RĪGA, 11. feb. – Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka atbalsta NATO lēmumu par alianses klātbūtnes pastiprināšanos Austrumeiropā.
28 NATO dalībvalstu aizsardzības ministri trešdien, tiekoties Briselē, atbalstīja piedāvājumu par alianses militārās klātbūnes paplašināšanu Eiropas austrumos, Vidusjūras austrumu daļā un Melnajā jūrā.
Ceturdien Rinkēvičs savā mikroblogā Twitter norāda, ka atbalsta NATO valstu aizsardzības ministru lēmumu par sabiedroto klatbūtnes pastiprināšanos alianses austrumu flangā.
Saskaņā ar avīzes Daily Telegraph sniegto informāciju, "šī plāna ietvaros no ASV, Lielbritānijas un Vācijas uz Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Rumāniju un Bulgāriju, iespējams, tiks nosūtīti kareivju bataljoni no 500 līdz 1000 kareivju apmērā."
Baltijas valstis tika uzņemtas NATO 2004.gadā.
RĪGA, 8. marts — Sputnik. Latviju atkal gaida pulksteņa grozīšana. Laika maiņa notiks 28. martā pulksten 3 naktī. Pulksteņa radītāji būs jāpagriež vienu stundu uz priekšu, ziņo Rus.tvnet.lv.
Latvijas Ekonomikas ministrijā paskaidroja, ka stundu grozīšanas atcelšana pagaidām nav gaidāma, jo Eiropas Savienībā nevar nonākt pie vienprātības par šo jautājumu. Tātad 2021. gadā Latvijas iedzīvotāji dzīvos vasaras laikā līdz 31. oktobrim.
2020. gadā Latvijā notika pulksteņa laika maiņa 25. oktobrī.
Atgādinām, 2018. gadā Eiropā tika rosināts jautājums par nepieciešamību pāriet uz vasaras laiku. Eiropas Komisija (EK) veica Eiropas Savienības valstīs aptauju. Tā konstatēja, ka vairums ES iedzīvotāju uzskata, ka ir pienācis laiks palikt pie viena laika un pārstāt griezt pulksteņa rādītājus.
2019. gada septembrī Eiropas Komisija nodeva jautājumu par obligāto pāreju uz vasaras laiku ES valstu pārziņā. Sekojot šim piedāvājumam, bija plānots, ka pēdējo reizi pulksteņu rādītāji tiks pagriezti 2021. gadā, taču izmaiņas tā arī netika saskaņotas kaimiņvalstu starpā.
Eiropas Savienības valstīs turpinās diskusijas par nepieciešamību pāriet uz vasaras laiku un atpakaļ.
RĪGA, 8. marts — Sputnik. Latviešu dzejniece Māra Zālīte 6. marta vakarā savā Facebook lapā publicēja ierakstu, kurā izklāstīja savas domas par Latvijas premjerministru Krišjāni Kariņu. Pēc pāris stundām publikācija no portāla pazudusi. Šobrīd tā atrodama tikai ekrānšāviņos, vienu no kuriem publicējis Kariņa partijas biedrs, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Nezinu, kas notika ar Māras Zālītes ierakstu par @krisjaniskarins (neesot šobrīd pieejams), taču foto saglabājies ir 👇 pic.twitter.com/OBRzWe1Xk4
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) March 6, 2021
Dzēstajā publikācijā Zālīte slavē Kariņa darbu, uzskatot, ka tas ir "pirmais premjers, kura godīgumu, valstsvīra morāli un 100% lojalitāti valstij grūti apstrīdēt". Dzejniece uzsver, ka viņš ir laipns un uzticas cilvēkiem, kas arī esot viņa posts. Ierakstā ir arī aicinājums atbalstīt Kariņu, lai to "atbalstu jūtot, viņš ir pašpārliecināts". Tieši šī aicinājuma dēļ publikāciju dzēsa.
Noskaidrojās, ka interneta algoritms, tulkojot "Kariņš" no latviešu valodas angļu valodā, iztulkoja viņa uzvārdu kā "War" ("karš"). Twitter lietotāji paskaidroja, ka interneta algoritmi slikti saprot mazās valodas, tāpēc varētu rasties šāda situācija.
Vēlāk Zālīte publicēja vēl vienu ierakstu, kurā smējās par situāciju.
"Tā ir anekdote! Ieliku nupat savā storijā Google translate ekrānšāviņu. Tulkojums! Esmu noturēta par "kara kurinātāju". Kariņš! Apskatieties un pasmejieties kopā ar mani!" viņa uzrakstīja savā Facebook.
Lai gan ieraksts ar publisku atzīšanos mīlestībā pret Kariņu jau pazudis no Facebook, to sociālajā tīklā turpina izplatīt citi lietotāji ekrānšavīņu veidā.
Skaistules ar Kalašņikova automātiem rokās no raķešu vienībām un daiļa dzimuma pārstāves Lielā Tēvijas kara veterānu vidū.
Skatieties, kā viņas saņēma apsveikumus 8. martā.