Metalurģijas kombināts. Foto no arhīva

Liepājas metalurgs darbu neatjaunos

373
(atjaunots 16:40 13.02.2016)
Solis uz priekšu, divi – atpakaļ. Tā varam raksturot lielākās Latvijas rūpnīcas – "Liepājas Metalurgs" darbu. Pašlaik uzņēmums iekļauts Ukrainas ražošanas grupas KVV Group struktūrā. Pēdējā gada laikā visas ziņas par uzņēmumu ir saistītas ar parādu piedziņām un tiesas prāvām.

RĪGA, 13. feb — Sputnik.  AS "KVV Liepājas Metalurgs" vadība vēl nav pieņēmusi lēmumu atsākt uzņēmuma darbu. Rūpnīcā gaida atbildi no jaunās valdības par to, vai uzņēmums saņems atbalstu. To aģentūrai LETA pastāstīja "KVV Liepājas Metalurgs" valdes loceklis Igors Talanovs.

"Valdība uzņēmumu atbalstīt nevēlas. Uzņēmums tai nav vajadzīgs, tāpēc lēmumu par darbības atjaunošanu vēl neesam pieņēmuši. Tas būs atkarīgs no pārrunām ar aizdevējiem un tirgus konjunktūras izmaiņām, kam uzmanīgi sekojam," — informē Talanovs. Neskatoties uz sarežģīto situāciju, uzņēmuma darbiniekiem alga tiek izmaksāta, viņš apgalvoja. Taču februārī algu izmaksas tiek apturētas sakarā ar tiesas prasību un līdzekļu arestu. Aptuveni puse no algām paredzētās summas ir jāizmaksā šīs nedēļas nogalē, bet atlikušo summu darbiniekiem izmaksās nākamnedēļ.

Viktors Bikvans stāsta, kas notiek lielākajā Latvijas uzņēmumā, kas jau gadu tiesājas visās frontēs.

"Latvijas Gāze" prasa no rūpnīcas 340 tūkstošus eiro par gāzes piegādes pārrēķinu. Nesen tika dzēsts parāds par elektoenerģiju – tas sasniedza 115 tūkstošus eiro. Tagad "Latvenergo" pretenziju pret metalurgiem nav. Šķiet, tā ir labākā ziņa pēdējo mēnešo laikā.

Rēķini var pagaidīt

Kausētavās sadedzināto gāzi 3,5 miljonu eiro vērtībā uzņēmums arī ir apmaksājis, taču radušies nepatīkami jautājumi par rēķiniem, jo "Liepājas Metalurgs" solīja tērēt vairāk gāzes. Kādreiz dabasgāzes patēriņš šajā uzņēmumā bija lielākais valstī, un "Liepājas Metalurgs" saņēma īpašas atlaides no "Latvijas Gāzes", ņemot vērā iepriekšējo gāzes patēriņa apjomu.

Pat šodien uzņēmuma maksātā dabasgāzes cena ir daudz zemāka salīdzinājumā ar parastajiem tarifiem. LG piešķīra atlaides ar atbildīga gāzes patēriņa nosacījumu – "Liepājas Metalurga" pienākums bija patērēt solīto dabasgāzes apjomu. Pretējā gadījumā atlaižu apmērs tiktu mainīts.

Ar uzņēmumu līgumu lauzusi arī gāzes kompānija "Elme Messer Metalurgs" – arī tās izstādītie rēķini netika apmaksāti. "Elme Messer Metalurgs" ražo speciālo rūpniecisko degvielu, bagātinot gāzi ar skābekli, argonu un slāpekli. 2015.gada maijā uz 10 gadiem tika noslēgts parāda piedziņas līgums. Līgumā paredzēti ikmēneša maksājumi 200 tūkstošu eiro apmērā no maija līdz jūlijam, no augusta  maksājums sastāda 225 tūkstošus eiro. Šie maksājumi nav veikti. Pašlaik uzsākts uzņēmuma "Elme Messer Metalurgs" maksātnespējas process.

Uzņēmuma galvenā darbības joma bija degvielas ražošana "Liepājas Metalurga" vajadzībām. Līdztekus tas ražoja gāzi medicīniskām vajadzībām. Tā kā klientu, kuru kausētavām vajadzīgs specifisks kurināmais, nav, un Metalurgs rēķinus nemaksā, gāzes fabrikai atliek tikai bankrotēt.
Būs nepieciešamas investīcijas vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā, lai izveidotu šādu uzņēmumu no jauna – bez tā Metalurga darbība nav iespējama, stāsta “Elme Messer Metalurgs” pārstāvji. Īpaši pikanta situācija šķiet, ja atcerēsimies, ka agrāk "Elme Messer Metalurgs" bija A/S "Liepājas Metalurgs" un "Latvijas Gāze" agrākā saimnieka kopuzņēmums.

