Kunga kristīšanas svētki

Kunga kristīšanas svētki: simtiem cilvēku gremdējās Daugavā

102
(atjaunots 08:30 12.02.2016)
Jau piekto gadu Tā Kunga Kristīšanas svētkos Daugavā ar Rīgas domes atbalstu bija izcirsts āliņģis un iekārtots klājs. Pēc Ūdens svētīšanas simtiem pareizticīgo galvaspilsētas iedzīvotāju iegremdējās saltajā ūdenī.

RĪGA – 20.jan, Sputnik. "Senāk visās lielākajās Latvijas pilsētās svinīgi notika ūdens iesvētīšana. Šajā ceremonijā piedalījās liels skaits cilvēku. Pēdējo reizi ūdens iesvētīšana Daugavā notika pagajušā gadsimta 40. gados," — pastāstīja Sputnikam Rīgas Erceņģeļa Mihaila baznīcas protoierejs Oļegs Peļevins.

Tūkstošiem ticīgo tolaik piedalījās krusta gājienā no Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles līdz Daugavai. Vēlāk uz ūdens iesvētīšana zem atklātām debesīm tika aizliegta, un krusta gājienu tradīcija uz Daugavu pārtrūka.

"Tā tas turpinājās vairāk nekā pusgadsimtu. Tagad šī tradīcija ir atjaunota, un mēs ar Rīgas domes atbalstu to organizējam jau piekto reizi. Varbūt tagad tā nav tik svinīga kā vecajos laikos, tomēr tas ir ļoti priecīgs notikums visiem ticīgajiem," — viņš teica.

Šogad Daugavas ūdeņus Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra vārdā iesvētīja Latvijas Pareizticīgās baznīcas Sinodes sekretārs un Rīgas Svētā Ņevas Aleksandra baznīcas arhimandrīts Jānis. Dievkalpojums noritēja latviešu un krievu valodās.

Pēc tam vairums ticīgo stājās rindā, lai iegremdētos  iesvētītajā upes ūdenī. Nācās gaidīt pat pusstundu. Kā uzsvēra protoierejs Peļevins, iegremdēšanā visbiežāk piedalās jaunieši. "Jaunieši aktīvi atbalsta tradīciju – tas ir teicams veselīga dzīvesveida elements. Vecāka gadagājuma cilvēkiem ir grūtāk saņemties," — viņš teica.

"Sajūtas ir lieliskas. Iegremdējos jau trešo gadu pēc kārtas. Tas ir ļoti veselīgi. Tomēr šogad vējš ir pārāk stiprs. Vistrakāk gan bija pirms diviem gadiem, kad bija sals mīnus 15, bet pērn laiks bija burvīgs — silts un bez sniega," — ar Sputniku iespaidos dalījās Vasilijs.

Ceremonijas jaunākajam dalībniekam ir viens gads un septiņi mēneši. Viņš iegremdējās mātes rokās. "Mēs norūdam gribas, cīņas un ticības spēku," — Sputnikam pastāstīja ģimenes galva Dmitrijs. — Mūsu vecākajai meitai Dašai ir 6 gadi, un viņa jau piekto gadu nirst ar mums Daugavā, bet jaunākais dēls Artemijs — otro gadu. Pirmo reizi viņš iegremdējās vēl mammas vēderā, kad mana sieva bija trešajā grūtniecības mēnesī."

Rīdzinieci Natāliju iegremdēties pierunāja viņas dēls Anatolijs. "Pirmoreiz es iegremdējos pirms pusotra gada. Man tas ir ticības jautājums. Šogad atnācu ar mammu," — viņš teica sarunā ar Sputnik.

"Es to izdarīju pirmo reizi. Mani šurp atveda ticība un cerība, ka pēc iegremdēšanās uzlabosies veselība," — turpina Natālija. Kristīšanas svētkiem viņa sākusi gatavoties jau iepriekš. "Aptuveni pirms nedēļas uzsāku noskaloties ar vēsu ūdeni," — sieviete uzsvēra.

Neskatoties uz to, ka rīdzinieks Pēteris jau vairāk nekā desmit gadus nirst saltajā ūdenī, katru reizi viņam ir psiholoģiski grūti ieiet ūdenī. "Ziema taču ir auksta. Tomēr šoreiz, izkāpjot no ūdens, jutu siltumu, un tas ir galvenais. Reizēm pēc peldēšanās sākās slikta dūša. To var traktēt dažādi — varbūt saslimis,  bet varbūt otrādi — kāda slimība iet ārā no ķermeņa," — viņš teica sarunā ar Sputniku.

Lai peldēšanas dalībnieki nesaslimtu, blakus āliņģim bija novietota telts, kur visi ceremonijas dalībnieki varēja sasildīties ar karstu tēju un apsveikt viens otru Kunga Kristīšanas svētkos.

 

 

102
Tukša klases telpa

Šuplinska: vai nu skolēni nēsā maskas, vai arī visi pāriet pie "tālmācībām"

3
(atjaunots 08:59 05.12.2020)
1.-4. klašu audzēkņi varētu pāriet pie attālinātajām mācībām, ja parlaments neapstiprinās prasības par masku valkāšanu, paziņoja Ilga Šuplinska.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Ja Saeima noraidīs valdības prasību uzdot skolēniem un skolotājiem valkāt maskas mācību iestādēs un Covid-19 izplatība valstī pieaugs, valdība varētu pieņemt lēmumu par attālinātām mācībām 1.-4. klašu audzēkņiem, paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, vēsta Press.lv.

