Metalurģijas kombināts. Foto no arhīva

Liepājas metalurgs darbu neatjaunos

372
(atjaunots 16:40 13.02.2016)
Solis uz priekšu, divi – atpakaļ. Tā varam raksturot lielākās Latvijas rūpnīcas – "Liepājas Metalurgs" darbu. Pašlaik uzņēmums iekļauts Ukrainas ražošanas grupas KVV Group struktūrā. Pēdējā gada laikā visas ziņas par uzņēmumu ir saistītas ar parādu piedziņām un tiesas prāvām.

RĪGA, 13. feb — Sputnik.  AS "KVV Liepājas Metalurgs" vadība vēl nav pieņēmusi lēmumu atsākt uzņēmuma darbu. Rūpnīcā gaida atbildi no jaunās valdības par to, vai uzņēmums saņems atbalstu. To aģentūrai LETA pastāstīja "KVV Liepājas Metalurgs" valdes loceklis Igors Talanovs.

"Valdība uzņēmumu atbalstīt nevēlas. Uzņēmums tai nav vajadzīgs, tāpēc lēmumu par darbības atjaunošanu vēl neesam pieņēmuši. Tas būs atkarīgs no pārrunām ar aizdevējiem un tirgus konjunktūras izmaiņām, kam uzmanīgi sekojam," — informē Talanovs. Neskatoties uz sarežģīto situāciju, uzņēmuma darbiniekiem alga tiek izmaksāta, viņš apgalvoja. Taču februārī algu izmaksas tiek apturētas sakarā ar tiesas prasību un līdzekļu arestu. Aptuveni puse no algām paredzētās summas ir jāizmaksā šīs nedēļas nogalē, bet atlikušo summu darbiniekiem izmaksās nākamnedēļ.

Viktors Bikvans stāsta, kas notiek lielākajā Latvijas uzņēmumā, kas jau gadu tiesājas visās frontēs.

"Latvijas Gāze" prasa no rūpnīcas 340 tūkstošus eiro par gāzes piegādes pārrēķinu. Nesen tika dzēsts parāds par elektoenerģiju – tas sasniedza 115 tūkstošus eiro. Tagad "Latvenergo" pretenziju pret metalurgiem nav. Šķiet, tā ir labākā ziņa pēdējo mēnešo laikā.

Rēķini var pagaidīt

Kausētavās sadedzināto gāzi 3,5 miljonu eiro vērtībā uzņēmums arī ir apmaksājis, taču radušies nepatīkami jautājumi par rēķiniem, jo "Liepājas Metalurgs" solīja tērēt vairāk gāzes. Kādreiz dabasgāzes patēriņš šajā uzņēmumā bija lielākais valstī, un "Liepājas Metalurgs" saņēma īpašas atlaides no "Latvijas Gāzes", ņemot vērā iepriekšējo gāzes patēriņa apjomu.

Pat šodien uzņēmuma maksātā dabasgāzes cena ir daudz zemāka salīdzinājumā ar parastajiem tarifiem. LG piešķīra atlaides ar atbildīga gāzes patēriņa nosacījumu – "Liepājas Metalurga" pienākums bija patērēt solīto dabasgāzes apjomu. Pretējā gadījumā atlaižu apmērs tiktu mainīts.

Ar uzņēmumu līgumu lauzusi arī gāzes kompānija "Elme Messer Metalurgs" – arī tās izstādītie rēķini netika apmaksāti. "Elme Messer Metalurgs" ražo speciālo rūpniecisko degvielu, bagātinot gāzi ar skābekli, argonu un slāpekli. 2015.gada maijā uz 10 gadiem tika noslēgts parāda piedziņas līgums. Līgumā paredzēti ikmēneša maksājumi 200 tūkstošu eiro apmērā no maija līdz jūlijam, no augusta  maksājums sastāda 225 tūkstošus eiro. Šie maksājumi nav veikti. Pašlaik uzsākts uzņēmuma "Elme Messer Metalurgs" maksātnespējas process.

