Televīzijas centra darbība. Foto no arhīva

Krievi netic nevienam, jeb krievu televīzijas kanāla izzušana

663
(atjaunots 14:25 28.02.2016)
Televīzijas kanāls TV5 strādās līdz marta beigām. Pēc tam kanālu slēgs. Nevis mainīs tā formātu vai integrēs ar citiem kanāliem, bet slēgs. Šī ziņa lika Sputnik vēlreiz kritiski izvērtēt plašsaziņas līdzekļu tirgu Latvijā: iespējams, pēc drukāto izdevumu pakāpeniskas izzušanas pēdējo gadu laikā pienākusi elektronisko mediju kārta.

RĪGA, 20. feb – Sputnik, Marina Petrova. Par kanāla darba pārtraukšanu un kadru atlaišanu TV5 darbinieki uzzināja vienlaikus ar citiem valsts iedzīvotājiem. MTG TV Latvia vadība atteicās sniegt plašākus komentārus. "Krievu valodā raidošo kanālu tirgus ir ļoti piesātināts, un Latvijā ražota satura izmaksas ir augstas, tāpēc, konkurējot ar retranslēto televīzijas saturu un nesaņemot nekādu atbalstu nacionālā satura veidošanai krievu valodā, TV5 jau ilgāku laiku strādā ar ievērojamiem zaudējumiem. Slēgt kanālu ir sāpīgs lēmums, tomēr, lai mazinātu LNT zaudējumus, šis lēmums bija jāpieņem," – pastāstīja Baiba Zūzena, MTG TV Latvia vadītāja (zviedru koncerna MTG pārstāve).

Kādreizējais TV5 žurnālists, Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins šos argumentus uztver ar neuzticību. Viņš uzskata, ka runa ir ne tikai par finansiālām problēmām. "Kad TV5 vēl raidīja manu programmu "Bez cenzūras", es nespēju saprast, kā var tērēt tik daudz naudas niekiem, kas nekādi neveicina reitinga celšanos: kaut kādiem šoviem, producentu firmu pakalpojumu apmaksai, — Mamikins stāsta radio Baltkom. – MTG jau labu laiku koķetēja ar politiķiem. Kompānija norādīja, kādus ciemiņus aicināt, kādus – ne. Man ir jautājuši, kāpēc vadu prokremlisku programmu. Kad kanāls sadarbojas ar konkrētām politiskajām partijām, skatītāji pazūd. Man šķiet, pēc TV5 slēgšanas lielākā daļa skatītāju izvēlēsies Krievijas kanālus."

Sīva konkurence

Televīzijas kanāls TV5 līdz ar LNT ir AS "Latvijas neatkarīgā televīzija" ziņā. Kompānija patiešām strādā ar milzīgiem, miljonos mērāmiem zaudējumiem, taču šāda situācija nebūt nav izveidojusies pēdējā gada laikā. Toties kompānija TV3 Latvia, kas strādā tajā pašā mediju apvienībā MTG TV Latvia (pieder zviedru koncernam MTG) un operē ar kanāliem TV3 un 3+, 2014.gadu noslēdza ar peļņu vairāk nekā 3 miljonu eiro apmērā. Pēdējā laikā TV5 bija stabils reitings – aptuveni 4%.

Teorētiski tas varētu kļūt par kanāla slēgšanas iemeslu, taču tas vēl joprojām ir viens no pieciem krievvalodīgās auditorijas vidū populārākajiem kanāliem un konkurē ar vietējo kompāniju retranslēto Krievijas produkciju. Trīs populārākie kanāli (Pirmais kanāls, NTV un REN TV) darbojas Baltijas Mediju Alianses paspārnē un pieder vietējam kapitālam. TV5 zaudējumus ir radījusi konkurence ar šiem kanāliem, uzskata Latvijas Raidorganizāciju asociācijas vadītāja Gunta Līdaka.

"TV5 slēgšana nepārsteidz.  Mēs visi zinām, ka situācija ar reklāmu mūsu tirgū nav īpaši laba – tas attiecas gan uz radio, gan televīziju. Tirgus stāv uz vietas. Krievu valodā raidošie Latvijas mediji strādā tajā pašā auditorijas segmentā, ko ieņem Latvijā strādājošie Krievijas plašsaziņas līdzekļi, tāpēc situācija nav īpaši veiksmīga," – viņa stāsta Sputnik.

