Dzelzceļa ainava.  Foto no arhīva

Latvijas Dzelzceļš: mazāki tarifi, vairāk kravu

57
(atjaunots 17:17 16.02.2016)
Satiksmes ministrs Uldis Augulis nākamajam Latvijas Dzelzceļa vadītājam uzdos atgūt uzņēmuma konkurētspēju.

RĪGA, 16. feb — Sputnik. Kravu apgrozījums Latvijas ostās šī gada janvārī salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir krities par 14,5% — tas sastāda 5,5 milj. tonnu. Satiksmes ministrs Uldis Augulis to vērtē kā "ievērojamu kritumu" un pat vērtē, ka situācija šī gada janvārī ir "dramatiska". Ministrs saskata tikai vienu iespēju – samazināt esošos tarifus. Pašlaik tie pārsniedz pat kaimiņvalstu – Igaunijas un Lietuvas piedāvātos tarifus.

Taču Latvijai kravas piesaistīt var ne tikai tarifu maiņa, uzskata Augulis. Šajā jomā ir palīdzīgu roku var sniegt bizness, popularizējot Latvijas priekšrocības starptautiskajās izstādēs. Piemēram, pavasarī Rīgā notiks Eiropas un Ķīnas transporta ministru konference "16+1"; tajā piedalīsies arī uzņēmēji. Ar tās palīdzību amatpersonas iecerējušas piesaistīt Latvijā kravas no Ķīnas un Kazahstānas.

Metalurģijas kombināts. Foto no arhīva
© Sputnik / Vladimir Song
Par to, ka Latvijas Dzelzceļa tarifi ir pārāk augsti, tika spriests arī biedrībā "Baltijas asociācija – transports un loģistika". Speciālisti secina, ka "pašreizējā sistēma ir novecojusi un neatbilst ekonomiskajai situācijai. Rezultātā tiks zaudētas kravas miljoniem eiro vērtībā un samazināsies ieguldījums Latvijas tautsaimniecības attīstībā."
Krievija vēlas pielikt punktu tranzītam cauri Baltijas valstīm, taču pagaidām tai nav pietiekami plašas iespējas, lai nodrošinātu kravu pārvadājumus tikai savā teritorijā. Energoresursu cenas krišanās apstākļos KF ir spiesta tos eksportēt visos iespējamos virzienos.

Kravu transporta un uzglabāšanas pakalpojumi Latvijā veido 8% valsts kopprodukta. KMPG rēķina, ka, zaudējot tranzītu no Krievijas, Latvijas ekonomika zaudēs 1,3 miljardus eiro, 2,4% nodokļu ienākumu, un bezdarba līmenis valstī pieaugs par 1,1%.

Atzīmēsim, ka pašlaik uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš vadītāja vieta ir brīva. Postenis atbrīvojās pēc tam, kad iepriekšējo uzņēmuma vadītāju Uģi Magoni aizturēja KNAB darbinieki – viņš tiek turēts aizdomās par kukuļa saņemšanu lielos apmēros. Pagājušā gada 6. augustā viņš atgriezās no Igaunijas. Pie stūres sēdēja autovadītājs. Magoņa mašīna centās bēgt no īpašā dienesta darbiniekiem, taču ceļu remonta dēļ bēglis tika panākts.

Automašīnas pārmeklēsanas laikā KNAB bagāžniekā atrada aptuveni 500 000 eiro, kuru izcelsmi ierēdnis nevarēja izskaidrot. Pēc šī incidenta Uģis Magonis tika apcietināts un atlaists no darba. Brīvībā viņš iznāca tikai 2015. gada oktobrī, kad Latvijas Dzelzceļa bijušā vadītāja sieva iemaksājusi drošības naudu 400 000 eiro apmērā. Izmeklēšana turpinās.

Izziņai: Sadarbības formātā "16+1" strādā Ķīna un 16 Centrālās un Austrumeiropas valstis: Albānija, Maķedonija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Melnkalne, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija.

57
Vladimirs Lindermans

Lindermans pastāstīja, ar ko saistīta "vecāku lietas" atsākšana

6
(atjaunots 09:50 14.07.2020)
Latvijas Ģenerālprokuratūra ir pārliecināta, ka "valsts ienaidnieki" nedrīkst gūt uzvaru pār valsti, tāpēc ir jāpanāk viņu sodīšana, paziņoja tiesībsargs un publicists Vladimirs Lindermans.

RĪGA, 14. jūlijs – Sputnik. Tiesībsargs un publicists Vladimirs Lindermans pastāstīja, ka Latvijas Ģenerālprokuratūra informējusi par kriminālprocesa atsākšanu sakarā ar viņa uzrunu Vislatvijas vecāku sapulcē 2018. gada martā.