Uzņēmuma galvenā darbības joma bija degvielas ražošana "Liepājas Metalurga" vajadzībām. Līdztekus tas ražoja gāzi medicīniskām vajadzībām. Tā kā klientu, kuru kausētavām vajadzīgs specifisks kurināmais, nav, un Metalurgs rēķinus nemaksā, gāzes fabrikai atliek tikai bankrotēt.
Būs nepieciešamas investīcijas vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā, lai izveidotu šādu uzņēmumu no jauna – bez tā Metalurga darbība nav iespējama, stāsta “Elme Messer Metalurgs” pārstāvji. Īpaši pikanta situācija šķiet, ja atcerēsimies, ka agrāk "Elme Messer Metalurgs" bija A/S "Liepājas Metalurgs" un "Latvijas Gāze" agrākā saimnieka kopuzņēmums.

Kurš kuram ir parādā?

Turpinās tiesāšanās starp jaunajiem un vecajiem saimniekiem. Atgādināsim, ka  2013.gadā tērauda produkcijas cenas strauji kritās visā pasaulē. Rezultātā A/S "Liepājas Metalurgs" tika atzīta par maksātnespējīgu. Tobrīd bija gaidāmas vēlēšanas, un valsts piešķīra uzņēmuma kreditoriem garantijas 85 miljonu eiro vērtībā. Tika iecelts krīzes menedžeris, kurš meklēja bankrotējušā uzņēmuma iespējamos pircējus.

Starp diviem pircējiem no Krievijas un Ukrainas, priekšroka tika dota Ukrainas uzņēmējiem no "KVV Group". Atgādināsim, ka tā ir viena no lielākajām rūpniecības kompānijām Ukrainā, kas strādā metāllūžņu pārstrādes, būvniecības un metaluģijas sfērās.

Liepājas metalurģiskā rūpnīca, kas galvenokārt ražoja celtniecībā nepieciešamo armatūru, uzņēmējiem šķita veiksmīgs pirkums. Ukrainas uzņēmums parakstīja līgumu, saskaņā ar kuru apņēmās izmaksāt 107 miljonus eiro 10 gadu laikā. Pašlaik uzņēmuma "KVV Liepājas Metalurgs" īpašnieki apgalvo, ka valstij izmaksāti 27 miljoni eiro un vēl 55 miljoni ir ieguldīti rūpnīcas ražotnēs.

Tagad pircējs un pārdevējs tiesājas. Ukrainas kompānija vēlas piedzīt no A/S "Liepājas Metalurgs" un maksātnespējas administratora zaudējumu kompensāciju aptuveni 950 tūkstošu eiro apmērā. Maksātnespējas administrators arī ir vērsies tiesā ar prasību par parādu piedziņu 550 tūkstošu eiro apmērā.
Valsts apdrošinās pret izvairīšanos no maksājumu veikšanas
Uzņēmumam neveicas arī ar kredīta atmaksāšanu Latvijas valstij. Pērnā gada nogalē "KVV Liepājas Metalurgs" vajadzēja pārskaitīt kārtējo maksājumu 2,7 miljonu eiro apmērā, taču uzņēmums pēkšņi lūdza maksājumu atlikt. Valdība pieprasīja finansiālas garantijas, ko uzņēmums sniegt nevarēja. Tad valsts kase piedāvāja pārdošanai uzņēmuma ķīlas daļu. Saņemtā summa 10,7 miljonu eiro apmērā gandrīz trīskārt parsniedza pieprasīto, un  valsts par šo summu samazināja "KVV Liepājas Metalurgs" saistības pret valsti.

