Dzelzceļa ainava.  Foto no arhīva

Latvijas Dzelzceļš: mazāki tarifi, vairāk kravu

57
(atjaunots 17:17 16.02.2016)
Satiksmes ministrs Uldis Augulis nākamajam Latvijas Dzelzceļa vadītājam uzdos atgūt uzņēmuma konkurētspēju.

RĪGA, 16. feb — Sputnik. Kravu apgrozījums Latvijas ostās šī gada janvārī salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir krities par 14,5% — tas sastāda 5,5 milj. tonnu. Satiksmes ministrs Uldis Augulis to vērtē kā "ievērojamu kritumu" un pat vērtē, ka situācija šī gada janvārī ir "dramatiska". Ministrs saskata tikai vienu iespēju – samazināt esošos tarifus. Pašlaik tie pārsniedz pat kaimiņvalstu – Igaunijas un Lietuvas piedāvātos tarifus.

Taču Latvijai kravas piesaistīt var ne tikai tarifu maiņa, uzskata Augulis. Šajā jomā ir palīdzīgu roku var sniegt bizness, popularizējot Latvijas priekšrocības starptautiskajās izstādēs. Piemēram, pavasarī Rīgā notiks Eiropas un Ķīnas transporta ministru konference "16+1"; tajā piedalīsies arī uzņēmēji. Ar tās palīdzību amatpersonas iecerējušas piesaistīt Latvijā kravas no Ķīnas un Kazahstānas.

Metalurģijas kombināts. Foto no arhīva
© Sputnik / Vladimir Song
Par to, ka Latvijas Dzelzceļa tarifi ir pārāk augsti, tika spriests arī biedrībā "Baltijas asociācija – transports un loģistika". Speciālisti secina, ka "pašreizējā sistēma ir novecojusi un neatbilst ekonomiskajai situācijai. Rezultātā tiks zaudētas kravas miljoniem eiro vērtībā un samazināsies ieguldījums Latvijas tautsaimniecības attīstībā."
Krievija vēlas pielikt punktu tranzītam cauri Baltijas valstīm, taču pagaidām tai nav pietiekami plašas iespējas, lai nodrošinātu kravu pārvadājumus tikai savā teritorijā. Energoresursu cenas krišanās apstākļos KF ir spiesta tos eksportēt visos iespējamos virzienos.

Kravu transporta un uzglabāšanas pakalpojumi Latvijā veido 8% valsts kopprodukta. KMPG rēķina, ka, zaudējot tranzītu no Krievijas, Latvijas ekonomika zaudēs 1,3 miljardus eiro, 2,4% nodokļu ienākumu, un bezdarba līmenis valstī pieaugs par 1,1%.

Atzīmēsim, ka pašlaik uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš vadītāja vieta ir brīva. Postenis atbrīvojās pēc tam, kad iepriekšējo uzņēmuma vadītāju Uģi Magoni aizturēja KNAB darbinieki – viņš tiek turēts aizdomās par kukuļa saņemšanu lielos apmēros. Pagājušā gada 6. augustā viņš atgriezās no Igaunijas. Pie stūres sēdēja autovadītājs. Magoņa mašīna centās bēgt no īpašā dienesta darbiniekiem, taču ceļu remonta dēļ bēglis tika panākts.

Automašīnas pārmeklēsanas laikā KNAB bagāžniekā atrada aptuveni 500 000 eiro, kuru izcelsmi ierēdnis nevarēja izskaidrot. Pēc šī incidenta Uģis Magonis tika apcietināts un atlaists no darba. Brīvībā viņš iznāca tikai 2015. gada oktobrī, kad Latvijas Dzelzceļa bijušā vadītāja sieva iemaksājusi drošības naudu 400 000 eiro apmērā. Izmeklēšana turpinās.

Izziņai: Sadarbības formātā "16+1" strādā Ķīna un 16 Centrālās un Austrumeiropas valstis: Albānija, Maķedonija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Melnkalne, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija.

