Rīgas cirks Fantāzija

Zvērīgs cirks: laimīgi dzīvnieki pret dzīvnieku aizstāvjiem

1235
(atjaunots 12:30 12.02.2016)
Rīgas cirkā jauna programma "Tropu fantāzija". Iespējams, tas ir pēdējais priekšnesums, kurā piedalās dzīvnieki – pēc ierēdņu un radikāli noskaņotu dzīvnieku aizstāvju prasības viņi vairs manēžā neparādīsies.

11. feb – Sputnik, Jeļena Kirillova. Saskaņā ar Kultūras ministrijas uzdevumu Rīgas cirkam līdz 30.novembrim ir jāizstrādā darba modelis, no kura izslēgti savvaļas dzīvnieki. Dzīvnieku aizstāvji triumfē un svin uzvaru, cirka pārstāvji skumji spriež par lēmuma ietekmi uz cirka mākslu un gadsimtiem ilgajām tradīcijām.

Vienlaikus varas iestādes paziņoja, ka Rīgas cirks tiek slēgts >>

Jautājums par iespēju aizliegt dzīvnieku uzstāšanos Rīgas cirkā tika apspriests jau labu laiku, un pagājušā gada beigās ierēdņi no vārdiem pārgāja pie darbiem. Novembrī Zemkopības ministrija sadarbībā ar Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvo padomi izveidoja darba grupu, kuras mērķis bija izstrādāt atbilstošus grozījumus likumdošanā.

Pēc pārrunām ar dzīvnieku aizsardzības biedrībām šo iniciatīvu atbalstīja arī Pārtikas un veterinārais dienests; vēlāk pievienojās arī latviešu inteliģence: rakstnieki, filosofi, mākslinieki un politiķi iestājās par cirka reformēšanu un aizliegumu izmantot savvaļas dzīvniekus atrakcijās un cirka priekšnesumos.

"Ir pienācis laiks apzināties, ka arī dzīvniekiem ir tiesības saņemt cieņpilnu attieksmi no cilvēka. Redzot lāci, kurš izdresēts braukt ar velosipēdu, pārņem kauna sajūta par cilvēkiem, kuri šādi pazemo citu dzīvu būtni," — saka bijušais prezidenta kandidāts, jurists Egils Levits. Arī viņš atbalsta kustību "Par cilvēcīgu cirku."

Dzīvnieku aizstāvji: "Cilvēcīgs cirks – cirks bez dzīvniekiem

"Sabiedriskās organizācijas "Dzīvnieku brīvība" valdes priekšsēdētājs Aivars Andersons sarunā ar Sputnik pastāstīja, ka viņš nevēlas, lai "dzīvnieki tiktu izmantoti komerciāliem mērķiem un ciestu cilvēku izklaides labad.

Rīgas cirks Fantāzija
© Sputnik / Oksana Dzadan
Rīgas cirks Fantāzija

"Jaunums par to, ka Rīgas cirkam uzdots izslēgt no programmām numurus ar savvaļas dzīvniekiem, viņu iepriecina: "Daļēji tie ir arī mūsu nopelni. Kopš 2014.gada aktīvi apspriežam šo tēmu. Esam organizējuši vairāk nekā 30 akcijas. Mēs uzskatām, ka jāaizliedz visu dzīvnieku izmantošana cirkā! Taču mēs saprotam arī to, ka ikvienai reformai ir jābūt pakāpeniskai. Lai vispirms aizliedz savvaļas dzīvniekus, pēc tam būs iespējams ieviest pilnu aizliegumu."

Saskaņā ar viņa vārdiem, zinātniski pētījumi liecina par to, ka dzīvnieki tiek īpaši mocīti nevis cirka arēnā vai dresūras laikā, bet gan no transportēšanas un izmitināšanas viedokļa – viņiem nākas uzturēties šauros, smacīgos būros un dzīvot stresa apstākļos.

Mums ir jāpanāk, lai izveidotos jauns, humāns cirks. Paskatieties, daudzās pasaules valstīs, piemēram, Grieķijā un Kiprā jau ir ieviests šāds aizliegums. Ieviesīsim jaunas tradīcijas. Galu galā, cirkā ir ne vien dzīvnieki, bet arī akrobāti, klauni un citi mākslinieki," – aicināja Andersons.

