients – vecuma grupā no 45 līdz 50 gadiem. Vēl divi cilvēki, kuriem Covid-19 kļuva par liktenīgu, bija vecumā no 75 līdz 80 un no 80 līdz 85 gadiem.

Kopumā Latvijā kopš pandēmijas sākuma ar Covid-19 inficējušies 16 975 cilvēki, izveseļojušies 1719 cilvēki, 197 cilvēki nomira.

​Sestdien, 28. novembrī, SPKC paziņoja, ka ir atklājis 753 Covid-19 gadījumu, nomira 3 cilvēki.

Atgādināsim, ka iepriekš sociālajos tīklos izcēlās sašutuma vilnis sakarā ar piektdienas ballēšanos Rīgā. Rīdziniekus "pieķēra" karstvīna ballītē galvaspilsētas centrā. Turklāt cilvēki publicēja fotogrāfijas ar daudziem atlaižu cienītājiem, kuri pūļiem devās uz tirdzniecības centriem "melnajā piektdienā".

20
Tagi:
koronavīruss, iedzīvotāji, Rīga
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Ko jūs darāt veikalos?" Melnā piektdiena Rīgā šausmina ar neprātīgiem pūļiem
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
Kāpēc veselības ministre sūdzas par Babra zivju rūpnīcu? Runa nav par šprotēm
Latvijas Valsts policija pastāstīja par "Covid disidentu" atklāšanas reidu rezultātiem
Stomatoloģijas klīnikā, foto no arhīva

Jaunas šausmas: ASV cilvēkiem, kuri pārslimojuši Covid-19, sāk izkrist zobi

0
(atjaunots 18:53 29.11.2020)
ASV vairākiem cilvēkiem, kuri iepriekš pārslimojuši koronavīrusu, sāka bez simptomiem izkrist zobi; pēc amerikāņu zobārsta Deivida Okano domām, Covid-19 var izraisīt jau esošo zobu problēmu pasliktināšanos.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Pēc pārciesta Covid-19 atsevišķi cilvēki saskaras ar nopietnām problēmām mutes dobumā, līdz pat zobu izkrišanai, raksta Mixnews.lv ar atsauci uz The New York Times. Izdevums stāsta par vairākiem gadījumiem, kad jaunā tipa koronavīrusa infekciju pārslimojušie saskārās ar zobu izkrišanu.

Piemēram, Ņujorkas iedzīvotāja Fara Hemilija pazaudēja zobu pēc atveseļošanās. Viņa atzīmēja, ka neesot sajutusi nekādas sāpes, pat asiņošanas nebija. Hemilija paziņoja par citiem līdzīgiem gadījumiem tiem, kas pārcietuši Covid-19. Kāds arī pazaudējis zobu vai pat vairākus, citiem emalja kļuva pelēka vai arī sāka parādīties robi, kā arī veidojās smaganu iekaisums.

Pēc Jutas Universitātes paradontologa Deivida Okano domām, visticamāk, koronavīrusa infekcijas fonā dažiem cilvēkiem notiek līdzšinējo stomatoloģisko problēmu saasināšanās.

Savukārt Angioģenēzes fonda prezidents un direktors medicīniskos jautājumos Viljams Lī atzīmēja, ka zobu izkrišana bez asiņošanas ir neparasta parādība un liecina par kaut kādiem procesiem smaganu asinsvados.

Tāpat The New York Times pievērš uzmanību tam, ka zobu izkrišanas gadījumi koronavīrusu izslimojušajiem cilvēkiem ir visnotaļ reta parādība.

0
Tagi:
ASV, koronavīruss
Pēc temata
Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu
Ārsts parādīja, ko Covid-19 pacienti redz pēdējos brīžos pirms nāves
PVO: notiek vakcīnas pret Covid-19 izstrāde deguna aerosola veidā
"Sarkanais karogs": ārste pastāstīja, kādus simptomus ignorējuši ar Covid-19 mirušie