Kurš kuram ir parādā?

Turpinās tiesāšanās starp jaunajiem un vecajiem saimniekiem. Atgādināsim, ka  2013.gadā tērauda produkcijas cenas strauji kritās visā pasaulē. Rezultātā A/S "Liepājas Metalurgs" tika atzīta par maksātnespējīgu. Tobrīd bija gaidāmas vēlēšanas, un valsts piešķīra uzņēmuma kreditoriem garantijas 85 miljonu eiro vērtībā. Tika iecelts krīzes menedžeris, kurš meklēja bankrotējušā uzņēmuma iespējamos pircējus.

Starp diviem pircējiem no Krievijas un Ukrainas, priekšroka tika dota Ukrainas uzņēmējiem no "KVV Group". Atgādināsim, ka tā ir viena no lielākajām rūpniecības kompānijām Ukrainā, kas strādā metāllūžņu pārstrādes, būvniecības un metaluģijas sfērās.

Liepājas metalurģiskā rūpnīca, kas galvenokārt ražoja celtniecībā nepieciešamo armatūru, uzņēmējiem šķita veiksmīgs pirkums. Ukrainas uzņēmums parakstīja līgumu, saskaņā ar kuru apņēmās izmaksāt 107 miljonus eiro 10 gadu laikā. Pašlaik uzņēmuma "KVV Liepājas Metalurgs" īpašnieki apgalvo, ka valstij izmaksāti 27 miljoni eiro un vēl 55 miljoni ir ieguldīti rūpnīcas ražotnēs.

Tagad pircējs un pārdevējs tiesājas. Ukrainas kompānija vēlas piedzīt no A/S "Liepājas Metalurgs" un maksātnespējas administratora zaudējumu kompensāciju aptuveni 950 tūkstošu eiro apmērā. Maksātnespējas administrators arī ir vērsies tiesā ar prasību par parādu piedziņu 550 tūkstošu eiro apmērā.
Valsts apdrošinās pret izvairīšanos no maksājumu veikšanas
Uzņēmumam neveicas arī ar kredīta atmaksāšanu Latvijas valstij. Pērnā gada nogalē "KVV Liepājas Metalurgs" vajadzēja pārskaitīt kārtējo maksājumu 2,7 miljonu eiro apmērā, taču uzņēmums pēkšņi lūdza maksājumu atlikt. Valdība pieprasīja finansiālas garantijas, ko uzņēmums sniegt nevarēja. Tad valsts kase piedāvāja pārdošanai uzņēmuma ķīlas daļu. Saņemtā summa 10,7 miljonu eiro apmērā gandrīz trīskārt parsniedza pieprasīto, un  valsts par šo summu samazināja "KVV Liepājas Metalurgs" saistības pret valsti.

Metalurga lēna agonija

Savulaik "Liepājas Metalurgs" bija pilsētveidojošs uzņēmums. Rūpnīcas darbinieku vajadzībām tika uzcelti vairāki pilsētas mikrorajoni, izveidota vienīgā tramvaju līnija pilsētā. 1987. gadā uzņēmumā strādāja 3,5 tūkstoši cilvēku. Gadu gaitā rūpnīca kļuva par pilsētas ekonomiskās stabilitātes garantu. Pat pirms 8 gadiem – 2008.gadā rūpnīca nodrošināja darbu aptuveni 3 tūkstošiem liepājnieku, un no tās stabilitātes bija atkarīga trīspadsmit ar pusi tūkstošu jeb gandrīz 17% ostas pilsētas iedzīvotāju labklājība. Taču rūpnīcā strādājošo skaits nepārtraukti kritās, līdz 2013. gadā, kad rūpnīca bankrotēja, uz ielas palika vairāk nekā 1300 cilvēki.
Daudzus no viņiem jaunie saimnieki atkal pieņēma darbā. Pagājušā gada maijā, kad darbu atsāka tērauda kausēšanas cehs, uzņēmumā strādāja 960 cilvēki. Taču jau pēc mēneša aptuveni 15% darbinieku tika atlaisti "kompetences trūkuma dēļ", kas izraisīja neliekuļotu sabiedrības sašutumu. Atlaišanas iemesls tika mainīts, taču atpakaļ darbā  cilvēki vairs netika pieņemti.