1. decembrī valdība pieņēmusi lēmumu par sejas masku obligāto valkāšanu 1.-4. klašu audzēkņiem, kuri pagaidām vēl mācās klātienē. 3. decembrī Saeimas spīkere Ināra Mūrniece paziņoja, ka Saeima varētu neapstiprināt valdības lēmumu par masku valkāšanu jaunāko klašu skolēniem.

Ilga Šuplinska norādīja, ka norma par sejas masku valkāšanu bērniem mācīu iestādēs izstrādāta, ņemot vērā Eiropas Savienības pieredzi, kur masku valkāšanu skolās oktobra sākumā ieviesa vairākas valstis.

Pirms nedēļas masku valkāšana bija obligāta 17 valstīm no 30 ES un EEZ valstīm. Deviņās valstīs maskas ir obligātas no sešu gadu vecuma, sešās – no 13 gadu, bet vēl divās – no 4 gadu vecuma. Šuplinska paziņoja, ka masku valkāšana skolās ne tikai skolotājiem, bet arī skolēniem lielākajā daļā ES valstu nodrošinājusi Covid-19 izplatības samazinašanos.

Ministre atzīmēja, ka janvārī IZM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sameklēs līdzekļus masku iepirkumiem skolēniem un skolotājiem.

Tāpat ministrija iesaka tādus drošības pasākumus skolās, kā nodarbību skaita samazināšana, mūzikas un sporta nodarbību organizēšana attālinātā režīmā, daļēji attālināto mācību modeļa ieviešana un klašu sadalījums grupās.

Iepriekš sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss bija publicēta petīcija "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot" par obligātā masku režīma atcelšanu jaunāko klašu skolēniem. Vienas dienas laikā tā saņēma vairāk nekā 20 tūkstošus parakstu. Petīcijas iesniegšanai Saeimā pietiek ar 10 tūkstošiem.

3
Tagi:
Ilga Šuplinska, skola, izglītība
Pēc temata
Viņa saprot tikai spēka un agresijas valodu: LIZDA vadītāja par Šuplinsku
Īsta segregācija: nabadzīgās ģimenes nevar atļauties tālmācības
Mokas skolotājiem un vecākiem, plaisa sabiedrībā: skolu direktori par jaunajām prasībām
Skolas palikušas aci pret aci ar pandēmiju: kāpēc ministrei laiks demisionēt
cietums

Pēc iziešanas brīvībā notiesātie vēlas atkal atgriezties cietumā

14
(atjaunots 08:27 05.12.2020)
Pēc soda izciešanas 7% ieslodzīto valstī paliek bez pajumtes un atkal atgriežas cietumos.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Pēc soda izciešanas daudzi iedzīvotāji atkārtoti pastrādā noziegumus, lai nokļūtu atpakaļ cietumā, jo cita mājokļa viņiem nav, Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure atklāja radio Baltkom ēterā.

Viņa konstatēja, ka no 3150 ieslodzītajiem, kuri atbrīvojušies 2019. gadā, 241 cilvēkam (7,6% no kopskaita) nebija deklarētas darba vietas.

"Ar šo problēmu saskaras visas cietumu sistēmas. Daļai ieslodzīto nekad nav bijis pastāvīgas dzīvesvietas brīvībā. Viņi to sen ir zaudējuši un nespēj problēmu atrisināt," uzsvēra Spure.

IVP vadītāja piezīmēja, ka Latvijā nav efektīvas sistēmas bijušo ieslodzīto adaptācijai, tāpēc daudzi brīvībā iznākušie cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas vēlāk atkal pastrādā noziegumus, lai atkal nokļūtu cietumā.

"Tā ir īpaši liela problēma tagad, pandēmijas laikā. Mēs saprotam, ka 241 cilvēks aiziet un viņiem nav jumta virs galvas, nav iztikas līdzekļu. Pirmā doma: varbūt atgriezties cietumā? Tur es esmu savējais, mani tur pieņem, ēdina. Tomēr mūsu cietumi nekādi nespēj izstrādāt konkrētu sistēmu tādu personu atbalstam, lai pēc viņu iziešanas brīvībā samazinātu atkārtotas noziegumu pastrādāšanas risku," viņa pastāstīja.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Baltijas valstis ieņem līdera vietas ES ieslodzīto skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju: Lietuvā – 232 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Igaunijā – 207, Latvijā 193, taču vidējais skaits ES – 116 ieslodzītie uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Pie tam Latvija nespēj sarūpēt normālus dzīves apstākļus sodu izcietušajiem ieslodzītajiem, lai arī pēdējo desmit gadu laikā viņu skaits ir divkārt samazinājies – no 7 tūkstošiem līdz 3500 cilvēkiem.

Covid-19 pandēmijas laikā situācija ir vēl saasinājusies. 13. novembrī Rīgas Centrālcietumā tika izsludināta karantīna, ko vēlāk pagarināja līdz 14. decembrim – testēšanas gaitā Covid-19 fiksēts 65 ieslodzītajiem un 10 cietuma darbiniekiem.

14
Tagi:
cietums, Latvija
Pēc temata
Valsts kontrole: miljoniem eiro ieslodzīto uzturēšanai tiek tērēti velti
Cik izmaksā viens ieslodzītais Latvijā
Kauns pa visu pasauli: Latvijai varētu likt slēgt cietumu