Britu politiķis Džordžs Galovejs

Britu politiķis par BBC filmu: propaganda aukstā kara garā

286
(atjaunots 10:49 09.02.2016)
Lielbritānijas televīzijas kanāla jaunā šova scenārijs vēsta par notikumiem, kas izvēršas Latvijas un Igaunijas teritorijā pēc Krievijas armijas iebrukuma. Lielbritānija un ASV nostājas Baltijas valstu pusē.

RĪGA, 5.feb — Sputnik. Britu politiķis un žurnālists, Lielbritānijas parlamenta loceklis kopš 1987.gada Džordžs Galovejs uzskata, ka BBC filma "Trešais pasaules karš: komandpunktā" radīta ar mērķi uzturēt spriedzi visā pasaulē.

3.februārī televīzijas kanāls BBC-2 sāka daudzsēriju šova pārraidi. Scenārija pamatā – hipotētisks Krievijas iebrukums Latvijas teritorijā. Sižeta gaitā pasaule nonāk kodolkara priekšā pēc tam, kad NATO nostājas Latvijas pusē.

"Tā ir īsta aukstā kara laiku propaganda. Tās mērķis ir uzturēt spriedzi pasaulē. Filmai nav nekāda pamata. Es uzskatu, ka Krievija neplāno nodarīt kaut ko ļaunu Latvijai," – intervijā radio Baltcom pauda Galovejs.

Viņš uzskata, ka Krievijai ir tiesības raizēties par krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju bijušajās padomju valstīs, taču nekādu tiesību uzbrukt vai ielauzties citas valsts teritorijā tai nav."Filma līdzinās interesantai aukstā kara laiku spiegu kinolentei, taču tai nav nekāda sakara ar realitāti," – uzsvēra politiķis.

Galovejs uzskata, ka kodolieroči netiks izmantoti, kamēr vien cilvēki apzinās to pielietojuma sekas.

"Ja cilvēki zaudēs prātu un tiks izmantoti kodolieroči, pasaule pārstās eksistēt. Man šķiet, tas skan parliecinoši, kamēr vien cilvēki to saprot. Tiesa, mums gan ir daži aptrakuši līderi, piemēram, Donalds Tramps, kurš ilgojas uzlikt pirkstu uz ASV pogas. Es pagaidām ticu cilvēcei," – viņš teica.

Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs BBC jauno iestudējumu novērtēja kā bīstamu politisku provokāciju.

Televīzijas šovs par KF "iebrukumu" Latvijā ir kļuvis par bīstamu provokāciju, paziņoja Vešņakovs. Viņš atzīmēja: "Scenārijs ir izdomāts. Tas izstrādāts ar politiskiem mērķiem: pirmkārt, tā ir iesaistīšanās informatīvajā karā, kura mērķis ir Krievijas demonizācija. Otrkārt, vēlme attaisnot militāri politisko lobiju prasības vairāk nekā četrkārt palielināt NATO izdevumus Eiropā. Treškārt, diskreditēt jebkādus politiskos spēkus Latvijā un Eiropā, kas objektīvi spriež par Krieviju un ieņem pragmatiskas pozīcijas attiecībā pret to."

Pašā Latvijā filmu apspriež jau trešo dienu. Reakcija ir daudzveidīga: no ironiska smaida līdz homēriskiem smiekliem, no sašutuša "kā tā var!" līdz optimistiskam "citas valstis palīdzēs!" Sputnik ir apkopojusi interesantākos latviešu militāro speciālistu, politiķu un sabiedrisko darbinieku komentārus. Lasiet šeit>>

286
Temats:
Rietumu propagandas karš pret Krieviju (49)
Pēc temata
BBC šovs: Trešais pasaules karš sāksies Latgales dēļ
KF vēstnieks Latvijā BBC-2 televīzijas šovu nosauc par informatīvā kara elementu
Maskava neplāno veikt atbildes pasākumus sakarā ar ASV spēku paplašināšanos Eiropā
Kremlī BBC filma nav skatījušies: "būtu žēl tērēt laiku tik prastām lietām"
Latvijas izglītības ministre Ilga Šuplinska, foto no arhīva