Smiekli caur asarām

"KVV Liepājas Metalurgs" valde informēja, ka ir spiesta izbeigt tērauda kausēšanas ceha darbību, jo produkcijas vērtība neļauj tai konkurēt ar analoģisku metāla pārstrādes uzņēmumu produkciju pasaulē un ES. Īsts melnais humors: tieši tāds bija iepriekšējo rūpnīcas saimnieku bankrota iemesls. No 28.janvāra rūpnīcas darbība tiek apturēta, ņemot vērā situāciju pasaules tērauda tirgū. Daļa darbinieku atrodas apmaksātā atvaļinājumā, pārējie nodarbojas ar remontdarbiem.

Situācija Metalurgā kļūst arvien nopietnāka, arvien biežāk rodas domstarpības valsts un uzņēmuma valdes starpā. Daudzi strādnieki jūt, ka tuvojas bankrots, un meklē izeju. Šī gada februārī aptuveni simts strādnieki ieradās Rīgā, lai piedalītos demonstrācijā pie Ministru kabineta. Demonstrantu prasības ir saprotamas — viņi pieprasa nepieļaut uzņēmuma slēgšanu, taču nākamās vēlēšanas vēl ir aiz kalniem, un tagad neviens nepieņems populārus, bet dārgus lēmumus.

Izziņa:

• "Liepājas Metalurgs" ir otrais metalurģijas nozares uzņēmums, ko iegādājusies KVV Group. 2013 gadā grupa pārņēma savā ziņā Doņeckas metalurģisko rūpnīcu, taču no darījuma nācās atteikties ģeopolitisko apstākļu dēļ.

• Uzņēmums tika nodibināts  jau cara laikos, 1882. gadā. Toreiz, XIX gadsimta beigās, uzņēmums bija viens no lielākajiem Krievijā. Cara laikos tas ražoja naglas, drātis un dakšas, bet padomju laikā un līdz mūsdienām — tērauda armatūru.

• 1987. gadā rūpnīca nodrošināja rekordlielu produkcijas apjomu — 849 100 tonnas tērauda. 2012. gadā uzņēmums vēlreiz sasniedza šo ražošanas apjomu. Pateicoties modernajām ekonomiski izdevīgajām tehnoloģijām, uzņēmums ražo aptuveni 25 000 tonnas produkcijas mēnesī – ražošanas apjoms ir gandrīz trīskārt krities.

373
Pēc temata
Tagad mums atslēgs gāzi: Dzintars atkal ir parādā LG
Neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko

Jūlija Stepaņenko gatava organizēt referendumu par ģimeni

3
(atjaunots 13:58 17.01.2021)
Ģimenes – vīrieša un sievietes savienības – aizstāvji ir gatavi līdz pēdējam cīnīties par šī jēdziena iekļaušanu Satversmē.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Ja likumprojekts par Satversmes grozījumiem, kuri nosaka ģimenes – vīrieša un sievietes savienības jēdzienu, netiks pieņemts Saeimā pirmajā lasījumā, deputāti ir gatavi sākt parakstu vākšanu par referendumu, pastāstīja neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko radio Baltkom ēterā.

Iepriekš Saeima iesniedza izskatīšanai komisijām Nacionālās apvienības sagatavotos Satversmes 110. panta grozījumus, kas paredz nostiprināt jēdzienu par ģimeni kā vīrieša un sievietes savienību.

Daudzi šiem grozījumiem nepiekrīt vai vismaz uzskata, ka patlaban nav tiem piemērots brīdis. Piemēram, premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") paziņoja, ka patlaban šis jautājums neesot uzmanības centrā. Frakcija "Saskaņa" paziņoja, ka balsojumā nepiedalīsies.

Savukārt Jūlija Stepaņenko ir gatava darīt visu iespējamo, lai panāktu grozījumus Satversmē.

"Ja mums pietrūks 3-4 balsis, mēs jau esam gatavi iet uz tautas referendumu. Grozījumu redakcija mums ir gandrīz gatava, tiek izstrādāta anotācija," viņa pastāstīja.

"Iespējams, to varētu vēlreiz koriģēt, jo mums bijušas vairākas juristu sapulces, kas grozījumu sagatavoja. Tā vēl sīkāk skaidros, uz ko attieksies grozījumi, lai cilvēkiem nerastos jautājumi: "Ai, es esmu vientuļa mamma, mani apvaino, manis te nav." Varbūt tādā aspektā mūsu redakcija nebija tik juridiski perfekta, tā sakot, toties saprotamāka cilvēkiem, kuru viedokli mēs plānojam vaicāt," pastāstīja Stepaņenko.