Šova režisors: "Dzīvniekiem radīti labāki apstākļi nekā cilvēkiem

"Par spīti dzīvnieku aizstāvju protestiem Rīgas cirks iepazīstina ar jaunu programmu "Tropu fantāzija". Šova režisoram-inscenētājam Oļegam Ponukaļinam ir izdevies manēžā apvienot vācu, rumāņu, moldāvu un latviešu mākslinieku numurus un pat papildināt šovu ar Kubas nacionālā cirka ekstremālo akrobātu uzstāšanos. Viņš pats stāsta, ka cirka arēnā "ies karsti".

Ponukaļins pastāstīja, ka jaunajā programmā piedalās mājdzīvnieki: suņi, papagaiļi un zirgi. Liegums attiecas tikai uz savvaļas dzīvniekiem. Uz dzīvnieku aizstāvju pretenzijām par "šaurajiem būriem" viņš iebilst: cirka dzīvniekiem dažkārt radīti tik komfortabli apstākļi, ka pat cilvēki viņus varētu apskaust.

Lai pierādītu šos vārdus, mums tika sniegta iespēja apmeklēt Rīgas cirka aizkulises un pat pagalmu, kur izvietoti speciāli furgoni dzīvnieku pārvadāšanai. Aiz plašajiem logiem redzami uz laktiņām mierīgi sasēdušies papagaiļi. Līdzās – tāds pats furgons suņiem.

Cirka darbinieki pavada mūs līdz dzīvnieku krātiņiem. Suņiem, ar ko uzstājas dresētāja no Beļģijas Rafaela Hondena, paredzēts īpašs sprosts.

"Zinu, ka dažās valstīs aizliegta savvaļas dzīvnieku uzstāšanās, taču mani dzīvnieki ir laimīgi. Viņi strādā ar prieku – viņu acīs tā ir spēle," – stāsta Rafaela.

"Paskatieties uz dresētājiem – viņi dievina savus dzīvniekus! Viņi dzīvniekus ik dienas apskauj un skūpsta. Protams, ir arī tādi, kas dzīvniekus sit! Tādus ir jāsoda, taču nevajag šī iemesla dēļ aizliegt visus dzīvniekus cirkā! Cilvēki arī nodara noziegumus. Vai tad tāpēc mēs aizliedzam cilvēkus?" – garām ejošā cirka darbiniece ir sašutusi.

Iespējamais aizliegums organizēt dzīvnieku uzstāšanos satrauc arī Rīgas cirka direktori Lolitu Lipinsku. Viņa stāsta, ka pie cirka kasēm cilvēki uzreiz jautā, kādos numuros uzstājas dzīvnieki.

"Skatītāji vēlas cirka arēnā redzēt dzīvniekus. Pie mums ir tikai mājdzīvnieki – tos visus audzinājuši cilvēki. Viņi dzīvo kopā ar cilvēkiem," – skaidro Rīgas cirka direktore.

Skatītāji: "Labāk cirks ar dzīvniekiem nekā "Gaismas pils"

Cirka pielūdzēji izsakās skarbi.

Rīgas cirks Fantāzija
© Sputnik / Oksana Dzadan
Rīgas cirks Fantāzija

"Es esmu izaugusi cirkā! Rīgas cirks ir vienīgais stacionārais cirks Baltijas valstīs. Tagad tradicionālo cirku vēlas iznīcināt konkurenti – tādi kā "Cirque du Soleil"! Pajautājiet tiem dzīvnieku aizstāvjiem – vai kāds no viņiem ir bijis aizkulisēs, ir redzējis, kā tiek veidoti numuri, kāds darbs tajos tiek ieguldīts? Vai ir redzējuši, kā dzīvo dzīvnieki, vai tikai saskatījušies video internetā? Labāk būtu, ja valdība piešķirtu līdzekļus unikālajam cirkam, nevis tai baismīgajai "Gaismas pilij"!" – stāsta Larisa, ko satikam pie cirka kases.
Aivara vārdos emociju ir mazāk: "Ziniet, man šķiet, tā ir tāda jauna mode – kļūt par dzīvnieku aizsargu. Dresētāji tiek pārvērsti par dēmoniem. Man šķiet, dzīvnieki tiek uzturēti tā, ka dažs labs cilvēks varētu viņus apskaust. Es esmu par to, lai dzīvnieki arī turpmāk uzstātos cirka arēnā, taču, protams, neatbalstu vardarbību."