"Vecāku sapulces" lieta ilga divus gadus, atgādināja Lindermans.

"Valsts drošības dienests konstatēja, ka nozieguma sastāva nav, un 2020. gada pavasarī lieta tika slēgta. Nesen Ģenerālprokuratūra pieņēma lēmumu atsākt lietvedību. Negribu izskatīt nekādus konspiroloģiskus iemeslus, pēc būtības, iemesls ir tikai viens – sistēmai nepatīk zaudēt," paziņoja Lindermans.

Publicists pastāstīja, ka aptuveni pirms mēneša viņš iesniedzis pieprasījumu par likumīgo naudas kompensāciju pēc procesa.

"Tādus iesniegumus izskata tieši Ģenerālprokuratūra, tāpēc lietas atjaunošanu var uzskatīt par atbildi: "valsts ienaidnieki" nedrīkst izcīnīt uzvaru pār valsti, tāpēc jāvelk lieta garumā pēc iespējas ilgāk un jāpanāk notiesāšana," atzīmēja Lindermans.

2018.gada 31.martā Rīgā notika Vislatvijas vecāku sapulce, kurā simtiem vecāku un viņu bērni, kā arī politisko un sabiedrisko organizāciju pārstāvji tikās zem Krievu skolu aizstāvības štāba lozungiem ar mērķi aizsargāt izglītību krievu valodā.

Pasākums, tā organizatori un dalībnieki ļoti nepatika Latvijas varasiestādēm, kas tobrīd intensīvi cīnījās pret krievu skolām, un Drošības policija (tagad – Valsts drošības dienests) zibenīgi saskatīja politiķu un tiesībsargu runās aicinājumus uz "sabiedrības šķelšānu" un visādu "starpnacionālā naida kurināšanu".

Šī iemesla dēļ pret krievvalodīgajiem tiesībsargiem un politiskajiem darbiniekiem tika ierosinātas vairākas krimināllietas.

Citu starpā bija arī Latvijas Krievu savienības priekšsēdētāja Tatjana Ždanoka, partijas valdes loceklis Iļja Kozirevs, kā arī publicisti Vladimirs Lindermans un Aleksandrs Gapoņenko.

Nākamo divu gadu laikā T.Ždanoka ne vienu reizi vien tika nopratināta, Kozirevs, Lindermans un Gapoņenko pat pasēdēja izmeklēšanas izolatorā. Pie tam Kozirevs tika aizturēts tikai pāris dienas, bet Lindermanu turēja ilgāk, savukārt Gapoņenko pat "sēdēja" Centrālcietumā gandrīz piecus mēnešus.

Линдерман рассказал, с чем связано возобновление "дела родителей"
6
Tagi:
Vladimirs Lindermans, Ģenerālprokuratūra
Pēc temata
"Vecāku lietas" mācība: laiks atmest politkorektuma važas
"Bīstamajiem" aktīvistiem aizbāztas mutes: vecāku sapulces dalībnieki saņēmuši "piedošanu"
"Baltiem diegiem šūts": krievu skolu aizstāvju lietā pielikts punkts
Ja cīnies par tiesībām, esi gatavs sēdēt: Lindermans par krievu iebiedēšanu Latvijā
Ramona Petraviča

Iniciatīvas 200 miljonu vērtē: LM atbild sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiķiem

6
(atjaunots 09:45 14.07.2020)
Pretēji Petravičas vārdiem pēc Satversmes tiesas sprieduma, Labklājības ministrijas miljoniem eiro vērtajā piedāvājumu kompleksā nav pieminēta ne sociālā nodrošinājuma pabalsta grozīšana, ne vecuma pensijas aprēķina bāzes palielināšana. Kam sola palīdzību?

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. iniciatīvas vairāk nekā divsimt miljonu eiro apmērā – Labklājības ministrijas atbilde sociālās drošības sistēmas kritiķiem. Nākamā gada prioritāšu sarakstā ir pensiju piemaksas, ģimenes pabalsti un atbalsta pasākumi bērniem ar invaliditāti, vēsta Neatkarīgā.

Tomēr resors nav sniedzis ne valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, ne minimālās pensijas palielināšanas aprēķinu, lai arī labklājības ministre pēc Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas paziņoja, ka vēlas palielināt šo pabalstu līdz 109 eiro. Tiesa, no Satversmes tiesas sprieduma izriet, ka problēmu rada ne tikai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta zemais apmērs, bet sociālā drošība pašos pamatos.