Saeimas deputāts Boriss Cilēvičs uzskata, ka TV5 bija spiests konkurēt ne vien ar Krievijas kanāliem, bet arī mātes holdinga – MTG TV Latvia kanāliem: latviešu valodā raidošo LNT un TV3, kā arī krievvalodīgo 3+, izklaides kanālu, kurā galvenokārt tiek raidīti seriāli. 3+ neveido autorraidījumus, informatīvā bloka tajā vispār nav.

"TV5 un 3+ struktūra ir ļoti līdzīga. TV5 veidoja savas ziņas, taču pārējā ētera laikā rādīja ne īpaši "svaigas" komēdijas un seriālus, dažādus šovus un Krievijā tapušos humoristiskos raidījumus, kas, starp citu, ir redzami arī LNT. Kompānijas acīs tas ir ārpus profila esošs aktīvs. Diviem latviešu kanāliem vieta tirgū atrodas, bet 3+ un TV5 konkurēja viens ar otru," – Sputnik stāsta Boriss Cilēvičs.

Krievi netic nevienam

Taču ekspertus un sabiedrību interesē cits jautājums: kāda bija TV5 auditorija, kam tā uzticas un ko skatīsies turpmāk. Skeptiķi apgalvo: nav vērts gaidīt tirgus pārdali, jo runa ir par 5% krievvalodīgās auditorijas (mazliet vairāk kā 4% valstī kopumā). Cilēvičs uzskata, ka absolūtais rādītājs ir vēl pieticīgāks, jo televīzijas popularitāte krītas.

"Kad mēs runājam par tradicionālo televīziju, mēs runājam par vecāko paaudzi. Cilvēki vecumā līdz 35 gadiem, it īpaši krievvalodīgie, vispār neskatās televizoru. Visu nepieciešamo viņi sameklē internetā un  filmas skatās oriģinālvalodā. Ja redzams kaut kas interesants latviešu valodā, viņi to skatās latviski – valodas problēmas viņiem nav," – spriež politiķis.

Tomēr krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju vidū veiktā SKDS aptauja liecina: 43% respondentu norādīja, ka tieši TV5 viņi izmanto kā galveno informācijas avotu.

Gunta Līdaka norāda, ka Latvijas krievvalodīgajai auditorijai ir noteikta iezīme: šie cilvēki netic gandrīz nevienam. Izņemot televizoru. "Vēlēšanu rezultāti neattaisnoja krievvalodīgo iedzīvotāju gaidas. Politiķi, par ko viņi balsoja, atrodas opozīcijā. Līdz ar viņiem – arī valsts krievvalodīgie iedzīvotāji. Pats par sevi saprotams, ka no viņu puses jūtama liela neuzticība pret valsti un visu, kas ar to saistīts. Latvijā dzīvojošie krievvalodīgie ir pieraduši skatīties Krievijas televīziju," – uzskata eksperts.

Patiešām, Latvijā populārākie ir Krievijas kanāli. Saskaņā ar kompānijas TNS Latvija rīcībā esošajiem datiem, aptuveni 50% krievvalodīgās auditorijas dod priekšroku Pirmā kanāla, NTV, RTR un REN TV retranslācijām.

Valsts alternatīva

Varētu pieņemt, ka krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem nekas cits neatliek: skatīties Krievijas televīziju vai izslēgt televizoru. Patiešām, pirms dažiem gadiem citas iespējas nebija. Tomēr, sākoties krīzei Ukrainā, latviešu politiķus sāka uztraukt Latvijā retranslēto Krievijas kanālu ideoloģiskais elements. Krievijas kanāli ieņem stabilu līdera pozīciju Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vidū, tāpēc valdība nolēma sākt ar televīziju un piešķīra līdzekļus – 500 tūkstošus eiro krievu informācijas bloka izveidei sabiedriskajā televīzijas kanālā TV7.

"Televīzijas kanāla TV5 slēgšanu es vērtēju negatīvi, jo līdz ar to samazināsies plurālisms, samazināsies šeit, Latvijā veidotā satura apjoms. Taču pie mums ir kanāls, ko atbalsta valsts ar nodokļu maksātāju līdzekļiem – TV7. Tur ļoti labi vietējie žurnālisti runā krievu valodā un veido autorprogrammas. Es uzskatu, kas pašlaik mūsu televīzija un Nacionālā radio un televīzijas padome ir izraudzījušies pareizo ceļu," – Sputnik stāsta Saeimas deputāts, valdošās "Vienotības" pārstāvis Veiko Spolītis.

