RĪGA, 10.feb — Sputnik. Vakar izglītības un zinātnes ministra posteņa kandidāts, Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis uzsvēra, ka topošās valdības deklarācijā nav norādīts grafiks, kādā būtu jāīsteno skolu pāreja uz latviešu apmācības valodu.
Deputāts norādīja: "Skolu pāreja uz latviešu apmācību valodu netiek uzskatīta par prioritāti. Prioritāra ir veicamā darba kvalitāte. Es neuzskatu, ka skolu pāreja uz latviešu apmācību valodu būtu iespējama līdz 2018. gadam."
Pēc viņa domām, pašlaik būtu jācenšas visās mācību iestādēs, kurās apmācības notiek latviešu un kādā citā valodā, ieviest vienotu apmācības standartu latviešu valodas un literatūras apgūšanai.
Pāreja uz vienotu izglītības standartu latviešu valodā iekļauta valdības deklarācijas projektā, ko saskaņoja Māra Kučinska veidotā valdība. Deklarācijā atzīmēts, ka ministru koalīcijas partneri ir pieņēmuši zināšanai nacionālās apvienības "Visu Latvijai!" īpašo viedokli par nepieciešamību no 2018. gada septembra sākt pāreju pie apmācībām latviešu valodā.
Balsojums par valdības apstiprināšanu notiks Saeimā, 11. februārī. Vienlaikus jābūt parakstītai arī Ministru kabineta deklarācijai.
Latvijā dzīvo aptuveni divi miljoni cilvēku, 44% no tiem ir krievvalodīgie. Valstī ir viena valsts valoda – latviešu valoda; krievu valodai piešķirts svešvalodas statuss. Trešā daļa skolu Latvijā organizē apmācību latviešu un krievu valodās.
Runājam krieviski
Krievijas Sabiedriskajā palātā nodoms ieviest skolās apmācību latviešu valodā tiek uzskatīts par starptautisko tiesību pārkāpumu.
SP sabiedriskās diplomātijas attīstības un ārvalstīs dzīvojošo līdztautiešu atbalsta komisijas priekšsēdētāja Jeļena Sutormina plāno vērsties pie Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra Nila Muižnieka ar lūgumu publiski izvērtēt Latvijas varas iestāžu paziņojumu.
"Tas ir acīmredzams Eiropas Padomes vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību pārkāpums," – paziņoja Sutormina.
Viņa šo paziņojumu uzskata par "politisku spiedienu uz Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, uzbrukumu sabiedriskajiem sakariem."
Vjačeslavs Dombrovskis, bijušais Latvijas izglītības ministrs uzskata, ka problēma, kas saistīta ar skolu pāreju no krievu uz latviešu apmācību valodu tiks atrisināta ne vēlāk kā desmit gadu laikā.
"Krievu skolu absolventi valsts valodā runā tikpat labi kā paši latvieši – tas ir fakts. Tāpēc es uzskatu, ka jautājums par skolu pāreju uz latviešu apmācības valodu pazudīs pats no sevis. Tas notiks ne vēlāk kā pēc 5-10 gadiem. Tomēr ceru, ka visas puses saprātīgi atturēsies no radikāliem soļiem," – norādīja Dombrovskis.
Krievu skolu aizstāvji ir paziņojuši, ka neizlēdz protesta akcijas, kuru mērķis būtu saglabāt apmācības krievu valodā.
RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Šajā nedēļas nogalē vakcinācijas punktos Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Jelgavā, Jūrmalā un Cēsīs ikviens varēs vakcinēties Covid-19 profilaksei dzīvās rindas kārtībā. To pastāstīja Vakcinācijas projektu biroja pārstāve Agnese Strazda, vēsta Mixnews.lv.
Tiesa, pieejams tikai AstraZeneca preparāts.
Prioritārās vakcinācijas grupās iekļautie cilvēki tomēr saņems priekšrocības – viņi tiks aicināti veidot speciālu rindu, kurā varēs vakcīnu saņemt ātrāk. Pārējiem tāpat tiks organizēta atsevišķa rinda.
Tiklīdz vakcinācijas punktā izsīks preparāta krājumi, iedzīvotāju pieņemšana tiks pārtraukta, punkts – slēgts.
15. aprīlī Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča jau pastāstīja, ka drīz vien Latvija varēšot atvērt masveida vakcinācijas punktu durvis ne tikai cilvēkiem no prioritārajām grupām, bet arī visiem, kas vēlas vakcinēties.
Atgādināsim, ka aizvadītajā nedēļas nogalē Rīgā noritēja eksperiments ar dzīvo rindu divos vakcinācijas punktos – konferenču centrā "Atta" un izstāžu zālē Ķīpsalā. Vakcinācijas birojs atzina, ka eksperiments ir izdevies, lai arī no diviem tūkstošiem vakcīnas devu, kas bija piegādātas šajos vakcinācijas centros, izdevies izmantot tikai 1034.