Milzīgas summas

Labklājības ministrijas priekšlikumi par nākamajā gadā īstenojamajiem 18 nozares politikas prioritārajiem pasākumiem iesniegti Finanšu ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram. Kopumā, pēc LM aprēķiniem, to īstenošanai nepieciešami 216 miljoni eiro. Tiesa, norāda resors, atsevišķi pasākumi paredz arī ienākumu kompensāciju, tāpēc kopējā pasākumu ietekme tiek lēsta aptuveni 90 miljonu eiro apmērā.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Labklājības ministre Ramona Petraviča uzreiz pēc Satversmes tiesas sprieduma paziņoja, ka ir apņēmības pilna gan pabalstu palielināt, gan celt vecuma pensijas aprēķina bāzi, kas nav mainīta 15 gadus. Tomēr minēto prioritāšu sarakstā nav ne vārda par minimālo pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un to palielināšanu.

Ministre iesniedza valdībā minimālā ienākumu līmeņa sistēmas pilnveides plānu. Līdzīgu projektu LM iesniedza Ministru kabinetā jau pērn un aicināja valdību minimālo pensiju palielināt līdz 99 eiro. Valdība iniciatīvu neatbalstīja.

Labklājības ministrijas speciālists Egils Zariņš paskaidroja, ka resora prioritāšu sarakstā patiešām nav iekļauts jautājums par minimālo pensiju un sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet ministrija to piedāvās atsevišķi. Tātad pašreizējās iniciatīvās paredzētajiem izdevumiem (216 miljoni eiro) pievienosies summa, kas nepieciešama minēto pabalstu palielinājumam aptuveni 30 miljonu eiro apmērā, rēķinot pēc pagājušā gada datiem.

Vai piešķirs naudu asistentiem

Prioritāro pasākumu sarakstā iekļauts papildu finansējuma pieprasījums izmaiņām asistenta pakalpojumā personām ar invaliditāti. Asistenta pakalpojums pašvaldībā, ko finansē no valsts budžeta, tika ieviests 2013. gadā, lai sniegtu atbalstu nokļūšanai darba vietā, izglītības iestādē vai pakalpojumu saņemšanas vietā, tomēr pašlaik notiek diskusijas par šī pabalsta nākotni.

Labklājības ministrija piedāvā valdībai piecus pakalpojuma izmaiņu variantus. Viens no tiem paredz mainīt un paplašināt pakalpojumu bērniem ar invaliditāti un vienlaikus arī mainīt pakalpojuma piešķiršanas kārtību. Plānots arī paaugstināt asistenta atalgojumu. Lai to īstenotu, kopā nepieciešami 23,3 miljoni eiro.

Deviņus miljonis eiro plānots atvēlēt pensiju saņēmēju atbalstam un viņu ienākumu palielināšanai. No 2021. gada Labklājības ministrija piedāvā pakāpeniski nodrošināt piemaksas vecuma un invaliditātes pensijām, kuras piešķirtas laikā no 2012. gada. Arī šis jautājums jau vairākkārts apspriests Saeimā, bet līdz šim nav atrasti pietiekami līdzekļi. Labklājības ministrija arī rosina palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu pensijām no 300 līdz 350 eiro mēnesī (4200 eiro gadā).

Ģimenēm ar bērniem rosina piešķirt jaunu pabalstu 50 eiro apmērā par katru bērnu, taču šāda pabalsta kopējā ietekme uz valsts budžetu 2021. gadā plānota virs 30 miljoniem eiro. Vēl 15 miljoni eiro paredzēti dažādu sociālo pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, piemēram, tehnisko palīglīdzekļu saņēmēju rindas mazināšanai.

6
Tagi:
Ramona Petraviča, Satversmes tiesa, Labklājības ministrija
Pēc temata
Latvijas valdība plāno palielināt "bērnu" pabalstus
Šī gada pensiju indeksācija Latvijā: kam un kādā apmērā
Minimālais ienākumu līmenis Latvijā ir atzīts par Satversmei neatbilstošu
Deputāts: pēc tiesas verdikta labklājības ministrei derētu pamest savu amatu
Atomzemūdene K-535 Jurij Dolgorukij

Ko dara Krievijas atomzemūdene Baltijas jūrā

0
(atjaunots 12:18 14.07.2020)
Zviedru telekanāls SVT ceļ trauksmi: Baltijas jūrā iegājusi Krievijas atomzemūdene, kas spēj nest liela darbības rādiusa spārnotās raķetes un torpēdas ar kodolgalviņām, kuru jauda "desmitkārt pārspēj bumbu, kas noslaucīja no zemes virsmas Hirosimu".