Edgards Zapašnijs: "Sāks ar dzīvniekiem, pēc tam ķersies pie bērniem"

Sputnik lūdza slaveno dresētāju, Lielā Maskavas cirka ģenerāldirektoru Edgardu Zapašniju komentēt situāciju.

"Pagājušajā vasarā strādājām Rīgā, — stāsta mākslinieks. – Trīs dienu laikā mūsu priekšnesumus apmeklēja 25 tūkstoši skatītāju, un viņus pastāvīgi gaidīja dzīvnieku aizstāvji, parasti pieci vai seši cilvēki. Viņi stāvēja pie ieejas ar plakātiem un megafoniem. Pēc pirmās izrādes skatītāji izgaja un padzina piketu līdz parkam. Dzīvnieku aizstāvji mainīja koncepciju un sāka pulcēties tikai pirms izrādes."

Edgards Zapašnijs uzskata, ka dialogs ar dzīvnieku aizstāvjiem nav iespējams.

"Kopā ar brāli vairākkārt izvadājām viņus pa aizkulisēm, — atceras mākslinieks. – Noorganizējām mēģinājumu tiešsaistes translāciju mājas lapā. Tik un tā nav gadījies sastapt nevienu dzīvnieku aizstāvi, kurš būtu mainījis savu viedokli. Tā ir kaut kāda pārliecības forma. Vāji esam mēs, nevis viņi – tāpēc, ka ļaujam viņiem mūs izrīkot."
Leģendārais dresētājs uzskata, ka dzīvnieku aizstāvju sabiedriskā aktivitāte nebūt nav nevainīga.

"Tagad viņi panāks cirka slēgšanu. Pēc tam pieprasīs slēgt zooloģiskos dārzus. Vēlāk viņi centīsies panākt mājdzīvnieku turēšanas aizliegumu, jo mājdzīvnieki – arī tā ir iejaukšanās, teiksim, dzīvnieka personiskajā dzīvē. Arī tā ir dresūra, ja cilvēks neļauj sunim kārtot mazo vajadzību istabas stūrī, rūkt, grauzt čības un bojāt mēbeles," – paskaidro Zapašnijs.

Savukārt tālākais viņu solis šajā virtenē būs runas par to, ka mājās nedrīkst audzināt bērnus.

"Dzīvnieku aizstāvji ķersies pie cilvēkiem, jo ar vardarbību mājās nākas saskarties visai bieži, kā mēs visi zinām. Viņi sāks runāt par to, ka cilvēka pienākums ir tikai reproducēt bērnus un nekavējoties nodot jaundzimušos specskolās."

Neskatoties uz dzīvnieku aizstāvju aktivitāti, brāļi Zapašniji un Lielā Maskavas cirka mākslinieki nākamvasar no jauna apmeklēs Latviju.

"Ļoti priecājos par to, ka vasarā mūs apciemoja Rīgas mērs Nils Ušakovs ar visu savu ģimeni un jaundzimušo, — stāsta Egdards Zapašnijs. – Puika nebija vēl ne gadu vecs – Nils viņu nesa līdzi grozā. Priecājos, ka veselīgi domājošu cilvēku tomēr ir daudz, it īpaši pie varas, un viņi nepilda radikāļu iegribas."
Pēc viņa domām, protams, cirkā ir sastopami arī nežēlīgi dresētāji.

"Katrā saimē gadās kāds kroplītis, un nebūtu pareizi teikt, ka viss ir kārtībā. Laiku pa laikam mēs jebkurā jomā saskaramies ar pārkāpumiem, taču ar tiem ir jācīnās, tikai lokāli, nevis radikāli," – norādīja mākslinieks.

Zapašnijs uzskata: ja pastāvīgi sekot minētajai loģikai, jāaizliedz arī sports, "jo mazi bērni, ko vecāki spiež apmeklēt sekcijas, izjūt nopietnu fizisko slodzi un treneriem pateikties sāk tikai vēlāk, kad jau ir paaugušies."

 

1235
Sarkanā zvaigzne no ziediem pie Uzvaras pieminekļa, ko izkārtojuši brīvprātīgie

"Sātana pentagramma": patrioti sūkstās par sarkano zvaigzni pie monumenta

14
(atjaunots 22:38 11.05.2021)
Uzvaras dienas svētki Rīgā vēl aizvien neliek mieru nacionāli noskaņotajiem – tagad viņiem naktsmieru laupa zvaigzne no ziediem Uzvaras pieminekļa pakājē Pārdaugavā.