Latviešu valoda ir apdraudēta kaut kas nav kārtībā ar izglītības reformu

3
(atjaunots 20:05 28.02.2021)
Pedagogi no jauna lūdz Saeimas deputātus pievērst uzmanību izglītības reformai Latvijā un ministres Ilgas Šuplinskas darbībai. Pēc viņu domām, politiķes soļi apdraud latviešu valodas pastāvēšanu.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Pedagogi ir noraizējušies par mācību stundu skaitu, kas skolās atvēlēts latviešu valodas un literatūras apgūšanai – to ir pārāk maz. Šī iemesla dēļ Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērsusies ar atklātu vēstuli pie Saeimas deputātiem, vēsta Bb.lv.

Skolotāji aicina Saeimas deputātus veidot konstruktīvu dialogu ar profesionāļiem, lai novērtētu izglītības ministres Ilgas Šuplinskas virzīto kompetenču izglītības reformu.

Izrādās, cietusi arī latviešu valoda, kamēr valstī vajāja krievu valodu, un tagad valsts valodai draud briesmas. Divas stundas nedēļā latviešu valodas un literatūras apgūšanai (430 stundas trīs gadu laikā) skolotāji uzskata par nepietiekamām, lai skolēni varētu apgūt priekšmetus šajā valodā. Vēl vairāk, pedagogi ir pārliecināti, ka tādi ierobežojumi kaitē valodas attīstībai.

Skolotāji norāda, ka reforma pārvērtusi latviešu valodu par atsevišķu elementu apmācībām ārpus konteksta, lai arī agrāk tā bija sistēma. Tagad uzmanība tiek pievērsta tekstam. Speciālisti uzskata, ka steidzami jāatjauno sistemātiska pieeja.

Pedagogi uzsver, ka skolēniem jāiepazīst gan pasaules, gan latviešu literatūras klasiķi, jāgūst priekšstats par literatūru kā mākslu, kas iekļaujas noteiktā ērā un kontekstā.

Tāpat nepieciešams, lai skolotājam būtu iespēja modināt skolēnu interesi par jaunāko literatūru, likt aptvert, ka labas literatūras lasīšana nozīmē dalību saturīgā dialogā par svarīgām un aktuālām lietām, jo literatūra ir nozīmīga latviešu identitātes daļa.

Skolotāji runā par teorētisko zināšanu nepieciešamību, atgādina par grāmatu un mācību līdzekļu zemo kvalitāti. Pēc viņu domām, mācību grāmatas tiek sagatavotas steigā, netiek ņemtas vērā to recenzijas.

Vārdu sakot, skolotāji aicina Saeimu risināt šo jautājumu, lai saglabātu Latvijas galveno bagātību – latviešu valodu.

Sūdzība nav pirmā

Jāpiebilst, ka jau iepriekš LIZDA nāk klajā ar pretenzijām par Šuplinskas darbībām. 2020. gada novembrī arodbiedrība paziņoja, ka vēlas panākt politiķes demisiju.

Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga paskaidroja, ka ārkārtējās situācijas režīma apstākļos skolotājiem izvirzītas neadekvātas prasības. Viņa piezīmēja, ka izglītības jaunā satura ieviešanai trūkst kvalitatīvu mācību līdzekļu un informācijas tehnoloģiju, bet tālmācības gan skolēniem, gan skolotājiem notiek īpaša stresa apstākļos, un tas ietekmē izglītības kvalitāti.