57
Covid-19

Valstī fiksēti 211 jauni Covid-19 gadījumi, divi slimnieki miruši

1
(atjaunots 17:52 25.10.2020)
Pēdējās diennakts laikā valstī miruši divi pacienti ar koronavīrusa infekcijas diagnozi. Covid-19 upuri piederēja pie 75-85 gadu vecuma grupas.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Slimību kontroles un profilakses centra dati liecina, ka aizvadītajā diennaktī veikti 4 458 izmeklējumi, fiksēti 211 jauni koronavīrusa infekcijas gadījumi.

Pēdējo 24 stundu laikā miruši divi pacienti 75-85 gadu vecuma grupā ar diagnosticētu Covid-19 infekciju.

Apstiprinošo koronavīrusa testu proporcija sastādījusi 4,7%.

​Kopā pandēmijas laikā Latvijā reģistrēti 4678 slimības gadījumi, 1357 cilvēki izveseļojušies.

Dienu iepriekš Latvijā miruši četri Covid-19 slimnieki. Viens no mirušajiem piederēja pir 45-50 gadu vecuma grupas, trīs slimnieki – pie 80-90 gadu vecuma grupas.

Stingrāki pasākumi

Atgādināsim, ka valdība pieņēmusi stingrākus ierobežojošos pasākumus epidēmijas rezultātā.

No 24. oktobra aizsargmaskas jānēsā visās sabiedriskajās vietās (ieskaitot kultūras iestādes un zāles, kur cilvēki sēž viņiem paredzētās vietās), arī pašvaldību un valsts iestādēs, kas sniedz pakalpojumus. Izņēmums pieļats tikai baseiniem, pirtīm un akvaparkiem, kur maskas nav iespējams nēsāt fiziski. Joprojām maskas var nenēsāt bērni līdz 13 gadu vecumam.

Sabiedriskās ēdināšanas vietās maskas obligāti jānēsā personālam, taču ne apmeklētājiem. Tāpat maskas nav obligātas mācību iestādēs.

Ierobežots privāto pasākumu (dzimšanas dienas, ballītes utt.) dalībnieku skaits – no 26. oktobra ļauts pulcēties kompānijām līdz 10 cilvēkiem. Ja pasākums notiek zem atklātas debess, dalībnieku skaits nevar pārsniegt 100 cilvēkus. Sabiedriskajās telpās atļauts uzturēties ne vairāk kā 300 cilvēkiem vienlaikus.

Valdība ierobežojusi arī baznīcu maksimālo aizpildījumu (50% no kopējā atļautā skaita), vienam apmeklētājam atvēlēti trīs kvadrātmetri.

1
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Latvieši, karš ir sācies!": sociālie tīkli par infekcijas jauno antirekordu Latvijā
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19
Četras jaunas nāves un 259 inficētie: Latvijā plosās Covid-19
Jaunie cilvēki ar koferiem. Foto no arhīva

Spriedums Latvijai un tās nodokļu maksātājiem. Ko stāstīja latviešu mediji

30
(atjaunots 11:24 25.10.2020)
Kas cits apmaksās Rail Baltica tukšos ātrvilcienus, ja ne latviešu nodokļu maksātājs? Rodas iespaids, ka gaidāmās Rail Baltica ātrvilcieni Latvijas iedzīvotājiem ir kā stikla krelles iedzimtajiem.

Nesen AS "RB Rail" Sistēmu un ekspluatācijas departamenta vadītājs Žans Marks Bedmārs sniedza interviju. Portāls Puaro raksta, ka labākajā gadījumā to var uzskatīt par meliem, bet sliktākajā gadījumā – par idiotismu.

Lielas pilsētas, tukši vilcieni...

Žans Marks Bedmārs izteicās: "Sagaidāmais pasažieru vilcienu grafiks – viens ātrvilciens stundā katrā virzienā. Paredzēti arī reģionālie vilcieni, kas trasi izmantos tādā pašā intensitātē, reizi stundā, un kursēs ar ātrumu 200 km/h."