Metalurga lēna agonija

Savulaik "Liepājas Metalurgs" bija pilsētveidojošs uzņēmums. Rūpnīcas darbinieku vajadzībām tika uzcelti vairāki pilsētas mikrorajoni, izveidota vienīgā tramvaju līnija pilsētā. 1987. gadā uzņēmumā strādāja 3,5 tūkstoši cilvēku. Gadu gaitā rūpnīca kļuva par pilsētas ekonomiskās stabilitātes garantu. Pat pirms 8 gadiem – 2008.gadā rūpnīca nodrošināja darbu aptuveni 3 tūkstošiem liepājnieku, un no tās stabilitātes bija atkarīga trīspadsmit ar pusi tūkstošu jeb gandrīz 17% ostas pilsētas iedzīvotāju labklājība. Taču rūpnīcā strādājošo skaits nepārtraukti kritās, līdz 2013. gadā, kad rūpnīca bankrotēja, uz ielas palika vairāk nekā 1300 cilvēki.
Daudzus no viņiem jaunie saimnieki atkal pieņēma darbā. Pagājušā gada maijā, kad darbu atsāka tērauda kausēšanas cehs, uzņēmumā strādāja 960 cilvēki. Taču jau pēc mēneša aptuveni 15% darbinieku tika atlaisti "kompetences trūkuma dēļ", kas izraisīja neliekuļotu sabiedrības sašutumu. Atlaišanas iemesls tika mainīts, taču atpakaļ darbā  cilvēki vairs netika pieņemti.

Smiekli caur asarām

"KVV Liepājas Metalurgs" valde informēja, ka ir spiesta izbeigt tērauda kausēšanas ceha darbību, jo produkcijas vērtība neļauj tai konkurēt ar analoģisku metāla pārstrādes uzņēmumu produkciju pasaulē un ES. Īsts melnais humors: tieši tāds bija iepriekšējo rūpnīcas saimnieku bankrota iemesls. No 28.janvāra rūpnīcas darbība tiek apturēta, ņemot vērā situāciju pasaules tērauda tirgū. Daļa darbinieku atrodas apmaksātā atvaļinājumā, pārējie nodarbojas ar remontdarbiem.

Situācija Metalurgā kļūst arvien nopietnāka, arvien biežāk rodas domstarpības valsts un uzņēmuma valdes starpā. Daudzi strādnieki jūt, ka tuvojas bankrots, un meklē izeju. Šī gada februārī aptuveni simts strādnieki ieradās Rīgā, lai piedalītos demonstrācijā pie Ministru kabineta. Demonstrantu prasības ir saprotamas — viņi pieprasa nepieļaut uzņēmuma slēgšanu, taču nākamās vēlēšanas vēl ir aiz kalniem, un tagad neviens nepieņems populārus, bet dārgus lēmumus.

Izziņa:

• "Liepājas Metalurgs" ir otrais metalurģijas nozares uzņēmums, ko iegādājusies KVV Group. 2013 gadā grupa pārņēma savā ziņā Doņeckas metalurģisko rūpnīcu, taču no darījuma nācās atteikties ģeopolitisko apstākļu dēļ.

• Uzņēmums tika nodibināts  jau cara laikos, 1882. gadā. Toreiz, XIX gadsimta beigās, uzņēmums bija viens no lielākajiem Krievijā. Cara laikos tas ražoja naglas, drātis un dakšas, bet padomju laikā un līdz mūsdienām — tērauda armatūru.

• 1987. gadā rūpnīca nodrošināja rekordlielu produkcijas apjomu — 849 100 tonnas tērauda. 2012. gadā uzņēmums vēlreiz sasniedza šo ražošanas apjomu. Pateicoties modernajām ekonomiski izdevīgajām tehnoloģijām, uzņēmums ražo aptuveni 25 000 tonnas produkcijas mēnesī – ražošanas apjoms ir gandrīz trīskārt krities.