Par pamatu mēģinājumiem grozīt Satversmi kļuva Satversmes tiesas spriedums, kas paredzēja, ka Satversmē noteiktā ģimeņu aizsardzība paredz valsts pienākumu aizsargāt arī viendzimuma ģimenes.

Vienlaikus Igaunijā jautājums par ģimenes jautājumam veltītu referendumu ir slēgts – trešdien parlaments nobalsoja pret jautājuma "Vai laulībām Igaunijā joprojām jābūt vīrieša un sievietes savienībai?" piedāvāšanu referendumam 2021. gada 18. aprīlī, vēstīja Postimees. Reformu partijas priekšsēdētāja Kaija Kallasa konstatēja, ka referendumam izgāzties likusi opozīcijas taktika: piemēram, pirmdien balsojuma rezultāts būtu citāds.

Atgādināsim, ka trešdien premjerministrs Jiri Ratass atkāpās no amata un paziņoja, ka koalīcija ar partiju EKRE, kas pieprasīja referendumu, ir pārtraukta. Demisija bija saistīta ar korupcijas skandālu, kurā izrādījās iejaukta Centra partija.

Prezidente Kersti Kaljulaida uzticēja valdības veidošanu Kallasai – vienai no skaļākajiem referenduma kritiķiem.

3
Pēc temata
Pirmais vīrs, otrais vīrs: līdz Saeimai nokļuvušas viendzimuma attiecības
Rinkēvičs parakstīja petīciju par viendzimuma partnerattiecībām
Romas pāvests atbalstīja viendzimuma pāru civilās savienības
Urbanovičs: ar likumu nevar atrisināt viendzimuma savienību reģistrācijas problēmu

Latvijā atrastas unikālas PSRS laiku vitrāžas

10
(atjaunots 22:54 16.01.2021)
Deviņas no septiņpadsmit vitrāžām, kas rotāja Latvijas PSR paviljonu Tautsaimniecības sasniegumu izstādē Maskavā, tika atrastas Rīgā un Daugavpilī; speciālisti norāda, ka 60 gadu garumā par to atrašanās vietu nebija nekādas informācijas.

RĪGA, 17. janvāris - Sputnik. Latvijā atrastas deviņas vitrāžas, kas 50. gados bija izvietotas uz Latvijas PSR paviljona fasādes Tautsaimniecības sasniegumu izstādē Maskavā, ziņoja izstādes oficiālā vietne. Vitrāžas atradis Tautsaimniecības sasniegumu izstādes pētnieks Dmitrijs Vorobjovs.

Unikālās vitrāžas no paviljona galvenās fasādes 60 gadus tika uzskatītas par pazaudētām. Latvijas PSR paviljona pārprofilēšanas gaitā 60. gados mainījās ekspozīcija un visa noformējuma koncepcija. Vitrāžas demontēja un aizveda uz Latviju. Kopumā bija 17 vitrāžas, tagad, pateicoties Vorobjovam, deviņas no tām izdevās atrast.

Ziņots , ka četras vitrāžas atrodas Rīgā. To nosaukumi ir "Rīga", "Muzejs", "Jūrmala" un "Universitāte", bet 1987. gadā restaurēšanas laikā uzrakstos krievu valodu nomainīja latviešu valoda. Izrādījās, tās rotā Rīgas ģimnāzijas bibliotēkas sienas. Vitrāžā "Rīga" attēlots galvaspilsētas siluets 50. gadu sākumā, panno "Muzejs" demonstrē Valsts latviešu un krievu mākslas muzeju, "Jūrmala" ataino Rīgas piekrastes krāšņumu, bet vitrāža "Universitāte" veltīta Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātei.

Citas piecas vitrāžas tika atrastas Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā. Vitrāžas ar nosaukumu "Ventspils", "Daugavpils" un "Meliorācija" lieliski saglabājušās, tās novietotas logu ailēs ēkas kāpņu telpā. Vēl viena vitrāža "Kuldīga" rotā kāpņu telpu, kas ved uz bēniņiem. Pēdējā atrastā vitrāža glabājas muzeja bēniņos, tas ir ornamentāls panno ar sarkanu zvaigzni, kas iepriekš rotāja ieeju Latvijas PSR paviljonā Tautsaimniecības sasniegumu izstādē.

Visas atrastās vitrāžas ir teicamā stāvoklī, speciālistiem nebūs grūti atjaunot trūkstošos elementus.

Pārējo astoņu vitrāžu atrašanas vieta šobrīd nav zināma, taču izstādes darbinieki cer, ka turpmāko pētījumu gaitā viņiem izdosies tās atrast.

10