Zviedru eksperti vērtē, ka šis Krievijas solis ir spēka demonstrējums. Faktu, ka jau pirms ilga laika ieplānota kuģa dalība Krievijas JKF dienai veltītajā Galvenajā jūras kara parādē, skandināvu militārpersonas un speciālisti ir sekmīgi ignorējuši.

Zviedrijas Aizsardzības pētījumu institūta pētniecības nodaļas vadītājs Niklass Granholms izteica pieņēmumu, ka tuvāko dažu nedēļu laikā notiks kaut kādas Krievijas JKF mācības. Viņš piezīmēja, ka 150 metrus garā zemūdene ar diviem kodolreaktoriem ir pārāk liela un bīstama Baltijai. 60 metrus garās zviedru dīzeļa zemūdenes nepārprotami tai piekāpjas. Militārais eksperts secināja: "Antei" ir Krievijas militārā spēka demonstrācija.

Izdevums "Stockholm seičas" (krievu valodā) publicēja cita speciālista, drošības padomnieka Joakima fon  Brauna viedokli: "Krievijas militāristi sūta mums skaidru signālu: viņi vēlas parādīt, ka ir lieli un stipri." Zviedrijas Bruņotie spēki seko notikumiem Baltijā. Dāņi ļoti lepojas ar to, ka pirmie ieraudzīja 150 metrus garo "adatu siena kaudzē", tas ir, Krievijas  zemūdens atomkreiseri K-266 "Orel" virs ūdens, pārvietojoties ar aptuveni 15 mezglu ātrumu (27 km/h).

Атомный подводный ракетоносный крейсер Орел, архивное фото
© Sputnik / Александр Гальперин
Raķešu zemūdens atomkreiseris "Orel". Foto no arhīva

Ko nu tur runāt par Baltijas jūru vien – apdraudēts ir viss Atlantijas okeāns. Rietumu eksperti atzīmē, ka pēdējo gadu laikā Krievijas zemūdenes būtiski uzlabojušas savus rādītājus, ekipāžas kļuvušas meistarīgākas. Tālās darbības zemūdenes sagādā galvas sāpes NATO, kas iepriekš sprieda par kundzības zudumu Ziemeļu Atlantijā. Un tomēr, kas īsti notiek Baltijā?

Zemūdens raķešu atomkreiseris K-266 "Orel" ar kodoliekārtu patiešām devās no Ziemeļu flotes uz Somu līci Baltijas jūrā. Krievijas Aizsardzības ministrija to neslēpj. Zināms arī tas, ka projekta 949A "Antei" zemūdenes paredzētas cīņai ar pretinieka aviācijas bāzes grupējumiem, un Baltijas reģiona valstis var gulēt mierīgi (aviācijas bāzes kuģu tām nav). "Orel" mērķis nav arī NATO jūras kara spēki Eiropā.

Atbilde uz jautājumu par Krievijas atomzemūdenes pārgājiena mērķi ir acīmredzama. Jūlija pēdējā svētdienā (2020. gadā – 26. jūlijā) Krievija svin Jūras kara flotes dienu. Tāpēc ir dīvaini, ka jūras spēku speciālisti Baltijas reģiona valstīs tagad lauza galvas par atomzemūdenes vizītes mērķi. Atgādināšu, ka 2018. gadā kreiseris "Orel" jau pārstāvēja Ziemeļu floti Krievijas Galvenajā jūras kara parādē Somu līcī. Toreiz (tāpat kā tagad) ekipāža pārvarēja vairāk nekā 1500 jūras jūdzes (apmēram 2800 km) no Severomorskas līdz Kronštatei, tomēr misija ir miermīlīga.

"Antei" partneriem pāri nedarīs

Projekta 949A "Antei" daudzfunkcionālās trešās paaudzes atomzemūdenes ("Orel", "Smolensk", "Voronezh", "Omsk", "Tver" un citas) paredzētas raķešu uzbrukumam pretinieka aviācijas bāzes kuģiem un krasta objektiem ar virsskaņas spārnotajām raķetēm "Granit", kuru darbības rāduss ir apmēram 500 km. Tām ir izturīgs cilindriskas formas korpuss (10 tilpnes) no 45-68 mm bieza tērauda un pretkuģu raķešu palaišanas iekārtas izvirzītas ārpus korpusa 45 grādu leņķī pret apvārsni (zemūdens starts). Konstrukcija nostiprināta reisiem arktiskajos platuma grādos. Pie tam "Antei" izmaksā aptuveni 10 reizes mazāk nekā amerikāņu aviācijas bāzes kuģis, piemēram, "Nimitz".