Taču daži eksperti neuzskata, ka LTV7 krievu valodā izstrādātā satura attīstībā ieguldītie līdzekļi ir patērēti mērķtiecīgi. "Agrāk šim kanālam bija vērā ņemama auditorija, taču pēdējo gadu laikā tā ir gandrīz zudusi. Nav vērts pat runāt par nopietnu konkurenci ar PBK (Pirmo kanālu) vai Krievijas kanāliem. Tāpēc LTV7 veidotās diskusijas un tokšovi pagaidām gūst mainīgus panākumus," – uzskata Boriss Cilēvičs.

"Nauda, ko valsts ieguldīja LTV7 krievu valodā izstrādātā satura attīstībā, nenesa adekvātu rezultātu. Par krievvalodīgo auditoriju mēs droši zinām: ar varu mīļš nebūsi. Neviens viņus nepiespiedīs skatīties valsts kanālu," – piezīmē Gunta Līdaka.

Cilvēki skatās, ko vēlas

Pašlaik neviens atklāti neapgalvo, ka valsts kanāla informatīvais bloks krievu valodā tika izstrādāts kontrpropagandas mērķiem, taču gan politiķi, gan specdienesti pastāvīgi kritizē Krievijas televīziju. Ikvienā atskaitē nacionālās drošības jautājumos iekļautas norādes par ideoloģiskajiem draudiem no Krievijas plašsaziņas līdzekļu puses; pastāvīgi tiek apspriesta nepieciešamība veidot vietējos materiālus krievu valodā.

"Svarīgākais uzdevums – sniegt informāciju par Latvijā notiekošo tiem iedzīvotājiem, kas skatās Krievijas kanālus un interesējas par notikumiem kaimiņvalstī.  Tas ir latviešu plašsaziņas līdzekļu un latviešu mediju politikas uzdevums. Perspektīvas nav īpaši saulainas. Mēs nesazināmies ar Latvijas krievvalodīgo auditoriju, bet krievi to dara visai aktīvi," – uzskata Gunta Līdaka.

Veiko Spolītis uzskata, ka Krievija ne vien translē informāciju saviem līdztautiešiem, bet arī cenšas viņu ietekmēt. "Valsts nevar vadīt cilvēku prātus, un mēs diemžēl esam spiesti skatīties, kā to dara tādi kanāli, kā NTV, ORT un RTR. Latvijā kontroles nav, cilvēki skatās, ko vēlas. Vissvarīgākais ir izglītojošais darbs, jo nekādi aizliegumi nekad nav līdzējuši. Labāk būtu izstrādāt vietējos materiālus tā, kā to veica igauņi – viņi izveidoja televīzijas kanālu krievvalodīgajai auditorijai," – viņš stāsta Sputnik korespondentam.

Paplašināt vai sašaurināt

Trešā kanāla ideja tika apspriesta gandrīz gadu. To aktīvi atbalstīja bijušais  Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants un Latvijas televīzijas vadītājs Ivars Belte. Arī politiķi, šķiet, saprata, ka šāds kanāls ir nepieciešams. Tomēr izrādījās, ka vienprātības nav, tiklīdz sākās runas par jautājuma finansiālo pusi. "Esmu skeptiski noskaņots par šo perspektīvu, jo Latvijā problemātiski ir rast finansējumu pat latviešu valodā raidošās sabiedriskās televīzijas un radio atbalstam. Tāpēc runāt jau varam, taču man šķiet, ka gaidāma tikai patreizējo LTV7 krievu valodā sagatavoto raidījumu saglabāšana," – Sputnik stāsta Boriss Cilēvičs. "Es uzskatu, ka tas ir gan naudas, gan politikas jautājums. No vienas puses valda uzskats, ka lojāli cilvēki skatās televīziju latviešu valodā; ja cilvēks nevēlas skatīties televizoru latviski, tas nozīmē, ka viņš nav lojāls. Tātad viņš nav mūsējais, un nav vērts pievērst viņam uzmanību. No otras puses, pieeja ir pragmatiskāka: ja Latvijas valsts patiešām vēlas nosūtīt kādu ziņu saviem krievvalodīgajiem pilsoņiem, ja valsts vēlas ar viņiem sazināties, nāksies veidot programmas krievu valodā. Tiesa, visi televīzijas profesionāļi uzskata: ja patiešām vēlaties noturēt auditoriju, nepieciešams atsevišķs kanāls."

