NATO karavīri. Foto no arhīva

Arbatovs: NATO valstis baidās no Krievijas bruņotajiem spēkiem

901
(atjaunots 17:45 10.02.2016)
Krievijas armijas mācības un lielu stratēģisko vienību izveidi ziemeļos, Rietumu kara apgabalā un dienvidos Baltijas un Austrumeiropas uzskata par draudiem un lūdz apstiprināt, vai NATO patiešām ir gatava tās aizsargāt. To Sputnik pastāstīja Krievijas Zinātņu akadēmijas Starptautiskās drošības centra vadītājs KZA akadēmiķis Aleksejs Arbatovs.

10.feb — Anna Stoļarova, Sputnik.Trešdien kļuva zināms: NATO plāno izvietot pie Krievijas robežas papildu spēkus un dislocēt Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā tūkstošiem kareivju un smagos ieročus. Alianse vēlas tostarp nosūtīt uz Baltijas un Austrumeiropas valstīm arī īpašo uzdevumu vienības, bruņotas ar "zeme-gaiss" tipa raķetēm, triecienlidmašīnām un helikopteriem. Tiek izskatīta JKF spēku klātbūtnes palielināšanas iespēja Baltijas jūrā.

Avīze Telegraph norāda, ka šo rīcību Ziemeļatlantijas alianses valstis pamato ar bažām par to, ka Maskava varētu uzsākt "hibrīdkaru", iebrukt Baltijas valstu un Austrumeiropas valstu teritorijā.

Kaitīgs spriedzes pieaugums

Arbatovs skaidro: militārā opozīcija pastiprinās no abām pusēm, taču Krievijai salīdzinājumā ar tās kaimiņvalstīm ir ievērojams militārais pārsvars, un intensīvas mācības tās uzskata par militāra uzbrukuma draudiem.

"Vērojama eskalācija, kas kaitē gan Krievijai, gan Rietumiem. To iespējams pārtraukt tikai abpusēji, vienojoties par spēku pastiprināšanas pārtraukšanu, ievērojami samazināt mācību intensitāti un paplašināt savstarpējas uzticēšanās pasākumus, kas norādīti Vīnes vienošanās ietvaros, taču to apjoms ir nepilnīgs. Šo eskalāciju vēl iespējams vājināt. Jautājums ir tikai par to, vai puses ir ieinteresētas tā rīkoties no politiskā viedokļa. Pagaidām šāda ieinteresētība nav jūtama," – apgalvo eksperts.

No otras puses, Krievija nav aicinājusi NATO tuvoties tās robežām. Pietuvojoties alianse ir iekļāvusi valstis, kas tagad nokļuvušas arjergardā, skaidro Arbatovs. Šīs valstis meklēja drošību, taču tās vietā ir nokļuvušas priekšējā līnijā un tagad baidās.

"Ja pavērosim no robežas otras puses Krievijas bruņotos spēkus – varenus, reformētus, mobilus, ar modernu tehniku aprīkotus spēkus, kas pastāvīgi organizē liela mēroga mācības, ieskaitot pēkšņās pārbaudes, — kļūst skaidrs, ka mūsu kaimiņvalstis, kas iestājušās NATO, baidās," – uzskata A.Arbatovs.

Krievija vēlējās demonstrēt, ka "vairs nav vāja", ka tā ir spēcīga valsts, ar ko nepieciešams rēķināties. Zināmā mērā Krievija savu ir panākusi: tagad no KF baidās visi tās kaimiņi rietumos un dienvidos, secina akadēmiķis.

NATO bailes un raizes

Jurijs Roguļevs, MVU Rūzvelta vardā nosauktā ASV izpētes fonda direktors uzskata: krīzi Ukrainā un šķietami augošos draudus no Krievijas puses NATO izmanto kā ieganstu dalībvalstu "miera nodrošināšanas" un drošības palielināšanas kampaņai, kā rezultātā aug nepieciešamība palielināt militāros izdevumus un bruņojumu.