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Vēl aizvien nerimst kaislības ap Uzvaras dienu Rīgā. Atgādināsim, ka 9. maijā piekļuve Uzvaras piemineklim bija slēgta. To iejoza dzeltens žogs, pie kura nolika galdus – uz tiem cilvēki varēja atstāt līdzatnestos ziedus. Pēc tam tos pie monumenta novietoja pašvaldības uzņēmuma "Rīgas meži" darbinieki.

9. maija naktī brīvprātīgie no organizācijas 9may.lv sakārtoja pie monumenta ziedu paklāju un simbolisku sarkanu zvaigzni. Ziņots, ka viņiem palīdzēja garāmgājēji.

Tomēr ziedu kompozīcija saniknojusi nacionālpatriotus – par sarkano zvaigzni sūkstījās vismaz divi gana pazīstami nacionālistu spārna pārstāvji.

"Pajautāšu trešo reizi. Vai tas bija Valsts policijas auto, kas naktī uz 10.05 karātavu laukumā izgaismoja sātana pentagrammas izlikšanu?" bija sašutusi pazīstamā latviešu publiciste Elita Veidemane.

​Kopā ar viņu par zvaigzni un policijas darbībām ir sašutis Ainis Sproģis, kurš 9. maija priekšvakarā "izcēlās" ar savu izdomu – viņš ieradās pie Uzvaras pieminekļa ar melnu zārku. Ar savu akciju viņš esot gribējis atgādināt represijas, ko Latvijai nesusi PSRS.

"Lūdzu Valsts policiju veikt pārbaudi par šo neatļauto pulcēšanos. Ceru, ka VL/TBLNNK un konservatīvie pieprasīs video no novērošanas kamerām. Kas šis par auto un uz kāda pamata tas atrodas karātavu laukumā?" skaidrojumu prasa Ainis Sproģis.

​Kārtības sargi paskaidroja, ka izpildīja savus pienākumus, bet zvaigzne nav kriminālnoziegums.

"Labdien! Policija šajā vietā atradās, lai uzraudzītu sabiedrisko kārtību, nevis lai izgaismotu apkārtni. Apgaismojums parkā ir nodrošināts tāpat. PSRS simbols ir sirpis un āmurs līdz ar piecstaru zvaigzni. Zvaigzne viena pati nav uzskatāma par PSRS simbolu," Veidemanei atbildēja Valsts policija savā lapā Twitter.

​Taču, spriežot pēc publicistes atbildes replikas "Jāāā! Šī atbilde ir vienkārši šedevrs!", diezin vai viņa ir gatava apstāties pie sasniegtā.

Jāpiebilst, ka, saskaņā ar policijas datiem, nekādi nopietni incidenti 9. maijā nebija fiksēti, reģistrēti tikai daži pulcēšanās aizlieguma pārkāpumi un padomju simbolikas pielietojums.

Policijas dati liecina, ka 9. maijā Uzvaras pieminekli Rīgā apmeklējuši apmēram 20 tūkstoši cilvēku.

14
Tagi:
sociālie tīkli, nacionālpatrioti, Rīga, Uzvaras piemineklis, Uzvaras diena
Pēc temata
Sociālie tīkli sašutuši par plāniem rīkot Dziesmu un deju svētkus
"Politiska pašnāvība": sociālajos tīklos skan kritika par VIP vakcināciju
"Sporta Latvijā nav un nebūs": sociālajos tīklos kritizē jaunos ierobežojumus Covid-19 dēļ
Partizāni, 1941. gads

"Nāvīgi ienīda ienaidnieku": partizānu kustība Latvijā Lielā Tēvijas kara gados

44
(atjaunots 10:58 11.05.2021)
Latviešu partizāni Lielā Tēvijas kara gados izmisīgi cīnījās pret hitleriešu spēkiem, taču patlaban viņu darbība ir atspoguļota skopi. Viņu varoņdarbus paspēja aptumšot tā saucamo meža brāļu vienības pēc kara. Taču tas nepavisam nav viens un tas pats.