Savukārt Veiko Spolītis uzskata, ka agri vai vēlu tiks atrasti krievu kanālam nepieciešamie līdzekļi. "Es uzskatu, ka mums jādodas tālāk pa izraudzīto ceļu un jāattīsta esošais kanāls krievu valodā. Mums ir jāiet pa Igaunijas ceļu. Kaimiņvalsts izveidoja televīzijas kanālu, kas strādā krievu valodā. Arī mēs plānojam kaut ko līdzīgu. Kā vienmēr, rodas problēmas ar finansējumu. Nākamajā gadā līdzekļi šiem mērķiem netiks piešķirti, taču 2016.-2018. gada budžetā nauda šiem mērķiem ir paredzēta," – viņš stāsta Sputnik.

663
Pēc temata
Rīgas dome arī turpmāk publicēs informāciju krievu valodā
Nils Ušakovs: Valsts valodas centrs pret Facebook
Der Standart: valodas jautājums Latvijā dzīvojošos sašķeļ, bēgļi - satuvina
Lācis, foto no arhīva

Lācis saplosījis govi fermera saimniecībā

5
(atjaunots 15:55 08.08.2020)
Lācis apmeties Alūksnes novadā un izposta dravas. Tagad tas ticis klāt pat saimnieka govij, ko pēc uzbrukuma nācies nokaut.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Iedzīvotāji aizvien biežāk novēro lāču valsts teritorijā. Dažkārt tikšanās ar ķepaiņiem tomēr sagādā nevis jaukas fotogrāfijas sociālajos tīklos, bet gan īstas šausmas.

Aizvadītajā nedēļā kādā zemnieku saimniecībā Alūksnes novadā notika ļoti nepatīkams incidents BВ.lv. Saimniecības īpašniekiem tas beidzies ar govs zaudējumu.

Saimniece Iveta pastāstīja: apkaimē visi zināja, ka kaut kur turpat klīst lācis. Dzīvnieks jau bija sapostījis dravu kaimiņos. Tomēr šoreiz lāča klātbūtni izjutusi arī viņa pati.

No rīta lopu aplokā sieviete ieraudzīja paralizētu govi ar nagu plēstām brūcēm. Tās skaidri liecināja – uzbrucis plēsīgs zvērs. Pie tam Iveta konstatēja, ka runa ir tieši par lāci.

Plēsējs bija uzbrucis vislielākajai govij, taču tā no rīta vēl bija dzīva, lai arī glābt to vairs nebija iespējams. Paralizēto dzīvnieku saimnieki bija spiesti nokaut gaļā.

Pie tam sarunā Iveta norādīja, ka risinājuma zemniekiem, kuri spiesti dzīvot kaimiņos ar bīstamo plēsēju, nav – lāči ir aizsargājami dzīvnieki.

Lācis
© Sputnik / Владимир Астапкович

Atgādināsim, ka pēdējos gados Igaunijā īstenoti mērķtiecīgi pasākumi brūno lāču populācijas vairošanai. Tagad viņiem kļuvis šauri Igaunijas teritorijā, un lāči apciemo Latviju.

Turklāt viņi ne tikai pastaigājas pa Latvijas mežiem pierobežas rajonā – viņi dodas dziļāk valstī un apmetas jaunās vietās. Speciālisti lēš, ka Latvijā, iespējams, dzīvo jau 20-50 lāči.

Lāčus medīt aizliegts, jo tie pieder pie aizsargājamo dzīvnieku kategorijas, tos uzrauga Dabas aizsardzības pārvalde.

Savukārt ķepaiņi jaunajā teritorijā nekautrējas iznīcināt dažu labu biškopja stropu. Tāpēc dravu saimniekiem jau iepriekš iesaka aizsargāt savas bites.

5
Tagi:
Latvija, lācis
Pēc temata
Latviju apciemojuši lāči: ķepaiņi nokļuvuši pat līdz deputātam
Vīrietim izdevies iemūžināt lācēnu pāri Ainažu apkaimē
Pandēmijas dēļ tukšajā Tallinā ienākuši lāči
Krievijas lācis ticis Valgas varasiestāžu rokās
Stacionārs fotoradars Juglas ielā Rīgā, foto no arhīva

Autovadītājiem pastāstīja, izvairīties no dubulta soda

3
(atjaunots 15:40 08.08.2020)
Tagad sods par CSN pārkāpumu jāapmaksā mēneša laikā, tomēr, lai paspētu laikus, jāpārliecinās, vai kompetentie dienesti var ar jums sazināties.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Autovadītājus aicina aktualizēt savu kontaktinformāciju Ceļu satiksmes drošības direkcijas vietnē, lai savlaicīgi saņemtu informāciju par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, vēsta lsm.lv.

