RĪGA, 10.feb — Sputnik. Vakar izglītības un zinātnes ministra posteņa kandidāts, Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis uzsvēra, ka topošās valdības deklarācijā nav norādīts grafiks, kādā būtu jāīsteno skolu pāreja uz latviešu apmācības valodu.

Deputāts norādīja: "Skolu pāreja uz latviešu apmācību valodu netiek uzskatīta par prioritāti. Prioritāra ir veicamā darba kvalitāte. Es neuzskatu, ka skolu pāreja uz latviešu apmācību valodu būtu iespējama līdz 2018. gadam."

Pēc viņa domām, pašlaik būtu jācenšas visās mācību iestādēs, kurās apmācības notiek latviešu un kādā citā valodā, ieviest vienotu apmācības standartu latviešu valodas un literatūras apgūšanai.

© Sputnik / Vitaliy Ankov

Skolēni vēl trīs nedēļas bez maksas varēs grauzt burkānus un ābolus

Pāreja uz vienotu izglītības standartu latviešu valodā iekļauta valdības deklarācijas projektā, ko saskaņoja Māra Kučinska veidotā valdība. Deklarācijā atzīmēts, ka ministru koalīcijas partneri ir pieņēmuši zināšanai nacionālās apvienības "Visu Latvijai!" īpašo viedokli par nepieciešamību no 2018. gada septembra sākt pāreju pie apmācībām latviešu valodā.

Balsojums par valdības apstiprināšanu notiks Saeimā, 11. februārī. Vienlaikus jābūt parakstītai arī Ministru kabineta deklarācijai.

Latvijā dzīvo aptuveni divi miljoni cilvēku, 44% no tiem ir krievvalodīgie. Valstī ir viena valsts valoda – latviešu valoda; krievu valodai piešķirts svešvalodas statuss. Trešā daļa skolu Latvijā organizē apmācību latviešu un krievu valodās.

Runājam krieviski

Krievijas Sabiedriskajā palātā nodoms ieviest skolās apmācību latviešu valodā tiek uzskatīts par starptautisko tiesību pārkāpumu.

SP sabiedriskās diplomātijas attīstības un ārvalstīs dzīvojošo līdztautiešu atbalsta komisijas priekšsēdētāja Jeļena Sutormina plāno vērsties pie Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra Nila Muižnieka ar lūgumu publiski izvērtēt Latvijas varas iestāžu paziņojumu.

"Tas ir acīmredzams Eiropas Padomes vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību pārkāpums," – paziņoja Sutormina.

Viņa šo paziņojumu uzskata par "politisku spiedienu uz Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, uzbrukumu sabiedriskajiem sakariem."

Vjačeslavs Dombrovskis, bijušais Latvijas izglītības ministrs uzskata, ka problēma, kas saistīta ar skolu pāreju no krievu uz latviešu apmācību valodu tiks atrisināta ne vēlāk kā desmit gadu laikā.

"Krievu skolu absolventi valsts valodā runā tikpat labi kā paši latvieši – tas ir fakts. Tāpēc es uzskatu, ka jautājums par skolu pāreju uz latviešu apmācības valodu pazudīs pats no sevis. Tas notiks ne vēlāk kā pēc 5-10 gadiem. Tomēr ceru, ka visas puses saprātīgi atturēsies no radikāliem soļiem," – norādīja Dombrovskis.

Krievu skolu aizstāvji ir paziņojuši, ka neizlēdz protesta akcijas, kuru mērķis būtu saglabāt apmācības krievu valodā.

RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Ukraina varēs garantēt savu drošību tikai gadījumā, ja "apbruņosies" un atjaunos savu kodollielvalsts statusu, paziņoja Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrejs Meļņiks. Diplomāts uzskata, ka tā ir vienīgā alternatīva dalībai NATO, kas patlaban Kijevai nav pieejama.

Protams, Rietumiem vēl tikai trūkst jaunas kodolvalsts, ironiski atzīmēja politologs Vladimirs Korņilovs radio Sputnik ēterā.

© Sputnik / Валерий Мельников

Kas un kāpēc provocē Krieviju ar runām par Ukrainas iekļaušanu NATO

"Meļņiks ir pārsteidzošs cilvēks. Viņš kļuvis slavens ar to, ka pēdējā laikā gan izvirzījis ultimātu Berlīnei, gan pieprasījis Vācijas prezidenta atvainošanos. Šķiet, viņš ir kaut ko sajaucis. Paskatījies, kā uzvedas "Lielā septītnieka" vēstnieki Ukrainā, ieraudzījis, ka viņi var itin vienkārši dot norādījumus Ukrainas valdībai, un nolēlmis, ka viņš var uzdevies tāpat Vācijā. Bārsta paziņojumus, ultimātus un prasības, it kā kaut ko lemtu viņšm nevis Kijevas vara un tie, kas to vada no citām vēstniecībām," paziņoja Korņilovs.

Politologs uzsvēra, ka Rietumos neviens nopietni neizskatīs tamlīdzīgas Ukrainas kodolvēlmes.

"Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu," secināja Korņilovs.

Saskaņā ar Budapeštas memorandu no 1994. gada kodolarsenāls, ko Kijeva saņēma pēc PSRS sabrukuma, tika likvidēts. Ukraina pievienojās Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, pasaules kodollielvalstis garantēja tās drošību.