Plašsaziņas līdzekļi  NATO karogs. Foto no arhīva

Telegraph: NATO plāno sūtīt uz Baltiju īpašo uzdevumu vienības

251
(atjaunots 17:00 10.02.2016)
NATO valstu aizsardzības ministru tikšanās priekšvakarā britu preses izdevums norāda uz iespējamu vairāku tūkstošu kareivju, kā arī raķešu "zeme-gaiss", triecienlidmašīnu un helikopteru nosūtīšanu uz Baltijas valstīm.

RĪGA, 10.feb — Sputnik. Iespējams, Austrumeiropas un Baltijas valstīs tiks dislocēti vairāki tūkstoši NATO kareivju, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Telegraph.

Britu izdevums raksta: Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā, iespējams, tiks dislocētas armijas daļas 500 līdz 1000 cilvēku apmērā. Lielākā daļa kareivju varētu būt no ASV, Lielbritānijas un Vācijas. Šie spēki tiks izvietoti uz rotācijas pamata, un, tajos, domājams, būs arī īpašo uzdevumu vienības, bruņotas ar "zeme-gaiss" tipa raķetēm, triecienlidmašīnām un helikopteriem.

Šodien Briselē sākas 28 alianses valstu aizsardzības ministru tikšanās.  NATO dalībvalstu aizsardzības ministri apspriedīs kolektīvās aizsardzības un NATO politikas jautājumus. NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs apspriedes priekšvakarā paziņoja, ka sapulces dienas kārtībā iekļauts arī jautājums par alianses militārās klātbūtnes pastiprināšanos Austrumeiropā.

J.Stoltenbergs  norāda, ka efektīva apturēšana un aizsardzība prasa gan sabiedroto spēku klātbūtni, gan arī alianses spēju ātri nodrošināt to nostiprināšanu. Sapulces dalībnieki apspriedīs arī iespēju pretoties hibrīddraudiem.

Krievija jau ir vairākkārt kritizējusi NATO militārās aktivitātes pastiprināšanos Eiropā. Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško paziņoja, ka tā saucamā hibrīdkara draudi ir tikai iegansts, kas ļauj "atrast attaisojumu darbībām austrumu flangā."

Ko uztrauc austrumu flangs

Atgādināsim, ka 3.februārī televīzijas un radio korporācija BBC uzsāka daudzsēriju filmas demonstrēšanu, kuras scenārija pamatā ir NATO un KF konflikts: pēc Krievijas armijas iebrukuma Latgalē Lielbritānija un ASV nostājas sava sabiedrotā pusē, un pasaulei draud kodolkarš.

Pagājušā nedēļā amerikāņu analītiskais centrs Rand Corporation iesniedza ziņojumu "Pieaugošie draudi NATO austrumu flangā". Karadarbības simulācija Baltijas reģionā ļāva ekspertiem secināt: Krievijas armijai būs vajadzīgas aptuveni trīs dienas, lai ieņemtu Rīgu un Tallinu.

Latvijas Aizsardzības ministrijas vadītājs Raimonds Bergmanis, komentējot analītiķu paziņojumus, atzīmēja, ka NATO pastāvīga klātbūtne reģionā ir obligāts faktors, kas nepieciešams iespējama uzbrukuma novēršanai Baltijas valstu teritorijā.

Vašingtona jau ir informējusi par savu nodomu 2017.finanšu gadā palielināt  līdzekļus savu sabiedroto Eiropas valstu drošības programmas nodrošināšanai līdz 3,4 miljardiem dolāru. ASV prezidents Baraks Obamas informēja, ka tas ļaus ASV "palielināt militāro klātbūtni Eiropā un paplašināt iespējas savu saistību ietvaros NATO dalībvalstu priekšā". ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters no savas puses ASV militārās klātbūtnes pieaugumu Eiropā skaidroja ar "Krievijas nostiprināšanos".

251
Pēc temata
BBC šovs: Trešais pasaules karš sāksies Latgales dēļ
KF vēstnieks Latvijā BBC-2 televīzijas šovu nosauc par informatīvā kara elementu
Kremlī BBC filma nav skatījušies: "būtu žēl tērēt laiku tik prastām lietām"
WSJ: ASV izveidos bruņotu brigādi Baltijas aizsardzībai
23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts.