No jūlija sākuma spēkā stājušies jaunie noteikumi, kas paredz: sods jānomaksā mēneša laikā, pretējā gadījumā tas tiks nodots piedziņai tiesu izpildītājiem. Šajā gadījumā nāksies samaksāt jau par trešo daļu vai pat divkārt vairāk, turklāt nav svarīgi, kā fiksēts pārkāpums.

Lai izvairītos no liekiem izdevumiem, vajag savlaicīgi saņemt informāciju par piespriesto sodu un apmaksāt to. CSDD pārstāve Ieva Bērziņa iesaka autoīpašniekiem reģistrēties direkcijas portālā un norādīt aktuālu elektronisko adresi, kurp tiks nosūtītas ziņas par pārkāpumiem. Autovadītājs var šeit uzzināt arī visu informāciju par sevi un palūgt izsūtīt atgādinājumu par sodu.

Ieva Bērziņa norādīja, ka ir ļoti svarīgi, lai cilvēks saņemtu informāciju par piespriesto sodu un varētu to operatīvi apmaksāt 30 dienu laikā.

Latvijas Tiesu izpildītāju asociācijas vadītājs Andris Spore atzīmēja, ka pagaidām esot grūti teikt, kā jaunie noteikumi ietekmējuši autovadītājus, jo laiks kopš to stāšanās spēkā nav ilgs.

Viņš pastāstīja, ka 30 dienu termiņš tiek skaitīts nevis no CSN pārkāpuma brīža, bet gan no lēmuma pieņemšanas dienas par soda piespriešanu.

Saskaņā ar jauno likumu, tiek sasaukta neliela sēde policijā, kur lieta tiek izskatīta. Tikai pēc tam tiek pieņemts lēmums, atklāja Spore.

Iepriekš vēstīts, ka jūlija sākumā spēkā stājās arī citi grozījumi. Piemēram, tagad pārkāpumi tiek summēti (agrāk lielākais pārsvēra mazāko). Pie tam virkne naudas sodu par braukšanu alkohola reibumā un bēgšanu no policijas ir būtiski izauguši, bet tāds pasākums, kā administratīvais arests ir svītrots.

3
Tagi:
Ceļu satiksmes drošības direkcija, CSN, sods
Pēc temata
Jauna sodu sistēma par CSN pārkāpumiem: daži pieaugs līdz 7 tūkstošiem eiro
Valsts policija: pieļaujamās alkohola koncentrācijas asinīs samazināšana nepalīdzēs
Fotoradari Latvijā filmēs pārkāpējus no aizmugures
Latvijai nav naudas "gudrajiem" fotoradariem: projekts ir slēgts
ASV karavīri Polijā, foto no arhīva

ASV 5. armijas korpusa pastāvīga klātbūtne Polijā pēc pulvera

0
(atjaunots 16:22 08.08.2020)
Vērā ņemamu ASV bruņoto spēku pastāvīga dislokācija Polijā atgādina "kontrolšāvienu" Eiropas starptautiskās drošības sistēmā.

Ja divu pasaules karu dalībnieks – ASV 5. armijas korpuss – negatavojas trešajam karam, ir grūti izprast, kāda iemesla dēļ tas pārvietots no Ziemeļamerikas uz Baltijas reģionu, uz valsti, kas robežojas ar Krieviju, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

ASV un Polija saskaņojušas "pastiprinātas sadarbības aizsardzības jomā" noteikumus, un 4. augustā izskanēja ziņa, ka Polijas teritorijā darbu sāk ASV 5. armijas korpusa vadība. Saskaņā ar vienošanos, Polijā dislocētajiem 4500 amerikāņu karavīriem pievienosies vēl tūkstotis. Un tas ir tikai lielu pārmaiņu sākums.