372
Pēc temata
Tagad mums atslēgs gāzi: Dzintars atkal ir parādā LG
Radiostacijas darbs, foto no arhīva

Latvijā vēlas vienkāršot radiostaciju slēgšanas procedūru

11
(atjaunots 16:12 25.09.2020)
Patlaban NEPLP pienākums ir automātiski pagarināt apraides atļauju, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi. Pēc priekšvēlēšanu aģitācijas monitoringa regulators gribētu paplašināt savas pilnvaras.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Nākamgad 19 radiostacijām beigsies apraides atļaujas, un tā vien šķiet, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kurai šīs atļaujas jāpagarina, vismaz pāris radiostacijām vēlas tās atteikt, taču to pagaidām liedz likums. Lai likumu grozītu un atļaujas anulēšanu padarītu vienkāršāku, padome vērsusies Saeimā, vēsta Neatkarīgā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Par grozījumiem likumā padome aizdomājusies pēc tam, kad pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām rūpīgi veikusi raidījumu monitoringu. Iestāde fiksējusi nepilnības normatīvajos aktos, kas būtu novēršamas pēc iespējas ātrāk, negaidot nākamā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākumu ‒ pašvaldību vēlēšanas visā Latvijā paredzētas 2021. gada 5. jūnijā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka, desmit gadu apraides atļaujas termiņam beidzoties, elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim bez konkursa tiek izsniegta jauna apraides atļauja, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi.

Padome uzskata, ka šāda likuma redakcija tai nedod tiesības izvērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību un uzliek par pienākumu izsniegt apraides atļauju bez konkursa uz jaunu desmit gadu termiņu. Ja EPLL pārkāpumi konstatēti tikai ar NEPLP, nevis tiesas lēmumu, padomei tomēr automātiski jāizsniedz apraides atļauja jaunam periodam.

NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš atzīmēja, ka aktuālajā likuma redakcijā nav ņemts vērā, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pārkāpumi var tikt konstatēti, pamatojoties arī uz citām nozari regulējošo tiesību aktu normām, piemēram, Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu vai Reklāmas likumu. Tātad var izveidoties situācija, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izdara būtiskus pārkāpumus priekšvēlēšanu laikā, tiek par to sodīts saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, bet, apraides atļaujas termiņam beidzoties, padomei tāpat ir pienākums izsniegt jaunu apraides atļauju.

Padomes ir pārliecināta, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma un citu nozari regulējošo tiesību aktu pārkāpumi ir tikpat būtiski kā EPLL pārkāpumi, tāpēc likumdevējam jāizdara grozījumi, paredzot tiesības padomei rīkoties un vērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību kopumā.

Atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu vairākumam, uzklausot I.Āboliņa argumentus, iebildumi neradās. Tikai "Jaunās Vienotības" pārstāvis Andrejs Judins norādīja, ka, veidojot likuma grozījumus, ļoti uzmanīgi jāpievēršas to anotācijai, kurā precīzi jāargumentē grozījumu nepieciešamība. Politiķis ierosināja noteikt divu vai trīs gadu ilgu pārejas periodu, un tikai pēc tā vērtēt raidstaciju darbības atbilstību likumam, citādi padomei draud tiesas prasības uz tiesiskās paļāvības principu pamata.

Arī komisijā strādājošā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece piekrita šim apsvērumam un aicināja uz nākamo sēdi padomes pārstāvjiem sagatavot statistiku par nākamgad vērtējamo raidstaciju līdzšinējām attiecībām ar likumiem.

Vienīgi pie frakcijām nepiederošā deputāte Linda Liepiņa paziņoja, ka padome nekā nesaprot no uzņēmējdarbības, kas tiek plānota gadiem uz priekšu, tā strādā tikai valdošās varas interesēs un neko nedara, lai atspoguļotu sabiedrības intereses kopumā.

11
Tagi:
Latvija, radio, NEPLP
Pēc temata
Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Jēru klusēšana. Krievu preses apzinātā pašnāvība Latvijā
Zīdainis, foto no arhīva

Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ

9
(atjaunots 14:43 25.09.2020)
Ja ģimenes politiku neatbalsta ieguldījumi 2021. gada budžetā, visi izteikumi par šo jautājumu ir tukšas pļāpas, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Valdības iecere palielināt bērnu pabalstus ir slavējama, tomēr, pirmkārt, pagaidām tie ir tikai solījumi, otrkārt, šis solis diezin vai veicinās dzimstību – vajadzīgs vesels risinājumu komplekss, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs. 

Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš apgalvoja, ka no 2022. gada tiks reformēta ģimenes atbalsta sistēma. Plānots palielināt ģimenes pabalstu. No 1. janvāra bērnam līdz 20 gadu vecumam tas sasniegs 25 eiro mēnesī, diviem bērniem – 100 eiro, trim – 225 eiro, četriem un vairāk bērniem – 100 eiro mēnesī par bērnu. Patlaban par pirmo bērnu vecākiem no valsts pienākas 11,38 eiro mēnesī, par otro – 22,76, par trešo – 34,11 eiro, par ceturto un nākamajiem – 50 eiro mēnesī pat katru (neskaitot piemaksas par otro un katru nākamo bērnu).