Pieminekli neviens vairs neieraudzīs: nopratinātais nacionālpatriots sniedza interviju

7
(atjaunots 16:22 02.03.2021)
Viens no nopratinātajiem sakarā ar lielgabala zādzību un pieminekļa apgānīšanu Jēkabpilī paziņoja, ka "viss ir zem kontroles" un pieminekli vairs neviens neieraudzīs.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. 23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Tika nozagts lielgabals, kas rotāja memoriālu. Policijas izmeklēšana pagaidām panākumiem nevainagojās - nolaupīto lielgabalu atrast neizdevies. Tāpat nav ziņu par iespējamo vandāļu aizturēšanu, raksta nra.lv.

Taču baumas par to, ka sakarā ar lielgabala zādzību policijas redzeslokā nonākušais vietējais nacionālpatriots izrādījās patiesas. Neskatoties uz policijas izmeklēšanu, "varonis" uzdrošinājās pat sniegt nelielu interviju slavenajai latviešu publicistei Elitai Veidemanei, kura iepriekš neslēpa savu sajūsmu par lielgabala zādzību un cerēja, ka tas jau guļ Daugavas dibenā.

Gundars Kalve, Jēkabpils Latviešu biedrības valdes loceklis, savulaik – Jēkabpils domes priekšsēdētājs no Nacionālās apvienības (2013.–2014.), viens no partijas "Visu Latvijai!" dibinātājiem, lauksaimnieks un patriots, uzskaita sava sarunbiedra regālijas Elita Veidemane. Savas lauksaimniecības zemes viņš nostalģiski nosauca "Abrene". "Lai Abrene man katrā mirklī ir sasniedzama," skaidro nacionālpatriots.

Savu tiešu iesaisti notikušajā publikācijas varonis neatzīst, taču Elita Veidemane atsaucas uz kādām puspatiesībām, ko viņa atradusi " krieviskajos portālos". Tāpēc kļūst skaidrs, ka Gundars Kalve nav gluži pēdējais cilvēks, kurš kaut ko zina par pazudušā pieminekļa likteni.

" Vai tā ir taisnība, ko krievu portāli raksta?" jautā Kalvi Veidemane, un stāsta nacionālpatriotam par to, ka "lielgabals tika atrasts pie latviešu nacionālista". "Vai šis latviešu nacionālists esot jūs. Ar savu traktoru norāvāt to krāmu no pjedestāla?"

"Tas mēsls ir aizvests, un tas vairs nekad neatradīsies mūsu pilsētā. Bet vai tas bija mans traktors - to es tā neapgalvotu," izvairīgi atbild Kalve.

Taču Elita Veidemane cenšas panākt skaidrību un jautā tieši, vai Kalve to izdarījis pats. Publikācijas varonis noliedz savu tiešo līdzdalību šajā vandālisma aktā, bet saka, "es visu zinu, viss ir zem kontroles". Tāpat viņš apliecina, ka viņu nopratināja policijas darbinieki.

Vai meklēt Daugavā?

Latviešu publiciste painteresējas par nozagtā lielgabala likteni, precīzāk viņu interesē nianse, vai tā ir patiesība, ka lielgabals jau esot Latvijas policijas rīcībā

"Nē, protams. Tie ir meli," atbild Gundars Kalve.

"Ceru, ka jūs izmetāt to lūzni Daugavā?", precizē Veidemane.

"To "pieminekli" neviens un nekad vairs neieraudzīs. Tas gan varētu būt Daugavas piesārņojums, bet jādomā, ka Daugaviņa - māmuliņa piedos. Tas ir tāpat kā Melnais bruņinieks savulaik tika iemests Daugavā" atkal izvairīgi paziņo nacionālpatriots.

Uz turpmākajiem precizējošajiem žurnālistes jautājumiem telefona intervijas varonis izvairās sniegt atbildes, skaidrojot, ka tālrunim ir ausis un acis, bet sola daudz ko izstāstīt personīgi, piebilstot, ka atbrauks uz Rīgu jau 16. martā.

Intervijas beigās Elita Veidemane atkal nevar noslēpt savu satraukumu par nolaupītā lielgabala atgriešanos Jēkabpilī. Taču sarunbiedrs mierina viņu, ka tie ir meli un lielgabals vairs nekad tur neparādīsies.