Pieņemsim, vilciens kursēs dienas intervālā – 10 stundas diennaktī. Tādā diapazonā vilcieni kursē Centrāleiropā, un ir pamatoti domāt, ka Žana kungs savā intervijā aizmirsa pieminēt tieši šo skaitli.

Tagad iedomāsimies, kā starptautisks vilciens izskatās uz ātrgaitas dzelzceļa līnijas attīstītajā Eiropā. Piemēram, Polijā tie ir Siemens EuroSprinter (ES 64) klases vilcieni ar sešiem vagoniem, katrs ar 60 sēdvietām vienā vagonā vai 360 pasažieri visā vilcienā. Vācijā ir vilcieni ar 8 un 10 vagoniem, tomēr autors uzskata, ka tik milzīgi vilcieni pa Baltijas sliedēm nebrauks bieži.

Tagad iedomāsimies, cik daudz pasažieru dienā jāpārvadā ar RB vilcieniem, kas izbrauc no Rīgas, piemēram, uz Viļņu, lai Bedmara tēze par  nebūtu nepamatota. Viens vilciens stundā – 10 vilcieni dienā ar 360 pasažieru katrā – 3600 pasažieru dienā. 365 dienas gadā. 1 314 000 pasažieru gadā, un tas ir tikai uz Viļņu.

Salīdzinājumam – viena starptautiskā autobusa Rīga – Viļņa ietilpība ir aptuveni 60 pasažieri. Lai pārvadātu 3600 pasažierus ar autobusiem, mums vajadzēs 60 autobusus. Ja mēs izmantosim to pašu braukšanas diapazonu – 10 stundas dienā, tad, lai dienā pārvadātu 3600 pasažierus, autobusam no Rīgas uz Viļņu jāizbrauc ik pēc 10 minūtēm. Tomēr patiesībā tagad katru dienu no Rīgas uz Viļņu atiet tikai 5 autobusi – ne vairāk kā 300 pasažieru.

Pat, ja mēs iedomājamies, ka visi 300 ikdienas autobusu pasažieri pārsēdīsies uz RB vilcieniem, tad vilcienos joprojām paliks brīvas 3300 vietas. Nav pilnīgi skaidrs, kā Bedmāra kungs plāno aizpildīt šīs 3300 vietas. Atliek vien cerēt, ka viņš negrasās par nodokļu maksātāju naudu katru stundu no Rīgas sūtīt gandrīz pilnīgi tukšus vilcienus?

Melis vai idiots?

Nu labi, pieļāva autors, iespējams, vēl aptuveni 300 pasažieri dienā virzienā Rīga – Viļņa uz RB vilcieniem pārsēdīsies no lidmašīnām. Varbūt vēl kādi 300 pasažieri uz RB vilcieniem pārsēdīsies  no  automašīnām.

Taču, pat iedomājoties, ka 1000 cilvēki ik dienas gribēs no autobusiem, automašīnām un lidmašīnām pārsēsties vilcienos, tik un tā 2600 vietas paliks tukšas. Tie ir 43 tukši vagoni vai 7 tukši vilcieni. Katru dienu. Kā Bedmars plāno aizpildīt šo vakuumu?

Autors atzinās, ka papūlējies pārbaudīt, cik reizes dienā kursē vilciens Varšava – Berlīne. Tas kursē tikai piecas reizes dienā. Un tas ir vilciens, kas savieno valsti, kur dzīvo 37 miljoni cilvēku, ar otru valsti, kur dzīvo 83 miljoni

Toties vilciens, kas savienos valstis, kuru iedzīvotāju skaits ir mazāks par sešiem miljoniem, kursēs desmit reizes dienā?