Acīmredzot, Vašingtona izraudzījusies Poliju galvenā sabiedrotā lomai Austrumeiropā militāri politiskai konfrontācijai ar Krieviju. Var prognozēt ASV spēku tālāku migrāciju no Vācijas uz Baltijas reģionu, kur arī Lietuva, Latvija un Igaunija ir gatavas konkurēt par Pentagona "mīļākās sievas" statusu – par amerikāņu armijas vienību dislokāciju savā teritorijā.

Iepriekš vēstīts, ka ASV plāno samazināt savu 36 tūkstošus lielo kontingentu Vācijā par 11 900 kareivjiem, no kuriem 5600 tiks dislocēti citās Eiropas valstīs.

Par 5. armijas korpusa jaunās komandstruktūras formēšanu ASV ar mērķi paplašināt iespējas Eiropā – pievēršot uzmanību Krievijai – kļuva zināms jau februārī – par to informēja The Wall Street Journal.

Toreiz notikums nekādu lielo atbalsi neguva. Organizatoriska struktūra, militārā nozīme un ģeogrāfija nebija atspoguļoti pilnībā, turklāt amerikāņu "darbības pret Krievijas potenciālajiem draudiem" nav nekas jauns.

Šķita, ka Pentagons atjaunojis tikai 5. armijas korpusa štābu (tas oficiāli izformēts 2013. gadā), ko veidos 635 militārpersonas, lai "sinhronizēt ASV armijas taktisko vienību, sabiedroto un partneru darbības operācijās Eiropā". Par dislokācijas galveno punktu tika nosaukts Noksa forts Kentuki štatā, un tikai 200 virsniekiem vajadzēja pakot mugursomas tālākam dienestam ASV operatīvajā komandpunktā Eiropā.

Šodien mēs novērojam, kā ASV armijas korpusa štābs Polija "apaug" ar pakļautiem karaspēkiem. Sākumam – pilnvērtīga brigāde, gandrīz 6 tūkstoši cilvēku.

Korpuss ir nopietna lieta

Par armijas korpusa galveno darbības veidu tiek uzskatīts uzbrukums. ASV Lauka nolikumā teikts: "Tikai ar uzbrukumu var salauzt pretinieka pretestību, pārņemt iniciatīvu un galu galā izcīnīt uzvaru kaujā (operācijā)." Runa ir par pārrāvumiem, aplenkumiem un frontālu uzbrukumu īsā laikā ar efektīviem triecieniem ar kodolieročiem un konvenionālajiem līdzekļiem. Tas noteikti ir zināms arī Polijā.

Pēc septiņus gadus ilgas aizmirstības atjaunoto amerikāņu 5. korpusu ir vērts apskatīt tuvāk. ASV Sauszemes spēkos ir tikai četri tamlīdzīgi operatīvi taktiskie grupējumi. Korpusa analogs Krievijā – izvērsta vispārējā armija, ko veido vairākas divīzijas, brigādes un pulki.

Vācijas teritorijā ASV 5. armijas korpusa sastāvā bija trīs divīzijas (tostarp – viena tanku divīzija), sešas brigādes un liels skaits citu vienību – kopā aptuveni 45 tūkstoši karavīru. Tomēr Polijā (un citās Baltijas valstīs) itin labi var pakāpeniski atjaunot tādu struktūru, bruņojuma skaitu un kvalitāti. Pie tam relatīvā "rotācija" neko nemainīs – valstī pastāvīgi uzturēsies desmitiem tūkstošu amerikāņu karavīru ar saviem ieročiem un kara tehniku.

Nesenā pagātnē ASV armijas korpusu veidoja viena tanku un divas mehanizētās divīzijas, bruņu kavalērijas pulks, divas lauka artilērijas grupas. Kopā – līdz 60 tūkstoši karavīru, 900 tanki, aptuveni 20 operatīvi taktisko raķešu Lance starta iekārtas, vairāk nekā divi simti 203 mm un 155 mm kalibra haubices (tās var izmantot arī kodollādiņus), 300 mīnmetēji, līdz 3800 granātmetēji, 200 helikopteri, vairāk nekā 300 zenītlīdzekļu.

Pie tam Vašingtonas un Varšavas vienošanās paredz dislocēt Polijā amerikāņu armijas mācību centru, bezpilota lidaparātu eskadriļu Laskas pilsētā un speciālo uzdevumu vienības Ļubļiņecas pilsētā.