Tiek ignorētas arī pirmskolas izglītības pedagogu vajadzības, netiek risināts finansējuma trūkuma jautājums augstākās izglītības un zinātnes vajadzībām. Un šajos apstākļos, norādīja Vanaga, ministre plāno līdz gada beigām (2020. gada) apstiprināt valdībā paaugstinātas prasības darba kvalitātei. Ja skolotājs tās neizpildīs, viņa alga tiks samazināta par 20%, bija sašutusi Vanaga.

Toreiz skolotāju prasības par ministres demisiju atbalstīja "Saskaņa", taču nekāda demisija nenotika.

Iespējams, skolotāji nolēmuši "spēlēt uz visu banku", sūdzoties par to, ka Šuplinska cenšas iedzīt kapā latviešu valodu, ja politiķi ignorē visas pārējās piezīmes.

3
Tagi:
Ilga Šuplinska, latviešu valoda, izglītība
Pēc temata
"Sankciju" lieta Latvijā: kad civilā tērpti aģenti ieradīsies pie Šuplinskas?
Šuplinska: vai nu skolēni nēsā maskas, vai arī visi pāriet pie "tālmācībām"
Skolotāju arodbiedrība ir gatava pieprasīt Šuplinskas demisiju
Skolotāji Rīgā pamet darbu Covid-19 dēļ: Šuplinska uzskata, ka nauda nelīdzēs
Alkohola tests, foto no arhīva

Sodiem nav jēgas: IeM grib atjaunot arestu par braukšanu reibumā

9
(atjaunots 15:00 28.02.2021)
Ir jāpieņem stingrāks sods par sēšanos pie stūres alkohola reibumā – soda naudas problēmu neatrisina, paziņoja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

RĪGA, 28. februāris - Sputnik. Latvijā jāatjauno administratīvā aresta pielietošana sodam par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā, paziņoja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, vēsta rus.tvnet.lv.

Administratīvais arests, jeb brīvības atņemšana uz laiku līdz 15 diennaktīm, 2020. gada 1. jūlijā tika svītrots no pasākumiem, kas tiek vērsti pret iereibušiem autovadītājiem. Patlaban par braukšanu dzērumā tiek piespriests sods līdz 2 tūkstošu eiro apmērā, kā arī autovadītāja tiesību atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem.

Ģirģens uzskata, ka situācija ar iereibušajiem autovadītājiem ir katastrofāla un aicināja no jauna ieviest iespēju pielietot administratīvo arestu cīņai ar sēšanos pie stūres reibumā. Ministrs konstatēja, ka ar sodiem problēmu atrisināt neizdosies: lai ietekmētu dzērājšoferus, sodu politikai jābūt efektīvai un konsekventai.

Latvijas valstij jāmeklē efektīvi risinājumi iereibušu braucēju problēmas risināšanai, norāda arī Valsts policijas priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis.

Viņš uzsvēra, ka arests vairs netiek piemērots, bet tendence nav pozitīva. Pēc viņa domām, tas ir viens solis līdz traģēdijai, jo iereibis vadītājs ir potenciāli bīstams.

Iepriekš jau vēstīts, ka 2020. gadā Latvijā reģistrēti 733 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti iereibuši vadītāji. Par vadīšanu alkohola reibumā noformēti protokoli pret 2789 cilvēkiem, un 211 protokoli – par vadīšanu narkotiku reibumā.

Gadu iepriekš aizturēto iereibušo automīļotāju skaits sasniedza 3,5 tūkstošus cilvēku, pie tam trešā daļa no ceļu inspekcijas darbinieku apturētajiem vadītājiem jau zaudējuši tiesības par tādu pašu pārkāpumu.

9
Tagi:
automašīnas, IeM, Sandis Ģirģens
Pēc temata
Korekcijas kursi: Latvijā tiks pārskatīts sods dzērājšoferiem
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda
Diennakts laikā Latvija notikuši 100 CSNg, ir bojāgājušie
Jauna sodu sistēma par CSN pārkāpumiem: daži pieaugs līdz 7 tūkstošiem eiro