"Nē, nekā tamlīdzīga. Tas tur neatradīsies vairs nekad. Tā ir melīga informācija. Pat ja hipotētiski kāds varētu pieņemt tādu variantu... Mēs tomēr dzīvojam neatkarīgā valstī, un saskaņošanai jābūt, lai arī kādu pieminekli kāds vēlētos likt. Vēlreiz tur novietot kaut ko ar okupantiem saistītu - nu, tur jābūt plānprātīgiem, lai kaut ko tādu akceptētu. Ja vajadzēs, tad arī nākamais "piemineklis" tiks novākts," sola Gundars Kalve.

Atgādinām, ka 23. februārī Jēkabpilī pazudis lielgabals no pieminekļa karavīru brāļu kapos. Kāds to naktī demontēja un aizveda nezināmā virzienā.

Jēkabpils policija meklē incidenta lieciniekus, taču nav skaidrs, vai ierosināta krimināllieta. Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas Ārlietu ministrijai protesta notu sakarā ar vandālisma aktu attiecībā uz padomju pieminekli Jēkabpilī, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

7
Tagi:
piemineklis
Pēc temata
Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē
Latvijā vajā Saeimas deputātu Dombravu: viņš stāsta par desmitiem izskanējušu draudu
Aleksejs Šaripovs: nacionālā politika – strupceļš Latvijas attīstībā
Nacionālisti izrēķinās ar visiem krieviem: vēsturnieks par PSRS pārlieko humānismu
Finanšu aprēķini

CSP: 2020. gadā vidējā alga pieauga par vairāk nekā 6 procentiem

4
(atjaunots 16:12 02.03.2021)
Speciālisti norāda, ka arī šajā aspektā neiztika bez koronavīrusa epidēmijas un ar to saistīto ierobežojumu ietekmes.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2020. gadā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu Latvijā bija 1143 eiro. Tiek atzīmēts, ka šis rādītājs ir par 6,2 procentiem jeb 66 eiro augstāks, nekā 2019. gadā, raksta Press.lv.

2020. gadā vidējā alga pēc nodokļu atskaitīšanas bija 841 eiro, bet, ņemot vērā inflāciju, reālais pieaugums bija 5,9%.

Speciālisti norāda, ka koronavīrusa pandēmija veikusi savas korekcijas arī šajā dzīves aspektā. Piemēram, epidēmijas laikā pilnas slodzes darba ņēmēju skaits samazinājās par 3,9% jeb 29 300 cilvēku. Radītāju pieaugumu ietekmēja arī algu fonda izaugsme, tas bija vairāk nekā 200 miljoni eiro. Tomēr ir arī zaudējumu nesošas nozares, kurās bija novērots visvērienīgākais štata samazinājums, piemēram, transporta un viesnīcu, kā arī izklaides un sabiedriskās ēdināšanas nozare.

2020. gadā vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī septiņās nozarēs: finanšu un apdrošināšanas sektorā - 2161 eiro (+3,8% gadā), informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā - 1866 euro (+7,8%), enerģētikā - 1413 eiro (+3,4%), valsts pārvaldē - 1371 euro (4,6 procenti), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā - 1353 euro (+11,1 euro), ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - 1289 eiro (+9,7 euro), veselības un sociālās aprūpes nozarē - 1211 eiro (+9,7 euro).

Zemākā vidējā darba alga bija tūristu un sabiedriskās ēdināšanas jomā – 726 eiro (-5,3% gadā).

Latvijas reģionu vidū mēneša vidējā bruto alga 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, visvairāk pieaugusi Rīgas reģionā (+7,8%), Zemgalē (5,3%) un Latgalē (5,5 procenti).

Rīgā vidējā bruto alga pērn joprojām bija visaugstākā - 1276 eiro par pilnas slodzes darbu, bet Latgalē - viszemākā, šeit tā bija 793 eiro jeb 62% no vidējās darba algas Rīgā.

4
Tagi:
alga, CSP
Pēc temata
Ne šis, ne tas: minimālā alga ir pacelta, tomēr joprojām ir šausmīgi maza
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
Latvija slīgst nabadzībā: ES gaidāmas tikai nodevas un nekādu dotāciju
Minimālās algas Eiropas Savienībā: kurā vietā ierindojas Latvija