Pēc tam vienā brīdī būs loģiski pastiprināt PGA un PRA sistēmu, "savilkt" Polijā amerikāņu vidēja darbības rādiusa raķetes. Kaut kādu iemeslu dēļ ASV taču izstājās no INF un plāno Krievijas "savaldīšanu" gadiem uz priekšu.

Veidojas ļoti labi saprotama situācija. Tā apdraud ne tikai Krievijas Federāciju vien. Pēc abiem pasaules kariem ASV 5. armijas korpuss piedalījās karadarbībā Dienvidslāvijā (1995. gads), Irākā (no 2002. gada), Afganistānā (no 2006. gada). Rezultātā minētās valstis tika lemtas gadiem ilgām nelaimēm, tajās sagrauta ekonomika, gājuši bojā tūkstošiem mierīgu iedzīvotāju.

ASV armijas korpusi netiek formēti miera misijām, un perspektīvā Polija nevar justies drošībā.

Akmens svešā dārziņā

Tomēr Polijas valdība ir sajūsmā par ASV armijas lielā štāba pārdislokāciju uz Poznaņu (300 km attālumā no Kaļiņingradas apgabala) un amerikāņu militārā grupējuma pieaugumu. Politiķi dēvē savu valsti par NATO jaunās koncepcijas "stūrakmeni" austrumu virzienā. Varšavu priecē pat jaunā terminoloģija – amerikāņu politiķi un ģenerāļi aizvien biežāk runā nevis par austrumu flanga aizsardzību, bet gan par "NATO austrumu fronti". Pārsteidzoša vieglprātība. Fronte neizbēgami nozīmē karu un tūkstošiem cilvēku nāvi. Nekā laba.

Protams, Krievija savlaicīgi, konsekventi un mūsdienīgi reaģēs uz ASV 5. armijas korpusa parādīšanos kaimiņos. Ja Pentagons reiz, nepūloties īpaši saskaņot rīcību ar Poliju, nolems iemest "stūrakmeni" kaimiņu "dārziņā", nav grūti iedomāties, kas un kādā skaitā atlidos atbildei.

2020. gadā Krievijas Bruņoto spēku bruņojuma modernizācija sasniegs 70%. Krievijas karaspēku un flotes cīņas gatavības pārbaude jūlijā 149 755 karavīri 52 sauszemes, aviācijas un jūras poligonos sekmīgi izpildīja manevrietilpīgas aizsardzības un uzbrukuma uzdevumus, kuros tika izmantotas  26 820 bruņojuma un kara tehnikas vienības, 414 lidaparāti, 106 kuģi. Septembrī mēs ieraudzīsim daudz interesanta stratēģiskajās štāba mācībās "Kaukāzs 2020".

Lai arī Krievija ir daudz hiperskaņas "dūžu piedurknē", tai ir daudz vairāk valstiskās gudrības un savaldības attiecībās ar neadekvātiem "partneriem". Tāpēc globāls konflikts Eiropai un Amerikai nav nenovēršams.

Pentagona gājiens uz Tuvajiem Austrumiem var arī nākotnē būt "ASV lielākā kļūda". Tā būs  mazāka nekā karš ar Krieviju. Spriežot pēc ASV valsts sekretāra Maika Pompeo nesenā vērtējuma, Vašingtona un Maskava ir panākušas progresu pārrunās par bruņojuma kontroli. Tiesa, ASV bijusī valsts sekretāre Kondolīza Raisa drošības forumā Aspenā (Aspen Security Forum) tajā pašā dienā klāstīja: "Tā ir laba doma – izvest daļu spēku no Vācijas un dislocēt tālāk uz austrumiem" (ASV konkurējošie politiskie spēki ir aizkustinoši vienprātīgi "Krievijas savaldīšanas" stratēģijā).

Un tomēr ASV 5. armijas korpuss Polijā ne mazākā mērā neiekļaujas miermīlīgas līdzāspastāvēšanas  shēmā. Tā dēļ Baltijas valstis līdz ar visu Eiropu ir lemtas ilgstošai militāri politiskai turbulencei.

0
Tagi:
karaspēks, Polija, ASV
Pēc temata
Nesavaldība savaldīšanas labad. ASV pārsviež spēkus tuvāk Krievijas robežām
Pentagons: ASV nosūtīs uz Poliju papildu 1000 karavīru
Eksperts: Poliju neinteresē, vai ASV dislocēs spēkus Baltijā
Polijā sākušās mācības, kas varēja kļūt par ASV spēku masveida pārvietošanu uz Eiropu