RĪGA, 11. maijs — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Viens no mūsdienu autoritatīvākajiem vēsturniekiem Latvijā, kultūras un publicistikas izdevuma "Klio" izdevējs Igors Gusevs, šķiet, ir pats bagātākais ziņu avots par padomju partizānu kustību Lielā Tēvijas kara gados. Viņš labprāt piekrita aprunāties ar Sputnik Latvija korespondentu.

Pēc PSRS sabrukuma Baltijā sāka konsekventi dēmonizēt visu, kas saistīts ar Padomju Savienību un, protams, ar Sarkanās armijas kareivjiem, kuri Lielā Tēvijas kara gados cīnījās Latvijas teritorijā. Nonācis tiktāl, ka tagad, kad Latvijā sākas runas par partizāniem, noteikti piebilst – "nacionālie", tātad runa jau ir par pēckara bandītu vienībām – "meža brāļiem".

"Savukārt es saskāros ar tēmu par varonīgajiem partizāniem, kuri karoja pret hitleriešu spēkiem, un rūpīgi ķēros pie tās, kad Latvijā rībēja un dārdēja partizāna Vasilija Kononova lieta. Tā nu iznāk, ka esmu pavēris Latvijā daudziem absolūti nezināmu tēmu. Tāpat, piemēram, bija ar Darba gvardes tēmu un pat 130. latviešu strēlnieku korpusu. Un man ne tikai palaimējās aprunāties ar daudziem Lielā Tēvijas kara varoņiem, kuri cīnījās partizānu vienībās, es piedevām pavadīju ilgu laiku sarunās ar pašu pazīstamāko latviešu padomju partizānu Vili Samsonu, kurš jau pēc kara kļuva par profesionālu vēsturnieku, savā ziņā pat izcilu. Pateicoties viņa darbībai, daudz kas kļuva zināms un izpētīts par partizānu kustību Latvijā. Diemžēl šis cilvēks jau sen vairs nav kopā ar mums. Man palaimējās ne tikai aprunāties ar dzīvajiem informācijas nesējiem, bet arī pastrādāt ar materiāliem no arhīviem, kas tagad, var teikt, Latvijā pilnībā slēgti objektīviem pētījumiem," pastāstīja Gusevs.

Šodien, viņš atzīmēja, visdrīzāk, neviena partizānu kustības veterāna vairs nav starp dzīvajiem, ja arī kāds vēl palicis, viņiem jau ir krietni pāri 90 gadiem. "No savas puses varu teikt, ka viņi bija īsti varoņi, no visas sirds cīnījās par savu zemi, ticēja Padomju Savienības ideāliem un līdz sirds dziļumiem ienīda ienaidnieku," piebilda vēsturnieks.

Kaunpilnie atriebēji un viņu ienaidnieki

Jau no pirmajām nacistiskās okupācijas dienām Latvijā kļuva skaidrs, ka vietējo nacionālistisko aprindu cerības uz to, ka Hitlers ļaus atjaunot agrāko Latvijas valsti vai vismaz piešķirs kaut kādu autonomiju, sabruka. To apzinoties, liela daļa ierēdņu, uzņēmēju un karavīru samierinājās un nolēma sadarboties ar okupācijas varu.

1941. gada vasarā iedzīvotāji pārsvarā nogaidīja, viņi bija apjukuši. Radikāli noskaņotie nacionālisti aktīvi piedalījās ebreju un padomju aktīvistu iznīcināšanā, attaisnojoties ar "atmaksu par Staļina represijām". Saorganizējās hitleriešiem uzticīga kārtības un drošības policija, kā arī bataljoni, kas nežēlīgi terorizēja nepakļāvīgos gan dzimtenē, gan citos okupētajos

Padomju zemes rajonos.

Neskatoties uz nežēlīgo teroru un demagoģiju, kam piebalsoja latvieši, brieda ideja par pretestību, kas izpaudās dažādās formās un izcēlās ar idejisko pamatu. Parādījās pretošanās kustība nacistu okupantiem. Jau 1941. gada rudenī vāciešu ieņemtās Latvijas teritorijā pastāvēja komunistu, latviešu un poļu nacionālās pretošanās kustības.