No visa iepriekšminētā autors izdarīja bēdīgu secinājumu – Bedmars ir melis vai idiots. Bet, lai kā arī būtu, jau šodien ir acīmredzams, ka Rail Baltica noteikti ir vēl viena pretendente uz nākamā Latvijas "veiksmes stāsta" statusu.

30
Tagi:
Rail Baltica, Latvija
Pēc temata
Latvieši – uz Berlīni, tanki – uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu
Rail Baltica: kā mirst NATO un Eiropas Savienības iemīļotais projekts
Ekonomists: klājas plāni, ja valdība nolēmusi nosaukt Rail Baltica patieso mērķi
Lietuvas Seima ēka

Mediķis pārliecināts, ka Lietuvā neizbēgami tiks ieviesta totāla karantīna

0
(atjaunots 16:53 25.10.2020)
Pēdējās dienās Lietuvā strauji pieaug fiksēto Covid-19 gadījumu skaits – ceturtdien un piektdien reģistrēti vairāk nekā 850 gadījumi.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Šauļu pilsētas mera padomnieks Justīns Švegžds un mediķis Mārtiņš Gedmins intervijā pastāstīja, ka, ņemot vērā Covid-19 gadījumu lielo skaitu Lietuvā (ceturtdien un piektdien valstī reģistrēti vairāk nekā 850 infekcijas gadījumi diennaktī), valdība parāk vēlu spērusi soļus cīņā ar vīrusa izplatību, un tie bijuši nepietiekami, vēsta Tvnet.lv.

Švegžds atzīmēja, ka pēdējo divu nedēļu laikā situācija bijusi stabila. "Labākos rezultātus cīņā ar vīrusu mēs panācām skolās. Visās vecākajās klasēs mācības notiek attālināti. Augstākajām mācību iestādēm ieteikts darīt to pašu."

Šauļu pilsētas mēra padomnieks paziņoja, ka tas devis pozitīvu rezultātu.

"Vienlaikus situāciju apdraud cilvēki, kuri dodas uz darbu ar Covid-19 simptomiem, jo tas būtiski apgrūtina infekcijas avotu izsekošanu," paskaidroja Švegžds.

Vienlaikus mediķis Gedmins paziņoja, ka situācija nav uzlabojusies, jo koronavīrusa uzliesmojums notiek vienlaikus ar vēlēšanām.

"Pavasarī mums nebija tik daudz slimnieku, tomēr bija ieviesti stingrāki ierobežojumi. Cilvēki cieta totālās karantīnas dēļ, daudziem sākās depresija," teica ārsts.

Gedmins atzīmēja, ka sekas jūtamas jau tagad – valstī būtiski pieaudzis pašnāvību skaits.

"Tagad nekas netiek darīts, tāpēc cilvēkiem rodas iespaids, it kā situācija nebūtu tik nopietna."

Mediķis ir pārliecināts, ka Lietuvas valdības lēmums par jaunajiem ierobežojumiem nacionālajā līmenī ir pieņemts pārlieku vēlu un tie nav pietiekami.

Viņš norādīja, ka tuvākajās nedēļās saslimušo skaits turpinās augt un totālas karantīnas ieviešana šķiet neizbēgama.

Vakar Latvijā reģistrēti 259 jauni koronavīrusa gadījumi, veikti 5632 testi. Miruši 4 cilvēki ar apstiprinātu koronavīrusa diagnozi. Viņu vidū ir viens cilvēks 45-50 gadu vecuma grupā, trīs – 80-90 gadu vecuma grupā.

Pandēmijas laikā Latvijā inficēti 4 467 cilvēki. 1357 pacienti ir izveseļojušies. Šobrīd Covid-19 izmeklējumu apstiprinošo rezultātu daļa sasniegusi jau 4,6%.

0
Tagi:
koronavīruss, Lietuva
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Iztaisīs divās dienās ar nosūtījumu: Latvijā maina Covid-19 testēšanas kārtību
Latvija atļāva ārzemniekiem ar Covid-19 izbraukt uz dzimteni
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi