RĪGA, 10.feb — Sputnik. Vakar izglītības un zinātnes ministra posteņa kandidāts, Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis uzsvēra, ka topošās valdības deklarācijā nav norādīts grafiks, kādā būtu jāīsteno skolu pāreja uz latviešu apmācības valodu.

Deputāts norādīja: "Skolu pāreja uz latviešu apmācību valodu netiek uzskatīta par prioritāti. Prioritāra ir veicamā darba kvalitāte. Es neuzskatu, ka skolu pāreja uz latviešu apmācību valodu būtu iespējama līdz 2018. gadam."

Pēc viņa domām, pašlaik būtu jācenšas visās mācību iestādēs, kurās apmācības notiek latviešu un kādā citā valodā, ieviest vienotu apmācības standartu latviešu valodas un literatūras apgūšanai.

© Sputnik / Vitaliy Ankov

Skolēni vēl trīs nedēļas bez maksas varēs grauzt burkānus un ābolus

Pāreja uz vienotu izglītības standartu latviešu valodā iekļauta valdības deklarācijas projektā, ko saskaņoja Māra Kučinska veidotā valdība. Deklarācijā atzīmēts, ka ministru koalīcijas partneri ir pieņēmuši zināšanai nacionālās apvienības "Visu Latvijai!" īpašo viedokli par nepieciešamību no 2018. gada septembra sākt pāreju pie apmācībām latviešu valodā.

Balsojums par valdības apstiprināšanu notiks Saeimā, 11. februārī. Vienlaikus jābūt parakstītai arī Ministru kabineta deklarācijai.

Latvijā dzīvo aptuveni divi miljoni cilvēku, 44% no tiem ir krievvalodīgie. Valstī ir viena valsts valoda – latviešu valoda; krievu valodai piešķirts svešvalodas statuss. Trešā daļa skolu Latvijā organizē apmācību latviešu un krievu valodās.

Runājam krieviski

Krievijas Sabiedriskajā palātā nodoms ieviest skolās apmācību latviešu valodā tiek uzskatīts par starptautisko tiesību pārkāpumu.

SP sabiedriskās diplomātijas attīstības un ārvalstīs dzīvojošo līdztautiešu atbalsta komisijas priekšsēdētāja Jeļena Sutormina plāno vērsties pie Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra Nila Muižnieka ar lūgumu publiski izvērtēt Latvijas varas iestāžu paziņojumu.

"Tas ir acīmredzams Eiropas Padomes vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību pārkāpums," – paziņoja Sutormina.

Viņa šo paziņojumu uzskata par "politisku spiedienu uz Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, uzbrukumu sabiedriskajiem sakariem."

Vjačeslavs Dombrovskis, bijušais Latvijas izglītības ministrs uzskata, ka problēma, kas saistīta ar skolu pāreju no krievu uz latviešu apmācību valodu tiks atrisināta ne vēlāk kā desmit gadu laikā.

"Krievu skolu absolventi valsts valodā runā tikpat labi kā paši latvieši – tas ir fakts. Tāpēc es uzskatu, ka jautājums par skolu pāreju uz latviešu apmācības valodu pazudīs pats no sevis. Tas notiks ne vēlāk kā pēc 5-10 gadiem. Tomēr ceru, ka visas puses saprātīgi atturēsies no radikāliem soļiem," – norādīja Dombrovskis.

Krievu skolu aizstāvji ir paziņojuši, ka neizlēdz protesta akcijas, kuru mērķis būtu saglabāt apmācības krievu valodā.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik, Andrejs Solopenko. Slovākijas analītiskais centrs GLOBSEC publicēja pētījumu, kas ir veltīts iedzīvotāju apmierinātībai ar demokrātiju un pastāvošajām pārvaldes sistēmām desmit Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Saskaņā ar to Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji nav īpaši apmierināti ar esošo lietu kārtību. Tāpat daudzi Baltijas iedzīvotāji izrādās absolūti neiebilst iemainīt dažas savas tiesības un brīvības pret finanšu labklājību, kas var mudināt rīkoties jaunas partijas, kuras ir gatavas aktualizēt šādas idejas.

Nav apmierināti ar sistēmu

Saskaņā ar pētījuma datiem vairums respondentu visās trijās valstīs atbalsta liberālo demokrātiju, taču pastāv arī visnotaļ liela daļa iedzīvotāju, kurai labāka šķiet spēcīga un izlēmīga līdera esamība. Tā, saskaņā ar aptauju, tikai Igaunijā absolūtais vairākums iedzīvotāju – 68% – izvēlas demokrātiju ar regulārām vēlēšanām un daudzu partiju sistēmu, savukārt vienam līderim, kuram nevajag raizēties par parlamentu vai vēlēšanām, piekrīt vien 17%.

Sergey Melkonov

Levits atzinis: Latvijā pietrūkst demokrātijas, un iedzīvotājiem nāksies piemaksāt

Lietuvā un Latvijā iedzīvotāju attiecība ir cita. Lietuvā par liberālo demokrātiju uzstājas 49% aptaujāto, savukārt Latvijā vēl mazāk – 43%. Zemāks šis rādītājs ir tikai Bulgārijā, kur spēcīga līdera piekritēju īpatsvars pārsniedz demokrātijas atbalstītāju daļu. Latvijā viena līdera varu izvēlas 35% respondentu, Lietuvā – 27%.

Interesanti, ka, lai gan ievērojama daļa respondentu izvēlas demokrātiju, tomēr ar tās funkcionēšanu ir apmierināts krietni zemāks iedzīvotāju skaits. Salīdzinoši augstu apmierinātības rādītāju demonstrē Igaunija (42%). Tāpat tā ir vienīgā Baltijas valsts, kur iedzīvotāji izrādījās kopumā drīzāk apmierināti, nekā neapmierināti ar valsts pārvaldes sistēmu. Apmierinātības indekss skalā no 100 līdz -100 sastādīja 22 punktus – viens no nedaudziem, kas atrodas pozitīvo rādītāju plaknē.

Tai pat laikā Lietuva (-1,5) un Latvija (-12), tieši pretēji, stiprāk demonstrē neapmierinātību ar valsts pārvaldes sistēmu. Šajās valstīs apmierinātība ar demokrātijas darbu ir manāmi zemāka – Latvijā tas apmierina 36% iedzīvotāju, savukārt Lietuvā – 32%. Tas viss liecina, ka vairums aptaujāto iedzīvotāju saskata sistēmas trūkumus, kurā viņi dzīvo, tātad, ir noskaņoti uz zināmām pārmaiņām, kas ir nepieciešamas tās darbības uzlabošanai.

Kam kalpo vara

Tiesa, pārmaiņu vēlmi var aizmiglot bezspēka izjūta, kad valsts iedzīvotāji nejūt, ka sistēma sniedz viņiem iespēju ietekmēt to. To var ļoti labi redzēt pēc atbildēm uz jautājumu, vai ir svarīgi, kam pieder vara valdībā, ja no partiju maiņas nekas nemainīsies. Šim apgalvojumam piekrīt 44% respondentu Igaunijā, 49% – Lietuvā un 54% – Latvijā, kuri neredz starpību starp to, kura no partijām atrodas pie varas viņu valstī.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Demokrātija latviešu gaumē: trīs no četriem netic, ka spēj ietekmēt politiku

Tādēļ augošajai iedzīvotāju apātijai vēlēšanās nebūtu īpaši jāpārsteidz neviens. Nesenās Rīgas domes vēlēšanas notika ar zemu aktivitāti, uz parlamenta vēlēšanām Lietuvā atnāca mazāk nekā puse vēlētāju. Tas viss parāda, ka daudzi pilsoņi ir vīlušies esošajos politiskajos spēkos un neuzskata, ka šīs partijas kaut ko spēj mainīt. Saglabājoties šādai tendencei, vēlētāju aktivitāte turpinās kristies, un rodas jautājums, ko tad pārstāvēs ievēlētie deputāti: valsts iedzīvotājus, vai tikai šauru cilvēku loku, kas būs nobalsojuši par viņiem?

Protams, pagaidām līdz tam vēl nav nonācis, taču augsta neuzticība politiskajām partijām, kas ir vērojama visās Baltijas valstīs, norāda uz šādas notikumu attīstības varbūtību.

Turklāt neuzticēšanās partijām ir saistīta arī ar to, ka daudzi respondenti uzskata tās par atkarīgām no dažādiem oligarhiem un finanšu grupām. Apgalvojumam, ka oligarhiem un finanšu grupējumiem ir spēcīga kontrole pār savu valstu valdībām piekrita 48% Igaunijas iedzīvotāju, 77% Lietuvas iedzīvotāju un 79% Latvijas respondentu.

Šie rezultāti ir cieši saistīti arī ar citu faktoru – noteiktu grupu esamību, kurām ir priekšrocība pār citām. Absolūtais vairākums Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju norāda, ka šādas grupas ir, un uzskata, ka tie ir tie, kam ir kontakti ar politiskajām elitēm, vai turīgi cilvēki. Savukārt parasto iedzīvotāju vajadzības, pēc respondentu domām, īpaši netiek ņemtas vērā, tādējādi vēl vairāk palielinot noslāņošanos gan pēc mantiskās pazīmes, gan starp varu un sabiedrību.

Labklājība brīvības vietā

Pie šāda noskaņojuma ir loģiski, ka daudzi Baltijas iedzīvotāji izrādās absolūti gatavi atteikties no savām tiesībām un brīvībām. Piemēram, Latvijā 44% respondentu piekrīt iemainīt pārvietošanās vai vārda brīvības tiesības pret finanšu stāvokļa uzlabošanu. Tāpat 41% iedzīvotāju ir gatavi iemainīt šīs tiesības pret drošību. Aptuveni tāda pati situācija ir Lietuvā – 30% valsts iedzīvotāju neiebilst atteikties no tiesībām, ja pieaugs viņu labklājība. Savukārt 36% ir gatavi iztikt bez tām lielākas drošības vārdā.

© Sputnik / Sergey Melkonov

"Aizvien tuvāk totalitārismam": žurnālistus šokējusi Tieslietu ministrijas iniciatīva

Interesanti, ka šajā jautājumā Igaunijas iedzīvotāji pat vairāk nekā Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji, bija gatavi atteikties no savām tiesībām. Finanšu situācijas uzlabošanas labad bez pārvietošanās un vārda brīvības tiesībām piekrīt iztikt 46% Igaunijas iedzīvotāju, bet drošības labad – 48% šajā valstī dzīvojošo respondentu. Līdz ar to pēc šī parametra Igaunija acīmredzami pieder pie Centrāleiropas un Austrumeiropas, nevis pie Ziemeļeiropas, kā tā pati uzskata.

Gatavība atteikties no demokrātijas pamattiesībām un brīvībām apmaiņā pret finanšu labumu vai drošības izjūtu ir tieši saistīta ar cilvēku nepārliecības par savu nākotni kāpumu, kā arī ar izmaiņām pasaulē. Koronavīrusa pandēmija negatīvi ietekmēja iedzīvotāju ienākumus, un arī viss ziņu fons acīmredzami veicina uztraukuma pieaugumu, ietekmējot cilvēku prioritātes. Tādēļ, jo stiprāk iedzīvotāji izjūt finanšu nestabilitāti un neaizsargātību, jo vairāk viņi būs gatavi upurēt tiesības savas labklājības labad.

To var izmantot noteikti politiskie spēki, kuri vēlas iegūt šādu vēlētāju balsis. Tādēļ Baltijas valstīs ir vērts gaidīt jaunu partiju parādīšanos ar stipriem un apņēmības pilniem līderiem, kuri pārliecinās savu auditoriju, ka viņu sliktais stāvoklis ir saistīts ar demokrātijas sistēmas neērtībām. Kā var redzēt pēc pētījuma, pieprasījums pēc šādām partijām ir, un, kā zināms, ja ir pieprasījums, būs arī piedāvājums, ko, jādomā, drīz vien varēs ieraudzīt Latvijā, kur ne aiz kalniem it pašvaldību vēlēšanas, kuras kļūs par Saeimas vēlēšanu ģenerālmēģinājumu.