Gestapovieši īpaši izcēla komunistisko pretošanās kustību Liepājā, Rīgā, Daugavpilī un Latgales pagastos un nežēlīgi cīnijas ar to. Patiesībā šīs organizācijas vien nosacīti var dēvēt par komunistiskām, jo tajās nebija gandrīz neviena komunistiskās partijas biedra. Spontāni tapušās grupas vadīja starp dzīvajiem palikušie padomju aktīvisti un citi kreisi noskaņoti patrioti.

Padomju histioriogrāfijā to sauca par antifašistisko pretošanās kustību.
Trīs daļās sašķeltajai pretošanās kustībai Latvijā bija viens patriotisks mērķis – pēc iespējas ātrāk padzīt briesmīgo hitleriešu varu, pasargāt nāciju no iespējamā likvidācijas riska. Pakāpeniska iznīcināšana ir neizbēgama – par to liecināja Himlera resora izstrādātais Ģenerālais plāns "Ost".

Latviešu nacionālo pretošanās kustību padomju historiogrāfija uzskatīja par maznozīmīgu vai iluzoru, lai arī lielākā daļa tās dalībnieku tika arestēti vai gāja bojā. Gestapo pilnībā vai daļēji sagrāva latviešu nelegālās nacionālās organizācijas.

Pretošanās nacistiem notika visās hitleriskās Vācijas okupētajās vai pakļautajās Eiropas valstīs. Tur strādāja sociālisti, kristīgie demokrāti, komunisti. Diemžēl Latvijā neparādījās vienota Tautas fronte pret nacistiem. Lai arī Latvijas KP CK ar novēlošanos (pēc Kominternes likvidācijas 1943. gada vasarā to atbalstīja.

Pretošanās trejsavienības vāciešu okupētajā Latvijā izcēlās ar savu taktiku. Latviešu nacionālās pagrīdes grupas pārsvarā aprobežojās ar nelegālās literatūras izdevumu, lolojot ilūziju par to, ka Rietumu sabiedrotie (pat Zviedrija) kara beigās izsēdinās Latvijā savu desantu. Latvijas Centrālā Padome sūtīja vēstnešus pāri jūrai, lai nodibinātu sakarus ar Rietumu specdienestiem. Nacionālisti atteicās no aktīvas pretošanās – sabotāžas, bruņotas cīņas, it tā tāpēc, lai novērstu iedzīvotāju represijas. Poļu pretošanās kustības cīnītāji Latgalē mēģināja kontaktēties ar Kraiowa armijas pārstāvjiem Viļņā un bija radikālāki.

Par bruņotu cīņu ar ienaidnieku izšķīrās tikai komunisti, antifašistiskā kustība. Vācijas okupētajā teritorijā Latvijā nebija antinacistisku latviešu nacionālo partizānu. Ar ieročiem rokās cīnījās tikai sarkanie partizāni.

Mācība ložu krusā

1941.-1942. gg. antinacistiskā kustība bija epizodiska. Trūka vadītāju ar militāro pieredzi. Nebija gandrīz nekādu ieroču, munīcijas, spridzekļu. Ieročus slepus vāca kauju vietās frontes līnijā. Lielu kaitējumu nelegāļiem, kam nebija konspiratīvās darbības pieredzes, nodarīja hitleriešu drošības policijas iesūtītie provokatori. 

Lai apvienotu izkliedētās pretošanās grupas un veidotu no militārā viedokļa efektīvu centralizētu partizānu kustību, Latvijas Komunistiskās partijas CK un Latvijas PSR Tautas komisāru padome, kas tolaik strādāja Maskavā, 1942. gada pavasarī nolēma iesūtīt okupētajās teritorijās apmācītus un ekipētus partizānu organizatorus ar mobilajām radiostacijām. Pārsvarā viņu vidū bija 201. Latviešu strēlnieku divīzijas brīvprātīgie.

1942. gada vasarā un rudenī pāri frontes līnijai uz Latviju aizgāja vairākas grupas un nelielas partizānu organizatoru vienības. Viņiem nācās pārvarēt simtiem kilometru pa ienaidnieka okupētu teritoriju, atkauties no esesiešu soda vienībām un vērmahta komandantu spēkiem. Latviešu reidus veicināja sadarbība un kopīgas operācijas ar krievu un baltkrievu partizānu brigādēm.

Reidu laikā latviešu kaujinieki apguva partizānu cīņas taktiku. Auga prasmīgi komandieri un politiskie vadītāji. Tomēr pirmie mēģinājumi nebija necik veiksmīgi un prasīja sāpīgus upurus.