Zemūdens kreiseris K-266 "Orel" uzņemts Krievijas JKF 1993. gadā. pēc modernizācijas 2017. gadā tā bruņojumā ir pretkuģu raķešu komplekss P-800 "Oniks" ar 72 raķetēm 3M-45 un 24 dažādu tipu torpēdām. Salīdzinājumam: Ziemeļu flotes flagmanis, smagais raķešu atomkreiseris "Piotr Velikiy" saņēmis tikai 20 pretkuģu raķetes. "Orel" paplašinājis iespējas uz jauno automatizēto cīņas kontroles sistēmu, hidroakustiskās sistēmas un kluso dzenskrūvju rēķina. Iepriekš kļuva zināms, ka dziļās modernizācijas gaitā "Antei" saņems arī raķešu kompleksus "Kalibr", kas ļauj apšaudīt sauszemes objektus līdz 2500 km attālumā.

Lai nu būtu kā būdams, raķešu zemūdens atomkreiserim "Orel" ir unikālas kaujas īpašības, tas var ienirt līdz 600 m dziļumā, tam ir milzīga – 24 tūkst. tonnu – tonnāža. Zemūdene ir 155 metrus gara, zem ūdens spēj pārvietoties ar 32 mezglu ātrumu (apmēram 59 km/h), autonomais darbs – 120 diennaktis, ekipāža – 130 cilvēki. Tā sekmīgi piedalījusies mācībās un reisos, divkārt saņēmusi JKF komandiera balvu par šaušanu pa mērķiem jūrā.

Lepnā ķīļūdens ierindā

13. jūlijā Krievijas JKF komandieris admirālis Nikolajs Jevmenovs informēja: "Ziemeļu flotes kuģu vienība: lielais pretzemūdeņu kuģis "Viceadmiral Kulakov" un raķešu zemūdens atomkreiseris "Orel" ieradušies Somu līcī, lai piedalītos Galvenajā jūras kara parādē. Tuvākajā laikā vienība sāks pasākumus saskaņā ar Parādes organizācijas plānu." Kronštates reida akvatorija ir gatava uz laiku uzņemt lielas tonnāžas kuģus.

Pārgājiena laikā lielā pretzemūdeņu kuģa "Viceadmiral Kulakov" un raķešu zemūdens atomkreisera "Orel" ekipāžas organizēja virkni mācību pretgaisa un pretzemūdeņu aizsardzības jomā, signālu apmaiņas mācības dienas un nakts laikā, cīņā par izdzīvošanu. Vērtīgu pieredzi guva sardzes virsnieki un stūrmaņi, ņemot vērā navigācijas īpatnības Baltijas jūras akvatorijā.

Sākušies lielas tonnāžas kara kuģu parādes ierindas treniņi. Kopā ar kreiseri "Orel" Kronštates reidā svētkiem gatavojas lielais pretzemūdeņu kuģis "Viceadmiral Kulakov", lielie desanta kuģi "Minsk" un "Korolev". Ekipāžas pilnveido sakaru un mijiedarbības sistēmu, kustību ķīļūdens kolonnā noteiktajā ātrumā un kursā. Tiek pāŗbaudīta sardzes virsnieku un stūrmaņu gatavība braucienam Kronštates sarežģītajā akvatorijā (tā nav viegla pat Baltijas flotes jūrniekiem).

Mūsdienu Baltijas flote ir Krievijas priekšpostenis Rietumu virzienā, daudzveidīga operatīvi stratēģiskā vienība, kas ietver kuģus, jūras aviāciju, pretgaisa aizsardzības līdzekļus, krasta spēkus, vienoto operatīvās un tehniskās sagādes struktūru. Galvenajā parādē iestaistīti plaši Jūras kara flotes spēki un līdzekļi (desmitiem kuģu, lidmašīnu un helikopteru), tāpēc svētki līdzinās stratēgiskajai operācijai. Mērķis ir miermīlīgs, taču organizācija – militāra. Tas ir normāli. Krievijas Jūras kara flotes klatbūtne Baltijas jūrā nav draudīga militārā spēka demonstrācija, tas ir jau 317 gadus ilgs vēsturisks fakts. Un raķešu zemūdens atomkreiseris "Orel" te ir mājās, nevis ciemos.

0
Tagi:
Krievijas Jūras kara flote, Baltijas jūra
Pēc temata
Krievijas JKF papildinājis jaunākais raķešu zemūdens kreiseris
Somu avīze: Krievija sūta uz Baltijas jūru lielāko zemūdeni pasaulē
Mediji noskaidrojuši, kad tiks nolaisti ūdenī "Poseidonu" nesēji
"Boreju" medības. NATO izdomājuši, kā cīnīties ar krievu zemūdenēm