Eksperts atgādina, ka pēdējo gadu laikā NATO valstis pie tam ir ļoti negribīgi palielinājušas militāros izdevumus. Arī pašlaik šāda vēlme nav jūtama, taču Vašingtona, gluži pretēji, cenšas piespiest NATO dalībvalstis Eiropā piešķirt lielākus līdzekļus aizsardzībai.

Pats par sevi saprotams, Krievijas bruņoto spēku modernizāciju viņi interpretē no sava viedokļa. Agrāk, kad "braukāja un lidoja sarūsējuši spaiņi ar skrūvēm", NATO valstis uzkatīja, ka Krievijas armija absolūti nav gatava nekam, taču patreizējie atjaunotie Krievijas bruņotie spēki liek viņiem šodien spert zināmus soļus, sarunā norādīja Roguļevs.

901
Pēc temata
Telegraph: NATO plāno sūtīt uz Baltiju īpašo uzdevumu vienības
WSJ: ASV izveidos bruņotu brigādi Baltijas aizsardzībai
Maskava neplāno veikt atbildes pasākumus sakarā ar ASV spēku paplašināšanos Eiropā
KF vēstnieks Latvijā BBC-2 televīzijas šovu nosauc par informatīvā kara elementu
Vakcinācija pret Covid-19, foto no arhīva

Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas

15
(atjaunots 19:00 23.01.2021)
Dažos gadījumos radusies nepieciešamība atcelt vakcinācijas otro posmu, jo mediķi saslimuši laika posmā starp pirmo un otro vakcīnas devu.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vakcinācijas tempi Covid-19 būtiski kritušies – pirmajā posmā četru dienu laikā vakcīnas saņēmuši 2960 cilvēki, otrajā – tikai 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Vairāki ārsti saslimuši pirms vakcīnas otrās devas.

Ceturtdien, 21. janvārī tikai 13 cilvēki divās slimnīcās saņēmuši vakcīnas otro devu Covid-19 profilaksei. Salīdzinājumam, vakcinācijas pirmā posma ceturtajā dienā vakcinējušies 698 cilvēki desmit veselības aprūpes iestādēs.
Kopumā vakcīnu pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un medicīnas darbinieks, tostarp 2139 saņēmuši abas vakcīnas devas.
Ceturtdien vakcinācijas procesā izmantotas 17 528 BioNTech/Pfizer vakcīnas devas un 1152 Moderna vakcīnas devas. Pfizer vakcīnām noteikts 21 dienas intervāls starp pirmo un otro vakcīnu, citām, ko Latvija patlaban saņem vai plāno saņemt, intervāls sastāda 28 dienas.

Fiksēti vairāki gadījumi, kuros Covid-19 vakcīnas otro devu nācies atlikt, jo starp pirmo un otro vakcīnu cilvēki inficējušies ar koronavīrusu, Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska pastāstīja Latvijas radio ēterā. Viņa paskaidroja, ka ārsti, kas saņēmuši vakcīnas pirmo devu, varēs saņemt otro devu, tiklīdz izveseļosies.

Zavadska piebilda, ka otro vakcīnu izlaist nav ieteicams.

Viņa pievērsa uzmanību arī tam, ka, saskaņā ar novērojumiem, pēc otrās devas saņemšanas nepatīkamās sajūtas ir spilgtāk izteiktas. Piemēram, spēcīgs nogurums vai sāpes dūriena vietā. Taču simptomi, parasti daudzkārt mazāki, nekā pašas slimības gadījumā, ilgst tikai vienu vai divas dienas, apliecināja Zavadska.

Iepriekš Latvijas valdība atbalstīja ierosinājumu iesniegt pieteikumu par valstij papildus pieejamajām 646 510 vakcīnas CureVac devas, tātad tagad no šī ražotāja plānots iegādāties 946 510 vakcīnas devas. CureVac vakcīnas piegāde ieplānota gada pirmajā pusē.