Demogrāfs Ilmārs Mežs, komentējot valdības iniciatīvu Latvijas radio 4 ēterā, norādīja, ka tas ir nepieciešams solis Latvijas ģimenes politikas uzlabošanai, tomēr "rezultāts varētu būt tāds, ka jaundzimušo skaits nesamazināsies". Taču arī tas būtu sasniegums, viņš piebilda.

Eksperts atzīmēja, ka līdz šim Latvija ir viena no skopākajām valstīm visā ES attiecībā pret ģimenēm un ar pabalstiem vien nebūs pietiekami. Vajadzīgas izmaiņas nodokļu sistēmā, kas nepamestu darbiniekus ar bērniem sliktākā stāvoklī, nekā viņu bezbērnu kolēģi – vajadzīgi bērnudārzi, ārpusklases nodarbības utt.

"Tālāk ir jādomā par dažādām mājokļa programmām, kā, piemēram, Somijā, Igaunijā, Ungārijā. Ģimene Igaunijā ar trim bērniem var saņemt grantu 8-14 tūkstošu eiro apmērā. Summa nav jāatmaksā, to var iztērēt dzīves apstākļu uzlabošanai. Kopumā var teikt vienkārši: politikai jābūt tādai, lai ģimenes ar diviem, trim, četriem bērniem nebūtu nabadzīgākas tāpēc, ka viņiem ir bērni," norādīja Mežs.

Eksperts paskaidroja: lai kontrolētu noteikta lēmuma reālo ietekmi ģimenes politikas jomā, vajadzīgi regulāri pētījumi, taču Latvijā nav demogrāfijas institūtu, kas tos varētu veikt.

"Tāpēc mums jādara tas, ko dara citi. Ja tas darbojas Igaunijā un citās valstīs, tam būtu jāstrādā arī pie mums," uzskata Mežs.

Tomēr pagaidām būs sarežģīti apturēt dzimstības lejupslīdi pašu spēkiem, pat ja ģimenes politika Latvijā mainīsies. Viņš paskaidroja, ka 90. gados dzimušo jauniešu, kuri varētu kļūt par vecākiem, ir divreiz mazāk nekā 80. gados dzimušo.

"Mēs tagad pļaujam 90. gados neiesēto ražu. Mūsu vecuma struktūra ir ļoti nelabvēlīga. Bet kāpēc Eurostat prognozē, ka Igaunijas iedzīvotāju skaits tuvāko 30 gadu laikā saruks tikai par 5-10%, bet Latvijā – par veselu pusmiljonu? Par demogrāfiju daudz ir runāts, daudz dokumentu sarakstīts, tomēr valstī ir viens galvenais politikas dokuments – budžets. Ja ģimenes politiku neapstiprina ieguldījumi 2021. gada budžetā, viss par šo tēmu teiktais ir tikai tukšas pļāpas," secināja Mežs.

Iepriekš vēstīts, ka šī gada astoņu mēnešu laikā valstī reģistrēti 12 014 jaundzimušie, par 3,7%, jeb 462 bērniem mazāk nekā šajā periodā gadu iepriekš – par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Augustā reģistrēti 1543 jaundzimušie – par 8%, jeb 135 bērniem mazāk nekā 2019. gada augustā. Saskaņā ar datiem par 2020. gada 1. augustu, valstī dzīvoja 1,899 milj. iedzīvotāju.

9
Tagi:
Latvija, dzimstība, demogrāfija
Pēc temata
Demogrāfs: tāda ir dzīve – mēs novecojam
Demogrāfs: pandēmija vedīs pie tālāka dzimstības krituma Latvijā
Latvija stāv grūtas izvēles priekšā: demogrāfija pret pensiju
Novecošana un izmiršana: demogrāfu prognoze Rīgai 2050. gadam