1942. gada jūlijā pēc atkāpšanās no Latvijas ienaidnieka aizmugurē izdevās sekmīgi iesūtīt tikai vienu uz ātru roku instruētu grupu – 10 cilvēkus. Augustā no Veļikije Luki rajona pāri frontes līnijai tika nosūtītas četras apmācītu organizatoru grupas, no Tallinas apkaimes – divas partizānu grupas, ko veidoja 1. latviešu strādnieku pulka karavīri.

Daudz lielāks skaits brīvprātīgo devās uz Latviju 1941. gada vasarā un rudenī izlūku un diversantu grupu sastāvā, ko formēja Ziemeļrietumu frontes un Sarkankarogotās Baltijas flotes štābu pārvaldes un armijas štābu nodaļas. Īpaši jāpiemin lielas izlūku vienības reids no Pleskavas rajona uz Latvijas ziemeļiem jūlija vidū. 13. jūlijā nod;aļa iebruka Veclaicenē un likvidēja 14 vietējos nacistu līdzskrējējus.

1941. gada augustā sākās regulāras radio pārraides latviešu valodā no Maskavas. Sāka darbu avīze "Par Padomju Latviju".

1941. gada rudenī jau sākās atsevišķu partizānu vienību bruņotas darbības gan Latvijas austrumos, gan Kurzemes ziemeļu piekrastē.

Viena no pirmajām Latvijā hitleriešu ešelonu uzspridzināja Višķu pagasta partizānu grupa. Tā izveidojās no palikušajiem aktīvistiem, komjauniešiem un dažiem sarkanarmiešiem, ko vadīja vietējais iedzīvotājs Milētijs Ņikiforovs. Diversijas rezultātā

Zaļumu stacijā (12 km uz ziemeļiem no Daugavpils) no sliedēm nogāja un aizdegās 17 vagoni un cisternas, uzsprāga munīcija.

Liela nozīme bija Konstantīna Vanaga grupas darbībām, kas vāca izlūkdatus pilsētās Kurzemes ziemeļos.

Vēl astoņas partizānu un izlūku grupas 1941. gadā desantējās oktobrī un novembra sākumā. Hitleriskajai drošības policijai izdevās uziet viņu pēdas, un drīz vien šīs grupas tika izkliedētas.

Tālāka grupu pārsviešana uz Latviju tika pārtraukta līdz 1942. gada pavasarim.

Ienaidnieka aizmugurē

Vācu divīziju sakāve pie Maskavas deva stimulu Pretošanās kustībai Eiropas valstis. Neapmierinātību veicināja 1942. gada janvārī "Ostlandes" reihskomisāra izdotā pavēle par Latvijas jauniešu mobilizāciju spaidu darbiem Vācijā.

Pierobežas joslā, kuras iedzīvotāji bija labi pazīstami ar krievu un baltkrievu partizānu darbībām, pagrīdnieki sāka veidot sakarus ar viņiem. Dažas grupas šķērsoja robežu un iekļāvās krievu un baltkrievu partizānu vienībās. 

Lielākā bija partizānu grupa, kas veidojas uz Šķaunes un Pasienes pagastu (Ludzas novads) jauniešu pagrīdes organizācijām Aleksandra Groma un Aleksandra Kozlovska vadībā. Ziemā viņi vāca ieročus.

1942. gada maijā, kad pagrīdniekiem draudēja aizdzīšana uz Vāciju, Groms kopā ar 28 biedriem aizgāja Osveijas mežos Baltkrievijā. Tādas grupas radās arī citos pagastos.

1942. gada februārī pārsviešanai ienaidnieka aizmugurē tika atlasīti vairāk nekā 330 brīvprātīgie. Šajā laikā tika izveidotsPartizānu kustības centrālais štābs. Tas palīdzēja apbruņot brīvprātīgos, nodrošināt ar radioraidītājiem un sešu partizānu grupu un četru vienību sastāvā devās ienaidnieka aizmugurē.

Partizānu kustību organizatoru nosūtīšana uz Latviju 1942. gadā, kā arī pirmo partizānu vienību ierašanās lika pamatus organizētai partizānu cīņai Latvijā. Speciālās radiopārraides, skrejlapiņas un avīzes būtiski paplašināja propagandas darba mērogus.