 

15
Tagi:
mediķi, vakcinācija, vakcīna
Pēc temata
Vakcinācijas procesā Latvijā varētu iesaistīt armiju
Publicēts vakcinācijas tempu grafiks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā
"Tas ir nepiedodami un nepieņemami": premjers neapmierināts ar vakcinācijas gaitu
Temperatūra un roku tirpšana: Austrumu slimnīca noliedz problēmas pēc vakcinācijas
Protesta akcija Rīgā pie Krievijas vēstniecības A.Navaļnija atbalstam

Rīgas dome nesaskaņoja mītiņu Navaļnija atbalstam: protestējošos izgaiņāja policija

31
Pie Krievijas vēstniecības Rīgā notika nesankcionēta akcija Krievijas blogera Alekseja Navaļnija atbalstam.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vairāki desmiti cilvēku, neskatoties uz Rīgas domes aizliegumu, ieradās pie Krievijas vēstniecības Latvijā ar prasību atbrīvot blogeri Alekseju Navaļniju.

Акция в поддержку российского блогера Алексея Навального у посольства России в Латвии в Риге.
Sergey Melkonov
Protesta akcija Rīgā pie Krievijas vēstniecības A.Navaļnija atbalstam

Atgādināsim, ka Aleksejs Navaļnijs tika aizturēts 17. janvārī Šeremetjevas lidostā Maskavā pēc ierašanās no Vācijas, kur blogeris ārstējās pēc domājamās saindēšanas. Iepriekš Krievijas Federālais sodu izpildes dienests informēja, ka plāno aizturēt Navaļniju, jo tiesai jāpieņem lēmums jautājumā par nosacītā soda aizstāšanu ar reālu brīvības atņemšanu pēc nosacītā ieslodzījuma režīma ļaunprātīgiem pārkāpumiem. A.Navaļnijam ir divas nosacītas sodāmības. Pirmā – uzņēmuma "Kirovļes" lietā – saistīta ar vairāk nekā 16 miljonu rubļu izšķiešanu, otrā – "Yves Rocher" lietā – par vairāk nekā 30 miljonu rubļu laupīšanu.

Акция в поддержку российского блогера Алексея Навального у посольства России в Латвии в Риге.
Sergey Melkonov
Protesta akcija Rīgā pie Krievijas vēstniecības A.Navaļnija atbalstam

18. janvārī Himku pilsētas tiesa izbraukuma sesijā pieņēma lēmumu par Alekseja Navaļnija arestu uz 30 dienām. Viņš nogādāts izolatorā "Matrosskaja tišina", kur pavada 14 dienu karantīnu – viens trīsvietīgajā kamerā.

Iepriekš Rīgas dome noraidīja pieteikumu protesta akcijai pie Krievijas vēstniecības. Tomēr vairāki desmiti cilvēku ieradās ar plakātiem "Brīvību Aleksejam Navaļnijam!"

Полицейские поспешили попросить удалиться протестующих у посольства России в Латвии.
Sergey Melkonov
Valsts policijas pārstāvji akcijas vietā pieprasīja nesankcionētās akcijas pārtraukšanu.

Pie tam cilvēki turējās drošā attālumā un ievēroja pandēmijas apstākļos noteikto distanci.

Tiesa, policisti pasākumu pārtrauca. Valsts policijas pārstāvji akcijas vietā pieprasīja nesankcionētās akcijas pārtraukšanu. Akcijas dalībnieki neiebilda un steigšus izklīda.

 

31
Tagi:
Rīga, Krievijas vēstniecība, Navaļnijs, Latvija
Pēc temata
Politologs: situācijā ar Navaļniju Rietumiem nav tiesību mācīt Krieviju
Kāpēc Navaļnijs steidz atgriezties Krievijā
Lavrovs komentēja ES sankcijas pēc incidenta ar Navaļniju
Olimpiskais un Navaļnija skandāls: ASV un Lielbritānija glābj vērtīgāko