Pie tam saņemt vakcīnu varēja vienīgi cilvēki no prioritārajām grupām. Šajā kategorijā iekļauti cilvēki vecumā no 60 gadiem, hroniski pacienti, personas, kas dzīvo kopā ar hroniski slimiem bērniem un bērniem ar imūnsupresiju, kā arī personas, kas kopj smagi slimus cilvēkus mājās.
Juhņēviča atzīmēja, ka tuvākajā laikā dzīvo rindu varēs piedāvāt visiem, ir tikai viena problēma – vakcīnu trūkums. Kamēŗ preparātu apjoms nav liels, prioritārajām grupām tiek dota priekšroka.
Jāpiebilst, ka 14. aprīlī Dānija informēja, ka plāno pilnībā atteikties no AstraZeneca vakcīnas lietošanas, – varasiestādes norāda, ka preparāts retos gadījumos var radīt trombu veidošanos.
Tiklīdz parādījās ziņas par Dānijas lēmumu, Latvijas veselības ministrs Daniels Pavļuts savā lapā Twitter ziņoja, ka VM nekavējoties sazināsies ar Dānijas valdību, lai uzzinātu noraidīto vakcīnas devu tālāko likteni, jo Latvija vēlētos tās saņemt savām vajadzībām.
Nedēļas nogalē lielajos vakcinācijas centros ar AstraZeneca vakcīnu varēs vakcinēties ikviens. Izmantojiet iespēju! Vairāk informācijas: https://t.co/Pzov03aJOD
— Vakcinācija Latvijā (@VakcinacijaLV) April 15, 2021
RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Kamēr Ukrainas Bruņotie spēki savelk smago tehniku pie saskarsmes līnijas Donbasā, lai sāktu jaunu posmu karā ar pašu valsts pilsoņiem, Baltijas valstu ārlietu ministru delegācija dodas uz Kijevu, lai demonstrētu solidaritāti, vēsta BВ.lv.
Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, Igaunijas ārlietu ministri Evu Mariju Līmetsu un Lietuvas ārlietu ministru Gabrielu Landsberģi ielūdza apmeklēt Kijevu Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuļeba.
With my Estonian and Lithuanian colleagues @eliimets and @GLandsbergis in #Vilnius before departure to #Kyiv to show support and solidarity with #Ukraine 🇱🇻 🇪🇪 🇱🇹 🤝 🇺🇦 pic.twitter.com/w4vckOmdEI
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) April 15, 2021
Baltijas valstu ārlietu ministri dodas vizītē uz Ukrainu, lai paustu atbalstu un saņemtu detalizētu informāciju par situāciju. Tāpat ministri plāno apspriest sadarbības stiprināšanu drošības jomā un Ukrainas Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas attīstību.
Atgādināsim, ka 2021. gada maijā-jūnijā ieplānotas NATO mācības "Defender Europe 2021". Manevru gaitā plānots izspēlēt uzbrukuma un aizsardzības darbības Austrumeiropā un Baltijas valstīs. NATO manevros piedalīsies arī Ukraina.
Iepriekš Ukrainas pārstāvis trīspusējā kontaktu grupā Donbasa lietās Aleksejs Arestovičs, uzstājoties Ukrainas televīzijā, iepriekš paziņoja, ka mācībās "Defender Europe" tiks izspēlēts "karš ar Krieviju".
RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Ukraina varēs garantēt savu drošību tikai gadījumā, ja "apbruņosies" un atjaunos savu kodollielvalsts statusu, paziņoja Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrejs Meļņiks. Diplomāts uzskata, ka tā ir vienīgā alternatīva dalībai NATO, kas patlaban Kijevai nav pieejama.
Protams, Rietumiem vēl tikai trūkst jaunas kodolvalsts, ironiski atzīmēja politologs Vladimirs Korņilovs radio Sputnik ēterā.
"Meļņiks ir pārsteidzošs cilvēks. Viņš kļuvis slavens ar to, ka pēdējā laikā gan izvirzījis ultimātu Berlīnei, gan pieprasījis Vācijas prezidenta atvainošanos. Šķiet, viņš ir kaut ko sajaucis. Paskatījies, kā uzvedas "Lielā septītnieka" vēstnieki Ukrainā, ieraudzījis, ka viņi var itin vienkārši dot norādījumus Ukrainas valdībai, un nolēlmis, ka viņš var uzdevies tāpat Vācijā. Bārsta paziņojumus, ultimātus un prasības, it kā kaut ko lemtu viņšm nevis Kijevas vara un tie, kas to vada no citām vēstniecībām," paziņoja Korņilovs.
Politologs uzsvēra, ka Rietumos neviens nopietni neizskatīs tamlīdzīgas Ukrainas kodolvēlmes.
"Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu," secināja Korņilovs.
Saskaņā ar Budapeštas memorandu no 1994. gada kodolarsenāls, ko Kijeva saņēma pēc PSRS sabrukuma, tika likvidēts. Ukraina pievienojās Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, pasaules kodollielvalstis garantēja tās drošību.