Marta beigās frontes līniju šķērsoja neliela izlūku nodaļa "Uzvara".

1942. gada jūnijā partizāni no Baltkrievijas un Latvijas kopā uzbruka Šķaunes pagasta centram. Šķaunes partizānu grupā tolaik jau bija 32 cīnītāji. Maijā viņiem pievienojās Imants Sudmalis.

12. jūnija naktī partizāni ar I. Sudmali un A. Gromu vadībā kopā ar baltkrievu vienībām ieņēma Šķauni. Viņi iebruka pagasta valdē un iznīcināja aizdzīšanai uz Vāciju paredzēto iedzīvotāju sarakstus, izdemolēja policijas iecirkni, patrieca šucmaņus un sabojāja telefona staciju.

Atvairot pretinieka uzbrukumu, izcēlās Imants Sudmalis. Šajā cīņā viņš bija ložmetējnieks, kopā ar biedriem piesedza atkāpšanos pāri Svolnas upei. Partizāniem izdevās atkāpties bez grūtībām.

Jau pirmie nedaudzie partizānu bruņotie uzbrukumi 1942. gada pavasarī satrauca vācu okupācijas varu Latgalē. Daugavpils apgabala komisārs ziņojumā 1942. gada 20. maijā pieprasīja militāru palīdzību, pirmkārt – tūkstoš šautenes vietējai policijai.

Partizānu darbība Latgalē, rakstīja apgabala komisārs, kļūst draudīga. Ik dienas pienāk ziņas par to, ka dažādās vietās notiek sadursmes ar partizānu grupām, kas desantējušās ar izpletņiem vai šķērsojušas robežu, vai saformējušās no karagūstekņiem pēc bēgšanas no nometnēm un bruņotiem vietējiem iedzīvotājiem. Bēgļu skaits aug ar katru dienu. Partizāni nemeklē patvērumu pie iedzīvotājiem, viņi iekārto savas bāzes necaurejamos mežos un purvainās vietās un no turienes uzbrūk apdzīvotām vietām.

Komisārs secināja, ka situācija pāriet pie organizēta partizānu kara un latviešu šucmaņi un vācu karavīri ik dienas cieš zaudējumus.

Turpinājums sekos.

44
Tagi:
partizānu kustība, latvieši, Lielais Tēvijas karš, Latvija

Rets ciemiņš: Liepājas novadā video nonācis ziņkārīgs lācis

0
(atjaunots 23:01 11.05.2021)
Svētdien, Bārtas mežā Liepājas novadā fotolamatās iekļuva lācis. Vietējie atzīmēja, ka Kurzemes dienvidos ķepaiņi sastopami ļoti reti.

Videokamera bija novietota mednieku biedrības "Buvmeistars" teritorijā. Tās pārstāve Kate Šterna pastāstīja, ka lācis ir apmēram piecus gadus vecs. Viņa konstatēja, ka Kurzemes dienvidos lāči nav redzēti ilgu laiku, tā ir liela veiksme, ka izdevies fiksēt šo ķepaini.

Lācis nesteidzīgi devās pie barotavas, ko mednieki sarūpējuši savvaļas dzīvniekiem, izpētīja to un, neko interesantu neatradis, devās tālāk savās lāča darīšanās.

© Sputnik / Н. Герасимов

Nesenajā konferencē "Medības 2021" Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš atzīmēja, ka patlaban lielākais lāču skaits mīt Latvijas dienvidos. Speciālists ziņoja, ka monitorings atbilstoši četriem galvenajiem kritērijiem: īpatņu skaits, izplatība, mītnes vietu stāvoklis un tālākās perspektīvas – liecina, ka lāču stāvoklis Latvijā ir apdraudēts. Pēdējais plašais pētījums veikts no 2015. līdz 2018. gadam.

Ozoliņš atzīmēja, ka tik mazs dzīvnieku skaits, kāds pašlaik fiksēts valstī, nevar nodrošināt populācijas patstāvīgu atjaunošanos. Tomēr, pēc viņa domām, cerība vēl ir.

Speciālisti brīdina, ka, iestājoties pavasarim, vēlams būt piesardzīgākiem pastaigās pa mežu un tā apkaimi – lāči mostas no miega un var tuvoties cilvēku mitekļiem uztura meklējumos.

0
Tagi:
lācis, Liepāja